Ražošana

Dendrolight Latvija atzīst par vienu no labākajām inovācijām Baltijā

Vēsma Lēvalde,12.11.2012

Jaunākais izdevums

Gadskārtējās Baltijas Asamblejas sanāksmes laikā, kas norisinājās no 8.-10. novembrim Viļņā, SIA Dendrolight Latvija saņēma starptautisku atzinību inovāciju jomā.

Šogad Baltijas Inovāciju balva tika pasniegta Lietuvas farmācijas nozares uzņēmumam Aconitum UAB, savukārt Defendec Ltd. (Igaunija) un Dendrolight Latvija (Latvija) ieguva starptautisko atzinību inovāciju jomā un diplomus par 2. un 3. vietu.

Baltijas Asambleja ir starptautiska organizācija, kas ir izveidota, lai veicinātu sadarbību starp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Republiku parlamentiem. Tā katru gadu piešķir balvas literatūrā, mākslā un zinātnē, bet, sākot ar 2011.gadu, Baltijas Asambleja sadarbībā ar Baltijas Zinātnes Tehnoloģisko parku un Inovācijas centra asociāciju, ir iedibinājusi arī ceturto nomināciju – Baltijas inovācijas balvu (BIB), kas tiek piešķirta Baltijas valstu inovatīvākajam uzņēmumam.

Db.lv rakstīja, ka 2012.gada janvārī Dendrolight Latvija izstādē Elementi ieguva 2.vietu nominācijā Veiksmīgākais Kurzemes rūpnieciskais dizains. Savukārt septembrī kopā ar sadarbības partneriem starptautiskajā mēbeļu izstādē Polijā MTM Furniture Fair in Ostróda iegūta 3.vieta nominācijā Labākā mārketinga ideja. Gada laikā uzņēmums ir piedalījies vairāk nekā 17 starptautiskās izstādēs. Arī šonedēļ no 14. – 16.novembrim kopā ar uzņēmuma Arbo ražoto koka logu un durvju produkciju tiks prezentēts šūnmateriāls Japānas lielākajā būvniecības un interjera dizaina izstādē Japan Home & Building Show 2012.

SIA Dendrolight Latvija ir pasaulē pirmais koksnes šūnmateriāla DendroLight® ražotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ar ES līdzfinansējumu 2,8 miljonu eiro apmērā Venstpilī cels divas jaunas ražošanas ēkas

Dienas Bizness,18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 17.martā, parakstīts līgums starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Ventspils brīvostas pārvaldi par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanu divu jaunu ražošanas ēku būvniecības projektu īstenošanai Ventspilī.

Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra būvniecība sāksies šopavasar un noslēgsies 2015.gada pirmajā pusē. Abas ražošanas ēkas – Elektronikas centrs (4300m2 platībā) un Tehnoloģiju centrs (4200m2 platībā) - tiks būvētas Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā.

Elektronikas centra ēka būs vairāk piemērota elektronikas un elektrotehnikas ražotājiem, savukārt Tehnoloģiju centra ēka mašīnbūves, metālapstrādes, ķīmiskās rūpniecības, kā arī liela gabarīta izstrādājumu ražotājiem.

Šobrīd Ventspils brīvostas pārvalde strādā pie tā, lai informētu un piesaistītu potenciālos nomniekus jaunajām ražošanas ēkām. Interesi par telpu nomu esot izrādījuši jau vairāki uzņēmumi, apgalvo Ventspils brīvostas pārvalde. Viens no šiem uzņēmumiem ir SIA Hanzas elektronika, kam Ventspilī šobrīd pieder divi uzņēmumi - SIA Ventspils elektronikas fabrika un SIA Eurolcds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dendrolight Latvija meklē investorus

Žanete Hāka,04.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā SIA Dendrolight Latvija apgrozījums pieaudzis par 23,51% līdz 792,78 tūkstotim latu, bet gads noslēgts ar 1,319 miljonu latu zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma vadība skaidro, ka galvenais zaudējumu iemesls bijis apgrozāmo līdzekļu trūkums, kas kavējis vairāku projektu realizēšanu un veiksmīgāku produkcijas virzību tirgū.

