DB Viedoklis

DB viedoklis: Kamēr veselie strādā, slimie tērē miljonus

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors,26.04.2016

Jaunākais izdevums

Darbinieka šķaudienam var būt tauriņa spārna efekta ietekme uz darba devēja maku, to pašu darba apjomu apmaksājot pat vairākkārtīgi

Valsts būtībā uzsviedusi rūpes par strādājošo veselības problēmām uz uzņēmēju kakla, spiežot tiem maksāt slimības pabalstu deviņu dienu garumā. Igaunijā šāda sloga biznesam nav.

Iedzīvotāju ienākumu līmeņa pieaugums pagājušajā gadā tuvināja slimības pabalstu kopējos tēriņus trešajam simtam miljonu eiro. Tāpat pērn ievērojami audzis arī apmaksāto slimības dienu skaits līdz septiņiem miljoniem jeb astoņām dienām gadā uz vienu nodarbināto. Tas atbilst saaukstēšanās saslimšanas pārvarēšanai nepieciešamajam laikam, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. Līdz ar to gūz-ma «īstermiņa» saslimšanu ir tieši uz darba devēju pleciem. Kopumā tie ir 55 miljoni eiro (gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā).

Pēc DB pētījuma (22.04.2016.) publicēšanas saņēmām pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme vēstuli. Šim un citiem lieliem transporta uzņēmumiem jānodrošina nepārtraukts pakalpojums, tādēļ tiem «slimotāju problemātika» ir sāpīgāka nekā biroja krēslu deldētāju firmām, kur dažas dienas bez kolēģa pieciest tomēr ir vieglāk. Sabiedriskā transporta vadītāji slimojot aptuveni sesto daļu no darba laika. Jo vairāk slimo, jo vairāk papildu darbinieki jāpieņem darbā. Tas nozīmē, ka pieaug izmaksas arī sociālo garantiju nodrošināšanai. Ja aizvietotājs ir tā paša uzņēmuma darbinieks un ir sasniedzis darba stundu maksimumu, tad var rasties situācija, ka aizvietotājam jāmaksā pat dubultā. Rezultātā darbinieka šķaudienam var būt tauriņa spārna efekta ietekme uz darba devēja maku, to pašu darba apjomu apmaksājot vairākkārtīgi.

Vienlaikus pašlaik darba ņēmēji nejūtas vairs tik ļoti atkarīgi no priekšniekiem, tāpēc, šīm attiecībām kļūstot brīvākām un atslābstot spriedzei par turēšanos pie krēsliem, cilvēki atļaujas slimot. Saslimšanas gadījumu ar fiktīvu kaiti vai vispār bez ārsta apskates nav daudz, vien ap 3%, rēķina P. Leiškalns. Turklāt, labi pameklējot, pie pašreizējā sabiedrības veselības stāvokļa katram var atrast pa kaitei. Pašlaik gan faktiski vairs nav pieejama savlaicīga diagnostika un valsts rinda iestiepjas dziļi kalendārā, tāpēc ārstēšana bieži tiek sākta novēloti. Pēcāk katra novilcinātā diena nodara postu gan pacienta veselībai, paildzinot slimošanu, gan sagādā papildu tēriņus valstij.

Savukārt Igaunijā rūpes par slimības lapu apmaksāšanu uzņemas valsts, bet ievērojama daļa no nodokļu maksājumiem tiek novirzīti veselības apdrošināšanas maksājumiem. Valsts rūpes nav nevietā, jo virkne saslimšanu parasti nemaz nav saistītas ar darba ap- stākļiem. Ja tiksim pie savas obligātās veselības apdrošināšanas, izmaiņas varētu piedzīvot arī slimības lapu apmaksas kārtība mūsu zemē. No pašreizējā skatupunkta jāsecina, ka, darbaspēka slimības slogam turpinot augt, nākamgad tas varētu sasniegt jau 60 miljonus eiro. Tikmēr uz visām pusēm raustītajā veselības finansējumā «liekus» miljonus meklēt var tikpat cītīgi kā zeltu nāsīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Bankas vēlas Tere bankrotu; konkurenti gatavi Igaunijas piena pārstrādātāju pārpirkt

LETA,23.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas bankas Nordea un DNB paudušas pārliecību, ka vispareizāk būtu pasludināt aizdomās par izvairīšanos no nodokļiem turētā piena pārstrādes uzņēmuma Tere bankrotu, bet viens no Igaunijā lielākajiem piena pārstrādātājiem Maag Grupp vēlas pārpirkt konkurenta īpašumu, vēstīja laikraksts Postimees.

