Nav tādu indikāciju, ka atbalsta maksājumi varētu strauji samazināties vai izjukt. Tajā pašā laikā šādas domas virmo gaisā

Tā intervijā DB saka Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga. «Ar lepnumu varu teikt, ka lauku fondos nav bijis pārrāvuma. Viss noticis pilnīgi plūstoši, turklāt iepriekšējā perioda naudu esam apguvuši līdz pēdējam eiro,» stāsta A. Vītola-Helviga.

Fragments no intervijas:

Kādi izskatītos Latvijas lauki, ja ES atbalsta nebūtu?

Lauksaimnieciskā darbība nebūtu paplašinājusies, bet paliktu iepriekšējā līmenī vai pat samazinātos. Der atcerēties, ar kādu tehniku lauksaimnieki strādāja ap 2000. gadu, cik daudz spēja apstrādāt viens kombains, un arī to, kāda bija ražība. To var salīdzināt ar šodienu, kad fermās strādā roboti, tiek iegūtas rekordražas. Atbalsts ir veicinājis ne tikai ražošanu, tas ir palīdzējis arī sakārtot lauku vidi un uzlabojis sadzīves apstākļus lauku iedzīvotājiem.

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas kritērijiem). Šādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī katrs no šiem rādītājiem dzīvo savu dzīvi, tomēr to pretēji vērstā dinamika vedina uzdot jautājumu – kurp dodamies un kāds būs iznākums?

Parāds – mazs vai liels?2021. gada nogalē valsts parāds sasniedza lielumu 14,74 miljardi eiro, un tas ir 17,8 reizes augstāks nekā 2000. gada nogalē. Iedzīvotāju skaits šā gada sākumā, pēc CSP datiem, bija vairs tikai 1,878 miljoni, kas ir par aptuveni 20% mazāks, nekā tas bija tūkstošgades mijā.

Šodienas pasaulē valsts parāds nav nekas tāds, ar kuru varētu pārsteigt, jo vairums pasaules valstu dzīvoja, dzīvo un turpina dzīvot ar budžeta deficītu, tādēļ aizņemas. Latvija nav izņēmums un uz parāda dzīvo visu laiku, proti, vienmēr iztērē vairāk, nekā pati spēj nopelnīt, un tas ir jāsedz ar aizņēmumiem. Starptautiskā sabiedrība Latviju pat slavē par to, ka tās valsts parāda apmērs ir salīdzinoši neliels, rēķinot pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), un vēl jo vairāk, kad salīdzina Latvijas parādu ar citu valstu parādiem pret IKP.

Somijas un Lielbritānijas Eiropas Savienības (ES) ministri ceturtdien centās mazināt bažas par ES iespējamo «šķelšanos». Bažas bija radušās pēc nesenajām ES valstu nesaskaņām par to, cik ciešu veidot turpmāko savienības ekonomisko integrāciju, vēsa eubusiness.com.

«Patlaban mēs redzam «grūstīšanos» starp eirozonas valstīm un tām valstīm, kas nav vienotās valūtas zonā,» notiekošās saunas par parādu krīzes risināšanu un ciešākas ekonomiskās integrācijas veidošanu komentēja Somijas ES lietu ministrs Aleksanders Stubs (Alexander Stubb).

Pēc tikšanās ar Lielbritānijas pārstāvi Deividu Lidingtonu (David Lidington) A. Stubs norādīja, ka savienībā vienmēr pastāvēs grupas, kas darbosies kopā, kā piemēru minot «trīskāršā A kredītreitinga valstis, kuru sadarbība ir ļoti cieša».

Jau vēstīts, ka Lielbritānija, kas nav eirozonas valsts, bija vienīgā ES dalībvalsts, kas noraidīja Francijas un Vācijas izteikto priekšlikumu ieviest stingrāku fiskālo disciplīnu ES.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu sodīt deviņus uzņēmumus, kas karteļa aizsegā bija saskaņojuši savas darbības valsts un pašvaldību, kā arī tām piederošu kultūras iestāžu iepirkumos par profesionālo video, gaismas, skaņu iekārtu un skatuves aprīkojuma iegādi, šodien žurnālistiem pavēstīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

KP šiem uzņēmumiem kopumā piemēroja naudas sodu 373 083 eiro apmērā.

