Izskatās, ka ir sasniegts Latvijas ekonomikas zemākais punkts — ar šādu faktiski ļoti pozitīvu vēstījumu vakar klajā nāca ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).
Par pozitīvu to varētu saukt, ņemot vērā, ka ekonomikas attīstība ir cikliska, un, ja reiz šobrīd mēs esam tās zemākajā punktā, tad acīmredzot jau rīt sāksies augšupeja. Taču šeit rodas kāds būtisks jautājums…
Tēlaini sakot, Kampars, būdams ekonomikas ministrs, ir kā kapteinis uz tautsaimnieciskās dzīves kuģa. Un jautājuma būtība ir šāda: kur pašreizējā brīdī atrodas kapteinis — uz komandtiltiņa, pētīdams mērinstrumentus, kas rāda attālumu līdz jūras dibenam, vai arī klusi ieslēdzies savā kajītē un pa TV pēta kārtējo zinātniskās fantastikas raidījumu? Protams, ļoti gribētos ticēt, ka pareizais ir pirmais no minētajiem variantiem. Taču diemžēl ekonomikas eksperti, uzņēmēji ir pavisam citādās domās, norādot, ka Latvijas ekonomikas lejupslīde vēl inerces dzīta turpināsies, un tā varētu apstāties, iespējams, nākamā gada sākumā. Ņemot vērā, ka pietiekami daudzi reālajā tirgus vidē strādājoši uzņēmēji diez vai var tik fundamentāli kļūdīties, atliek secināt, ka minētajam ministram redzes loks nav īpaši plašs. Nav jau izslēgts, ka īsi pirms vēlēšanām politiķiem nekas cits neatliek, kā vien stāstīt, ka sliktāk jau vairs būt nevar un tāpēc turpmāk viss būs uz labu. Taču diemžēl ir ne viens vien parametrs, kas liecina par pretējo.
Pirmkārt, inflācijas dati Latvijā, kā redzams, krītas, taču šajā jomā ir viena otra pozīcija, kas rada zināmus jautājumus. Piemēram, nekādi nav skaidrs, kā var būt, ka situācijā, kad krīt patēriņa cenas, kad augstskolu pasniedzējiem samazina algas utt., vienlaikus ceļas ar izglītību saistītās izmaksas.
Otrkārt, nav valsts atbalsta uzņēmējdarbībai, un arī eksporta tirgi mums nav tādā apjomā, kā vajadzētu. Treškārt, var jau, protams, teikt, ka darbaspēka un patēriņa cenu samazināšanās piesaistīs ārvalstu investorus, kas mūsu valstij dotu priekšroku kā pietiekami lētai vietai ražošanas uzsākšanai. Tomēr ir pietiekami daudz pretargumentu, kas runā par sliktu šādai tēzei: birokrātiskā «čakarēšanās» pie mums joprojām ir gana liela, eksporta garantiju mehānisms vēl tikai tiek solīts, un kā vienīgo glābiņu valdība redz vien naudas aizņemšanos. Vēl kāds aspekts… Latvija nokrīt no klints — tā vēsta respektablais izdevums Forbes, un arī to nevar nosaukt par investīciju piesaisti veicinošu vēstījumu.
Protams, ir arī uzņēmēji, kuri atzīst — jā, šis ir zemākais punkts, bet… Un jāteic, ka šis «bet» nav nekāds patīkamais — tuvākajā laikā nekas labāk nebūs. Tas savukārt nozīmē, ka gadījumā, ja arī Latvijas ekonomika vairs strauji nevirzīsies virzienā «lejup», taču arī uzplaukumu gaidīt būtu naivi. Redz, ja taisnība izrādās šai ekspertu daļai, tad mūsu ekonomikā vai nu jau ir, vai arī tūlīt sāksies stagnācijas fāze, un to nekādi nevarētu nosaukt par mūsu valsts tautsaimniecības pozitīvo scenā[email protected] 67084442