«Jā, visticamākais lēmums ir bankrots. Bankrota laikā varētu pārdot funkcionējošu uzņēmumu un izbeigt problēmas, kas kļuva tam liktenīgas,» laikrakstam teica advokātu biroja COBALT vecākais partneris Jānuss Modi, kas pārstāv banku Nordea un DNB intereses.

«Ja tagad kļūs skaidrs, ka uzņēmums ir izdarījis vēl lielākus nodokļu disciplīnas pārkāpumus, tad uzņēmumam vairs nevar veikt sanāciju. Sanācijas programma neizturēs, ja desmit gadu laikā radīsies papildu izdevumi pat pāris tūkstošu eiro apmērā,» viņš norādīja.

Modi sacīja, ka sanācijas procesu vajadzēja pabeigt jau sen, jo tā laikā tika ignorēti sanācijas pamatprincipi, proti, parādnieks slēpa liecības, publiskojot tikai pašam izdevīgus datus un traktējot tos sev izdevīgi. Advokāts paziņoja, ka šobrīd pat nav skaidrs, vai visi kreditori patiešām ir kreditori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieka šķaudienam var būt tauriņa spārna efekta ietekme uz darba devēja maku, to pašu darba apjomu apmaksājot pat vairākkārtīgi

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas piena koncerns Tere bankām parādā ir 36 miljonus eiro un uzņēmuma nodokļu parāds valstij ir 800 tūkstoši eiro, trešdien vēstīja laikraksts Postimees, kura rīcībā esošā informācija liecina, ka uzņēmuma īpašniekam Oliveram Krūdam tuvākajā laikā banku spiediena dēļ būs jāpārdod koncerna īpašums vai jāsamierinās, ka kreditori pieprasa Tere bankrotu.

Postimees vēstīja, ka kredītu 30 miljonu eiro apmērā dzēšanas termiņš beidzās jau pagājušā gada 20.oktobrī, tomēr bankas Krūdam deva vēl trīs mēnešus laika parādu nokārtošanai, bet arī šis termiņš ir jau pagājis. Sindicēto kredītu pārstāvošās bankas DNB Pank un Nordea pagaidām nav izlēmušas par tālāko rīcību Tere gadījumā.

2014.gada decembrī Tere parādi pārsniedza 53 miljonus eiro, no kā kredītu parādi bija vairāk nekā 36 miljonu eiro apmērā, bet citi parādi un priekšapmaksa veidoja vairāk nekā 17 miljonus eiro. Kompānijas ieņēmumi no pārdošanas 2014.gadā pārsniedza 85 miljonus eiro, bet peļņa bija 900 tūkstoši eiro. Uz 2016.gada 1.janvāri Tere bija izveidots nodokļu parāda dzēšanas grafiks 800 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Nelaidiet komunistus tuvumā varai! Sagraus biznesu

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors,16.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā biznesa uzmanība atkal bija pievērsta norisēm politiskajos gaiteņos. Nespējot nekā citādi ierobežot saslimšanu ar Covid-19 raisošā vīrusa izplatību, ministri bija atvēzējušies lemt vai nu par pilnīgu lokdaunu, vai vismaz regulējumu, ka klātienē varēs strādāt tikai ražojošie uzņēmumi.

Šķita pilnīgi aizmirsts, ka gan premjers, gan citi politiķi iepriekš vairāk vai mazāk publiski pauduši, ka vīruss tagad pamatā izplatās nevis publiskajā vidē, kur visi valkā sejas maskas, ietur distanci utt., bet gan privātos kontaktos, satiekoties tuviniekiem. Gan jau ne paši izdomāja šo tendenci, gan jau, ka vēstījumi par to nāca no tiem pašiem ekspertiem, kuri nu rosina par grēkāzi atkal definēt darba vidi, pamatā – biznesu.