KP lietas izmeklēšanu sāka 2015.gada maijā, kad viens no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem iecietības programmas ietvaros pēc savas iniciatīvas ziņoja KP par iespējamo pārkāpumu. Uzņēmums atklāja KP informāciju par karteli, kura ietvaros notiek informācijas apmaiņa par dalību publiskajos iepirkumos. Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka pārkāpums īstenots laikā no 2009.gada līdz 2014.gadam.

Bez uzņēmuma, kurš ziņoja KP, kartelī piedalījušies vēl deviņi komersanti - SIA "SGS Sistēmas", SIA "Diogens Audio", SIA "Kompānija NA", SIA "Pro 1 Stage", SIA "AJV grupa", SIA "Audio AE", SIA "3S", SIA "SGM" un SIA "Solavi".

Pēdējā laikā bieži tiek spriests par to, ka lielas naudas summas, maksājot par elektroenerģiju, Latvijā tiek samaksātas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) veidā.

Mēs gribam būt par daudz eiropeiski, neņemot vērā mūsu reālo situāciju. Skrienot vilcienam pa priekšu, mēs mēģinām izpildīt pat rekomendācijas un ieteikumus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvara palielināšanu ES.

Jāuzsver, ka, ņemot vērā mūsu pašreizējo energoapgādes situāciju, mums faktiski nekas vairs nebūtu jādara, lai izpildītu ES ieteikumus, jo tas viss mums jau ir – Latvija pilnībā iekļaujas ES uzstādījumos. Tomēr Latvijā tas tiek ignorēts, pieņemot likumus, kas paredz AER staciju atbalstu, un uz tā pamata tiek dalītas licences dažādu jaunu staciju darba uzsākšanai, nepaskaidrojot, ka šādi iegūta enerģija maksā aptuveni četras reizes dārgāk nekā enerģija, kas saražota, izmantojot gāzi.

Mūsdienās mainās izpratne par to, ka ir arods. Es pati esmu bijusi gan dārznieks, gan uzņēmējs, gan psihologs, un priecājos, ka savos 48 gados esmu apguvusi tik daudz un dažādus arodus. Domāju, ka tā ir vērtība. Ja agrāk vienā arodā turpināja strādāt visu mūžu, šobrīd ar daudzveidību un vairākām prasmēm cilvēks kļūst bagātāks. Tajā pašā laikā arī vidējā izglītība ir absolūtais minimums katram Latvijas iedzīvotājam.

Ikviens īstens latvietis var sasniegt savu mērķi

Pirms 10 gadiem piepildīju savu sapni – izveidoju pirmo tālmācības izglītības iestādi Baltijā. Šobrīd, atskatoties uz paveikto, varu teikt, ka veicu garu un grūtu ceļu, līdz sasniedzu vēlamo rezultātu, bet vienlaikus esmu pārliecināta, ka ikviens īstens latvietis var sasniegt savu mērķi, ja nebaidās no dzīves izaicinājumiem! Visu dzīvi esmu domāju par jauniešu iespējām mācīties citādāk. Uzskatu, ka nav viegli apgūt visu uzreiz, to vajag pamazām un ar izpratni, vislabāk, ja ik mēnesi ir jāapgūst tikai trīs līdz četri priekšmeti. Ja pirmsākumos tālmācība bija kā risinājums tiem, kas aizbraukuši no Latvijas un mēģina iedzīvoties citā valstī, tad šobrīd lielākā mērķauditorija ir cilvēki, kuri zina, ko dzīvē vēlas sasniegt - mērķtiecīgi jaunieši, profesionāli sportisti, mūziķi u.c., kuri vēlas iekarot Latvijas un ārvalstu labākās augstskolas! Un ziniet, viņi to arī izdara!

Pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas veikalos bija novērojama paniska preču iegāde. Iedzīvotāji steidza iegādāties higiēnas preces, griķus, dezinfekcijas līdzekļus un citas lietas. Nebija ilgi jāgaida, kad daži tirgotāji vairākkārtīgi palielināja cenas, cerot uz ātru peļņu.

Aicinu uzņēmējus pārdomāt, vai īstermiņā iegūtais naudas apjoms atsvērs ilgtermiņa kaitējumu reputācijai, kas šādi tiek nodarīts. Tāpat aicinu uzņēmumus rūpīgi pārdomāt savu komunikāciju, jo patērētāju uztvere šobrīd ir saasināta.

Ko es varu darīt citādāk?

