Piena pārstrādes grupa Food Union godinājusi labākos ražotņu AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks svaigpiena piegādātājus 2015.gadā. Zemnieki tika godināti par ievērojamiem panākumiem savu saimniecību ražošanas efektivitātes uzlabošanā un attīstībā, kā arī par pienesumu Latvijas piensaimniecības attīstībai kopumā. Pasākums pulcēja 300 zemniekus no visas Latvijas.

Kopumā septiņās nominācijās – Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā, Par efektīvu saimniekošanu un un kvalitatīvu svaigpiena ražošanu, Par lielāko svaigpiena daudzuma piegādi, Par veiksmīgu sadarbību un aktīvu iesaisti piensaimniecības veicināšanā, Par ilglaicīgu un lojālu sadarbību, Par centību un nominācijā Latvijas piensaimniecības patrioti – Food Union apbalvoja 31 piena piegādātāju no visas Latvijas.

Nominācijā Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā apbalvojumus saņēma SIA Kalnāji īpašnieks Vladislavs Butāns Tukuma novadā, SIA Agro-Kaķenieki īpašnieks Vasilijs Pravdivecs Dobeles novadā, SIA Pampāļi īpašnieks Jānis Vaļko Saldus novadā, A/S LIS Latgale īpašniece Valentīna Sarkane no Viļānu novada un J. Gierkena Z/S īpašnieks Juris Gierkens no Krimuldas novada.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Pelnošākie Latvijas uzņēmēji 2012.gadā bija informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmējs Arnis Riekstiņš, finanšu nozarē strādājošais Oļegs Fiļs un degvielas nozarē strādājošais Argods Lūsiņš, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, kā arī žurnāla Kapitāls, SIA Lursoft IT un finanšu korporācijas Laika stars pētījums.

Riekstiņš, kurš ir līdzīpašnieks bezvadu interneta maršrutēšanas iekārtu un programmatūras izstrādātājā SIA Mikrotīkls, pērn nopelnījis 8,11 miljonus latu.

AS ABLV Bank līdzīpašnieks Fiļs pērn nopelnījis 7,2 miljonus latu. Savukārt 2011.gada saraksta līderis, uzņēmuma Kurzemes degviela saimnieks Lūsiņš pērn nopelnījis 6,75 miljonus latu.

Ceturtajā vietā ar nopelnītiem 6,72 miljoniem latu sarakstā ierindojies AS Rietumu banka līdzīpašnieks Leonīds Esterkins, piektajā vietā ar nopelnītiem 6,27 miljoniem latu ierindojies otrs ABLV Bank līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Pagājušā gada Latvijas 100 pelnītāju saraksta pirmajā vietā ierindojies vairāku uzņēmumu īpašnieks Mārcis Martinsons, aiz sevis atstājot iepriekšējo gadu lielākos pelnītājus AS ABLV Bank īpašniekus Oļegu Fiļu un Ernestu Berni, liecina žurnālista Lato Lapsas, SIA Lursoft un žurnāla Kapitāls pētījums.

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa informēja, ka iepriekšējo gadu pelnītāju topa līderus šogad apsteigt ir izdevies 22 gadus vecajam Martinsonam, kurš ir ierindojies saraksta pirmajā vietā.

«Saraksta veidošanas vēsturē tas ir nebijis gadījums, kad gados tik jauns uzņēmējs ieņem topa pirmo vietu. Vienlaikus gan ir jāteic, ka šis sasniegums ir gūts, pateicoties turīgajam tēvam Mārim Martinsonam, un jaunā uzņēmēja tiešs nopelns SIA BE projekts, SIA MM investīcijas, SIA Profs Real Estate pērnajos labajos finanšu rezultātos, visticamāk, varētu būt minimāls, bet secinājumi, kas ir balstīti uz publiski ticamiem datiem un dokumentiem, atspoguļo tieši šādu ainu - kopējais peļņas apjoms Martinsonam piederošajos uzņēmumos 2014.gadā pārsniedza 30 miljonus eiro,» atzina Kiopa.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka AS Latvijas Gāze ļaunprātīgi izmantojusi savu monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus.

Tādējādi AS Latvijas Gāze piemērots tiesiskais pienākums pārtraukt pārkāpumu, kā arī naudas sods 1,57 miljonu latu apmērā.