DB karikatūra 

Ja valdība saka, ka visiem jāstrādā no mājām......

Bet tad jājautā – kurā brīdī tie eksperti melo un kurā brīdī kaut ko iesaka vien tāpēc, ka no viņiem vismaz kaut kādu padomu gaida? Un kāpēc gan politiķiem tik īsa atmiņa, ka tik elementāras zināšanas nelīmējas kopā ar jaunajām iniciatīvām?

Tiesa, ne to vien jau esam piedzīvojuši. Kaut kā vairs nav pārsteigums, ka atkal tika ignorēts fakts – īsti nav pierādījumu tam, ka cilvēku vairums saslimtu tieši darbā. Protams, atkal netika ņemts vērā, ka darba devēji ir vistiešākā veidā ieinteresēti, lai darbinieki nesaslimtu, jo tad būtu apdraudēta viņu uzņēmumu darbības nepārtrauktība.

Kurš var, tas jau strādā attālināti. Uzņēmumi jau tagad iegulda milzu resursus, rūpējoties par to, lai darbinieki būtu pasargāti no infekcijas, – aprīko darba iespējas mājās, veido starpsienas birojos, lai mazinātu tur strādājošo saskarsmi, iegādājas maskas, dezinfekcijas līdzekļus, uzstāda ķermeņa temperatūras attālinātas mērīšanas ierīces utt.

Šajā situācijā ir pilnīgi neloģiski noteikt kaut kādas jaunas formālas prasības tiem, kas jau izsargājas, vai likt strādāt no mājām tiem, kas to nekādi nevar, – tas tikai atkal novestu pie mēģinājumiem likumu apiet ar līkumu. Drīzāk tad varbūt beidzot varai būtu laiks ieklausīties akadēmiķa Kalviņa paustajā, ka nevis veselie jāizolē no slimiem, bet slimie no veselajiem.

Bet nē – vērojot pagājušajā nedēļā valdībā notiekošo, bija sajūta, ka daļu lēmumu pieņēmēju un viņu padomnieku pārņēmis kaut kāds komunistisks visa regulēšanas vīruss, – šķita, ka tie apsēsti ar domu, ka, ja nebūs ierēdņu instrukciju, uzņēmēji paši nepratīs pasargāt sevi un darbiniekus...

Tā kāre visu regulēt tiešām ir kaut kāda slimīga. Nevis pasaka, kā vislabāk var izsargāties no saslimšanas, un nevis vērtē pēc būtības uz šo mērķi vērstās, praksē jau ieviestās un pārbaudītās uzņēmēju iniciatīvas, bet gan raujas regulēt, kam būs strādāt, kam ne. Taču tirgus jau tagad daudzās jomās ir pārregulēts! Nu redzam, ka aizvien jauni regulētāji stājas rindā, lai dotu arī savas pamācības un prasības, kā biznesam būtu jāstrādā vai nebūtu jāstrādā. Šķiet, taisnība ir tiem, kas jau sen teica: valsts pārvalde ir pārblīvēta ar cilvēkiem, kuriem īsti nav, ko darīt, un kuri, lai to noslēptu, nemitīgi ražo visādas instrukcijas, noteikumus, prasības utt.

To, ka tieši bizness ir tas, kas uztur valsti, šādiem komunistu līdzskrējējiem, kas nu cenšas visu vēl vairāk saregulēt, laikam skolā nav mācījuši. Viņi, šķiet, iedomājas, ka nauda, kas dāsni nu tiek dalīta pabalstiem, atbalstiem, piemaksām utt., rodas kaut kur bankas pagrabos vai mistiskā kasē aiz šaura lodziņa kā padomju laikos. Valsts parādi? Šķiet, ka tikai uzņēmējiem rūp, ka valsts šajā brīdī teju vai kosmiskā ātrumā grimst aizvien lielākos parādos, jo laikam tikai uzņēmēji vislabāk apzinās, ko tas nozīmē, kad par katru aizņēmumu pēc tam gadu desmitiem jāmaksā gan pamatsumma, gan procenti. Un, jo vairāk aizņemas, jo lielāki tie maksājumi.

