Kritīs vai nekritīs Ivara Godmaņa valdība - šis jautājums no ziņu slejām nepazūd jau ilgāku laiku, bet aktualizējās apmēram tajā laikā, ka Jaunais laiks (JL) nolēma pieprasīt jau rīt balsojumu Saeimā par neuzticības izteikšanu premjeram.
Gluži kā sagaidījušas savu lielo dienu, viena aiz otras sarosījās divas koalīcijas partijas - ZZS un Tautas partija (TP).
Vispirms ZZS pavēstīja, ka šiem būšot sarežģīti strādāt valdībā, ja tā neapmierinās teju visas lauksaimnieku prasības. Drīzāk gan tas izskatās pēc visai izmisīga mēģinājuma piesegt savu partijas biedru zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, viņa līdz šim pieļautās neizdarības pārliekot uz visas valdības un tādējādi arī valsts budžeta pleciem.
Nenoliedzot, ka lauksaimnieki tiešām ir neapskaužamā situācijā, šāds ZZS ultimāts tomēr ir vismaz nekorekts - nevar risināt zemniekiem svarīgus jautājumus uz pedagogu vai mediķu rēķina.
Savukārt TP gājiens bija ne mazāk puicisks - nu, ja zaļie te daudz lecas, tad arī mēs te daudz pūlēties netaisāmies. Zīmīgi gan ir tas, ka TP paziņojumi par pašreizējās koalīcijas nespēju un tamlīdzīgām lietām sekoja tūlīt pēc tam, kad Godmanis partijām bija prezentējis savu ministriju optimizācijas plānu. Nav izslēgts, ka premjers bija nolēmis oranžajiem vairs neļaut vadīt kādu no viņiem interesantajām, piemēram Kultūras ministriju.
Kā redzams, valdības partijas šobrīd ir aizņemtas ar «svarīgākām» domām nekā šīs valsts izvešana no krīzes, ekonomikas attīstība utt. Tā kā lauksaimnieku prasības pirmdienas valdības ārkārtas sēdē pilnībā netika apmierinātas, un laiks rādīs, vai Godmanis kļūs par pirmo premjerministru atjaunotās Latvijas vēsturē, kurš ir spiests atkāpties neuzticības balsojuma rezultātā, un tas nozīmē, ka vēl zināms laiks Latvijas tautsaimniecībai būs zaudēts - kamēr atbildīgi vīri un sievas dalīs varu.
Diemžēl visu minēto var formulēt arī īsāk - ir sācies pašvaldību priekšvēlēšanu laiks, turklāt daža laba partija vispār grib sarīkot ārkārtas Saeimas vēlēšanas, un nekam citam acīmredzot neatliek laika arī turpmākos mēnešus. Jā, esošā valdība pieņēmusi ne vienu vien nepopulāru un kļūdainu lēmumu, taču būtu naivi iedomāties, ka premjera maiņa dos jūtamu uzlabojumu, turklāt atzīstama ir Godmaņa apņemšanās nepamest šo kuģi ekonomiski un politiski sarežģītajā periodā. Šajā situācijā pietiktu vien ar pāris ministru, kuri ilgstoši ir pierādījuši savu nekompetenci, nomaiņu.