Valdības nevēlēšanās mazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai īstermiņā palīdz sargāt budžetu, taču kavē labklājības pieaugumu ilgtermiņā
Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem PVN likmes samazināšanās no pašreizējā 21% uz 12% veicinātu budžeta ieņēmumu mazināšanos gandrīz par 195 miljoniem eiro. Jādomā, ka ilgtermiņā šis defekts varētu pārvērsties par efektu, tomēr valdības skatījums ir pārlieku skeptisks.
Viena no galvenajām valdības atziņām, kāpēc pārtikai PVN nevajadzētu samazināt, ir uzskats, ka tas nesekmēšot būtisku cenas mazināšanos. Jautājums, kādēļ gan valdība varēja lemt par vispārēju PVN samazināšanu no 22% līdz 21% brīdī, kad Latvijai vajadzēja iestāties eirozonā un bija bažas par to, ka mūsu valsts nevarētu izpildīt Māstrihtas inflācijas kritēriju. To, ka šāda shēma darbojas, sevišķi vēl apstākļos, kad kopējais cenu pieaugums ir lēns, apliecina arī statistikas dati. 2012. gada decembrī, kas bija pēdējais mēnesis ar PVN likmi 22% apmērā, gada inflācijas rādītājs sasniedza 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt jau 2013. gada janvārī patēriņa cenu pieaugums gada izteiksmē bija sarucis līdz 0,6%, PVN samazināšanas ietekmei turpinoties arī nākamajos mēnešos, tostarp tas attiecināms uz pašreizējo diskusiju objektu – pārtikas produktiem.
Vēl vairāk – nodokļu likmju samazināšana kalpo kā ekonomiku stimulējošs faktors. Ja ir runa par PVN likmes samazināšanu, tad tas zināmā mērā izskauž mākslīgu preču un pakalpojumu sadārdzinājumu, kas uz ekonomikas aktivizēšanos, korporatīvās peļņas pieaugumu un beigu beigās uz kopējo nodokļu iekasēšanu var atstāt ievērojami pozitīvāku iespaidu nekā mūžīgā ņemšanās ap darbaspēka nodokļu likmēm.
Tie nepilni 200 miljoni eiro gadā, par ko runā Finanšu ministrija, no Latvijas nekur nepazustu un, visticamāk, tiktu iztērēta citur. Tādējādi varētu kalpot kā savdabīga kvantitatīvā stimulēšana, kuras efekts uz iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, visticamāk, būtu lielāks nekā valsts obligāciju pirkumiem, kurus kreditēšanas veicināšanas nolūkos jau nākamajā mēnesī veiks Eiropas Centrālā banka un Latvijas Banka. Par to, ka ekonomiskais efekts varētu būt visai pārliecinošs, vedina domāt fakts, ka pēdējos gados Latvijā mājsaimniecību tēriņi pārtikai veidoja pat vairāk nekā ceturto daļu no visiem izdevumiem.
Ne par velti pasaules attīstītajās valstīs pārtikai bieži vien ir samazināta PVN likme, jo tie, kas veido nodokļu sistēmu, ļoti labi saprot, ka gadījumā, ja pirmās nepieciešamības preces būs lētas, tas veicinās ne tikai sociālu stabilitāti, bet iedzīvotājiem ļaus tērēt vairāk naudas arī citām precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to ar lielākiem apgriezieniem spēj strādāt arī tā uzņēmējdarbība, kura atrodas ārpus pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu sektoriem, un kopējais labklājības līmenis valstī ilgtermiņā pieaug.