Un, ja pēc gadiem, kad varbūt procentu likmes vairs nebūs tik zemas, parādu atdošanai budžetā trūks naudas, tad skaidrs, ka pie varas esošie rausies celt nodokļus... Bet parādu atdošana ir tikai viena no blaknēm, mediķu terminoloģijā runājot.

Ne mazāk būtiska problēma – ja tā turpināsies (un izskatās, ka vīrusa pandēmija tik ātri vis nebeigsies), gan darba devēji, gan darba ņēmēji būs kļuvuši atkarīgi no visa veida helikopteru naudas devām. Pasakiet tad kādam vēlāk, ka viņam jāstrādā no mājām, – uzreiz prasīs speciālu ar nodokli neapliekamu piemaksu par to. Tāpat arī visādu citādu ārēju apstākļu gadījumos prasīs, lai no budžeta vai uzņēmuma kases sedz zaudējumus.

Un, jo būs nespējīgāki pašu spēkiem ķepuroties, jo aktīvāki būs pie atbalsta prasīšanas. Tāpēc, ka tagad pieradināti. Vai politiķiem būs spēks tādiem atteikt? Šaubos, ņemot vērā, cik bieži mums ir dažādas vēlēšanas. Kurš par šādu faktiski tirgus kropļošanu ar nepamatotām šķērssubsīdijām maksās?

Ar saviem nomaksātajiem nodokļiem – eksportētāji un citi, kas ar savu neatlaidību, gudrību, biznesa vadīšanas prasmi būs guvuši panākumus biznesā, tostarp izmantojot krīzi kā iespēju. Tad sakiet vēl, ka tas nav ceļš uz komunistisku līdzekļu pārdali!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Laikraksts: Igaunijas uzņēmējs interesējas par investīcijām Tukuma Pienā un Tere

LETA,17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas reģionālais laikraksts Maaleht pieļauj, ka Igaunijas uzņēmējs Tomass Tols varētu būt investējis Latvijas piena pārstrādes uzņēmumā Tukuma Piens, kā arī, iespējams, interesējas par grūtībās nonākušo Igaunijas piena pārstrādes grupu Tere, kas pieder uzņēmējam Oliveram Krūdam.

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka Tukuma Piena vadītājs Otto Tamme ir atguvis parādu no Krūdas. 2009.gadā viņa kompānija Dalton Eesti ieguva 47 miljonus Igaunijas kronu jeb trīs miljonu eiro vērtu parādzīmi no toreizējās Tere māteskompānijas Luterma. Procesa rezultātā tika pasludināts Luterna bankrots.

Pēdējo desmit gadu laikā Tamme ir bijis saistīts ar vairāku Tola investīciju vadību Igaunijā, Latvijā un Baltkrievijā.

Cita Igaunijas pārtikas grupa Maag Grupp publiski ir paziņojusi par interesi Tere iegādē. Aprīlī Maag Grupp piedāvāja par 60 miljoniem eiro iegādāties Tere, vēstīja laikraksts Postimees. Maag arī paziņoja, ka nevēlas Krūdu redzēt partneru vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu mēnešu laikā Covid-19 ietekmes dēļ būtiski mainījies cilvēku dzīvesveids un līdz ar to arī ikdienas izdevumi.

"Luminor" bankas dati atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji kopš marta sākuma savus ikdienas tēriņus kopumā samazinājuši par 34%.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā iedzīvotāju izdevumu samazinājums ir vislielākais – Lietuvā tie ir 26%, bet Igaunijā 28%.