Lai arī AS Latvijas Gāze KP lēmumu var pārsūdzēt tiesā, tomēr konstatētais pārkāpums tai jebkurā gadījumā jāpārtrauc uzreiz pēc KP lēmuma saņemšanas.

KP skaidro, ka dabasgāzes lietotāji – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi –, kas cietuši no AS Latvijas Gāze rīcības, var vērsties pie AS Latvijas Gāze, lūdzot atmaksāt nepamatoti veikto svešo parādu apmaksu. Ja AS Latvijas Gāze atsaka atlīdzināt zaudējumus, cietušie lietotāji var vērsties ar prasību tiesā.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika skatīts 2020.gada budžets. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020.gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.

Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020.gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020.gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. «Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā,» piebilda LBAS vadītājs.

Noturīgajam ārējam pieprasījumam pēc Latvijas nekustamā īpašuma objektiem var kaitēt nevis politiskās kolīzijas, bet gan dārgo īpašumu saimnieku uzvedības īpatnības, liecina Latvijas konkurētspējas attīstības fonda sadarbībā ar nekustamā īpašuma uzņēmumiem Baltic Sotheby`s International Realty, Real Estate Jurmala un Nira fonds veiktā pētījuma rezultāti.

Ekspertu lēmumu veikt šo pētījumu rosināja fakts, ka pieaudzis tādu gadījumu skaits, kad potenciālie pircēji ir spiesti atteikties no darījumiem.

Neskatoties uz lielo piedāvājumu skaitu, nekustamā īpašuma meklējumi aizņem samērā ilgu laiku. Tādēļ, kad pircējs ir beidzot izvēlējies objektu, ir ļoti nepatīkami, ja darījuma noslēgšanai traucē dažādi juridiska rakstura sīkumi.

«Īrnieki ar spēkā esošu īres līgumu rokās ir tikai viens no daudzajiem piemēriem. Bieži sastopami ir arī citi šķēršļi - objekts nav nodots ekspluatācijā, īpašnieks ir šķiršanās procesā, nav sastādīts pirmslaulību līgums, otra puse nesniedz piekrišanu pārdot, ir vēlēšanās pārdodot saņemt nodokļu atvieglojumus, taču nav vēlēšanās ņemt vērā nianses deklarēto personu jautājumos. Pēdējā laikā samērā izplatīts gadījums ir pārdošanas cenas nesaskaņošana ar banku. Pārdevējs un pircējs ir vienojušies, taču objekts ir ieķīlāts bankā un banka par šādu cenu pārdot neļauj,» norāda Baltic Sotheby`s International Realty līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa 15.oktobrī no finanšu ministra Arvila Ašeradena saņēmusi tradicionālo portfeli ar nākamā gada valsts budžeta projektu.

"Šis neapšaubāmi ir valsts drošības budžets, arī mazākaizsargāto iedzīvotāju atbalsta budžets, jo daudz domāts, lai visi justos labāk, drošāk un būtu pasargāti. Veikti neatliekami ieguldījumi iekšējā un ārējā drošībā, tāpat būtiski soļi sperti uzlabojumiem labklājības jomā sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai," sacīja D. Mieriņa.

Valdība atbalsta nākamā gada budžetu ar 1,3 miljardu eiro deficītu 

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu...

Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka budžeta projekts ir tapis sarežģītās sarunās un tā izskatīšanas gaitā ir jāsniedz atbildes uz visiem iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem - vai Latvija kļūs drošāka un labklājīgāka, vai ikviens varēs nopirkt vajadzīgās zāles un saņemt pakalpojumus pašvaldībās, vai senioriem būs lielākas pensijas un vai būs būtiskāks valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem. Tāpat svarīgi, vai skolotājiem tiks nodrošināts solītais algu pielikums un bērniem kvalitatīvāka izglītība.

Krīzes scenārijs nav izslēgts, tādēļ jāmēģina ierobežot budžeta deficītu 

Latvija, tāpat kā vairākas ES dalībvalstis, šobrīd piedzīvo “post-krīzes sindromu”, un ekonomikas...

Kopā ar valdību strādāsim, lai rastu labākos risinājumus iedzīvotāju labklājības uzlabošanai un valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, saņemot budžeta portfeli, pauda D.Mieriņa.

Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs sacīja, ka šis ir labākais patlaban iespējamais budžets - līdzsvarots visās nozarēs, un informēja, ka atbildīgā komisija projekta izskatīšanu sāks vēl pirms projekta nodošanas komisijām, kad par nākamā gada finansējumu plānots uzklausīt neatkarīgās institūcijas.

