Apvienība Saskaņas centrs (SC) piedāvājusi Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijām kā potenciālo kandidātu tiesībsarga amatam apspriest Rīgas slimokases (RSK) likvidatoru Juri Jansonu, aģentūrai LETA sacīja SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Pagaidām Jansonu nevar uzskatīt par SC kandidātu tiesībsarga amatam, jo mēs gaidām, kādu viedokli paudīs Vienotības un ZZS frakcijas,» skaidroja Urbanovičs. Jansona kandidatūru apspriest SC piedāvāja jau piektdien.

Urbanovičs sacīja, ka pirmdien, 14.februārī, pēcpusdienā Vienotības un ZZS frakcijas jau varētu būt apspriedušas Jansonu kā potenciālo tiesībsarga amata kandidātu.

«Ja Jansonam būs atbalsts Vienotības un ZZS frakcijās vai vismaz vienā no šīm frakcijām, tad mēs viņu virzīsim kā mūsu oficiālo kandidātu tiesībsarga amatam. Tas tiks darīts tikai tad, ja redzēsim, ka varam rēķināties ar deputātu balsīm,» sacīja Urbanovičs.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Saeima ceturtdien ar 68 balsīm "par" un 24 balsīm "pret" tiesībsarga amatā uz trešo pilnvaru termiņu ievēlēja Juri Jansonu.

Deputātiem bija jāizšķiras starp trīs kandidātiem - esošo tiesībsargu Jansonu, Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Krišu Lipšānu (Par cilvēcīgu Latviju/KPV LV) un bijušo Talsu novada domes vadītāju, juristu Edgaru Zelderi, kuru virzīja Jaunā konservatīvā partija.

Par Lipšānu tiesībsarga amatā balsoja astoņi deputāti un 84 - pret, kamēr Zelderim atbalstu pauda 15 deputāti, bet 77 parlamentārieši viņa kandidatūru noraidīja.

Jansona pārvēlēšanu amatā atbalstīja trīs koalīcijas frakcijas - Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Attīstībai/Par!", kā arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija "Saskaņa".

Jansonu pirmo reizi šajā amatā Saeima ievēlēja 2011.gada 3.martā, bet 2016.gada 3.martā pārvēlēja šajā postenī.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Tiesībsarga konsultācija 4.oktobrī būs pieejama ikvienam liepājniekam, sola Tiesībsarga birojs.

Tiesībsarga birojs ir uzsācis monitoringa vizītes Latvijas pašvaldībās, lai izvērtētu cilvēktiesību un labas pārvaldības principa nodrošinājumu pašvaldībās. Šā gada 4.oktobrī tiesībsargs dosies uz Liepājas pilsētas domi un pašvaldības padotības iestādēm: Liepājas pilsētas domes Sociālo dienestu, Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldi, Liepājas pilsētas Bāriņtiesu, Liepājas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļu, Pašvaldības policiju un Valsts policijas Liepājas iecirkni.

Monitoringa vizītes noslēgumā Liepājas iedzīvotāji, ja vēlēsies, varēs saņemt tiesībsarga un Tiesībsarga biroja juriskonsultu konsultācijas. Uz konsultācijām ir jāpierakstās iepriekš, zvanot uz Tiesībsarga biroju.

Šodien publiskotais tiesībsarga Jura Jansona atzinums, kurā norādīts uz nelikumīgu piekļuvi slepkavas un izvarotāja Staņislava Rogaļova krimināllietas materiāliem, no juridiskā viedokļa ir «tukšs papīrs» bez atsauces uz jebkādiem likumiem, uzskata advokāts Andris Grūtups, kurš grāmatā Maniaks aprakstījis Rogaļova tiesas prāvu, atsevišķu upuru vārdus atstājot nemainītus.

Grūtups pauda neizpratni par to, kāpēc šāds atzinums parādījies tieši tagad. Advokātam esot aizdomas, ka tas saistāms ar viņa principiālo pozīciju ebreju jautājumā. Tomēr Grūtups atturējās konkretizēt, kurš tajā varētu būt ieinteresēts. Viņš teica, lai lasītājs pats par to spriež.

