Pieņemt pēc iespējas vairāk sabiedrībai tīkamus lēmumsu, kā arī izteikt priekšlikumus par tādu nepieciešamību. Šķiet, šādu savdabīgu sporta veidu, ievērojot pirmsvēlēšanu maratona labākās tradīcijas, ir iecienījuši Latvijas politiķi.
Proti, vienas dienas laikā izskanēja divas visnotaļ interesantas ziņas, kas gan no uzņēmēju, gan arī no sabiedrības viedokļa kopumā principā ir visnotaļ apsveicamas, tikai pašreizējā situācijā tām ir stipri vien pieticīgs segums. Vispirms valsti pāršalca ziņa, ka pēc ilgstošas stīvēšanās, ķīvēšanās un savstarpējo apvainojumu publiskas paušanas, Saeimas deputāti ir nolēmuši akcīzes nodokļa dabasgāzei piemērošanu atlikt līdz nākamā gada vasarai. Pēc tam zemkopības ministrs Jānis Dūklavs nāca klajā ar paziņojumu, ka vajadzētu atbrīvot vētrā cietušo mežu īpašniekus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) par koksnes pārdošanu.
Nenoliedzami vētru ietekme Latvijas mežos ir bijusi visnotaļ postoša un šādā veidā kritušos kokus tirgū ir iespējams realizēt vien par malkas cenu, kas ir ievērojami zemāka nekā materiāliem, no kuriem tiek izgatavotas mēbeles. Tāpat ir skaidrs, ka jebkurā nozarē strādājoši uzņēmēji būtu precīgi par nodokļu sloga samazināšanu, jo šāds solis objektīvi palīdzētu viņu darbam. Attiecībā uz šo priekšlikumu gan varētu oponēt, ka katram uzņēmējdarbības veidam ir dažādi riski, ar ko ir jārēķinās. Domājams, katrs uzņēmums būtu priecīgs, ja brīdī, kad kādas kataklizmas dēļ tiek ciesti zaudējumi, valsts viņu atbrīvotu no kāda nodokļa samaksas. Piemēram, jau pieminētās vētras dēļ ne tikai mājsaimniecības, bet arī dažādi uzņēmumi uz laiku palika bez elektroenerģijas, kas, domājams, arī radīja zināmus zaudējumus. Nez kāpēc ne Dūklavs, ne arī kāds cits ministrs nav nosūtījis vēstuli Finanšu ministrijai ar aicinājumu atbrīvot viņus no IIN samaksas.
Taču šeit ir vēl kāds jautājums, kuram nedrīkst nepievērst uzmanību… Šis ir laiks, kad Saeima var pieņemt lēmumu par akcīzes nodokļa atcelšanu, bet Dūklavs aicināt atbrīvot mežu īpašniekus no IIN, un jebkurš cits politiķis var izstrādāt likumprojektu, kas paredzētu, ka Latvijas pilsoņi var vispār nemaksāt nodokļus. Šis ir laiks, kad politiķi var atļauties būtu mīļi, labi un jauki pret visiem, kas to vēlas. Redz, 2011. gada valsts budžets būs jāpieņem nākamajai valdībai un arī Saeimas sasaukumam. Šo cilvēku galvenais uzdevums būs sagatavot tādu budžetu, lai visi daudzmaz izdzīvotu, plus vēl tiktu izpildīta starptautisko aizdevēju prasība konsolidēt budžetu aptuveni par 400 miljoniem latu. Tas nozīmē - nav nekādas garantijas, ka jau tūlīt pēc nākamās Saeimas vēlēšanām, tātad — jau pēc pāris mēnešiem Latvijas politiķi neatcels pilnīgi visus atvieglojumus nodokļu maksātājiem.
Citiem vārdiem sakot, pašreizējais Saeimas un valdības sastāvs var pieņemt un aicināt uz visu ko, pat parakstot rīkojumu, ka, sākot ar 2011. gadu Latvijā ir jābūt piena upēm ar ķīseļa krastiem. Īstos lēmumus, kuriem atbilstoši mums nākamgad būs jādzīvo, pieņems pēcvēlēšanu politiķi.