Nododot 2025.gada valsts budžeta projektu Saeimas priekšsēdētājai, finanšu ministrs A.Ašeradens informēja, ka nākamā gada budžets ir iedzīvotāju drošības un Latvijas konkurētspējas budžets, un tajā finansējuma pieaugums nodrošināts gan iekšlietu dienestiem un armijas spēju palielināšanai, gan arī pedagogiem, veselības jomai, sociālām programmām.

2025.gadā konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 15,1 miljardu eiro, bet izdevumi - 17,1 miljardu eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts aizsardzība - iekšējā un ārējā drošība, tam paredzot finansējumu 284,3 miljonu eiro apmērā.

Vēja enerģijas jomā lielāko summu obligātā iepirkuma ietvaros pagājušajā gadā saņēmuši ekspremjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošie Vēja parku uzņēmumi, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publicētā informācija.

Kopumā 11 Vēja parku uzņēmumiem, kuriem atšķiras numerācija, 2011.gadā izmaksāti 2 890 048 lati, katram atsevišķi - robežās no aptuveni 249 000 līdz aptuveni 276 000 latu. Virs tirgus cenas samaksātā summa veidojusi 1 427 046 latus.

Jau ziņots, ka visu SIA Vēja parks vienīgais īpašnieks ir SIA Inpo 5, kuras īpašnieks savukārt ir SIA Privāto aktīvu pārvalde, kas pieder SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem. Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem lielākā īpašniece ar 30% daļu ir Kristiāna Lībane-Šķēle, vēl 25% pieder Anetei Šķēlei-Pētersonei, 25% - Madarai Šķēlei, 10% - Edgaram Šķenderam, bet vēl 10% - Ivetai Smilgai-Krongornei.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārtraucis publiskot lielāko nodokļu parādnieku sarakstu.

«Atsaucoties uz to, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav ietverta prasība apkopot un publiskot nodokļu maksātāju sarakstu, kurā norādīti nodokļu maksātāji, kas valstij parādā lielas nodokļos nesamaksātas summas, no 2016.gada novembra dati šādā dalījumā netiks publiskoti,» teikts VID mājaslapā publicētajā paziņojumā.

Pēdējo reizi lielāko nodokļu parādnieku saraksts tika publicēts 2016.gada 19.septembrī.

Septembra sākumā 100 lielāko nodokļu parādnieku parāds valsts budžetam bija 293,732 miljoni eiro, kas ir par 0,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tostarp vairāk nekā divu miljonu eiro parāds valsts budžetam bija 30 personām, kas ir par divām personām mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata atlases komisija konkursa otrajai kārtai nolēmusi nevirzīt nevienu no pretendentiem, šodien žurnālistiem pavēstīja komisijas vadītājs Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Konkursa komisija šodien izvērtējusi pretendentu iesniegtos dokumentus un no Satversmes aizsardzības biroja (SAB) saņemto informāciju un vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu, ka konkursa otrajai kārtai netiek virzīts neviens pretendents. Tas nozīmē, ka konkurss uz KNAB priekšnieka amatu ir beidzies bez rezultāta, paskaidroja Krieviņš.

Konkrētus iemeslus, kāpēc neviens no kandidātiem nav atbildis definētajiem kritērijiem, viņš neminēja, vien norādīja, ka šie iemesli bijuši dažādi. Krieviņš arī atturējās komentēt no SAB saņemto informāciju.

Par komisijas lēmumu šodien tiks informēts arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kuram tiks lūgts izsludināt jaunu konkursu. Patlaban gan nav zināms, kad tas notiks. Ņemot vērā, ka pašreizējā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pilnvaras beigsies 17.novembrī, visticamāk, pēc šī termiņa varētu tikt iecelts vietas izpildītājs. Krieviņš skaidroja, ka līdzīga pieredze jau ir ar Valsts ieņēmumu dienestu, kuru patlaban vada ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs, un "šī iestāde nav sagruvusi".

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks savas vietnieces Jutas Strīķes pagājušā gada darbu novērtējis ar zemu līmeni, lai gan tikpat lielu kritiku izpelnījušās vēl divas vadošas KNAB amatpersonas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Visas trīs amatpersonas, kuras jau ilgstoši strādā KNAB, pārmetumus noliedz un vadības rīcībā saskata bosinga un mobinga pazīmes.