"Novērojumi liecina, ka krīzes situācijā cilvēki ir spējuši "savilkt jostas" un krasi samazināt ikdienas tēriņus teju visās kategorijās. Likumsakarīgi, ka, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 ierobežojumiem, visās trīs Baltijas valstīs visstraujāk jeb par 93-94% samazinājusies vidējā summa, ko cilvēki tērē par ceļošanu un atpūtu ārpus mājas. Tāpat ievērojami samazinājušies arī izdevumi par citām lietām, kas nav pirmās nepieciešamības preču vidū – apģērbs, transports un maltītes restorānos, par ko visu Baltijas valstu iedzīvotāji tagad tērē aptuveni par 60-70% mazāk naudas," saka Normunds Rudzītis, "Luminor"Privātpersonu segmenta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne,02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu nepieejamība un pieaugošas īres maksas, kas nereti apsteidz ienākumu kāpumu, ir problēma visā Eiropas Savienībā. Tas īpaši jūtams lielpilsētās, kurās koncentrētas darba vietas

Pasaules Bankas (PB) ziņojumā minēts, ka lielpilsētās 2017. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo laika posmu mājokļa cena augusi vidēji par 4,5%. Tajā pašā laikā ir atšķirības starp dalībvalstīm. Piemēram, kopš 2010. gada Ziemeļvalstīs cena augusi par 50%. Savukārt 2017. gada 4. ceturksnī tā straujāk kāpa Īrijā (11,8%), Nīderlandē (8.5%), Čehijā (8,4%), Bulgārijā (8,2%) un Latvijā (8,1%).

Viduslaiku cietokšņi

PB savā 2017. gada ziņojumā norāda, ka mājokļi Eiropas metropolēs ir kļuvuši nepieejami to pārāk augstas īres maksas dēļ, ko radījis tas, ka pieprasījums pēc mājokļiem ir lielāks nekā piedāvājums. Lielo pieprasījumu ietekmē aizvien pieaugošā urbanizācija, kā arī nesenā migrācijas krīze, kuras dēļ būtisks daudzums migrantu ieradās Eiropas lielajās pilsētās. Franču ģeogrāfs Kristofs Guijī, rakstot par periferiālo Franciju un problēmām, ar kurām sastopas mazpilsētu iedzīvotāji, norāda, ka viņu gadījumā pārcelšanās uz lielpilsētām nav iespējama, jo metropoles ir kā viduslaiku cietokšņi, tikai mūru vietā mūsdienās ir augstās īre maksas. Vissliktākajā situācijā ir jaunās ģimenes, kas vēlas sākt patstāvīgu dzīvi, kā arī ienācēji lielpilsētās no perifērijas. Eiropas lielpilsētu mājokļu krīzi radījusi ne tikai imigrantu plūsma, bet arī urbanizācija, lauksaimniecības sašaurināšanās, tradicionālo industriālo nozaru izzušana, kuras kādreiz koncentrējās reģionos, tas nozīmē, ka cilvēki aizvien vairāk darba meklējumos tiecas uz metropolēm. Tādās lielpilsētās kā Parīze un Londona mājokļu cenu uz augšu dzen arī nerezidenti, kuri masveidā tur iegādājas nekustamos īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts sektora izdevumi 2022. gadā bija 48,1% no IKP vērtības, kamēr Igaunijā vien 35,6%, bet Lietuvā 34,1%.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) uz iedzīvotāju atšķirības starp Baltijas valstīm ir par kārtu mazākas nekā valstu tēriņi, un tas liecina tikai par vienu – Latvija ir neefektīva, tērējot valsts naudu, nevis ražojot vērtības.

Skaitļi analīzei ņemti no Jura Paidera apskatītā Pasaules Bankas statistikas pētījuma Latvija dodas sociālistiskajā ekonomikā par dažādu valstu tēriņiem, attiecinot tos pret IKP. Uzreiz ir piebilde tiem, kuri labi pārzina valsts budžeta tēriņus un IKP mērījumus pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Finanšu ministrijas datiem. Lietojot nacionālos budžeta tēriņa datus no Finanšu ministrijas, var iegūt, ka tie veido ne vairāk par 40% no IKP 2022. gadā, bet nekādi 48,1% no IKP. Proti, Pasaules Banka, runājot par valsts sektora kopējiem izdevumiem, ņem vērā plašāku tēriņu loku un metodoloģijā iekļauj visus iespējamos izdarītos tēriņus valsts sektorā, arī tos, kas netiek tieši uzskaitīti pamatbudžetā. Runājot par salīdzinājumiem starp Baltijas valstīm, mēs necentīsimies analizēt Pasaules Bankas metodoloģijas nianses, mēģinot gūt skaidrību no Latvijā publiski iegūstamiem datiem, bet lietosim tos kā salīdzināmu lielumu, uzticoties, ka Pasaules Bankas metodoloģija ir vienāda visām valstīm un tādējādi iegūstam ticamus salīdzināmos datus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas piena pārstrādes uzņēmuma «Tere ja Farmi Piimatoostus» vadītājs Ilo Kivine paudis viedokli, ka piena ražošana un piena liellopu audzēšana Igaunijā ir apdraudēta valsts īstenotās politikas dēļ, jo tā atšķirībā no pārējām Eiropas valstīm tā lauksaimniecības sektoru atstājot novārtā.

