Brīvajā tirgū ir pieņemts, ka patērētājs, maksājot zemu cenu, var cerēt uz ne īpaši augstu kvalitāti vai servisu, par lielu cenu – uz ievērojami augstāku, bet par ļoti lielu cenu – ekskluzīvu. Šajā kontekstā noderīga varētu šķist informācija, ka, piemēram, jaunas Toyota Avensis markas automašīnas reģistrācijas, tehniskās apskates un transportlīdzekļa eskpluatācijas nodokļa izmaksas trīs gadu periodā pircējam Lietuvā ir 29 lati, Igaunijā – 137 lati, bet Latvijā – 530 lati. Rezultāts ir visai likumsakarīgs.
Proti, turīgie Latvijas iedzīvotāji, kuri var atļauties samaksāt pustūkstoti tikai par to vien, ka ir iedomājušies nopirkt automašīnu, savus spēkratus reģistrē tuvāk mājām esošajā CSDD nodaļā. Savukārt tie, kuriem rocība neļauj šim mērķim atvēlēt tik lielas summas, automašīnas pirkt un arī reģistrēt dodas uz kaimiņvalstīm, kur tas ir lētāk. Tādējādi jau vairākus gadus Vecrīgas ielās Porsche un Bentley markas automašīnas ar Igaunijas valsts numura zīmēm nav nekāds retums.
Tiktāl par cenām un iedzīvotāju maksātspēju, bet nu par servisu... Teiksim, sabiedriskās ēdināšanas biznesā iesaistītie neļaus sameloties, sakot, ka par ļoti zemu cenu paēst var dabūt ēdnīcas līmeni, kur jāstāv rindā pie kases un aiz sevis jānovāc netīrie trauki, savukārt apmeklētāji, kuri ir gatavi par ēdienu maksāt lielas naudas summas, var rēķināties arī ar patīkamu atmosfēru, jauku viesmīli un, iespējams, pat orķestri, kas spēlē The Beatles populārākās dziesmas. Līdzīgi ir arī ar ceļu stāvokli dažādās valstīs. Informācija tiem, kuri sen nav bijuši mūsu abās Baltijas kaimiņvalstīs – salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, pie mums ceļi spīd un laistās. Tieši pie mums, izbraucot ar auto pa CSDD vārtiem, nav jāuzmanās no iekrišanas bedrē ar abiem priekšējiem auto riteņiem, pie mums nevajag baidīties veikt apdzīšanas manevru uz ceļa Varakļāni–Rēzekne, neiegāžoties grāvī, pie mums nekad nav pastāvējuši draudi, ka ceļš Ventspils–Liepāja varētu principā varētu sabrukt, un tikai pie mums bedrītes netiek lāpītas, bet gan nepieciešamības gadījumā tiek veikti Vācijas kvalitātes standartam atbilstoši ceļa rekonstrukcijas darbi.
Nu, labi... Attiecībā uz ceļiem un to kvalitāti, tā nevis ir, bet gan vajadzētu būt valstī, kur vienas Toyota reģistrācijas un lietošanas izdevumi ir 3,9 reizes lielāki nekā Igaunijā un 18,3 reizes pamatīgāki nekā Lietuvā. Nu jau bijušais Latvijas valsts ceļu šefs Ivars Pāže uz jautājumu, kāpēc mūsu ceļi ir tādi, kādi tie ir, atbildēja – kāda mūsu ekonomika, tādi arī ceļi. Izklausās loģiski! Tikai iznāk, ka par ekonomikai atbilstošiem ceļiem maksājam summas, kādas pienāktos par krietni vien ekskluzīvāku piedāvājumu. Tātad, vai nu tiem dažiem ceļa posmiem, ko tomēr sataisa, tradicionāli ierasto materiālu vietā izmanto zeltu, vai arī auto īpašnieki samaksā par visu ko, tikai ne par ceļiem. Līdzīgi kā veikalā, kur pie kases ir samaksāta nauda par kādām trim svaigi ceptām tortēm, bet saņemta pirms nedēļas cepta bulciņa, kurai kāds vēl pamanījies izlasīt rozīnes. Arī tad rastos vēlme nākamreiz iepirkties kaimiņveikalā...