Kopš savas pastāvēšanas sākuma līdz šim brīdim Tiesībsarga birojs Latvijā ir nācis klajā ar savu pirmo kaut cik ievērības cienīgo atzinumu, ķeroties klāt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībai.
Skan, protams - gana skaļi - VID piespiedu kārtā iekasējis iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), nokavējuma un soda naudas no ienākuma par nekustamo īpašumu atsavināšanu, lai gan spēkā esošais likums par IIN to nemaz neparedzēja. Teju vai lieki piebilst, ka pats VID tam adresētās sava veida apsūdzības ir noraidījis, uzskatot, ka Tiesībsargs uz šo jautājumu ir paskatījies pārāk šauri, un vispār - šāda veida jautājumi jārisina tiesā.
Acīmredzot tuvākajās dienās, nedēļās, mēnešos mums būs iespēja redzēt, kā šis jautājums pavirzīsies, vai gluži pretēji - nepavirzīsies uz priekšu. Līdz šim attiecībā uz dažādu lietu virzību ir bijuši vērojami trīs veidu scenāriji. Pirmais - ja lēmumu pieņem, piemēram, Satversmes tiesa, tas tiek izpildīts, un ar to konkrētais jautājums principā ir izsmelts. Otrs - pie noteikta secinājuma nonākot KNAB, attiecīgā lieta uz ilgu laiku iestrēgst prokuratūras un tiesas gaiteņos ar cerību, ka varbūt kādreiz būs arī spriedums. Trešais - Valsts kontrole pauž atzinumu, ka ministrija X šķērdē naudu, tad pieceļas ministrs, paziņo, ka kontrolieri paši ne velna nav sapratuši, un beigta balle!
Par Tiesībsarga biroju līdz šim ir bijušas divas būtiskas, kaut arī visai pretrunīgas atziņas… Pirmkārt, Latvijai šādu biroju obligāti vajagot! Otrkārt, tas līdz šim nekādus sasniegumus ar savu darbu nav demonstrējis. Atzinums attiecībā uz VID darbu faktiski ir pirmais nopietnais pārbaudījums, kas ļaus secināt, cik nopietni uztverama Latvijā ir institūcija, par kuru pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā ir spriests teju katru dienu. Jautājums ir par to, vai šis birojs varas gaiteņos būs spējīgs faktiski izsist to, ka VID darbs tiek pārveidots. Šajā sakarā gan ir vēl kāds interesants jautājums: kas notiks gadījumā, ja Tiesībsarga birojam tiešām izdosies panākt, ka valsts līmenī tiek atzīts - VID noteiktos gadījumos IIN ir iekasējis nelikumīgi. Šajā sakarā jāatgādina, ka ekonomiskās krīzes beigas Latvijā ir teju vai tikai politiķu paziņojumos, nevis reālajā dzīvē. Tāpat jāmin, ka 2010. gadā visu iespējamo nodokļu veidā valstī izdevies iekasēt par 292 miljoniem latu mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt budžeta konsolidācija ir kļuvusi praktiski par vienīgo valdības darba mērķi.
Protams, ja būs tiesas lēmums, ka attiecīgā nodokļa iekasēšana ir bijusi nelikumīga, VID kā jau tiesiskā valstī strādājošam dienestam, nāksies atmaksāt naudu cietušajiem. Savukārt attiecībā uz Tiesībsarga biroja atzinumu, kuru, kā jau minēts, VID neatzīst, varētu sekot atbilde, ka valsts pašreizējā situācijā nevar atļauties atmaksāt kādam naudu. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka pēc šā precedenta atkal varēs uzvirmot diskusijas par to, cik lietderīgs Latvijā ir tiesībsarga birojs un cik saistoši dažādām citām institūcijām ir tā lēmumi.