Swedbank ir uzsākusi e-rēķinu ieviešanu internetbankā, liecina kredītiestādes sniegtā informācija.

Tiem uzņēmumiem, kas ieviesīs e-rēķinus Swedbank internetbankā šogad, arī pēc 1.janvāra varēs darboties automātiskā rēķinu apmaksa atbilstoši ES regulai. To vidū ir tādi uzņēmumi kā Latvijas Mobilais Telefons (LMT), Latvenergo un citi.

Lai atbilstu ES regulas izmaiņām, no nākamā gada Latvijā vairs nebūs pieejams līdzšinējais automātiskās rēķinu apmaksas risinājums. Swedbank izstrādāja jaunu pakalpojumu – e-rēķinus Swedbank internetbankā. Tas sniedz iespēju saņemt savus rēķinus vienuviet internetbankā, tos pārskatīt un apmaksāt, arī izmantot rēķinu automātisku apmaksu, skaidroja bankas pārstāve Vineta Savicka.

Tiem uzņēmumiem, kas decembrī ieviesīs savu rēķinu piegādi Swedbank internetbankā, klientiem arī pēc 1.janvāra notiks e-rēķinu automātiskā apmaksa. Arī nākamgad uzņēmumi saviem klientiem var ieviest jauno pakalpojumu.

Gada nogalē tiks noslēgts automātiskās rēķinu apmaksas pakalpojums, tā vietā piedāvājot jaunu risinājumu, stāsta Swedbank E-rēķinu projekta vadītājs Andris Lasmanis.

Patlaban 180 tūkstoši Swebank klientu patlaban lieto automātisko rēķinu apmaksu. Šobrīd mēnesī Swedbank internetbankā automātiski tiek apmaksāti ap 350 tūkstoši rēķinu, kas ir 3,5 miljoni rēķinu gadā.

Būtiska atšķirība no jaunā gada būs, ka līdz šim tiešā debeta serviss bija maksas pakalpojums – patērētājs maksāja par automātiskā rēķina apmaksas iespējām, bet turpmāk klientiem šis pakalpojums būs bez maksas, stāsta A. Lasmanis. Uzņēmumiem, kas šo pakalpojumu izmantos, būs maksas pakalpojums

Viņš uzsver, ka laika nav palicis daudz – septembra beigās Swedbank sāks tiešo komunikāciju ar klientiem, kas lieto šo pakalpojumu.Patlaban notiek sarunas un līgumu slēgšana ar uzņēmumiem un novembrī tiks veikti testi ar rēķinu sūtīšanu. Decembrī pakāpeniski tiks pāriets uz jauno sistēmu – decembra beigās esošais serviss tiks slēgts, un tiem uzņēmumiem, kuri nebūs pārgājuši uz jauno sistēmu, tiks piedāvāti citi produkti.Vēl nepieciešama nopietna sagatavošanās, lai zinātu, kuri uzņēmumi pāriet. Klienti gan gada beigās, gan nākamā gada sākumā tiks informēti.

Uzņēmēji ir pietiekami labi informēti par automātiskā rēķinu apmaksas pakalpojuma izmaiņām, bet cenu jautājumi nav risināmi ar publiskiem paziņojumiem

(LKA viedoklis par rakstu, kas vakar publicēts Db.lv: «LTRK: izmaiņas automātiskās rēķinu apmaksas pakalpojuma funkcionalitātē radīs papildu izmaksas uzņēmējiem»)

Jau kopš 2014.gada sākuma Latvijā plašā lokā sākās diskusijas par automātiskās rēķinu apmaksas pakalpojuma sagaidāmajām izmaiņām no 2015.gada 1.janvāra, kad Latvijai jāievieš ES Vienotās Eiropas maksājumu telpas regula. Pie sarunu galda Tiešā debeta apakšgrupā, ko vadīja Latvijas Banka, bija gan bankas, gan uzņēmumi, tai skaitā telekomunikāciju nozares lielākie uzņēmumi, gan starpnieki – rēķinu infrastruktūras nodrošinātāji. Tādēļ šie uzņēmēji ir lieliski informēti, ka visām pusēm līdz šim ērtais automātiskais maksājums bankām ir obligāti jāaizstāj ar citu risinājumu.

Šā gada pirmajā pusē nosūtīti un apstrādāti 4,5 miljoni rēķinu, liecina AS OpusCapita apkopotā informācija. Tas ir par piektdaļu vairāk, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, kad tie bija 3,7 miljoni.

«Elektronisko rēķinu popularitāti privātpersonu vidū veicina vairāki faktori. Pirmkārt, ņemot vērā interneta pieejamību Latvijā, e-rēķins ir kļuvis daudz ērtāks gan saņemšanas, gan piegādes ziņā. Otrkārt, šobrīd e-rēķinam ir piesaistītas vairākas apmaksas iespējas, tajā skaitā arī automātiska apmaksa. Plus, jāņem vērā arī tas, ka uzņēmumi popularizē e-rēķinu saņemšanu, jo tas ir tehnoloģiski un ekonomiski daudz ērtāks risinājums. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijā atšķirībā no, piemēram, Igaunijas vai Skandināvijas valstīm, e-rēķinu izmantošana norēķinos starp uzņēmumiem vēl joprojām ir zema. Tas ir saistīts ar vēl joprojām neskaidrajiem juridiskajiem aspektiem, kā arī praktisko piemēru trūkumu. Līdzīgi kā e-paraksta gadījumā, arī ar e-rēķiniem saistītos jautājumus varētu risināt ar lielāku valsts iesaistīšanos,» skaidro OpusCapita valdes loceklis Aldis Greitāns.