Uzņēmuma vadītājs izplatījis paziņojumu, kurā norādījis, ka piena pārstrādes sektors Igaunijai ir ļoti nozīmīgs, jo trešā daļa ieņēmumu lauksaimniecībā ir saistīti ar pienu. «Sektoru ietekmē gan iespējamas jaunas muitas nodevas lielvaru starpā, gan jaunais Eiropas Savienības budžeta periods, kurā Igaunija līdz šim ir bijusi acīmredzami viena no pēdējām atbalsta saņēmējām,» paudis Kivine.

Viņa aplēses liecina, ka Igaunijas lauksaimniecības liktenis ir atkarīgs no piena ražošanas jaudas. «Igauniju var uzskatīt par daļu no globālās piena tirdzniecības, bet ar 238 miljonu eiro kopējo ražošanas vērtību mēs veidojam tikai 0,4% no Eiropas Savienības piena ražošanas vērtības, kas ir nekas, un, tēlaini runājot, piena karā, kurā valstis mēģina sasniegt labākus rezultātus nekā citas, mēs esam pēdējie - mēs zaudējām karu, padevāmies,» teicis «Tere ja Farmi Piimatoostus» vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunām politikas iniciatīvām nākamā gada budžetā prasa 798,334 miljonus eiro

LETA,06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Igaunijā lietā par izvairīšanos no nodokļiem piena pārstrādes uzņēmumā Tere seši aizturētie

LETA--BNS,17.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā lietā par izvairīšanos no nodokļiem piena pārstrādes kompānijā Tere otrdienas vakarā aizturēts šī uzņēmuma valdes loceklis uzņēmējs Olivers Krūda un vēl pieci cilvēki, informēja Igaunijas Ziemeļu apgabala prokuratūras preses sekretārs Kārels Kallass.

Viņš sacīja, ka visiem sešiem aizturētajiem noteikts aizdomās turēto statuss, un ka četri no viņiem ir Tere darbinieki.

Pēc preses sekretāra sniegtajām ziņām, aizdomās turēto statuss noteikts sešām fiziskām personām un vienai juridiskai personai. Aizdomas ir saistītas ar nepatiesu ziņu sniegšanu nodokļu departamentam, kā rezultātā valstij nav samaksāts ienākuma nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis kopumā 375 000 eiro apmērā.

Plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka uzņēmumā Tere un visu sešu aizturēto dzīvesvietās veiktas kratīšanas.

Prokuratūra neatklāj pārējo aizturēto vārdus, norādot, ka atšķirībā no Krūdas tās nav publiskas personas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas autobraucēji, iegādājoties degvielu, mēnesī tērē līdz 100 eiro, vakar vēstīja pašmāju degvielas tirgotājs AS VIRŠI-A.

Biznesa portāls db.lv noskaidroja arī citu degvielas tirgotāju aprēķinus. Tie ir identiski!

Tēriņi degvielai mēnesī tiek atvēlēti robežās no 51 eiro līdz 100 eiro, savukārt citu produktu iegādei degvielas uzpildes stacijās tiek atvēlēts no 2 līdz 10 eiro, liecina AS VIRŠI-A pētījums.

Konkurentu aplēses:

Elīna Līdaka, Neste Latvija pārstāve: «Analizējot mūsu pētījuma datus, redzam, ka Latvijas autobraucēji degvielas iegādei vidēji tērē 100 eiro mēnesī.»