Cilvēku masveidīgā iepirkšanās saistīta ar bara instinktu, taču daudz būtiskāks ir jautājums par uzņēmumu rīcību ārkārtas situācijas apstākļos. Saprotams, ka visi vēlas nopelnīt, taču tā vietā, lai paaugstinātu cenas, ir vērts padomāt, ko es varu darīt citādāk? Tāpat aicinātu katru uzņēmēju izvērtēt, vai īslaicīgā peļņa būs samērīga ar kaitējumu reputācijai un tēlam? Mēs dzīvojam tehnoloģiju laikmetā un straujas cenu izmaiņas ātri izplatās sociālajos tīklos.

«Algu kāpums ir ļoti nepieciešams, lai mūsu valsts vispār attīstītos, lai no Latvijas cilvēki nebrauktu prom. Kad dzirdu, ka valdības pārstāvji apgalvo, valdībai ir fenomenāli plāni, kā panākt, lai uz ārzemēm strādāt aizbraukušie atgrieztos mūsu valstī, izjūtu sašutumu par to, ka amatpersonas klaji melo,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Poligrāfijas grupas Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

«Neredzu nevienu iemeslu, kāpēc lai ārvalstīs dzīvojošie cilvēki masveidā atgrieztos Latvijā. Galvenais uzdevums būtu nodrošināt, lai turpmāk cilvēki neaizbrauktu prom. Bet, lai cilvēki nebrauktu prom, nekavējoties jārada pievilcīga vide šeit, Latvijā, turklāt, ja šāda vide netiks radīta jau šodien, tad rīt būs par vēlu,» uzsvēris V. Trokša.

Jautāts, kā varētu izskatīties poligrāfijas nozare pēc 20 gadiem, viņš Dienai atbildējis: «Domāju, ka arī pēc 20 gadiem pastāvēs drukātie mediji, iznāks avīzes un žurnāli. Es ticu - nevis ceru, bet tiešām ticu, ka šis uzņēmums pastāvēs, būs attīstījies un mēs būsim atraduši veidus, kā pielāgoties izmaiņām, kas sabiedrību globālā mērogā skars. Ticu, ka vēl stabilāk strādāsim eksporta tirgū. Ticu, ka mums būs darbinieki, kas jutīsies apmierināti ar darbu šajā uzņēmumā un Latvijā, ka mēs varēsim maksāt atbilstošu atalgojumu un ka pēc 20 gadiem mēs vairs neteiksim, ka mūsu valsts priekšrocība ir tā, ka Latvija ir zemo algu valsts.»

Lai eiro turpinātu pastāvēt, Eiropā ir jāizveido ļoti cieša ekonomiskā savienība, intervijā uzsver Eiropas Parlamenta (EP) Finanšu, ekonomikas un krīzes komitejas loceklis Franks Engels.

No Luksemburgas ievēlētais eiroparlamentārietis uzskata, ka 2014.gadā, ko Latvija izvirzījusi par mērķa gadu eiro ieviešanai, eirozona vēl pastāvēs, taču līdz tam, lai eiro noturētu, esot jādarbojas vairākās frontēs.

«Esam izveidojuši valūtu, kas balstās uz politisko gribu, taču tai nav ekonomisko rāmju. Draudi eiro pastāvēs tik ilgi, kamēr [finanšu] tirgi negūs pārliecību par to, ka Eiropa ir ekonomiski integrēta. Tas nozīmē ne vien ekonomisko, bet arī budžeta savienību. Šai savienībai jābūt rīcībspējīgai,» pauda Engels.

Viņaprāt, politiskā integrācija Eiropas Savienībā (ES) ir ļoti augstā līmenī, taču problēma esot tā, ka 27 valstu kopienai nav nopietna instrumenta - budžeta -, lai realizētu savu politiku.

Pēc "lokdauna" beigām jeb pēc 15.novembra darbam klātienē plānots saglabāt līdzīgas prasības kā pašlaik, Ministru kabineta sēdē pauda veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks Kaspars Bērziņš.

Viņš norādīja, ka tādējādi plānots maksimāli turpināt nodrošināt attālinātā darba iespējas, lietot sejas maskas un lieki nepulcēties.

Tāpat spēkā paliks prasība, ka no 15.novembra obligāti Covid-19 sertifikātam jābūt publiskā sektora darbiniekiem, valsts un sociālās aprūpes darbiniekiem, kā arī tiem, kuri ir tiešā saskarsmē ar klientiem, lielu cilvēku skaitu.

