Pamatojoties uz Valsts drošības dienesta (VDD) konstatētiem riskiem Latvijas nacionālajai drošībai, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) trīs uzņēmuma SIA "Pobeda Confectionery" īpašniekus ir iekļāvis to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, informē VDD.

Martā VDD sāka pārbaudi saistībā ar aizdomām par Latvijā reģistrētā uzņēmuma "Pobeda Confectionery" iespējamu iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas bruņotajiem spēkiem.

Dienesta rīcībā bija nonākusi informācija, ka Krievijā bāzētā saldumu ražotne "Pobeda", iespējams, ir ziedojusi lielu apjomu produkcijas Krievijas bruņotajiem spēkiem, kuri veic kara noziegumus, noziegumus pret mieru un noziegumus pret cilvēci Ukrainā.

Latvijā kopš 2014.gada ir reģistrēts ar Krievijas saldumu ražotni saistīts uzņēmums "Pobeda Confectionery", kas arī ražo un tirgo "Pobeda" zīmola produkciju. Pārbaudes gaitā VDD atbilstoši savai kompetencei vērtēja Latvijā reģistrētā uzņēmuma, tā īpašnieku un patieso labuma guvēju iespējamo iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas armijai.

Šodien Ventspilī atklātajā Krievijas šokolādes fabrikas Pobeda Vkusa filiālē ražoto šokolādi izdevīgo muitas noteikumu dēļ sākotnēji plānots sūtīt galvenokārt uz ASV tirgu, atzina uzņēmuma Pobeda Confectionery līdzīpašniece Olga Muravjova.

«Ventspils ražotne pagaidām būs vienīgā Baltijā, šeit ražoto šokolādi eksportēsim uz ASV, kur mums jau ir virkne klientu. Arī no Krievijas rūpnīcas liela daļa eksporta paredzēts tieši ASV tirgum, taču mazākas muitas nodevas un arī labvēlīgāka nodokļu vide ir priekšnosacījums, lai eksports no Latvijas būtu izdevīgāks. Pērn atklājām arī pārdošanas filiāles Lietuvā un Igaunijā, bet ražošana plānota tikai Latvijā,» sacīja Muravjova.

Savukārt Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, atklāšanas pasākumā norādīja, ka jaunatklātā rūpnīca ir signāls citiem investoriem par joprojām pateicīgu biznesa vidi Latvijā.

Decembra beigās Ventspilī konditorejas fabrikā Pobeda tiks pabeigta pilnībā automatizētas šokolādes ražošanas līnijas uzstādīšana, lai nākamā gada februārī uzsāktu šokolādes ražošanu. Rūpnīcas darbības pirmajā gadā plānots saražot vairāk nekā 10 tūkstošus tonnu šokolādes tāfelīšu, no kurām vairāk nekā 70% tiks eksportētas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, ASV, Dienvidameriku un Tuvajiem Austrumiem.

Šobrīd Krievijas konditorejas fabrikas Pobeda Latvijā reģistrētajā filiālē Pobeda Confectionery aktīvi norisinās rūpnīcas un tirdzniecības darbinieku atlase. Darbības pirmajā posmā Ventspils rūpnīcā strādās 25 cilvēki, bet Rīgā tirdzniecības jomā tiks nodarbināti vēl 10. Līdz ar ražošanas jaudas pieaugumu darbinieku skaits tiks palielināts līdz 75.

«Ventspils rūpnīcā uzstādām šobrīd pasaulē vismodernāko šokolādes ražošanas līniju. Mūsu Eiropas filiālei izvēlējāmies labāko tehniku, kas ļauj strādāt augstākajā līmenī,» skaidro konditorejas fabrikas Pobeda līdzīpašnieks un Ventspils filiāles ģenerāldirektors Andrejs Muravjovs, «šokolādes ražošanas nozarē tas ir netipisks gadījums, jo parasti ārvalstu filiālēs tiek uzstādītas vecāku paaudžu iekārtas, kas iepriekš kalpojušas galvenajās rūpnīcās. Ventspils ir mūsu vārti uz Latvijas, Eiropas un visas pasaules tirgu. Mēs esam pirmā Krievijas konditorejas fabrika, kas atklāj ražotni Eiropā, un rūpnīcas izveide Latvijā mums ir ļoti nozīmīgs solis.»

Pērnā gada februārī atklātā saldumu fabrika Pobeda Ventspilī 2016. gadā saražoja 175 tonnas šokolādes un apgrozīja gandrīz miljonu eiro.

2016. gadā kompānijas apgrozījums bija 894,2 tūkstoši eiro. Tam klāt vēl nāk ieņēmumi par šokolādes masu, kas nosūtīta uz Krieviju un kas veido 104,6 tūkstošus eiro. Kopējais apgrozījums bija 998,9 tūkstoši eiro. Pērn Ventspils fabrika saražoja 175 tonnas šokolādes, kam pievienojas 27 tonnas šokolādes masas, kas nosūtīta uz Krieviju. Kopējais apjoms bija 202 tonnas. «Pagaidām mēs tikai ieejam tirgū. Mūsu mērķis ir iekļūt tirdzniecības tīklos. Tiklīdz būsim pilnībā pārstāvēti Rimi un Maxima, apgrozījums pieaugs divas līdz trīs reizes,» saka Andrejs Muravjovs, konditorejas fabrikas Pobeda līdzīpašnieks un Ventspils filiāles ģenerāldirektors.

Viens no lielākajiem šokolādes ražotājiem Krievijā Pobeda Confectionery nākamgad plāno atvērt šokolādes fabriku Ventspilī, trešdien preses konferencē informēja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

Ventspils brīvosta šokolādes ražotājam ir izīrējusi ražošanas telpas, savukārt investoram ir izdevies piesaistīt finansējumu 2,5 miljonu eiro apmērā no Eiropas Savienības struktūrfondiem kā atbalstu projektam ar augstu pievienoto vērtību.

«Viņi ir ceturtie lielākie šokolādes ražotāji Krievijā un veido šeit savu jauno, moderno ražotni. Viņi meklēja [iespējas sākt ražošanu] Baltijas valstīs, un mēs viņiem varējām uzreiz piedāvāt telpas. Labi sakrita, ka ir šī Eiropas Savienības atbalsta programma projektiem ar augstu pievienoto vērtību apstrādājošajā rūpniecībā. Tā zināmā mērā ir sagadīšanās, jo viņiem vajadzēja uzreiz telpas, un mums kā reiz bija. Tās gan mazliet vēl jāpielāgo, pašlaik tiek precizēts projekts un notiek iekārtu iepirkums,» informēja Lembergs. Investors jau esot pasūtījis ražošanas iekārtas no Austrijas.

Lēmumā par saldumu kompānijas Pobeda ražotnes izveidi Eiropas Savienībā, Krievijas uzņēmēji Muravjovi izvēlējušies Latviju. Muravjovi savu biznesu sākuši 90. gados un sākotnēji nodarbojušies ar tirdzniecību. Vitālijs Muravjovs, saldumu kompānijas Pobeda prezidents un SIA Pobeda Confectionery līdzīpašnieks, pēc izglītības ir biofiziķis, bet Pobeda ģenerāldirektore Olga Muravjova – fizikas un matemātikas skolotāja.

Muravjoviem ir pieci bērni. Vecākais dēls Andrejs vada Ventspils ražotni un jau vairāk nekā gadu pastāvīgi dzīvo Latvijā. «Mēs paši atlidojam reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās uz divām trim dienām, cenšamies vienmērīgi būt visās trīs ražotnēs,» saka V. Muravjovs.

Pārējie bērni vēl ir pārāk mazi, lai iesaistītos biznesā – trīnīšiem ir desmit gadi, jaunākajai atvasei – pieci gadi. «Taču viņi mums

palīdz – ar prieku degustē, visu laiku kaut ko ierosina, piemēram, kā reklamēt šokolādi, kādus jaunus veidus vajadzētu ieviest,» saka O. Muravjova.

V. Muravjovs piebilst, ka jau tagad redzams, ka divi no bērniem ir ar spēcīgu biznesa orientāciju un vakaros esot tā, ka nevis vecāki prasa, kā viņiem gājis skolā, bet gan dēli prasa viņiem, ko mamma un tētis šodien izdarījuši darbā.

Ventspilī strādājošais uzņēmums Pobeda Confectionery izsludinājusi konkursu iekārtas kakao un pralinē masu temperēšanai iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 140 tūkstoši eiro. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir šā gada 31.augusts.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 7.aprīlim.

Db.lv jau rakstīja, ka Pobeda Confectionary izsludinājis iepirkumu eksperimentālas one-shot šokolādes masas liešanas iekārtas iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 630 tūkstoši eiro, bet paredzamais līguma izpildes termiņš – šā gada 31.augusts.

Pobeda prezidents Vitālijs Muravjovs portālam db.lv sacīja, ka uzņēmuma ražošanas apjomi Ventspils fabrikā patlaban pakāpeniski palielinās, un kompānija nākotnē plāno veikt dažādus ražošanas testus, šokolādes masu veidu izstrādi, kā arī gatavosies starptautiskā kvalitātes vadības sertifikāta BRC saņemšanai.

Šokolādes ražotājs Pobeda Confectionery Ventspils ražotnē ieguldavairāk nekā divus miljonus eiro jaunā ražošanas līnijā.

Otrdien jaunā līnija tiks oficiāli atklāta, līdz ar to kopējās līdz šim ieguldītās investīcijas ražotnē sasniegs vairāk nekā 10 miljonus eiro. Kā liecina uzņēmuma sniegtā informācija, jaunā līnija ļaus ražot šokolādes konfektes Bear Family un Axiome ar šokolādes un riekstu pildījumu un poraino šokolādi. Pēc jaunās līnijas palaišanas fabrikā varēs saražot līdz 10 tūkstošiem tonnu šokolādes gadā, un 25-30% no tā veidos tieši šokolādes konfektes.

Uzņēmumā stāsta, ka līdz jaunās līnijas atklāšanai šogad būtiski uzlaboti pārdošanas rādītāji. Proti, šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar analogu laikaposmu pērn, realizācija pieaugusi par 169%. Sekmīgi apgūti jaunu valstu tirgi, to vidū ārpus ES, kur apgrozījums audzis piecas reizes. Uzņēmums savu produkciju eksportē uz Vāciju, ASV, Ungāriju, Sauda Arābiju, Kipru un citām valstīm. SIA Pobeda Confectionery direktoru padomes priekšsēdētāja Olga Muravjova stāsta, ka šobrīd Venspils fabrikā tiek ražots vairāk nekā 10 veidu šokolādes, ko kompānija realizē veikalos top!, Lats, Elvi, Vesko un Mego. Savukārt veikalos Rimi un Maxima kopš 2016. gada oktobra tiek rīkotas akcijas šo produktu realizēšanai. Šobrīd kompānijas tirgus daļa Krievijā un Eirāzijas valstīs ir aptuveni 4%, bet pārējās valstīs, ieskaitot Baltijas valstis, sākotnējā attīstības stadijā.

Meklējot inovatīvus risinājumus šokolādes pārstrādes jomā, starptautiskā kompānija Pobeda Confectionery radījusi vairākus jaunumus, kuru pamatā ir ideja par garšīgiem un veselīgiem desertiem, informē uzņēmumā.

«Šodien konditorejas izstrādājumiem ir pilnībā jāatbilst augstākajiem ražošanas standartiem, kā arī jāveicina patērētāju dzīves kvalitātes uzlabošanās. Tādēļ uzskatām, ka ir nepieciešams ne tikai ražot ļoti kvalitatīvus produktus, bet arī piešķirt tiem papildu labumus. Šādu produktu vidū ir arī 2019.gada sezonas jaunumi: šokolādes trifeles bez cukura ar stēviju un inulīnu, konfekšu un šokolādes līnija Amare ar karsēta piena, vārīta kondensētā piena un karameļu drupatu pildījumu, šokolādes līnija Single Origin Chocolate no vienas izcelsmes kakao pupiņām, kā arī mūsu īpašais lepnums – inovatīvas šokolādes līnija Charged ar funkcionālām piedevām, vitamīnu un minerālu premiksiem,» skaidro Pobeda Confectionery direktoru padomes loceklis Andrejs Muravjovs.

Atver ražotni, rada darbavietas, veicina eksportu un – dabū pļauku. Ja uzņēmumus ar Krievijas kapitālu uzskatīsim par nevēlamiem, tad ar slotaskātu būs jāpamāj lielai daļai mūsu ražotņu

Līdz ar Krievijas saldumu koncerna Pobeda šokolādes fabrikas atvēršanu Ventspilī atkal vaļā sprukusi diskusija par kapitāla tautību. It kā patriotiski noskaņotie šīs vai citas ražotnes pēlēji beigās var sanākt vien vilki aitu kažokos. Ar indeszobiem iecērtoties vienam vai citam investoram kājā, veicināt pašmāju tautsaimniecību nevar, bet bez ražotnēm esam tur, kur esam – ar ievērības cienīgu gan «vilku», gan «aitu» kopienu aiz savas valsts robežām. Sekojot šai domu gaitai, jāieskatās acīs statistikai par krievu kapitāla daļu Latvijas biznesā. Neapzināties realitāti nav veselīgi. Ja uzņēmumi ar politiski nepieņemamās kaimiņzemes piederīgo kapitālu uzskatāmi par nevēlamiem, tad ar slotaskātu jāpamāj lielai daļai mūsu ražotņu, sevišķi pārtikas nozarē – ar piena milzi Food Union priekšgalā.

Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome izskatījusi maizes ceptuves Lāči iebildumu par SIA Pobeda Confectionery iesniegto preču zīmes Lāču ģimene reģistrēšanu 2017.gadā Latvijas Patentu valdē. Uzklausot abu pušu argumentāciju, padome lēma par labu SIA Lāči, noraidot otra uzņēmuma mēģinājumu darboties Latvijā līdzīgā segmentā ar iepriekšminēto preču zīmi, informē SIA Lāči.

Padome nolēma, ka Pobeda Confectionery preču zīme Lāču ģimene Latvijā atzīstama par spēkā neesošu.

SIA Lāči uzsver, ka uzņēmuma darbošanās ar Lāču vārdu Latvijā ir pierādāma jau 25 gadu garumā un preču zīme izmantota gan ražotāja, gan produkcijas nosaukumos. «Tirdzniecības dati lielākajos veikalu tīklos, atpazīstamība un publiski pieejamie reputācijas rādītāji ir neapšaubāms sabiedrības vērtējums un vienlaikus uzņēmuma kapitāls, kas veido arī zīmola vērtību, prestižu un unikalitāti. Diemžēl tas neizslēdz arī iespēju citiem ražotājiem izmantot jau nostiprinātu tēlu, kas rada pozitīvas asociācijas, kaut vai lai izveidotu sasaisti ar savu produkciju tikai uz vārdiskas līdzības pamata vien,» norāda SIA Lāči.

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Ventspils augsto tehnoloģiju parkā tiek atvērtas jaunas rūpnīcas; ražošana attīstās arī citviet, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar tranzītkravu apjomu samazinājumu arvien lielāku lomu Ventspils pilsētas un brīvostas darbībā spēlē tur izvietotie ražošanas uzņēmumi. Piemēram, jaunajā 4473,1 m2 lielajā Ventspils Elektronikas centra ēkā sākotnēji strādās četri elektronikas uzņēmumi. No Ventspils brīvostas pārvaldes (VBP) ēku nomās HansaMatrix grupas uzņēmums SIA Ventspils elektronikas fabrika (EF), SIA Aspired, SIA Oram Mobile un SIA EuroLCDs. DB jau ziņoja, ka centra kopējās būvniecības izmaksas bija teju 3,2 milj. eiro, no kuriem apmēram 40% segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Aizdevumu tā būvniecībai izsniegusi Pohjola Bank plc filiāle Latvijā. Otras ES līdzfinansētās ražošanas ēkas – Tehnoloģiju centra būvniecība – vēl turpinās. To plānots pabeigt līdz šā gada beigām. Tehnoloģiju centram ir jau iegūts viens nomnieks, bet divi citi tiek meklēti, stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) šodien tikšanās laikā ar Krievijas prezidenta palīgu Igoru Ļevitinu pauda cerību, ka gada otrajā pusē Rīgā varētu notikt septītā Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas sēde, pavēstīja Satiksmes ministrijā (SM).

Sarunā Augulis informēja, ka ir apstiprināts par Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju, kas ir skaidrs signāls tam, ka transporta joma abu valstu sadarbībā ir starp augstākajām prioritātēm. Tāpat ministrs norādīja, ka Starpvaldību komisijas septīto sēdi vēl nav izdevies sarīkot, taču izteica cerību, ka tā varētu notikt gada otrajā pusē Rīgā.

Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas sadarbības iespējas gan starptautisko transporta koridoru attīstībā Eirāzijas pārvadājumu kontekstā, gan arī divpusējās sadarbības perspektīvas, tai skaitā kravu pārvadājumus Latvijas ostu virzienā.

Pēc SM vēstītā, Ļevitins atzinīgi novērtēja aviosavienojumu starp Latviju un Krieviju intensitāti, kas nodrošina pasažieriem iespējas, izmantojot dažādas aviokompānijas, nokļūt citos galamērķos gan Eiropā, gan Krievijas pilsētās.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.