Kāds no bijušajiem Latvijas premjeriem savulaik ieteica tautai mācīties svešvalodas, konkrētāk - angļu valodu. Šobrīd situācija ir mainījusies - modē atkal nākusi vācu valoda, turklāt noteikta daļa iedzīvotāju nebūt nav mudināmi to apgūt.
Iemesls tam ir gauži prozaisks - savu darba tirgu no 1. maija beidzot atvērs Vācija, un daļa Latvijas iedzīvotāju to redz kā iespēju nodrošināt sev kvalitatīvāku dzīvi.
Protams, cilvēka dabā ir uzskatīt, ka labi ir tur, kur manis nav. Ir dzirdēti daudzi dažādi veiksmes stāsti par cilvēkiem, kas savulaik devušies strādāt uz Īriju vai Angliju un kuriem tur izdevies nopelnīt diezgan pieklājīgas naudas summas. Šobrīd situācija nav tik viennozīmīga. Redz, bezdarba problēma krīzes iespaidā pastāv visā Eiropā, un viesstrādnieki nebūt vairs netiek gaidīti ar atplestām rokām. Tas, ka Vācija atver savu darba tirgu, vēl nebūt nenozīmē, ka šajā lielvalstī nu ir aicināti visi latviešu bezdarbnieku tūkstoši. Atliek vien pavērtēt, kas šajā kontekstā notiek Rietumeiropā kopumā. Arvien biežāk tiek runāts tieši par ārvalstu bezdarbnieku problēmu, nereti ir situācijas, kad cilvēki aizbrauc strādāt tālu prom no mājām, bet jau pēc dažām dienām meklē atgriešanās ceļu, savukārt, piemēram, Nīderlande ir likusi skaidri noprast, ka tiem ārzemniekiem, kuriem nav pastāvīga darba, būtu pēdējais laiks doties prom. Tādējādi braukšanu uz ārzemēm nevajag uzskatīt par panaceju labākai dzīvei.
Tomēr situāciju, kad arvien vairāk ekonomiski aktīvo cilvēku vēlas braukt strādāt kaut kur citur, piemēram, uz jau minēto Vāciju, nedrīkst ignorēt. Ņemot vērā pēdējos gados Latvijā realizēto politiku, kurai principā ir tikai viens mērķis - par katru cenu konsolidēt valsts budžetu -, daudzus cilvēkus ir pārņēmusi bezcerības izjūta, un viņi meklē labākus dzīves apstākļus. Ir skaidrs, ka Vācijā vai kur citur nav vajadzīgi Latvijas krāvēji, istabenes un bērnu aukles (neaizmirsīsim, ka Vācija jau nespēj izdomāt, kā īsti tikt galā ar tā saucamo turku problēmu). Toties brīdī, kad runa sākas, piemēram, par ārstiem vai kvalificētiem informācijas tehnoloģiju speciālistiem, sāk veidoties pavisam cita situācija.
Nav izslēgts, ka jau tuvākajā laikā tiešām var izvērsties kārtējais Latvijas pamešanas vilnis, tikai aizbrauks nevis tie, kas arī šeit darbu atrast nevar, bet gan augsta līmeņa speciālisti, kādi ir vajadzīgi visur pasaulē un, taisnību sakot, viņus arī Latvijā no darba neviens prom nedzen. Citiem vārdiem sakot, pastāv risks, ka arvien vairāk izpaudīsies strukturālā bezdarba problēma. Bezdarba rādītāji gan joprojām būs augsti, bet speciālistus piesaistīt kļūs arvien grūtāk. Ekonomiskās problēmas ir skārušas faktiski visu pasauli - darbs un sadzīve nekur nav uzskatāma par medusmaizi. Tomēr cilvēkiem ir jābūt cerībai, ka valsts politiskā elite, katru reizi pieņemot kādu jaunu lēmumu, neizdomās kārtējo normatīvo aktu, kas iedzīvotāju dzīves apstākļus tikai pasliktina. Politiskajiem lēmumiem jābūt ekonomiski izsvērtiem, nevis starppartiju attiecībās izdevīgiem un ar īstermiņa domāšanas pazīmēm.