SIA Dendrolight Latvija iesniegtajā pārskatā arī norādīts, ka veiksmīgai uzņēmuma tālākai darbībai nepieciešamas investīcijas apgrozāmajiem līdzekļiem, jaunu ražošanas tehnoloģiju iegādei, produktu testēšanai un sertificēšanai, kā arī produktu virzīšanai tirgū, tādēļ 2012.gadā aktīvi uzsākts un šogad tiek turpināts darbs pie investīciju plāna izstrādes un potenciālo investoru piesaistīšanas.

Apzinoties investīciju nepieciešamību un to piesaistīšanas procesa laikietilpīgumu, kā arī savu kreditoru interešu pasargāšanai, šā gada martā uzņēmumam ierosināts tiesiskās aizsardzības process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iedarbinātu masīvkoka šūnu materiāla ražošanas līniju, AS IWC ir nepieciešams aptuveni trīs milj. eiro liels apgrozāmo līdzekļu aizdevums; centieni to iegūt pagaidām nevedas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savulaik, pateicoties kokrūpnieka un celtnieka Jāņa Vašuka iniciatīvai, kā arī ES struktūrfondu līdzfinansējumam, valstij piederošas Latvijas Hipotēku un zemes bankas kredītam un Ventspils brīvostas izbūvētajai infrastruktūrai, Ventspilī tika izveidots pasaulē pirmais uzņēmums, kur salīdzinoši zemas kvalitātes zāģmateriāli pārtapa masīvkoka šūnu materiālā ar augstu formas stabilitāti. Tā ļauj šūnu materiālu izmantot gan mēbeļu ražošanā, gan celtniecībā.

Kopumā ražotnes izveidē tika investēti aptuveni 25 milj. eiro. Uzņēmums tika uzbūvēts krīzes laikā, tāpēc SIA Dendrolight Latvija ražotne mocījās ar katastrofālu apgrozāmo līdzekļu trūkumu un spēja izmantot labi ja 10% no plānotajām jaudām. Vajadzēja sasniegt vien 30% no plānotās jaudas, lai uzņēmums sāktu strādāt rentabli. Pēc sākotnējās ieceres, ražojot 65 000 m3 šūnu materiāla no salīdzinoši zemas kvalitātes egles, priedes, pat apses zāģmateriāliem, ik gadu varētu sasniegt no 35 līdz 50 milj. eiro vērtas eksporta produkcijas līmeni atkarībā no produkta veida. Apgrozāmo līdzekļu trūkums noveda pie situācijas, ka pasūtījumu varēja izpildīt vien tad, ja potenciālie pircēji bija ar mieru veikt priekšapmaksu. Situācija būtiski pasliktinājās, kad fiziskās personas maksātnespēju bija spiests pieteikt tehnoloģijas izgudrotājs – austriešu inženieris Johans Bergers, līdz galam neizpildot savu saistību daļu, un tika likvidēta Latvijas Hipotēku un zemes banka. Uzņēmumam bija nepieciešams pārkreditēties citā bankā, bet pēc bilances likviditāte bija ļoti zema. Tā brīža uzņēmuma vadībai bijis skaidrs, ka bez investoru piesaistes vai valsts atbalsta uzņēmuma izdzīvošana ir neiespējama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka logu un durvju ražotājs Arbo nosūtījis pirmo konteineru ar bīdāmām koka durvīm uz Japānu.

Šā gada septembrī tika parakstīts ilgtermiņa sadarbības līgums par SIA Arbo ražotās produkcijas eksportu uz Japānu, kas ietver koka logu un bīdāmo sistēmu izgatavošanu. Tā ietvaros pirmais pasūtījums jau veikts un pirmdien nodots eksportēšanai uz Japānu, informē uzņēmums. Plānots, ka tas galamērķī nonāks 2012.gada 13.decembrī. Turklāt saņemts jau nākamais pasūtījums, kurš ir ievērojami lielāks, nekā nosūtītais.