Vaicāts, vai tiešām Rogaļova lietas materiāliem piekļuvis nelikumīgi, kā uz to atzinumā norādījis tiesībsargs, Grūtups atbildēja: «Kas par niekiem!» Advokāts sacīja, ka visu savu vēsturisko grāmatu tapšanas gaitā ir rakstījis vairākus pieprasījumus iestādēm, vēloties iegūt informāciju un izziņas no dažādiem arhīviem, un grāmatu rakstīšanas laikā viņš pabijis pat Federālā drošības dienesta arhīvā Krievijā.

Kopš savas pastāvēšanas sākuma līdz šim brīdim Tiesībsarga birojs Latvijā ir nācis klajā ar savu pirmo kaut cik ievērības cienīgo atzinumu, ķeroties klāt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībai.

Skan, protams - gana skaļi - VID piespiedu kārtā iekasējis iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), nokavējuma un soda naudas no ienākuma par nekustamo īpašumu atsavināšanu, lai gan spēkā esošais likums par IIN to nemaz neparedzēja. Teju vai lieki piebilst, ka pats VID tam adresētās sava veida apsūdzības ir noraidījis, uzskatot, ka Tiesībsargs uz šo jautājumu ir paskatījies pārāk šauri, un vispār - šāda veida jautājumi jārisina tiesā.

Acīmredzot tuvākajās dienās, nedēļās, mēnešos mums būs iespēja redzēt, kā šis jautājums pavirzīsies, vai gluži pretēji - nepavirzīsies uz priekšu. Līdz šim attiecībā uz dažādu lietu virzību ir bijuši vērojami trīs veidu scenāriji. Pirmais - ja lēmumu pieņem, piemēram, Satversmes tiesa, tas tiek izpildīts, un ar to konkrētais jautājums principā ir izsmelts. Otrs - pie noteikta secinājuma nonākot KNAB, attiecīgā lieta uz ilgu laiku iestrēgst prokuratūras un tiesas gaiteņos ar cerību, ka varbūt kādreiz būs arī spriedums. Trešais - Valsts kontrole pauž atzinumu, ka ministrija X šķērdē naudu, tad pieceļas ministrs, paziņo, ka kontrolieri paši ne velna nav sapratuši, un beigta balle!

Tiesībsargs Juris Jansons vērsies prokuratūrā, lūdzot sākt kriminālprocesu pret vairākām Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu ministrijas amatpersonām, tostarp pašreizējo VID ģenerāldirektori Neliju Jezdakovu.

Par to vēstīja LTV raidījums de facto. Raidījums ziņoja, ka tiesībsargs amatpersonām pārmet nolaidību, kuras rezultātā no nodokļu maksātājiem nepamatoti iekasēti nodokļi un soda naudas vairāk nekā 60 miljonu latu apmērā.

Strīds starp tiesībsargu un VID saistīts ar cilvēkiem, kuri pirmskrīzes laikā nodarbojās ar nekustamo īpašumu biznesu. Tolaik tikai ļoti retus darījumus uzskatīja par saimniecisku darbību, un vairums spekulantu veikto pārdevumu ar nodokli netika aplikti. Vēlāk likumdošana mainījās, un VID attapās, ka pastāv iespēja paplāno valsts maku padarīt daudz biezāku, un veica nodokļu auditus 320 cilvēkiem, secinot, ka pārbaudītajiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda, kopā 65,4 miljonu latu apmērā.

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei, informē tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.

Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Lēmumi sociālo tiesību jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, kas savukārt atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.

Tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem:

Tiesībsarga atzinums par elektroenerģijas tarifu noteikšanas procesu ir nepilnīgs un kļūdains, tomēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) tiesā par nomelnošanu nevērsīsies, šodien preses konferencē norādīja SPRK pārstāvji.

SPRK padomes priekšsēdētājs Valdis Lokenbahs akcentēja, ka tiesībsarga atzinums ir nesagatavots un nepārdomāts dokuments, kurā izmantoti bieži politiskajām partijām raksturīgi lozungi. Viņš izteica cerību, ka sadarbībā starp valsts institūcijām tādi netiks izmantoti.

«Nē, tiesā par nomelnošanu nevērsīsimies, jo esam atklāti diskusijai, dosim izskaidrojumu, kāda ir likumība tarifu noteikšanas procesā,» uzsvēra padomes priekšsēdētājs. Viņš arī izteica cerību, ka tiesībsarga kļūdainais atzinums ir nejaušība, nevis likumsakarība.

SPRK pārstāvji skaidroja, ka Latvenergo pats ir piedāvājis ar daļu savas peļņas kompensēt tarifu pārejas modeli. To, kā uzņēmums izmanto peļņu, SPRK neregulējot. Vienlaikus zemākais tarifs nenodrošinot nepieciešamo uzņēmuma rentabilitāti, lai tas varētu normāli darboties.

Saeima ceturtdien, 3.martā, tiesībsarga amatā atkārtoti apstiprināja Juri Jansonu. Saeimas sēdē par J.Jansona apstiprināšanu otrajā kārtā balsoja 49, bet pret bija 45 deputāti, informē Saeimas Preses dienests.

Tiesībsarga amatam bija izvirzīta arī Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Ilze Bērziņa-Ruķere. Saeimas deputāti atklātā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm balsoja vienlaicīgi par abiem kandidātiem. Tā kā pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem neguva nepieciešamo balsu skaitu, tiesībsargs apstiprināts otrajā kārtā.

J.Jansons tiesībsarga amata pienākumus pilda kopš 2011.gada 17.marta, un viņa pirmais pilnvaru termiņš beigsies 2016.gada 16.martā.

Saeima tiesībsargu ievēl uz pieciem gadiem. Par tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Par tiesībsargu nevar apstiprināt pilsoni ar dubultpilsonību.

Valsts prezidents Valsts Zatlers piektdien nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai parlamentā pieņemtos grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, kas bija nepieciešami, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu saistībā ar konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga budžeta neatkarību, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Zartlers lūdz Saeimu likuma caurlūkošanas procesā uzklausīt un izvērtēt Tieslietu padomes, kā arī citu iesaistīto institūciju viedokļus un priekšlikumus.

Preses dienestā norādīja – lai arī Satversmes tiesa deva likumdevējam sešu mēnešu termiņu normatīvā regulējuma trūkumu novēršanai, likumprojekta izskatīšana Saeimā notika tikai šogad maijā. Tādējādi Saeimai bija atvēlēts salīdzinoši maz laika likumprojekta saskaņošanai ar konstitucionālajām institūcijām un tiesībsargu, nesagaidot Tieslietu padomes viedokli.

Valsts prezidents saņēma Valsts kontroles, Augstākās tiesas un Tieslietu padomes iebildumus pret likuma saturu, kuros pausts, ka 26.maijā pieņemtais likums nenodrošina Satversmes tiesas sprieduma izpildi un vēl vairāk ierobežo konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumu procesu. Šim viedoklim Valsts prezidenta kancelejas rīkotajā sanāksmē par iespējamu likuma caurlūkošanu pievienojās arī tiesībsargs un Satversmes tiesas pārstāve.

Gulbenes rajona tiesa kādu civillietu pirmajā instancē izskata jau vairāk nekā 12 gadus, informēja Tiesībsarga birojā.

Kā liecina dati Tiesu informatīvajā sistēmā, konkrētajā lietā prasītāji lūguši konstatēt juridisku faktu saistībā ar pēdējās gribas rīkojuma stāšanos likumīgā spēkā. Tiesā šī lieta saņemta 2000.gada 24.augustā un joprojām nav izskatīta pēc būtības.

Tiesībsarga 2012.gada ziņojumā teikts, ka lietu iztiesāšana saprātīgos termiņos ir ilgstoša problēma, uz kuru pēdējā nākas norādīt bieži. Galvenokārt iesniegumi tiek saņemti par kriminālprocesu ilgstošu izskatīšanu, bet šāda tendence vērojama arī civillietu un administratīvo lietu izskatīšanas procesā.

Piemēram, konkrētajā civillietā, kuru Gulbenes rajona tiesa izskata teju 13 gadus, kopējais lietas izskatīšanas termiņš potenciāli var pagarināties vēl nenoteiktu laika posmu, ja lieta tiks virzīta izskatīšanai apelācijas un kasācijas kārtībā.

Tiesībsarga birojs pagājušajā gadā no vairākām personām saņēmis sūdzības par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iestāžu darbībām, piespiedu kārtā iekasējot ienākuma nodokli, nokavējuma un soda naudas no ienākuma par nekustamo īpašumu atsavināšanu.

Tas ticis darīts, neskatoties uz to, uz tanī brīdī likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli to neparedzēja.

Tiesībsargs Romāns Apsītis ierosināja pārbaudes lietu par tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu VID iestāžu darbībās un patvaļu, rīkojoties pretēji likumam, liecina informācija Tiesībsarga biroja mājaslapā.

Pieprasot maksāt nodokli par jau pagājušu periodu pretēji likumā noteiktajam izņēmumam un pašas iepriekš noteiktajam, VID pārkāp arī iesniedzēju pamattiesības. Jo Satversme paredz, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

Lai gan Saskaņas centra izvirzītais Tiesībsarga amata kandidāts Juris Jansons jau ir saņēmis apvienības Zaļo un zemnieku savienība atbalstu, Valsts kontrole konstatējusi, ka Jansons iepriekšējās darbavietās ir pieļāvis vairākus pārkāpumus, kas liek apšaubīt kandidāta reputāciju.

Starp vairākiem Valsts Kontroles konstatētiem J. Jansona pārkāpumiem minēta nelietderīga valsts budžeta izmantošana. Laikaposmā, kad Jansons vadījis Juridiskās palīdzības administrāciju, par 2773 latiem slēgti līgumi ar komercsabiedrībām par pakalpojumiem, kas bija jāpilda pašiem administrācijas darbiniekiem. Laikā, kad Jansons vadījis Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu, darbiniekiem pretlikumīgi prēmijās esot izmaksāti 49 863 lati. Tāpēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Jansonam piemērojusi disciplinārsodu par amata pienākumu nolaidīgu un nekvalitatīvu pildīšanu. Valsts kontrole uzskata, ka tas nav savienojams ar kandidēšanu uz Tiesībsarga amatu.

Pēc plašām debatēm ceturtdien Saeima tiesībsarga amatā apstiprināja Juri Jansonu.

Aizklātā balsojumā «par» J. Jansonu bija 53 deputāti, bet «par» juristi Anitu Kovaļevsku - 39 . Saskaņas centra izvirzīto kandidātu iepriekš atbalstīja arī Zaļo un zemnieku savienība un apvienība Par labu Latviju.

Jāatgādina, ka tiesībsarga amatam tika izvirzīta arī Vienotības kandidāte Administratīvās tiesas tiesnese un Latvijas Universitātes pasniedzēja Anita Kovaļevska.

Jurim Jansonam ir augstākā profesionālā juridiskā izglītība, kā arī sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā un viņš ir Rīgas Stradiņa universitātes doktorants studiju programmā Tiesību socioloģija. Bijis Juridiskās palīdzības administrācijas direktors, vēlāk apdrošināšanas sabiedrības RSK apdrošināšanas AS vadītājs, 2010.gadā sakarā ar uzņēmuma likvidāciju atbrīvots no valdes priekšsēdētāja amata un iecelts par uzņēmuma likvidatoru.

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis pārcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, līdz ar to patlaban ģenerāldirektora vietnieka noziedzības apkarošanas jomā amats ir vakants, šodien preses konferencē par veiktajiem pasākumiem VID darbības efektivitātes uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā, 22 dažāda līmeņa vadītājus - 18 struktūrvienību vadītāji līdz 11.maijam tiks pārcelti citos VID amatos, bet vēl četri līdz 23.maijam sāks darbu ārpus VID.

No pārējiem 17 rotācijā iesaistītājiem VID darbiniekiem 14 cilvēki tiks pārcelti citos amatos VID, bet trīs - darbā ārpus VID.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) informēja, ka uz Tieslietu ministrijas iestādēm tiek pārcelti pieci līdzšinējie Finanšu policijas darbinieki - Māris Kaminskis, Jurģis Kijoneks, Aivijs Lagzdiņš, Viesturs Burkovskis un Miks Indāns. Šie darbinieki turpmāk strādās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesvedības daļā un Tiesiskā regulējuma daļā. «Abas daļas pamatā strādā ar nacionālajām un starptautiskajām institūcijām, kā arī piedalās normatīvo aktu izstrādē,» piebilda tieslietu ministrs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunveidojamā Nodokļu un muitas pārvalde, kā arī Iekšējās drošības pārvalde no nākamā gada darbu sāks ar vadītāja pienākumu izpildītājiem, piektdien žurnālistiem pastāstīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Tostarp Nodokļu un muitas pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja amats piedāvāts pašreizējam Muitas policijas vadītājam Kasparam Podiņam. Šis amats viņam piedāvāts uz laiku, taču kā stabila pozīcija - jaunveidojamās struktūras direktora vietnieka amats.

Nodokļu un muitas pārvaldes otrs direktora vietnieks atkarībā no izvērtēšanas rezultātiem būs Dairis Aniņš vai Jānis Boroviks. Kopumā jaunajā vienībā paredzētas 328 štata vietas.

Savukārt Iekšējās drošības pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja amats piedāvāts Natālijai Dolgovai, kurai kā stabila pozīcija piedāvāts Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājas amats. Šajā struktūrā iecerētas 29 amata vietas.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmums SIA Hausmaster, vērsies pie Latvijas Republikas tiesībsarga pēc palīdzības, meklējot risinājumus iedzīvotāju parādu problēmas risināšanā un ar lūgumu izskatīt a/s Rīgas siltums un SIA Rīgas ūdens prasību tiesiskumu par neatgūstamo parādu segšanu no citu dzīvojamās mājas iedzīvotāju līdzekļiem.

Uzņēmums sazinājies ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem a/s Rīgas siltums un SIA Rīgas ūdens, kurus aicinājis kopīgi risināt neatgūstamo parādu problēmu Rīgā. Hausmaster skaidrojis radušos situāciju, uzsverot, ka daļa iedzīvotāju parādu par komunālajiem pakalpojumiem ir uzskatāmi par neatgūstamiem fizisko personu un juridisko personu maksātnespējas rezultātā, un lūdza abiem pakalpojumu sniedzējiem sniegt atbildi, kam šādā gadījumā ir jāuzņemas pakalpojumu apmaksa.

Apsaimniekotājs norāda, ka no abiem uzņēmumiem saņēmis visai lakoniskas atbildes – gan Rīgas ūdens, gan a/s Rīgas siltums skaidrojuši, ka rēķini ir jāapmaksā pilnā apmērā, ievērojot to termiņus. Par rēķinu apmaksu ir atbildīgi pakalpojuma saņēmēji, kas šajā gadījumā ir dzīvojamo māju kopīpašnieki, proti visi dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki.

Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Savukārt VID kategoriski noraida Tiesībsarga pausto.

Tiesībsargs norāda, ka no 2021. gada ar likumu ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.

No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. – 2020. gadam VID ir prettiesiski aizpildījis vairāk nekā 100 tūkstošus gada ienākumu deklarācijas.

Labklājības ministrs Uldis Augulis trešdien ar tiesībsargu Juri Jansonu pārrunāja jautājumu par ekonomiskās krīzes laikā aprēķinātajām un piešķirtajām pensijām, kā arī turpmāko sociālās apdrošināšanas iemaksu algas indeksu piemērošanu cilvēka uzkrātajam pensijas kapitālam, informē Labklājības ministrijas pārstāvji.

Tiesībsargs ir sagatavojis un iesniedzis valdībai un Saeimai atzinumu, norādot, ka personas, kuras pensionējušās finanšu krīzes laikā, saņem ievērojami mazāku pensiju nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, sociālajām iemaksām un vecumu, kas pensionējušās ekonomiskās izaugsmes gados. Atšķirību iemesls ir piemērotais kapitāla indekss, kas finanšu krīzes gados bija negatīvs.

«Tiesībsarga atzinumam un priekšlikumiem var piekrist, jo patiesi viena sabiedrības daļa jeb apmēram 80 tūkstoši cilvēku pensionēšanās brīdī bijusi un ir nelabvēlīgākā situācijā. Par to jau esam diskutējuši arī Senioru lietu padomē. Ar tiesībsargu vienojāmies, ka nekavējoties veiksim izmaiņas likumā Par valsts pensijām, paredzot turpmāk izslēgt iespēju piemērot negatīvus indeksus, tādējādi novēršot iespējamās negatīvās sekas uz nākotnes pensionāriem. Tāpat vienojāmies izveidot darba grupu, lai detalizēti strādātu pie iespējamā kompensēšanas mehānismiem tiem pensionāriem, kuriem pensiju aprēķināja krīzes gados. Vienlaikus vērtējot tiesībsarga priekšlikumus, Labklājības ministrija (LM), Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija (FM) līdz šī gada 8.maijam informēs tiesībsargu par iespējamiem risinājumiem, lai novērstu jau krīzes laikā radītās negatīvo kapitāla indeksu sekas,» skaidro U.Augulis.

Pabalstus un pensijas Latvijā nosaka «uz aci», bez iedzīvotāju dzīves līmeni apliecinošiem rādītājiem.

Tas izriet no vairāku amatpersonu atbildēm uz DB jautājumiem par to, kā tiek aprēķināti pabalsti. Izrādās, ne viens no rādītājiem, kas apliecinātu minimālās iedzīvotāju dzīves līmeņa prasības, normatīvajos aktos nav iekļauts. Brīžiem kā salīdzinošs rādītājs tiek piesaukts iztikas minimums, taču tā aprēķiniem vairs nav likumīga pamata un rādītājs īsti neatbilst realitātei, jo metodoloģija iztikas minimuma groza aprēķināšanai nav mainīta kopš 1991. gada. Atbilstoši Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem šā gada maijā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam pieaudzis līdz 176,26 latiem.

Labklājības ministre Ilze Viņķele cer, ka kādu raksturojušu rādītāju, pret ko varētu adekvāti noteikt pabalstu lielumu, radīs Pasaules Banka savā pētījumā. «Tas ir viens no pētījuma uzdevumiem,» saka I. Viņķele. Viņa min, ka Pasaules Banka kā kontrolskaitli izmanto absolūtās nabadzības slieksni dažādos pasaules reģionos, tomēr vienlaikus I. Viņķele nav pārliecināta, ka tas būtu piemērotākais risinājums Latvijai.

Tiesībsarga Jura Jansona uzstādījums, saskaņā ar kuru minimālā mēnešalga Latvijā, jau tuvākajā laikā būtu jāpalielina līdz 300 Ls, nav reālistisks.

To otrdien pēc valdības sēdes, kurā tika apstiprināta valdības atbildes vēstule tiesībsargam, uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Viņš atgādināja, ka Finanšu ministrija jau nākusi klajā ar ierosinājumu no nākamā gada minimālo mēnešalgu paaugstināt no 200 Ls līdz 225 Ls mēnesī.

Tomēr arī pret šo iniciatīvu nopietni iebildumi ir Latvijas Darba devēju konfederācijai, sacīja valdības vadītājs, norādot, ka minimālās algas celšana Latvijā ir jāveic, raugoties arī uz tendencēm tuvākajās kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.

Atbildot uz tiesībsarga Jura Jansona aicinājumu valdībai nekavējoties lemt par grozījumiem normatīvajos aktos, kas iespējami ātrākā periodā nodrošinātu strādājošajiem, kas saņem valsts noteikto minimālo algu, tās pieaugumu līdz iztikas minimuma līmenim, valdība norādījusi, ka Latvijā minimālo mēneša darba algu nosaka, ņemot vērā ekonomisko stāvokli valstī, darba tirgus attīstību, bezdarba līmeni un valsts budžeta iespējas.