Gatis Pavārs, Circle K pārstāvis: «Circle K dati liecina par līdzīgu situāciju. 35% autobraucēju par degvielu mēnesī tērē no 50 līdz 100 eiro, bet 23% tērē 100 līdz 150 eiro mēnesī. Savukārt, citu pirkumu iegādei atvēlētās summas svārstās no 3 līdz 15 eiro.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pirmdien Latvijā reģistrēti 34 Covid-19 pacienti, 19 saistīti ar vienu uzņēmumu

LETA,22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā diennaktī, veicot 2690 Covid-19 testus, Latvijā reģistrēti 34 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Šis ir lielākais vienā dienā reģistrētais pacientu skaits kopš 3.aprīļa, kad tika konstatēti 35 inficētie.

SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka 24 saslimušie ir kontaktpersonas, no kuriem 19 ir viena uzņēmuma darbinieki. Astoņi saslimušie ir atgriezušies no ārvalstīm, tostarp Krievijas, Turcijas un ASV. Vēl divām personām tiek precizēti inficēšanās apstākļi. Epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.

Centrā aģentūra LETA noskaidroja, ka uzņēmums, kurā konstatēts Covid-19 perēklis, darbojas pārtikas nozarē.

Līdz šim Latvijā kopumā veikti 299 085 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 1560 personas un 1248 izveseļojušās, bet 36 mirušas.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas desmit pacienti, no kuriem visi ir ar vidēji smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 216 pacienti, starp kuriem ir gan veselie, gan mirušie.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pārtikas uzņēmuma Covid-19 uzliesmojumā Rīgā testētas 273 personas

LETA,22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklājot Covid-19 uzliesmojumu, kurā inficēti 19 kāda Rīgas pārtikas uzņēmuma darbinieki, kopumā tika testētas 273 personas, otrdien medijiem atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Pagājušās nedēļas nogalē šajā uzņēmumā jau tika atklāti trīs Covid-19 pacienti, tāpēc sadarbībā ar laboratorijām tika pieņemts lēmums kopumā izmeklēt 273 darbiniekus.

Epidemiologs neizslēdz, ka, iespējams, tiks atklāti vēl inficēšanās ar Covid-19 gadījumi.

Darbs turpināsies līdz tiks noskaidrotas visas kontaktpersonas. Vienlaicīgi pastāv arī Veselības ministrijas rekomendācijas, kas nosaka, ka izbeigt mājas karantīnu šādos gadījumos var tikai ar ģimenes ārsta atļauju.

Perevoščikovs vēstīja, ka uzņēmuma darbinieki bija jau iepriekš noteikti kā kontaktpersonas un lielākā daļa darbinieku jau ir apzināti.

Patlaban papildu informācijas par šo gadījumu vēl nav, jo epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka,05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Zaudējam laiku. Steidzami jāvakcinē strādājošie!

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors,14.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji aizvien uzstājīgāk pauž – ja vecie un slimie negrib potēties, tad jāļauj vakcīnu pret Covid-19 saņemt tiem, kuri to vēlas, lai varētu ātrāk atgriezties normālā darba dzīvē.

Skolotājiem, lai bērni var mācīties skolās un vecāki – pilnībā nodoties saviem darbiem, lai viņiem vairs nebūtu brīvprātīgi spiestā kārtā jākavē laiks ar mājmācības nodrošināšanu; skaistumkopšanas jomā strādājošajiem, lai visi var strādāt – arī tie, kuriem tas vēl joprojām liegts; tūrismā un sabiedriskajā ēdināšanā nodarbinātajiem, rēķinoties, ka tuvojas atpūtnieku sezona; tirgotājiem un visiem tiem, kuru darba pienākumi saistīti ar regulāru pārvietošanos starp valstīm vai klātienes saskarsmi ar cilvēkiem.