Šogad no 14. – 16.novembrim Tokijā (Japānā) jau 34. reizi norisināsies lielākā būvniecības un interjera dizaina izstāde Japānas mājokļa & būvniecības izstāde 2012 (Japan Home & Building Show 2012), kurā tiks pārstāvēti divi ražošanas uzņēmumi no Ventspils – SIA Arbo un SIA Dendrolight Latvija. Ražošanas uzņēmumu pārstāvji tajā prezentēs SIA Arbo ražotos koka logus, durvis un bīdāmās sistēmas. Logu un durvju stikla paketes ražotas SIA Eko mājas. Uz izstādi transportēts arī SIA Dendrolight Latvija inovatīvais masīvkoka šūnmateriāls, kam ir plaša pielietojamība, lieliskas fizikālās un tehniskās īpašības, jaunas dizaina iespējas un vienkārša apstrāde, norādīts informācijā presei. Izstādes laikā jau pieteiktas un saplānotas vairākas tikšanās ar Japānas būvniecības uzņēmumu pārstāvjiem un arhitektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ventspilī fabriku atvērs Krievijas šokolādes ražotājs Pobeda Confectionery; investēs 4,75 miljonus

LETA,17.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem šokolādes ražotājiem Krievijā Pobeda Confectionery nākamgad plāno atvērt šokolādes fabriku Ventspilī, trešdien preses konferencē informēja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

Ventspils brīvosta šokolādes ražotājam ir izīrējusi ražošanas telpas, savukārt investoram ir izdevies piesaistīt finansējumu 2,5 miljonu eiro apmērā no Eiropas Savienības struktūrfondiem kā atbalstu projektam ar augstu pievienoto vērtību.

«Viņi ir ceturtie lielākie šokolādes ražotāji Krievijā un veido šeit savu jauno, moderno ražotni. Viņi meklēja [iespējas sākt ražošanu] Baltijas valstīs, un mēs viņiem varējām uzreiz piedāvāt telpas. Labi sakrita, ka ir šī Eiropas Savienības atbalsta programma projektiem ar augstu pievienoto vērtību apstrādājošajā rūpniecībā. Tā zināmā mērā ir sagadīšanās, jo viņiem vajadzēja uzreiz telpas, un mums kā reiz bija. Tās gan mazliet vēl jāpielāgo, pašlaik tiek precizēts projekts un notiek iekārtu iepirkums,» informēja Lembergs. Investors jau esot pasūtījis ražošanas iekārtas no Austrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pobeda Confectionery par 2,11 miljoniem eiro iegādāsies šokolādes ražošanas iekārtas

Žanete Hāka,26.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies vairāki Pobeda Confectionery izsludinātie ražošanas iekārtu iepirkumi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pobeda Confectionery ir viens no lielākajiem šokolādes ražotājiem Krievijā un nākamgad plāno atvērt šokolādes fabriku Ventspilī.

Uzvarētājs noskaidrots trīs uzņēmuma iepirkumos. Viens no tiem ir izejvielu samaisīšanas un sajaukšanas, sasmalcināšanas un šokolādes masas konšēšanas līnija. Tajā ietilpst izejvielu samaisīšanas un sajaukšanas iekārta, izejvielu pirmējās sasmalcināšanas iekārta, izejvielu galējās sasmalcināšanas iekārta, tērauda konveijeru sistēma un šokolādes masas konšēšanas iekārta. Konkursā saņemti divu pretendentu piedāvājumi, bet uzvarējusi Šveices kompānija Buhler AG. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 1,5 miljoni Šveices franku (1,2 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils augsto tehnoloģiju parkā tiek atvērtas jaunas rūpnīcas; ražošana attīstās arī citviet, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar tranzītkravu apjomu samazinājumu arvien lielāku lomu Ventspils pilsētas un brīvostas darbībā spēlē tur izvietotie ražošanas uzņēmumi. Piemēram, jaunajā 4473,1 m2 lielajā Ventspils Elektronikas centra ēkā sākotnēji strādās četri elektronikas uzņēmumi. No Ventspils brīvostas pārvaldes (VBP) ēku nomās HansaMatrix grupas uzņēmums SIA Ventspils elektronikas fabrika (EF), SIA Aspired, SIA Oram Mobile un SIA EuroLCDs. DB jau ziņoja, ka centra kopējās būvniecības izmaksas bija teju 3,2 milj. eiro, no kuriem apmēram 40% segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Aizdevumu tā būvniecībai izsniegusi Pohjola Bank plc filiāle Latvijā. Otras ES līdzfinansētās ražošanas ēkas – Tehnoloģiju centra būvniecība – vēl turpinās. To plānots pabeigt līdz šā gada beigām. Tehnoloģiju centram ir jau iegūts viens nomnieks, bet divi citi tiek meklēti, stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs.

Komentāri

Pievienot komentāru