Savukārt no 15.decembra Covid-19 sertifikātiem jābūt visiem klātienē strādājošajiem.

Vienlaikus no jauna varētu pakāpeniski ieviest skrīninga programma ar paštestiem darba vietās, tostarp vakcinētām personām, sākot ar izglītības un publiskā sektora augsta riska jomās.

Pēc 15.novembra, beidzoties valstī noteiktajai "mājsēdei", iecerēts, ka aizvien spēkā paliks virkne ierobežojumu, tāpat kā pamatā visi pakalpojumi un pasākumi notiks tikai "zaļajā režīmā", pavēstīja K.Bērziņš.

Ar Baltkrievijas valsts koncerniem saistītais uzņēmums SIA Oil Logistic kļuva par straujāk augošo uzņēmumu 2007. gadā - Gazeli 2008.

Vladimirs Demidovs

IVladimirs Demidovs ntervijā Db uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Baltkrievijas pilsonis Vladimirs Demidovs stāsta par uzņēmuma darbību, Baltkrievijas konfliktu ar ASV un savu Latvijas un Baltkrievijas sadarbības redzējumu.

Kāds bija uzņēmuma darbības sākums Latvijā?

Baltkrievijai nav pieeja jūrai – citi saka, ka tas ir trūkums, es – ka tā ir priekšrocība. Trūkumus vienmēr vajag pārvērst par priekšrocībām, tā ir izdevīgāk. Mums ir iespēja izvēlēties virzienus, izvēlēties ceļus. Izvēle ir atkarīga no tā, kur ir lētāk, operatīvāk un labāk. Kad es atnācu uz koncernu, es biju speciālists vieglajā rūpniecībā, jo 28 gadus biju nostrādājis tieši šajā nozarē. Mani nosūtīja uz Latviju. Sākumā pieeja bija tāda – brauc pie jūras no Gdaņskas līdz Pēterburgai un meklē, kur mums ir visinteresantākais variants, tur arī atvērsim pārstāvniecību. Mēs izvēlējāmies Rīgu ģeogrāfiski izdevīgā stāvokļa dēļ – 300 km līdz Tallinai, 300 km līdz Klaipēdai. Rīga ir arī Baltijas finanšu centrs. Pieradu pie domas, ka te būs jāstrādā. Tagad jau ir sestais gads, kopš es te esmu. Pirmos divus gadus mēs strādājām kā pārstāvniecība un paralēli – 11 mēnešus pēc pārstāvniecības izveidošanas – izveidojām arī uzņēmumu. Belneftehim Baltic, šodien Oil Logistic principā ir Baltkrievijas valsts kompānija, kuras īpašnieki ir uzņēmumi, kuri ietilpst milzīgajā Baltkrievijas koncernā Balneftehim. Šis ir arī iemesls, kādēļ amerikāņi mums „uzbrauca”. Īpašnieki ir kompānija Belarusjkalij – 55%, pašam Belneftehim koncernam pieder 25%, bet viņi nevada uzņēmumu – viņi savas akcijas ir atdevuši Baltkrievijas naftas namam. Un pa 10% pieder Naftan, kas ir naftas pārstrādes uzņēmums Novopolockā, un naftas ieguves uzņēmumam Belorusjneftj. Principā mums nav neviens procents privātā kapitāla, jo tā ir tāda Baltkrievijas specifika. Arī man kā uzņēmuma vadītājam ir vieglāk pārstāvēt valsts intereses, cīnīties par katru santīmu. Jo es zinu, ka tā nav mana nauda, par ko es cīnos.

Pēdējā laikā mēs dzirdam un varam lasīt faktiski divu veidu informāciju par valstī notiekošajiem procesiem.