Streļčenoks veicis novērtējumu Strīķei un Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei, bet Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāju Diānu Kurpnieci vērtēja Streļčenoka kādreizējā priekšniece un pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, kuru pagājušā gada vasarā amatā iecēla Streļčenoks vienpersoniski.

Strīķe un Kurpniece novērtētas ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Savukārt Draveniece novērtēta ar E līmeni, kas nozīmē, ka viņas darba izpilde nesaskan ar prasībām attiecīgajā nozarē, visās jomās nepieciešami būtiski un tūlītēji uzlabojumi.

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai veicinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir ilgstoša darba rezultāts. "Piecām partijām reizēm ir sarežģīti vienoties, tomēr varam, kad tas ir svarīgi," uzsvēra premjers.

Pēc Kariņa paustā, otrdien, valdībā skatot 2021.gada budžetu, ir sperts liels solis, ieviešot skaidrību šajos neskaidrajos laikos. Premjers uzsvēra, ka ar nākamā gada budžetu tiek risināta virkne jautājumu, tostarp palielināts mediķu un pedagogu atalgojums, kā arī nodrošināta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Banketu klāšanu ārvalstīs pašmāju restorānu īpašnieki neuztver kā veiksmīgu eksporta produktu, bet gan kā prestižu darbu, iespēju uzkrāt pieredzi un reklamēt savu restorānu.

DB uzrunātie restorānu īpašnieki, kuri vairākkārt iemēģinājuši roku banketu klāšanā ārvalstīs, atzīst, ka lielākoties tie bijuši valsts pasūtījumi no Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) puses. Galdi klāti dažādu valstu vēstniecībās, akcentējot Latvijas virtuves daudzveidību.

Akcentē latvisko

«Ārvalstīs banketus klājam vienu līdz divas reizes gadā. Esam vairākkārt bijuši Igaunijā, kā arī Somijā, Zviedrijā, Beļģijā (Briselē), Azerbaidžānā un Krievijā. Banketi gandrīz vienmēr ir bijuši valsts pasūtījumi, izņemot Igaunijā, kur mums izveidojusies sadarbība ar kādu restorānu,» stāsta trīs pavāru restorāna Tam labam būs augt līdzīpašnieks un šefpavārs Ēriks Dreibants. Lai iegūtu šādus pasūtījumus, esot jāpiedalās valsts iepirkumu konkursos, taču tajos uzvarēt neesot grūti – konkurence nav tik sīva. Ē. Dreibants lēš, ka Latvijā varētu būt līdz 20 ēdināšanas uzņēmumu, kas šādus banketus spēj noorganizēt. «Cik zinu, neviens ēdināšanas uzņēmums rūpīgi neseko līdzi valsts iepirkuma konkursiem. Parasti restorāni tiek uzrunāti individuāli, un tad tie iesniedz konkursā savu piedāvājumu. Mūs konkursā aicinājusi piedalīties arī prezidenta kanceleja, bet atteicāmies. Tas ir pārlieku laikietilpīgs un ķēpīgs darbs,» atzīst Ē. Dreibants. Faktu, ka uzvarēt valsts iepirkumos nav grūti, apliecina arī restorāna Vairāk saules līdzīpašnieks un šefpavārs Endijs Bērziņš. «2008. gadā, kad valstī bija krīze, mums ieteica iesniegt banketam Latvijas vēstniecībā Helsinkos tāmi. Neko daudz nedomājot, iesniedzām to un uzvarējām. Mēs uzklājām A klases banketu par vidējās klases restorāna cenām. Uztaisījām moderno mūsdienu latviešu virtuvi un necentāmies nevienu pārliecināt, ka mūsu tauta ēd tikai skābputru,» stāsta E. Bērziņš, kurš toreiz sarunā ar Latvijas vēstnieku esot noskaidrojis, ka noalgot vietējos banketu klājējus būtu izmaksājis vismaz divas reizes dārgāk. «Izceļam pašmāju produktus, bet tai pašā laikā jāatceras, ka ne visiem banketu viesiem garšos marinēta gaļa, pelēkie zirņi vai rupjmaize. Bufetes galdā tiek iekļauti arī citām tautām saprotami ēdieni,» stāsta Ē. Dreibants.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.

Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.

Visiem viena bēda

Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.

«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.