Lai iedarbinātu masīvkoka šūnu materiāla ražošanas līniju, AS IWC ir nepieciešams aptuveni trīs milj. eiro liels apgrozāmo līdzekļu aizdevums; centieni to iegūt pagaidām nevedas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Savulaik, pateicoties kokrūpnieka un celtnieka Jāņa Vašuka iniciatīvai, kā arī ES struktūrfondu līdzfinansējumam, valstij piederošas Latvijas Hipotēku un zemes bankas kredītam un Ventspils brīvostas izbūvētajai infrastruktūrai, Ventspilī tika izveidots pasaulē pirmais uzņēmums, kur salīdzinoši zemas kvalitātes zāģmateriāli pārtapa masīvkoka šūnu materiālā ar augstu formas stabilitāti. Tā ļauj šūnu materiālu izmantot gan mēbeļu ražošanā, gan celtniecībā.
Kopumā ražotnes izveidē tika investēti aptuveni 25 milj. eiro. Uzņēmums tika uzbūvēts krīzes laikā, tāpēc SIA Dendrolight Latvija ražotne mocījās ar katastrofālu apgrozāmo līdzekļu trūkumu un spēja izmantot labi ja 10% no plānotajām jaudām. Vajadzēja sasniegt vien 30% no plānotās jaudas, lai uzņēmums sāktu strādāt rentabli. Pēc sākotnējās ieceres, ražojot 65 000 m3 šūnu materiāla no salīdzinoši zemas kvalitātes egles, priedes, pat apses zāģmateriāliem, ik gadu varētu sasniegt no 35 līdz 50 milj. eiro vērtas eksporta produkcijas līmeni atkarībā no produkta veida. Apgrozāmo līdzekļu trūkums noveda pie situācijas, ka pasūtījumu varēja izpildīt vien tad, ja potenciālie pircēji bija ar mieru veikt priekšapmaksu. Situācija būtiski pasliktinājās, kad fiziskās personas maksātnespēju bija spiests pieteikt tehnoloģijas izgudrotājs – austriešu inženieris Johans Bergers, līdz galam neizpildot savu saistību daļu, un tika likvidēta Latvijas Hipotēku un zemes banka. Uzņēmumam bija nepieciešams pārkreditēties citā bankā, bet pēc bilances likviditāte bija ļoti zema. Tā brīža uzņēmuma vadībai bijis skaidrs, ka bez investoru piesaistes vai valsts atbalsta uzņēmuma izdzīvošana ir neiespējama.
Visu rakstu Meklē trīs miljonus Dendrolight restartam lasiet 19. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.