Rūpes par sabiedrības vārgāko daļu vara ir izrādījusi, daļa to pieņēmusi, citi dažādu iemeslu dēļ savu iespēju pasargāt veselību atsakās izmantot, nu laiks pievērst uzmanību tiem, kuri valsti ar savu darbu uztur. Un jādomā arī par globālo konkurētspēju – visas valstis brīdī, kad statistiski lielākā daļa iedzīvotāju būs vakcinēta, atcels ierobežojumus, tostarp ienākošajam tūrismam, un ir svarīgi būt starp pirmajiem šajā ziņā, nevis pēdējiem – lai vairāk pelnītu ar tūrisma eksportu, nevis vien tērētos importam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Uzsākti meža kopšanas cirtes darbi Mežciemā pie Gaiļezera

Lelde Petrāne,18.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas meži Rīgas mežniecība ir uzsākusi kopšanas un izlases cirti Rīgā, Mežciemā, mežā starp Hipokrāta, Malienas un Juglas ielām, blakus Austrumu slimnīcai Gaiļezers.

Ciršanas laikā Rīgas mežniecības 133. un 134.kvartālā tiks izcirsti slimie, bojātie un augšanā atpalikušie koki, kā arī atbrīvota vieta palikušajiem kokiem. Tāpat cirsmās tiks izkopti pameža krūmi.

Rīgas administratīvajā teritorijā esošajos mežos ir ierobežota saimnieciskā darbība, tie pamatā tiek apsaimniekoti pilsētnieku rekreācijas un atpūtas vajadzībām. Taču kopšanas cirtes mežā ir nepieciešamas, jo nekoptā mežā koki atrodas pārāk blīvi, kā rezultātā koki izstīdzē, to vainagu, resnuma un garuma proporcijas ir nesamērīgas un samazinās meža noturības spēja. Tāpat veidojas blīvs pamežs, kas ierobežo ne tikai meža augšanu, bet arī tā izmantošanu drošām pastaigām, sportiskām aktivitātēm vai sabiedriskiem pasākumiem, jo nekoptā mežā krūmi var kalpot par aizsegu noziedzīgām darbībām, skaidro SIA Rīgas meži.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ziemeļkorejā vietējās vēlēšanās piedalījušies 99,98% vēlētāju

LETA--AFP,22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkorejā svētdien notikušas vietējās vēlēšanas, kurās saskaņā ar oficiālajiem datiem piedalījušies 99,98% vēlētāju.

Ņemot vērā, ka īstas konkurences starp kandidātiem nav, vēlēšanas Ziemeļkorejā kļuvušas par sava veida politisko rituālu, kas ļauj varasiestādēm apgalvot, ka tās bauda plašu tautas atbalstu, un veicināt lojalitāti Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna režīmam.

Vēlēšanas ir arī iespēja pārbaudīt, vai kāds no reģistrētajiem iedzīvotājiem neiztrūkst.

Salīdzinot ar vēlēšanām 2015.gadā, vēlētāju aktivitāte šogad palielinājusies par 0,01%.

Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA svētdien vēstīja, ka tikai ziemeļkorejieši, kas neatrodas valstī, nav piedalījušies vēlēšanās. Aģentūra norādīja, ka pat slimie un vecie cilvēki nobalsojuši mobilajās vēlēšanu urnās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās Polijas dienvidrietumos liellopiem tika konstatēts atipiskais L-tipa govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) gadījums, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Kopš 1997. gada, kad šī slimība kļuva par aktualitāti visā Eiropas Savienībā, PVD, veicot regulāru slimības uzraudzību, ir izmeklējis vairāk nekā 360 tūkstošus liellopu.

GSE (klasiskais tips) ir hroniska liellopu slimība, ko raksturo nervu sistēmas darbības traucējumi, novājēšana un neizbēgama dzīvnieka nāve. Slimību ierosina prions – izmainīta olbaltumviela. Slimībai ir ļoti garš inkubācijas periods – divi ar pusi līdz astoņi gadi. Slimību pirmo reizi konstatēja 1986. gadā Lielbritānijā un kopš tā laika, ieviešot uzraudzības sistēmu, Lielbritānijā GSE konstatēta vairāk nekā 184 500 liellopiem. Citās Eiropas valstīs konstatēti vairāk nekā 5500 GSE saslimšanas gadījumi un 60 gadījumi citur pasaulē (Brazīlija, Izraēla, Japāna un Kanāda).

Komentāri

Pievienot komentāru
Infografika

INFOGRAFIKA: Rīgā dzīve dārgāka nekā citās Baltijas valstu galvaspilsētās

Žanete Hāka,27.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru