Tiesībsarga Jura Jansona uzstādījums, saskaņā ar kuru minimālā mēnešalga Latvijā, jau tuvākajā laikā būtu jāpalielina līdz 300 Ls, nav reālistisks.
To otrdien pēc valdības sēdes, kurā tika apstiprināta valdības atbildes vēstule tiesībsargam, uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).
Viņš atgādināja, ka Finanšu ministrija jau nākusi klajā ar ierosinājumu no nākamā gada minimālo mēnešalgu paaugstināt no 200 Ls līdz 225 Ls mēnesī.
Tomēr arī pret šo iniciatīvu nopietni iebildumi ir Latvijas Darba devēju konfederācijai, sacīja valdības vadītājs, norādot, ka minimālās algas celšana Latvijā ir jāveic, raugoties arī uz tendencēm tuvākajās kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.
Atbildot uz tiesībsarga Jura Jansona aicinājumu valdībai nekavējoties lemt par grozījumiem normatīvajos aktos, kas iespējami ātrākā periodā nodrošinātu strādājošajiem, kas saņem valsts noteikto minimālo algu, tās pieaugumu līdz iztikas minimuma līmenim, valdība norādījusi, ka Latvijā minimālo mēneša darba algu nosaka, ņemot vērā ekonomisko stāvokli valstī, darba tirgus attīstību, bezdarba līmeni un valsts budžeta iespējas.
Tiesībsargs bija aicinājis valdību attiecīgu lēmumu pieņemt ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā, taču atbildes vēstulē, kuru otrdien apstiprināja valdība, norādīts, ka priekšroka būtu dodama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšanai un priekšlikumi par iespējamu minimālās mēnešalgas paaugstināšanu tiks sagatavoti līdz šī gada 1. jūnijam. Tad tie tiks iesniegti Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, kur tiks apspriesti ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.
Valdības atbildes vēstulē arīdzan uzsvērts, ka pašlaik Centrālā statistikas pārvalde iztikas minimumu aprēķina pēc 1991. gada metodikas, kas neatspoguļo reālās vajadzības.
«Iztikas minimuma nomenklatūra atspoguļo 20.gadsimta 80–to gadu beigās speciālistu izstrādāto minimālā patēriņa vajadzībām nepieciešamo preču un pakalpojumu struktūru. Laika periodā no 1990.gada šī struktūra nav atjaunota un papildināta ar jaunām, patēriņam būtiskām nomenklatūras pozīcijām, piemēram, maksas medicīnas un izglītības pakalpojumiem,» pausts atbildē tiesībsargam.
Turpat arī norādīts: «Minimālā patēriņa standartiem, kāds ir arī iztikas minimums, nav vispārēja regulējuma Eiropas Savienībā. Katra dalībvalsts šo jautājumu risina pēc saviem apsvērumiem.»
DB jau vēstījis, ka pagājušajā nedēļā Finanšu ministrija nāca klajā ar ierosinājumu no nākamā gada 1. janvāra Latvijā ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, kura maksimālais apmērs par strādājošo varētu tikt paaugstināts no pašreizējiem 45 Ls līdz 84 Ls mēnesī. Tik liels neapliekamais minimums gan varētu tikt piemērots daļai no strādājošajiem, proti, tiem, kuri saņem zemākas algas. Tāpat Finanšu ministrija varētu rosināt no nākamā gada paaugstināt minimālās mēnešalgas apmēru. Tas varētu pieaugt no pašreizējiem 200 Ls pirms nodokļu nomaksas līdz 225 Ls pirms nodokļu nomaksas.
Tiesībsarga iepriekš publiskotie aprēķini liecina, ka, lai strādājošajiem nodrošinātu ieņēmumus iztikas minimuma līmenī, minimālā mēnešalga būtu jāpalielina līdz aptuveni 300 Ls pirms nodokļu nomaksas.
Lietuvā minimālā mēneša darba alga ir 289 eiro, bet Igaunijā – 320 eiro.
