Darbinieka šķaudienam var būt tauriņa spārna efekta ietekme uz darba devēja maku, to pašu darba apjomu apmaksājot pat vairākkārtīgi
Valsts būtībā uzsviedusi rūpes par strādājošo veselības problēmām uz uzņēmēju kakla, spiežot tiem maksāt slimības pabalstu deviņu dienu garumā. Igaunijā šāda sloga biznesam nav.
Iedzīvotāju ienākumu līmeņa pieaugums pagājušajā gadā tuvināja slimības pabalstu kopējos tēriņus trešajam simtam miljonu eiro. Tāpat pērn ievērojami audzis arī apmaksāto slimības dienu skaits līdz septiņiem miljoniem jeb astoņām dienām gadā uz vienu nodarbināto. Tas atbilst saaukstēšanās saslimšanas pārvarēšanai nepieciešamajam laikam, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. Līdz ar to gūz-ma «īstermiņa» saslimšanu ir tieši uz darba devēju pleciem. Kopumā tie ir 55 miljoni eiro (gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā).
Pēc DB pētījuma (22.04.2016.) publicēšanas saņēmām pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme vēstuli. Šim un citiem lieliem transporta uzņēmumiem jānodrošina nepārtraukts pakalpojums, tādēļ tiem «slimotāju problemātika» ir sāpīgāka nekā biroja krēslu deldētāju firmām, kur dažas dienas bez kolēģa pieciest tomēr ir vieglāk. Sabiedriskā transporta vadītāji slimojot aptuveni sesto daļu no darba laika. Jo vairāk slimo, jo vairāk papildu darbinieki jāpieņem darbā. Tas nozīmē, ka pieaug izmaksas arī sociālo garantiju nodrošināšanai. Ja aizvietotājs ir tā paša uzņēmuma darbinieks un ir sasniedzis darba stundu maksimumu, tad var rasties situācija, ka aizvietotājam jāmaksā pat dubultā. Rezultātā darbinieka šķaudienam var būt tauriņa spārna efekta ietekme uz darba devēja maku, to pašu darba apjomu apmaksājot vairākkārtīgi.
Vienlaikus pašlaik darba ņēmēji nejūtas vairs tik ļoti atkarīgi no priekšniekiem, tāpēc, šīm attiecībām kļūstot brīvākām un atslābstot spriedzei par turēšanos pie krēsliem, cilvēki atļaujas slimot. Saslimšanas gadījumu ar fiktīvu kaiti vai vispār bez ārsta apskates nav daudz, vien ap 3%, rēķina P. Leiškalns. Turklāt, labi pameklējot, pie pašreizējā sabiedrības veselības stāvokļa katram var atrast pa kaitei. Pašlaik gan faktiski vairs nav pieejama savlaicīga diagnostika un valsts rinda iestiepjas dziļi kalendārā, tāpēc ārstēšana bieži tiek sākta novēloti. Pēcāk katra novilcinātā diena nodara postu gan pacienta veselībai, paildzinot slimošanu, gan sagādā papildu tēriņus valstij.
Savukārt Igaunijā rūpes par slimības lapu apmaksāšanu uzņemas valsts, bet ievērojama daļa no nodokļu maksājumiem tiek novirzīti veselības apdrošināšanas maksājumiem. Valsts rūpes nav nevietā, jo virkne saslimšanu parasti nemaz nav saistītas ar darba ap- stākļiem. Ja tiksim pie savas obligātās veselības apdrošināšanas, izmaiņas varētu piedzīvot arī slimības lapu apmaksas kārtība mūsu zemē. No pašreizējā skatupunkta jāsecina, ka, darbaspēka slimības slogam turpinot augt, nākamgad tas varētu sasniegt jau 60 miljonus eiro. Tikmēr uz visām pusēm raustītajā veselības finansējumā «liekus» miljonus meklēt var tikpat cītīgi kā zeltu nāsīs.