Pirmdien, 17.martā, parakstīts līgums starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Ventspils brīvostas pārvaldi par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanu divu jaunu ražošanas ēku būvniecības projektu īstenošanai Ventspilī.

Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra būvniecība sāksies šopavasar un noslēgsies 2015.gada pirmajā pusē. Abas ražošanas ēkas – Elektronikas centrs (4300m2 platībā) un Tehnoloģiju centrs (4200m2 platībā) - tiks būvētas Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā.

Elektronikas centra ēka būs vairāk piemērota elektronikas un elektrotehnikas ražotājiem, savukārt Tehnoloģiju centra ēka mašīnbūves, metālapstrādes, ķīmiskās rūpniecības, kā arī liela gabarīta izstrādājumu ražotājiem.

Šobrīd Ventspils brīvostas pārvalde strādā pie tā, lai informētu un piesaistītu potenciālos nomniekus jaunajām ražošanas ēkām. Interesi par telpu nomu esot izrādījuši jau vairāki uzņēmumi, apgalvo Ventspils brīvostas pārvalde. Viens no šiem uzņēmumiem ir SIA Hanzas elektronika, kam Ventspilī šobrīd pieder divi uzņēmumi - SIA Ventspils elektronikas fabrika un SIA Eurolcds.

Viens no lielākajiem šokolādes ražotājiem Krievijā Pobeda Confectionery nākamgad plāno atvērt šokolādes fabriku Ventspilī, trešdien preses konferencē informēja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

Ventspils brīvosta šokolādes ražotājam ir izīrējusi ražošanas telpas, savukārt investoram ir izdevies piesaistīt finansējumu 2,5 miljonu eiro apmērā no Eiropas Savienības struktūrfondiem kā atbalstu projektam ar augstu pievienoto vērtību.

«Viņi ir ceturtie lielākie šokolādes ražotāji Krievijā un veido šeit savu jauno, moderno ražotni. Viņi meklēja [iespējas sākt ražošanu] Baltijas valstīs, un mēs viņiem varējām uzreiz piedāvāt telpas. Labi sakrita, ka ir šī Eiropas Savienības atbalsta programma projektiem ar augstu pievienoto vērtību apstrādājošajā rūpniecībā. Tā zināmā mērā ir sagadīšanās, jo viņiem vajadzēja uzreiz telpas, un mums kā reiz bija. Tās gan mazliet vēl jāpielāgo, pašlaik tiek precizēts projekts un notiek iekārtu iepirkums,» informēja Lembergs. Investors jau esot pasūtījis ražošanas iekārtas no Austrijas.

Noslēgušies vairāki Pobeda Confectionery izsludinātie ražošanas iekārtu iepirkumi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pobeda Confectionery ir viens no lielākajiem šokolādes ražotājiem Krievijā un nākamgad plāno atvērt šokolādes fabriku Ventspilī.

Uzvarētājs noskaidrots trīs uzņēmuma iepirkumos. Viens no tiem ir izejvielu samaisīšanas un sajaukšanas, sasmalcināšanas un šokolādes masas konšēšanas līnija. Tajā ietilpst izejvielu samaisīšanas un sajaukšanas iekārta, izejvielu pirmējās sasmalcināšanas iekārta, izejvielu galējās sasmalcināšanas iekārta, tērauda konveijeru sistēma un šokolādes masas konšēšanas iekārta. Konkursā saņemti divu pretendentu piedāvājumi, bet uzvarējusi Šveices kompānija Buhler AG. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 1,5 miljoni Šveices franku (1,2 miljoni eiro).

Lai iedarbinātu masīvkoka šūnu materiāla ražošanas līniju, AS IWC ir nepieciešams aptuveni trīs milj. eiro liels apgrozāmo līdzekļu aizdevums; centieni to iegūt pagaidām nevedas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savulaik, pateicoties kokrūpnieka un celtnieka Jāņa Vašuka iniciatīvai, kā arī ES struktūrfondu līdzfinansējumam, valstij piederošas Latvijas Hipotēku un zemes bankas kredītam un Ventspils brīvostas izbūvētajai infrastruktūrai, Ventspilī tika izveidots pasaulē pirmais uzņēmums, kur salīdzinoši zemas kvalitātes zāģmateriāli pārtapa masīvkoka šūnu materiālā ar augstu formas stabilitāti. Tā ļauj šūnu materiālu izmantot gan mēbeļu ražošanā, gan celtniecībā.

Kopumā ražotnes izveidē tika investēti aptuveni 25 milj. eiro. Uzņēmums tika uzbūvēts krīzes laikā, tāpēc SIA Dendrolight Latvija ražotne mocījās ar katastrofālu apgrozāmo līdzekļu trūkumu un spēja izmantot labi ja 10% no plānotajām jaudām. Vajadzēja sasniegt vien 30% no plānotās jaudas, lai uzņēmums sāktu strādāt rentabli. Pēc sākotnējās ieceres, ražojot 65 000 m3 šūnu materiāla no salīdzinoši zemas kvalitātes egles, priedes, pat apses zāģmateriāliem, ik gadu varētu sasniegt no 35 līdz 50 milj. eiro vērtas eksporta produkcijas līmeni atkarībā no produkta veida. Apgrozāmo līdzekļu trūkums noveda pie situācijas, ka pasūtījumu varēja izpildīt vien tad, ja potenciālie pircēji bija ar mieru veikt priekšapmaksu. Situācija būtiski pasliktinājās, kad fiziskās personas maksātnespēju bija spiests pieteikt tehnoloģijas izgudrotājs – austriešu inženieris Johans Bergers, līdz galam neizpildot savu saistību daļu, un tika likvidēta Latvijas Hipotēku un zemes banka. Uzņēmumam bija nepieciešams pārkreditēties citā bankā, bet pēc bilances likviditāte bija ļoti zema. Tā brīža uzņēmuma vadībai bijis skaidrs, ka bez investoru piesaistes vai valsts atbalsta uzņēmuma izdzīvošana ir neiespējama.

Ventspils augsto tehnoloģiju parkā tiek atvērtas jaunas rūpnīcas; ražošana attīstās arī citviet, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar tranzītkravu apjomu samazinājumu arvien lielāku lomu Ventspils pilsētas un brīvostas darbībā spēlē tur izvietotie ražošanas uzņēmumi. Piemēram, jaunajā 4473,1 m2 lielajā Ventspils Elektronikas centra ēkā sākotnēji strādās četri elektronikas uzņēmumi. No Ventspils brīvostas pārvaldes (VBP) ēku nomās HansaMatrix grupas uzņēmums SIA Ventspils elektronikas fabrika (EF), SIA Aspired, SIA Oram Mobile un SIA EuroLCDs. DB jau ziņoja, ka centra kopējās būvniecības izmaksas bija teju 3,2 milj. eiro, no kuriem apmēram 40% segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Aizdevumu tā būvniecībai izsniegusi Pohjola Bank plc filiāle Latvijā. Otras ES līdzfinansētās ražošanas ēkas – Tehnoloģiju centra būvniecība – vēl turpinās. To plānots pabeigt līdz šā gada beigām. Tehnoloģiju centram ir jau iegūts viens nomnieks, bet divi citi tiek meklēti, stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs.