Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda, ka tik lielu privātmāju īpašnieku aktivitāti saules paneļu uzstādīšanā kā šogad pirmajos četros mēnešos varēja novērot tikai buma laikā 2022.gadā.

Asociācijas vērtējumā pieprasījums bija līdz pat divām reizēm augstāks nekā pērn vidēji. Pieprasījuma pieaugums sācies pērn novembrī, un tas saistīts ar neto uzskaites sistēmas regulējuma maiņu, kas paredz, ka no šī gada 1.maija privātmāju īpašniekiem būs iespēja pieslēgties tikai neto norēķinu sistēmai.

Vienlaikus asociācija norāda, ka valsts un nozare ir spērusi būtisku soli, lai arī pēc tam piedāvātu alternatīvu šai neto uzskaites sistēmai, un tās ir uzkrājošās saules baterijas jeb akumulatori, kas ļauj saglabāt saražoto elektrību un to tērēt vai nodot tīklā pēc saviem ieskatiem. Šobrīd atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) strādā pie regulējuma, lai ieviestu finansiālu atbalstu elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādei mājsaimniecībām, kuras uzstāda saules paneļus.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Kā atslogot planētu, taupīt tās resursus un mazināt cilvēku ietekmi uz vidi? Šiem jautājumiem sabiedrības dienaskārtībā ir arvien lielāka nozīme, liekot meklēt jaunas, videi draudzīgas atbildes – atjaunīgas enerģijas ieguves veidus, atkārtoti izmantojamus resursus utt.

Kaut arī jaunie paradumi ir vērtīgi, vēl paies diezgan ilgs laiks, līdz mācēsim no tiem gūt maksimālo labumu un tikt galā ar to nestajiem izaicinājumiem. Bet izaicinājumu risināšanai ļoti svarīgi būs sabiedrības paradumi – piemēram, bateriju un citu bīstamo atkritumu šķirošana, kas tiešā veidā ietekmēs arī ražotāju un tirgotāju paradumus.

Jauns laikmets – jauni paradumi un problēmas

Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs tādus bīstamus atkritumus kā baterijas izmet sadzīves atkritumos, liecina Latvijas Zaļā punkta reizi divos gados veiktais pētījums pērnā gada nogalē. Neatbilstoši utilizētas baterijas rada draudus ne tikai videi, bet arī cilvēka veselībai – viena pirkstiņbaterija noārdīšanās procesā var saindēt pat vienu kubikmetru augsnes un piesārņot gruntsūdeņus. Savukārt piesārņojums ar augu un ūdens starpniecību var nonākt cilvēku uzturā, izraisot smagas un pat letālas saslimšanas. Taču pirkstiņbaterijas ir tikai viens no videi bīstamo atkritumu veidiem līdzās, piemēram, savu laiku nokalpojušām elektroniskajām cigaretēm jeb saltiem, saules paneļiem un elektroauto akumulatoriem, kuri arvien lielākā apjomā ienāk Latvijas tirgū. Galvenā problēma ir tā, ka ar šo atkritumu savākšanu vien nepietiek, tie būtu arī atbilstoši jāpārstrādā, taču ar vienu otru atkritumu veidu pasaule nemaz īsti tik tālu savās prasmēs nav tikusi.

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda, ka šobrīd sacelta nepamatota ažiotāža ap neto uzskaites sistēmu saules paneļu īpašniekiem.

Par to, ka šāda kārtība būs īstermiņā, jau runāja iepriekš. Pasaulē arī nav šādas prakses, bet tās vietā attīstās uzkrājošo bateriju tehnoloģiju tirgus, kas ļauj īpašniekam uzkrāt saražoto saules vai vēja enerģiju, to nenododot tīklā.

Tāpat asociācija neprognozē, ka šī pāreja no neto uzskaites sistēmu uz neto norēķinu sistēmu atturēs mājokļu īpašniekus no vēlmes uzstādīt saules paneļus. Tā turpmākos gadus saglabāsies šī brīža mērenajos apjomos.

“Elektroenerģijas likumā ietvertie noteikumi par neto uzskaites sistēmu līdz 2029.gadam un ierobežojumu, kas nosaka, ka elektroenerģijas tīklā drīkstēs nodot tikai 20% no mājās saražotās elektroenerģijas, pirmkārt, veicinās uzkrājošo bateriju izmantošanu mājsaimniecībās, ko šobrīd Latvijā tikai retais izmantoja. Pasaulē tā ir ierasta prakse, ka vienlaikus ar saules paneļiem tiek uzstādītas elektroenerģiju uzkrājošās baterijas, kas padara mājsaimniecību neatkarīgu no dažādiem tirgu regulējošiem noteikumiem. Globāli šīs tehnoloģijas strauji attīstās. Otrkārt, jā, vēl pērn tika izmantota informācija, ka šai neto uzskaites sistēmai varēs pievienoties līdz 2026.gadam, bet tad šī gada sākumā mainīja uz nosacījumu līdz šī gada beigām. Tomēr ikvienam interesentam bija iespējas pievienoties šogad – atšķirībā no pērnā gada šobrīd pasūtījumu izpilde notiek ātri un neveidojas mēnešiem garas rindas. Arī nosacījums, ka šī neto sistēma būs pieejama līdz 2029.gadam ir pietiekams pārejas termiņš, jo šajā laikā gribētāji varēs uzstādīt uzkrājošās baterijas vai arī pāriet uz neto norēķinu sistēmu. Jāmin, ka 20% elektroenerģijas limits nodošanai kopējā tīklā mājsaimniecībām ir saprātīgs piedāvājums, jo valsts atbalsts šajā jomā bija domāts iedzīvotāju pašpatēriņam, nevis biznesa iespējām. Uz saules parkiem šie nosacījumi neattiecas,” norāda Edgars Bergholcs.

Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanas no Krievijas kontrolētā BRELL loka un sinhronizācijas ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem ietekme uz elektroenerģijas cenām prognozēta maza, piektdien sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Strādājot pie sinhronizācijas, tiek strādāts arī pie tā, lai elektroenerģijas cenas maksimāli nemainītos.

Galvenie faktori, kas ietekmēs cenas, joprojām būs laikapstākļi, piemēram, ja februārī būs bezvējš un aukstums, cenas būs mainīgas.

Ministrs akcentēja, ka ir lietas, ko nevar ietekmēt, kā arī lietas, ko neietekmēs BRELL, piemēram, joprojām būs vētras un elektrības pārrāvumi, un "tam nebūs nekādas saistības ar BRELL".

Vienlaikus sinhronizācijas priekšnosacījumi atbilst prasībām, kurām seko visa kontinentālā Eiropa, viņš norādīja.

Ministrs teica, ka viens no kopējiem izaicinājumiem ir pašreiz esošā hibrīdkara situācija, un jau šobrīd dzirdamas dažādas spekulācijas par šo tēmu.

Tārgalē, Ventspils novadā, vēja enerģijas ražotājs SIA “Utilitas Wind” atklāj pirmo liela mēroga elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu Latvijā ar kopējo jaudu 10 MW un 20 MWh ietilpību.

Šoruden elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma (BESS) tiks pieslēgta Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmai, veicinot Latvijas energoapgādes attīstību. Kopējās projekta investīcijas sasniedz septiņus miljonus eiro.

“Šis ir vēsturisks mirklis Latvijas jaunāko laiku enerģētikā. Divus gadus esam aktīvi strādājuši pie šī projekta īstenošanas, un ar lepnumu sniedzam mūsu artavu Latvijas energodrošības stiprināšanā. Esam gatavi arī turpmāk sniegt savu pienesumu energoapgādes sistēmas attīstībai atbilstoši nākotnes izaicinājumiem,” norāda Renārs Urbanovičs, SIA “Utilitas Wind” valdes loceklis.

Lielākā elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma nodrošinās enerģijas uzkrāšanu, lai saražoto elektroenerģiju lietotājiem nodotu tajos brīžos, kad elektrosistēmā ir elektroenerģijas iztrūkums. Baterijas sistēma ietver sešus bateriju, trīs invertoru/transformatoru un vienu sadales punkta konteineri, nodrošinot kopējo elektroenerģijas ietilpību līdz 20 MWh. Lai labāk izprastu uzkrātās enerģijas apjomu – ar to pietiktu, lai viens elektroauto spētu veikt 115 000 km garu distanci, viena mājsaimniecībā izmantotā veļasmašīna spētu nodrošināt 19 000 mazgāšanas ciklus vai teju 3 000 mājsaimniecībām vienu dienu tiktu nodrošināta elektroenerģija.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs un ministrijas (VARAM) pārstāvji šodien piedalās Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padomes sanāksmē, kurā lems un pārrunās prioritātes vides jomā - virzību uz klimatneitrālu ekonomiku, ilgtspējīgu resursu izmantošanu, pāreju uz aprites ekonomiku un jautājumus, kas nodrošina rūpes par vidi, informē VARAM.

Padomes sanāksmē tiks turpinātas diskusijas par 2021.gada 14.jūlijā publicēto tiesību aktu priekšlikumu pakotni "Gatavi mērķrādītājam 55%" jeb "Fitfor 55". VARAM uzskata, ka līdz šim paveikts nozīmīgs darbs tehniskā līmenī, lai izskatītu tiesību aktu priekšlikumus un virzītos uz kompromisiem. Tomēr joprojām ir virkne politisku un tehnisku jautājumu, pie kuriem darbs ir jāturpina, lai sasniegtu iezīmēto mērķi - panākt, ka ES līdz 2050.gadam kļūst klimatneitrāla. ES tiesību akti ir jāpielāgo, lai zaļo pārkārtošanos padarītu par realitāti.

"Sadarbībā ar partneriem Eiropas Savienībā ir jāsper arvien ambiciozāki soļi, lai kāpinātu atjaunojamo energoresursu jaudas, celtu energoefektivitāti visās tautsaimniecības nozarēs un virzītos prom no fosilā kurināmā izmantošanas gan mājsaimniecībās, gan komercsektorā. Jau iepriekš esmu teicis, ka Zaļais kurss ir vitāla nepieciešamība, un šobrīd, kad kā Latvija, tā visa Eiropa tiecas sekmēt enerģētisko neatkarību no trešajām valstīm, reaģējot uz Krievijas izvērsto karu Ukrainā, virzība uz ilgtspējīgiem risinājumiem ir ne vien attīstības, bet arī drošības garants," komentē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

Auto īpašnieka dzīvē var būt dažādi izaicinājumi – daudzi ir saskārušies arī ar jautājumiem vai problēmām, kas saistīti ar transportlīdzekļa akumulatoru.

Ja kādreiz esi pagriezis aizdedzes atslēgu vai piespiedis “Start” pogu, lai iedarbinātu spēkratu un nedzirdi neko vairāk kā tikai centienus iedarbināt auto, tad tas varētu liecināt, ka ir problēma un bieži vien tā ir saistīta ar akumulatoru. Visbiežāk tas notiek nolietota auto akumulatora dēļ. Un te tad jāmeklē iespēja - vai nu uzlādēt akumulatoru vai nomainīt uz jaunu.

Kas ir automašīnas akumulators?

Automašīnas akumulators ir atkārtoti uzlādējama enerģijas uzkrāšanas ierīce, kas nodrošina elektroenerģijas padevi dažādām transportlīdzekļa sastāvdaļām un sistēmām.

Visa Baltijas energosistēma ir faktiski gatava jebkurā brīdī pāriet izolētā darbībā no Krievijas kontrolētā BRELL loka, intervijā sacīja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunais valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Viņš norādīja, ka Krievijas provokācijas saistībā ar atslēgšanos no BRELL loka līdz 2025.gada februārim vērtē kā reālu scenāriju.

"Apzināmies, ka var notikt arī kaut kas negaidīts no kaimiņvalstu puses, var tikt iniciēta ārkārtas desinhronizācija no BRELL tīkla, kā rezultātā mums būs paātrināti jāpāriet uz sinhronizāciju ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem. Mēs apzināmies, ka tāda iespēja pastāv, un mēs šiem scenārijiem esam gatavi," sacīja Irklis.

AST valdes priekšsēdētājs norādīja, ka ārkārtas desinhronizācijas gadījumā būs jādarbina infrastruktūra, kas pieejama ES un jābalansē tīkls.

Runājot par elektrības pieejamību gadījumā, ja Krievija Latviju priekšlaicīgi atslēdz no BRELL tīkla, Irklis sacīja, ka ģenerējošās jaudas ir pietiekamas, īpaši Latvijā, kur ir gan hidroelektrostacijas, gan termoelektrocentrāles. Tāpat visai Baltijai ir labi starpsavienojumi ar Somiju, Zviedriju un Poliju.

Lietuvas pārvades sistēmas operators "Litgrid" pirmdien pieslēdzis tīklam pirmo eksperimentālo viena megavata bateriju, sperot soli uz enerģijas uzkrāšanas iekārtu sistēmas izveidi.

Tam būs liela nozīme valsts turpmākās enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā un energosistēmas sinhronizācijā ar pārējās Eiropas tīklu.

Kā norādījis "Litgrid" vadītājs Roks Masjulis, šī baterija ir pirmais pilotprojekts Baltijas valstīs, kura gaitā uzņēmuma speciālisti testēs tās darbību pārvades tīklā reālajos energosistēmas darba apstākļos un pētīs tās sniegtās iespējas.

"Tā ir pirmā baterija, kas palīdzēs mums iemācīties labāk pārvaldīt savus tīklus, stabilizēt frekvences, kontrolēt spriegumus un citus tehniskos parametrus un iegūt vajadzīgo pieredzi," ceremonijā Viļņas transformatoru apakšstacijā uzsvēris Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Ražotājs "MAN" investēs aptuveni 100 miljonus eiro akumulatoru bateriju rūpnīcas izveidē Nirnbergā, informē automašīnu "MAN Truck & Bus" oficiālā importētāja Latvijā SIA "Avar Auto" pārstāvji.

No 2025. gada sākuma "MAN Truck & Bus" savā Nirnbergas ražotnē lielos apjomos ražos augstsprieguma akumulatoru baterijas elektriskajām kravas automašīnām un autobusiem. Šim nolūkam uzņēmums nākamajos piecos gados ražotnē ieguldīs aptuveni 100 miljonus eiro.

Ražošanas jauda tiks palielināta līdz vairāk nekā 100 000 akumulatoru bateriju gadā. Ieguldījumi akumulatoru bateriju ražošanas izstrādē nodrošinās 350 darbavietas. Šis lēmums par investīcijām tika pieņemts, uzņēmumam cieši sadarbojoties ar darbinieku pārstāvjiem, kā arī to aktīvi atbalstot Bavārijas politiķiem. Šis lēmums tradicionālajai Nirnbergas ražotnei rada skaidru nākotnes perspektīvu.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Pie Liepājas Universitātes izveidota mobilā uzlādes stacija – viedais parka sols, uz kura iespējams apsēsties un uzlādēt savu mobilo ierīci jebkurā diennakts laikā.

Solā iebūvētā uzlādes stacija darbojas uz saules paneļiem. Tam ir četras USB uzlādes izejas un iestrādāta uzlāde bezvadu režīmā. Tāpat drīzumā plānots uzstādīt bezmaksas bezvadu internetu, kas darbotos divu metru rādiusā no sola.

Šobrīd Liepājas pašvaldība solu uzstādījusi testa režīmā uz laiku līdz sešiem mēnešiem, lai pārbaudītu tehnoloģijas darbību, iedzīvotāju atsaucību un izvērtētu šādu solu iegādi nākotnē.

Testēšanas periodā būs pieejama tikai uzlādes funkcija un drīzumā arī bezvadu internets, taču pilnās komplektācijas viedajiem soliem ir arī smoga sensors, skaļruņi un izgaismojums. Bez atkārtotas uzlādes sols spēj darboties 120 stundas, tas var strādāt arī mīnus 50 grādos, tāpēc būs piemērots lietošanai arī ziemā. Šāda sola izmantošana ir videi draudzīga un zaļa tehnoloģija, kas sekmēs CO2 samazināšanu.

Rūpējoties par tīru vidi, padarot ērtāku atkritumu apsaimniekošanu, īpaši galvaspilsētas centrā, restorānu ķēde "McDonald"s" sadarbībā ar SIA "Rīgas meži" uzstādījusi viedas, jaunas funkcionalitātes atkritumu tvertnes.

Tās ir aprīkotas ar mehānismu, ko darbina saules enerģija, nodrošinot gudru un ilgtspējīgu atkritumu izmešanu, saplacināšanu un apsaimniekošanu SIA "Rīgas meži" apsaimniekotajās teritorijās.

"Cilvēki labprāt bauda "McDonald"s" maltītes gan uz vietas 14 "McDonald"s" restorānos Latvijā, gan izvēlas tās līdzņemšanai un ēšanai ārpus restorāna – mājās, ielās vai parkos. Kā atbildīgam uzņēmumam mums rūp iepakojums, tādēļ "McDonald’s" stratēģijas ietvaros mērķtiecīgi izstrādājam dažādus risinājumus, kas samazina iepakojuma daudzumu un atkritumu apjomu. Šogad "McDonald"s" pirmo reizi ir apvienojis spēkus ar "Rīgas mežiem", lai kopā aicinātu iedzīvotājus atbildīgi parūpēties par izlietoto iepakojumu, iemetot tos atkritumu tvertnēs. "Rīgas mežu" apsaimniekotajos parkos uzstādītās viedās atkritumu tvertnes būs mūsdienīgs un ērts risinājums atkritumu izmešanai un mudinās cilvēkus parūpēties gan par izlietoto "McDonald"s" maltīšu iepakojumu, gan citiem atkritumiem, kopā uzturot tīru un patīkamu vidi galvaspilsētā," saka "McDonald"s" vadītājs Baltijas valstīs Vladimirs Janevskis (Vladimir Janevski).

Pieaugot atkritumu apjomam, arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā ātri un efektīvi nodrošināt atkritumu šķirošanu un to atgriešanu otrreizējā apritē. Viens no plastmasas pārstrādes lielākajiem ierobežojumiem ir tas, vai izdodas savākt pietiekami tīru viena veida atkritumu plūsmu bez citu materiālu piemaisījumiem.

Kamēr tirgotāji un ražotāji ar jauno polimēra nodokli tiek mudināti rūpēties par pārstrādājamu materiālu izmantošanu, atkritumu apsaimniekošanas operatori meklē mūsdienīgus risinājumus un investē, lai paplašinātu šķirošanas iespējas. Vai varēsim paļauties uz robotu spēku, lai sašķirotu to, kas ierindas pilsonim iebiris nepareizajā konteinerā?

Pātaga izrādījusies jaudīgāka par burkānu

Par nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu būs jāmaksā arvien vairāk: jaunais nepārstrādājamās plastmasas jeb t. s. polimēra nodoklis, kā to dēvē nozarē, ir labs veids, kā mudināt ražotājus rūpēties par tīrāku materiālu izmantošanu. Polimēra nodokļa ieviešana ir izrādījusies ļoti efektīva iniciatīva. Nodoklis stājās spēkā tikai 1. jūlijā, bet jau šobrīd redzam, ka uzņēmumi cenšas apzināt un sašķirot visu līdz pat sīkākajai plastmasas detaļai, jo katra nepārstrādātā tonna saņem nepatīkami augstā polimēra nodokļa sitienu. Tas ir arī labs pamudinājums ražotājiem uzņemties atbildību par to, ko viņi novieto tirgū, un rūpēties, lai iepakojums veikala plauktā ne tikai glīti izskatītos, bet arī lai to varētu sašķirot un pārstrādāt.

Birokrātisko procesu slogs finanšu, būvniecības un migrācijas jomā un fokusēta atbalsta trūkums enerģētikā var kļūt par kritisku konkurētspēju bremzējošu faktoru kopumu, kas noved pie eksporta tirgu zaudējuma 2022. gadā.

Kādēļ tā, intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.februāra numurā lasi:

Statistika. Preču izlaide eiro seko enerģijas un materiālu inflācijai.

Tēma. Biznesa vidē atgriezies optimisms, bet trūkst darbinieku - Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja (PwC Baltic CEO Survey 2022).

Spēles noteikumi. Eiropas cīņa ar čaulas kompānijām atbalsosies arī Latvijā. Papildus maksāt 20% lielo ienākuma nodokli varētu nākties nekustamā un intelektuālā īpašuma, kā arī holdingkompānijām, kurām ir mazāk par pieciem darbiniekiem un ir daudz ārpakalpojumu sniedzēju.

Īstenojot ilgtspējīgas attīstības iniciatīvas un turpinot investīcijas energoefektīvos projektos, pārtikas mazumtirdzniecības tīkls ELVI tuvāko mēnešu laikā investēs vairāk nekā pusmiljonu eiro un uzstādīs saules baterijas elektroenerģijas ražošanai lielākajos tīkla veikalos.

Plānots, ka projekta pirmajā kārtā ar solārajām iekārtām tiks aprīkoti vismaz 10% no visiem tīkla veikaliem.

“Saules paneļu uzstādīšana elektroenerģijas ražošanai ir nākamais solis ilgtspējīgas attīstības veicināšanā – iepriekšējos gados daudzi veikali ir aprīkoti ar siltumatguves tehnoloģijām un energoefektīvām tirdzniecības iekārtām, kas ir ļāvis saimniekot atbildīgi pret apkārtējo vidi un optimizēt ar tirdzniecības procesu saistītās izmaksas. Saules paneļu uzstādīšana elektroenerģijas ieguvei ir turpinājums šīm iniciatīvām, kas vēl vairāk mazinās veikalu atkarību no ārējiem faktoriem, ļaujot strādāt energoefektīvi,” saka SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Energokompānija Enefit šogad mājsaimniecību segmentā strauji palielinājusi mājsaimniecību klientu portfeli, kas sasniedz jau 100 000 klientu un izstrādā jaunus pakalpojumus.

Uzņēmuma apgrozījums pirmajos deviņos mēnešos sasniedzis 140 miljonus eiro, savukārt EBITDA jeb peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas šajā periodā bija 2,1 miljons eiro. Uzņēmuma turpmākās attīstības fokusā ir elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumu jeb bateriju piedāvājums gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, kā arī elektroauto uzlādes tīkla izveide.

Klientu skaita pieaugums par 56% nepilna gada laikā un sekmīgie finanšu rezultāti panākti, efektīvi īstenojot uzņēmuma stratēģiju – strauji palielināt vēja un saules elektrostaciju skaitu Baltijā, kā arī aktīvi izstrādāt jaunus produktus un pakalpojumus. Arvien lielāku interesi gūst enerģijas uzkrāšanas risinājumi.

Saeimas Nacionālās drošības komisija lūdz valdību noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.

Zviedrijas tehnoloģiju uzņēmums Anodox Energy Systems ir paziņojis par ienākšanu Latvijā un iecerējis Rīgas ostas teritorijā attīstīt elektroautomašīnu bateriju ražotni.

Kopējais investīciju apjoms pirmajā posmā sasniegs 50 miljonus eiro kā arī tiks izveidotas līdz 300 jaunas darba vietas.

Paredzams, ka pirmā rūpnīca Rīgas ostas teritorijā sāks darboties 2022. gada decembrī, bet pēc tam tiks izveidota arī otra rūpnīca, kurā tiks izmantota šobrīd pasaulē populārā LFP (Litija dzelzs fosfātu akumulators) tehnoloģija.

“Latvijas uzņēmēji ir daļa no autoražošanas vērtību ķēdes Eiropā. Tādi uzņēmumi kā Bucher Municipal, LEAX Rēzekne, LAS-1 kompānija, LEAX Baltix, Dinex Latvia, EMJ Metāls, SFM Latvia, Metaro, Defence Partnership Latvia un LANOS ražotie produkti ir daudzās pasaules labākajās automašīnās. Mūsu mērķis ir papildināt šo produktu klāstu un panākt lai Latvijā notiktu arī automašīnu komplektācija. Šāds projekts nostiprinās Latvijas pozīcijas mašīnbūves nozarē, piedāvājot ne vien modernākos tehnoloģiskos risinājumus un augsti apmaksātas darba vietas, bet arī paplašinot sadarbību ar globāliem spēlētājiem un eksporta tirgiem. Vienlaikus tas nozīmē arī daudz straujāku visas mašīnbūves nozares un ar to saistīto uzņēmumu attīstību, jo tiks veicināta gan produktivitāte, gan zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksports tādā veidā padarot Latvijas sabiedrību bagātāku un drošāku. Tāpēc svarīgi ir turpināt “zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem, lai paātrinātu arī automašīnu komplektācijas sertifikācijas procesu,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Iekšzemes loģistikas uzņēmumus Baltijas valstīs “Baltic Logistic Solutions” paplašina savu esošo loģistikas centru Rāmavā, Ķekavas novadā. Investīciju apjoms sasniegs 9 miljonus eiro un jaunās noliktavas būvniecību plānots pabeigt 2024. gada rudenī.

“Esam sasnieguši situāciju, kurā loģistikas centra Rāmavā noliktavas ir pilnībā aizpildītas. Lai turpinātu izaugsmi un nostiprinātu mūsu vadošās pozīcijas loģistikas tirgū Baltijā, ar vēl vienas ēkas būvniecību būtiski paplašināsim esošo loģistikas centru, kas atrodas stratēģiski labā vietā – Rāmavā, kura tiek uzskatīta par vienu no labākajām loģistikas atrašanās vietām Rīgas apkaimē,” stāsta “Baltic Logistic Solutions” valdes loceklis Pēteris Krīvens.

Esošais 33 700 m2 plašais loģistikas centrs tiks papildināts ar vēl vienu ēku 7000 m2 platībā un tajā tiks izbūvēti trīs atsevišķi moduļi jeb telpas, kur viena būs +18°C temperatūras precēm un divas telpas būs paredzētas -18°C temperatūras precēm. Jaunā noliktava ietvers 14 kraušanas rampas un 10 000 palešu uzglabāšanas kapacitāti, no kurām 5000 paletes būs telpā ar +18 temperatūru (“Narrow aisle” glabāšanas plaukti), bet 5000 paletes – telpā ar -18 temperatūru (klasiskās plauktu sistēmas). Papildus tiks izbūvēta mezanīnas telpa, efektīvi izmantojot noliktavas operāciju plača otro stāvu.

Mazumtirdzniecības nozare vienmēr ir sinhroni līdzdarbojusies pircēju iepirkšanās paradumiem, kurus, savukārt, ietekmē dažādi ārējie notikumi un apstākļi. Pēdējo gadu laikā ir notikuši daudzi negaidīti pavērsieni, kas ir ietekmējuši sabiedrības noskaņojumu un veidu, kā tiek veikti ikdienas pirkumi.

Pandēmijas radītie ierobežojumi un Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir “sašūpojis” gan ekonomiku, gan arī mazumtirdzniecības nozari, kā arī licis pircējiem pārdomāt savus tēriņus un pielāgot iepirkšanās paradumus.

Latvija – atlaižu kultūras eksperti

Baltijā Dzeltenas vai sarkanas, lielāka izmēra, ar uzrakstu treknrakstā – tā izskatās tipiskas preču cenu zīmes, kuras liela daļa pircēju ar acīm vienmēr sameklē, veicot savus ikdienas pirkumus. Pēc Strategic Planner Global apkopotajiem datiem gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (48 %) izvēlas preces, kurām ir atlaide, tādējādi ierindojot Latviju un tās atlaižu kultūru trešajā vietā starp visām 28 Eiropas valstīm.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Elektrības mikroģeneratoru uzstādīšanai ir augoša tendence - ja pagājušajā gadā visa gada garumā uzstādīti 461 mikroģenerators, tad šogad septembra sākumā uzstādīti jau 663 mikroģeneratori, atklāja AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš atzīmēja, ka šis segments attīstās strauji, un "Sadales tīkls" saprot, ka tas nākotnē ir gan uzņēmuma kā sistēmas izaicinājums, gan arīdzan tarifu izaicinājums.

Jansons norādīja, ka pārliecinoši populārākais mikroģenerācijas veids Latvijā ir saules paneļi, kas no kopumā esošajiem apmēram 1700 mikroģeneratoriem veido 99,99%.

"Mikroģenerācija ir domāta pašpatēriņam. Gan mikroģenerācijas biznesa modelis, gan veselais saprāts vedina uz domu: lai kādi būtu tarifi, lai kāda būtu elektroenerģijas cena, ar pašpatēriņu mēs būsim trāpījuši mērķī. Ja mēs grasāmies saražoto enerģiju nodot tālāk tīklā, tad šeit uzreiz rodas jautājums gan par cenu, gan tīkla kapacitāti," sacīja Jansons.