Jā, ir svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk tiktu apstiprināta jaunā valdība un būtu vismaz kāds, ar ko pilnvērtīgi runāt par valstī notiekošajiem procesiem. Līdz šim gan vairāk esam piedzīvojuši praksi, ka valdība (lai kas to arī vadītu) vai nu izstrādā kādu plānu un noliek to kādā attālākā atvilktnē teju iekonservēties, vai arī kaut ko izdomā lielā slepenībā, savu darbu saskaņojot ar starptautiskām organizācijām, bet neuzskatot par nepieciešamu painteresēties, ko par to domā bizness. Tāpēc tieši uzņēmējiem šajā brīdī ir pēdējais laiks būt aktīviem, kopīgi vienoties par nepieciešamajiem darbiem, kas būtu veicami, un tie jāiesniedz valdībai. Savukārt mūsu valstsvīriem būtu kaut kā jāsaprot, ka tieši uzņēmēji ir tie, kas viņus un valsti uztur. Ir jāizbeidz līdz šim piekoptā sistēma, ka uzņēmēji baro valdību un vēl baidās no tā, ko nu šoreiz tās dalībnieki (ne)izdarīs. Situācija ir vienkārša — bizness ir valsts mugurkauls, un ja tas lūzīs, nebūs arī valsts, jo kurš gan cits ar saviem nodokļiem uzturēs 100 gudrās galvas Saeimā, 15 spriedējus Ministru kabinetā, ārstus, skolotājus, policistus utt. Citiem vārdiem sakot, tieši uzņēmējiem ir jābūt tiem, kas šobrīd valstī diktē noteikumus.

Šķiet, ka šobrīd īsti vairs nevienu nevar pārsteigt ar finanšu krīzes seku apkarošanas jaunumiem.

Vēl vairāk - tiek izteiktas prognozes, ka patiesībā neko nevar prognozēt par to, kas notiks pēc mēneša vai vēl pēc pusgada.

Var prognozēt vēlēšanas kādā valstī, bet par ļoti riskantām tiek uzskatītas 2009. gada prognozes, it īpaši par to, kas un kā notiks Eiropā un ASV. Nav prognozējams, kā procesi attīstīsies pasaules tirgū. Šobrīd pat grūti atbildēt, kas notiks ar Latvijai būtiskajām energoresursu un izejvielu, kā arī dažādu produktu un pakalpojumu cenām. Latvija ir neliela valsts un ir pakļauta notikumiem globālajā tirgū, turklāt tos īsti pat nevaram ietekmēt, un, kā rāda jaunākā vēsture, tad pat lielajiem koncerniem no finanšu krīzes palīdz izkļūt valdības un centrālās bankas. Vērtspapīru biržu indeksi rāda melnākās lappuses. Nav arī stabilitātes citās jomās. Šķiet, cilvēkiem, kuriem ir nauda, paveras iespēja par salīdzinoši zemāku cenu iegādāties kādas kompānijas akcijas. Tiesa, tā ir loterija, kur var gan vinnēt, gan arī pamatīgi iegrābties.

Publiski izskanējusi neoficiāla informācija, ka Krievijas tiešsaistes pakalpojumu operators Yandex.Taxi, iespējams, jau pavisam drīz varētu uzsākt savu darbību Rīgā. Taksometru nozares pārstāvji gan atzīmē, ka Yandex.Taxi jau pāris gadus taisās darboties Latvijā, bet tā arī tas nav noticis.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš uz jautājumu, kā vērtē jauna spēlētāja ienākšanu, DB norāda, ka visu laiku kāds baumo par ārzemju aplikāciju ienākšanu Latvijā. Arī Uber jau 2014. gadā plānoja sākt darbību Latvijas tirgū, tomēr to vēl nav izdarījuši.

«Konkurentu ienākšanu nozarē vērtējam pozitīvi, jo konkurence uzlabo pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem. Tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem. 98% braucienu notiek ar privāto transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu, tāpēc ir kur augt. Turklāt liela daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dispečeru pakalpojumus, lai izsauktu taksometru. Tas viss nākamo gadu laikā mainīsies. Taxify tirgū ir nostiprinājis savu pozīciju un strādā pie citiem inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu konkurētspēju,» piebilst J. Krūmiņš.

Šovasar iepazinos ar lielisku biznesa modeļa plānošanas rīku – Business Model Generation Canvas, kas uzņēmumam vai organizācijai palīdz izprast savu biznesa modeli, un plānot tālāko stratēģiju.

Tas lika man aizdomāties par samērā loģisku secinājumu, ka bieži uzņēmumi pieņem, ka ar ierasto biznesa modeli, kas strādā pašmāju tirgū tie spēs strādāt arī eksportā. Un, nesasniedzot gaidītos rezultātus, tie nevis izdara secinājumu, ka ir jāpārdomā biznesa modelis, bet gan to, ka viņu produkts eksporta tirgū nav pieprasīts vai vaino konkrētā tirgus protekcionismu.

Ikviena veiksmīga uzņēmuma pamatā ir pārdomāts biznesa modelis ar deviņām biznesa modeļa sastāvdaļām – 1) piedāvājums (produkts vai pakalpojums), 2) aktivitātes, kuras ir jāveic, lai piedāvātu pakalpojumu (ražošana, pakalpojuma sniegšana) 3) resursi, kas ir nepieciešami piedāvājuma izveidei (cilvēkresursi, iekārtas, finanses) 4) sadarbības partneri (piegādātāji, banka), 5) klientu segmenti 6) pārdošanas kanāli, lai nonāktu līdz klientam (kādā veidā klients saņem piedāvājumu vai uzzina par to) 7) attiecību veidošana ar klientu un galu galā 8) izmaksas un 9) ienākumi.

Šobrīd pasaulē daudz tiek diskutēts, kā mainīsies veikalu un klientu apkalpošanas centru ikdiena, ņemot vērā pandēmijas izraisītos apstākļus, moderno tehnoloģiju attīstību un klientu paradumu izmaiņas.

Pavasarī ļoti daudz dzirdējām stāstus no Latvijas un ārvalstīm par to, ka uzņēmumi samazina darbinieku skaitu, slēdz veikalus un pārstāvniecības, jo dramatiski samazinājies apmeklētāju skaits. Sastopoties ar klātienes apmeklētāju skaita kritumu, daļa uzņēmumu uzreiz pieņēma lēmumu par veikalu slēgšanu uz nenoteiktu laiku, bet citi uzņēmumi aktualizēja jautājumu, kā maksimāli efektīvi noslogot veikalu darbiniekus, lai viņu pievienotā vērtībā uzņēmumam nemazinātos un klientiem saglabātu iespēju apmeklēt klientu centrus klātienē, lai saņemtu konsultācijas vai apskatītu preces. Arī šobrīd daudzi uzņēmumi noteikti ir līdzīgā situācijā.

Izvērtējot situāciju, “Tele2”, piemēram, kā risinājumu savlaicīgi izvēlējās veikt klientu centru speciālistu pārkvalifikāciju un izmaiņas viņu ikdienas darba pienākumos. Veikalu darbinieku zināšanu un iemaņu paplašināšana ir ļāvusi būtiski nostabilizēt un efektivizēt to centru darbību, kuri visvairāk varētu ciest no klientu plūsmu izmaiņām. Ieguvēji šajā gadījumā ir visi iesaistītie – darbinieks, klients un uzņēmums.

Uzvarot Covid-19 pandēmiju, 2022.gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā varētu augt par 7-10%, sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Vienlaikus viņš minēja, ka 2021.gadā cerēt uz lielu apdrošināšanas apmēru pieaugumu nevajadzētu, taču arī liels kritums, visticamāk, nebūs.

"Līdz šim ekonomikas kritums apdrošināšanas rādītājos vēl īsti nav parādījies, tādēļ var prognozēt, ka ietekme būs jūtama 2021.gadā. Tomēr ļoti daudz ir atkarīgs arī no tā, cik ilgi mums būs ierobežojumi un cik dziļu iespaidu uz ekonomiku tie atstās. Tādēļ 2021.gads būs interesants un vienlaikus arī sarežģīts. Cerēt uz lielu apdrošināšanas apmēru pieaugumu šajā gadā es neiedrošinātos, bet es arī negribētu domāt, ka mēs redzēsim lielu kritumu," teica Abāšins.

Viņa pauda cerību, ka šā gada pirmajā ceturksnī arvien plašāk notiks vakcinēšana, līdz ar to ekonomika arvien vairāk atdzīvosies un atgriezīsies normālākā ritmā. Ja tā notiks, tad gadā kopumā apdrošināšanas tirgus varētu strādāt "pa nullēm" vai pat būs neliels pieaugums, salīdzinot ar 2020.gadu.

Ja Eiropas Savienība (ES) nespēs izturēt stingros un ļoti svarīgos fiskālos nosacījumus par aizņemšanos, par valdību parādu, par budžeta deficītu, tad eirozona grīļosies un tiks nopietni apdraudēta.

Tā šodien laikrakstā Latvijas Avīze publicētajā intervijā norāda ekspremjers Andris Šķēle. Viņš atzīst, ka eirozonas lielvalstis jau vairs neiztur pašu liktos Māstrihtas kritērijus. Lai tos noturētu, būšot jāmainās. Bet labā un cerīgā lieta esot tā, ka ES nu jau ir lielākā vienotā ekonomika pasaulē pēc kopprodukta, kuras līderiem šobrīd ir iespējams mainīt pasauli.

Viņaprāt, pašlaik pienākusi globalizācijas, kas attīstījās apmēram 30 gadus, pirmā nopietnā pārbaude un pēc tās pasaule noteikti mainīsies. Globalizācijas aizstāvju kļūs mazāk, būs vairāk separātistu un protekcionistu, būs vēlme aizsargāt savu tirgu, savus uzņēmumus, savus patērētājus, pieaugs izolacionisms, tā ekspremjers.

Mobilo sakaru operators “Tele2” pandēmijas laikā klientu centru attīstībā investējis 0,5 miljonus eiro, veicot gan klientu centru rekonstrukcijas, gan ieviešot jaunus – mūsdienu apstākļiem piemērotus biznesa procesus.

Klientu centri kļuva par internetā pasūtīto preču pick-up jeb izņemšanas punktiem, kā arī klientu centra speciālisti uzsāka klientus apkalpot pa tālruni.

Uzņēmumā atzīst, ka jaunie ieviestie biznesa procesi ir sevi labi pierādījuši ikdienā un noteikti tiks turpināti arī nākotnē pēc pandēmijas beigām.

“Šobrīd daudz tiek diskutēts, kā mainīsies veikalu un klientu apkalpošanas centru darba ikdiena, ņemot vērā pandēmijas izraisītos apstākļus, moderno tehnoloģiju attīstību un klientu paradumu izmaiņas. Ņemot vērā šos apstākļus, mēs aktīvi investējām klientu centru attīstībā, lai tie būtu piemēroti klientiem un viņu vajadzībām,” stāsta “Tele2” mazumtirdzniecības vadītāja Jana Logina.

Pieprasījums pēc siltumapgādes nākotnē mainīsies, tāpat kā mainīsies ekonomika un demogrāfija, saka DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Pēc pēckrīzes uzrāviena IKP izaugsme pēdējo gadu laikā ir slīdējusi lejā. Šobrīd izaugsmes tempi ir 2-3% līmenī, bet uz tā bāzes tiek izdarīti pārspīlēti secinājumi, ka mēs krītam uz leju.

Tomēr ir jāatceras, ka mājsaimniecības pēdējo gadu laikā ir veikušas uzkrājumus, samazinot patēriņu un patlaban vairāk nekā viens miljards eiro ir izveidoti kā rezerves uzkrājumi, ko varam pamazām noēst, neiekļūstot parādos.

Līdz ar to sagaidāms, ka nākotnē izaugsmes tempu paātrināšanās pakāpeniski turpināsies, īpaši zinot, ka pašlaik banku filiālēs aug interese par hipotekāro kreditēšanu, tāpat arī esam pielāgojušies Krievijas embargo sekām.

Cilvēkiem patīk patriotiskas rotas, piemēram, ar Latvijas kontūriņu – jo īpaši svarīgas tās ir, esot svešumā, saka Agate Dombrovska, i/k Cita rota īpašniece.

«Cenšamies radīt oriģinālas latviešu rotas, kaut ko atšķirīgu nekā citur,» norāda A. Dombrovska. Cita rota piedāvājumā ir dažādas rotas gan vīriešiem, gan sievietēm, kā arī liela, adīta apaļā šalle ar Lielvārdes jostas rakstiem. Līdz šim vispopulārākā rota ir bijusi Meitene Latvija – Latvijas kontūra ķēdītē. «Latvijas kontūra ir unikāla – kāpēc to neizmantot?» spriež Agate.

Cita rota «piedzima» šī gada aprīlī, kad viņa bijusi pārdomās, ka jāsāk darīt kaut ko savu. Tiesa, sākotnējā Agates ideja bija organizēt pasākumus. Viņa bija ievērojusi, ka šī brīža aktualitāte ir latviskas rotas. «Ideja par rotām radās no vecā sudraba pieclatnieka. Ir redzēts, ka no tā izgriež Mildas kontūru, bet kāpēc jāsabojā monēta, ja to tāpat var nēsāt kā rotu? Kāpēc pieclatniekam jāstāv plauktiņā, ja to var nēsāt ap kaklu?» viņa prāto.