Pasaulē ir veikti pētījumi, kas liek domāt, ka naivie vēlētāji jeb cilvēki bez priekšstata par konkrētiem politiķiem, piemēram, citu valstu iedzīvotāji, var prognozēt vēlēšanu rezultātus, novērtējot politiskos kandidātus tikai pēc viņu fotogrāfijām, norāda pētījumu kompānija TNS.

Piemēram, Šveicē veiktā pētījumā pieaugušo un bērnu grupām pētnieki lūdza novērtēt divus 2002.gada Francijas parlamenta vēlēšanu dalībniekus – uzvarētāju un otrā rezultāta ieguvēju. Bērniem no abu politiķu fotogrāfijām bija jāizvēlas viens cilvēks – sava kuģa kapteinis. Pētījumā 71% gadījumu rezultāti sakrita ar faktisko vēlēšanu iznākumu. Tādējādi pētnieki secināja, ka sejas radītais priekšstats nav atkarīgs no vecuma – pieaugušie un bērni izmanto līdzīgas maņas, lai spriestu par cilvēka kompetenci tikai pēc viņa sejas. Pētījums parādīja, ka izvēle vēlēšanās ir balstīta ne tikai racionālos un pārdomātos apsvērumos, bet arī kandidātu izskats ietekmē lēmumu pieņemšanu.

Latvijā joprojām pastāv nozīmīgas reģionālās attīstības atšķirības, teju 68% novadu attīstības tempi ir zemāki nekā vidēji pārējos novados, savukārt republikas pilsētu grupā no deviņām lielajām pilsētām tikai Rīgā un Jūrmalā ir augstāks attīstības līmenis, salīdzinot ar vidējo attīstības līmeni republikas pilsētās, liecina šā gada jūlijā Valsts reģionālās attīstības aģentūras publiskotā teritorijas attīstības līmeņa indeksa (TALI) dati par 2014.gadu, trešdien raksta laikraksts Diena.

Jaunais indekss gan vairs netiek izmantots kā kritērijs, piešķirot finansējumu pašvaldībām, tas palicis kā viens no vairākiem situācijas raksturotājiem.

Jāpiebilst, ka kopš 2010. gada viena teritorijas attīstības indeksa (TAI) vietā tiek rēķināti divi atsevišķi indeksi – teritorijas attīstības līmeņa indekss (TALI) un teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss. Ar 2014. gadu TALI aprēķināšanā līdzšinējo četru rādītāju vietā tiek izmantoti astoņi rādītāji.

TALI parāda, kuras valsts teritorijas attīstās virs vidējā līmeņa valstī un kuru attīstība ir zem vidējā līmeņa valstī. Saskaņā ar indeksa datiem augstākā indeksa vērtība pērn no 110 novadiem bija Mārupes novadam – 2,900, bet zemākā vērtība Zilupes novadam – mīnus 1,623. Ja analizē plānošanas reģionus, pozitīva indeksa vērtība ir tikai Rīgas plānošanas reģionam. Visvairāk novadu, kuriem indeksa vērtība ir zem mīnus 1, ir Latgales plānošanas reģionā – 14 novadu.

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Artusa Kaimiņa vadītajai partijai Uzņēmumu reģistrs ir izteicis rakstveida brīdinājumu, ka tā nav sasniedzama juridiskajā adresē. Brīdinājumā norādīts, ka gadījumā, ja partija pēc tā saņemšanas noteiktajā termiņā nebūs novērsusi pārkāpumu, tiesa var apturēt partijas darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Partijas līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa ir neizpratnē, kāpēc saņemts šāds brīdinājums, jo pastu izņem katru dienu. Tomēr viņi to uzskata tikai par sīku, atriebīgu kodienu, lai pabojātu partijas tēlu.

Citās domās ir nopietni avoti. Viņu rīcībā ir informācija, ka ir pieņemts lēmums Kaimiņa partiju «noņemt no trases» par katru cenu. Jau sasniedzot 15% reitingu, kas ir pilnīgi reāli pašam aktīvākajam opozīcijas spēkam, kas šodien akumulē galveno «protesta elektorāta» vilkmi, Kaimiņa partija kļūst reāli bīstama. Kam bīstama? «Kaimiņa partija» ir bīstama visai vecajai politiskajai elitei, šodienas koalīcijas partijām, jo tās panākumi nozīmē pārmaiņas, kuras neviens pieļaut negrib. Pārmaiņas ir sagrautas vecās shēmas. Pārmaiņas ir zaudēti amati. Pārmaiņas ir zaudēti «savi cilvēki» amatos. Pārmaiņas ir zaudēta reāla nauda. Šī koalīcija, kurā ekonomikas ministrs ir Ašeradens, ir parādījusi, ka netaisās likvidēt OIK. Proti, OIK mafijas ienākumi ir drošībā. Šī koalīcija, kurā ir Nacionālā apvienība, vienmēr ir gatava pakalpot nacionālajai maksātnespējas administratoru mafijai. Šī koalīcija, kurā pa VID šeftē «donnas Danas» un Juraša «brigāde», nozīmē, ka drošībā ir vecās shēmas. Valstī, kurā PVN karuseļos atmazgā miljardus, kurā kontrabanda turpina plūst – tāpat kā tā plūda deviņdesmitajos!

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas un pavisam drīz mēs visi dosimies pie vēlēšanu urnām. Līdz tam, kā ieraksts, norisinās aktīva priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā politiski spēki ar dažādām reklāmām un mārketinga trikiem cenšas pievērst vēlētāju uzmanību un pārliecināt balsot tieši par viņiem.

Šogad politiķi reklamējas mazāk uzbāzīgi un agresīvi, taču pietrūkst radošuma. Sabiedrība nav pārsteigta arī ar skaļiem melnā PR gadījumiem, lai gan iepriekš bija izskanējušas prognozes, ka šī būs melnākā priekšvēlēšanu kampaņa.

Nevarētu teikt, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa kopumā iezīmējas ar ļoti gudru mārketingu, taču jāsaka, ka ir viens politiskais spēks, kurš šajā jomā ir galvas tiesu pārāks par citiem. Tajā pašā laikā dažas politiskās partijas izmanto ļoti novecojušas metodes, par ko 21. gs. atliek tikai pabrīnīties. Lai gan medijos tiek publicētas kandidātu savstarpējas telefona sarunas, kas parāda viņus neglaimojošā gaismā, vai arī informācija par aizdomīgiem finanšu darījumiem, tāda izteikti primitīva melnā PR nav. Nomelnojošās kampaņas jau nekur nav pazudušas, taču tās paliek elegantākas un rafinētākas. Atlikuši tikai daži politiķi, kas konkurentus atklāti sauc par zagļiem.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startējušo partiju priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski iegūto EP deputātu mandātu skaitu, visdārgāk viena deputāta vieta izmaksājusi apvienībai «Attīstībai/Par!», bet vislētāk - nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Saskaņā ar jaunāko informāciju, «Attīstībai/Par» priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņos deklarējusi 150 199 eiro un provizoriski ieguvusi vienu deputāta mandātu. Līdz ar to viens iegūtais EP deputāta mandāts politiskajam spēkam izmaksājis 150 199 eiro. Savukārt VL-TB/LNNK aģitācijai tērējusi 54 708 eiro un provizoriski ieguvusi divus deputātu mandātus, kas attiecīgi ir 27 354 eiro par vienu mandātu.

Pēc «Attīstībai/Par!» otras lielākās izmaksas par vienu deputāta mandātu ir Latvijas Krievu savienībai (LKS), kas deklarējusi 110 165 eiro priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski ieguvusi vienu deputāta mandātu.

Trešās lielākās izmaksas par vienu mandātu bijušas «Saskaņai», kas deklarējusi 187 362 eiro priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski ieguvusi divus EP deputāta mandātus. Attiecīgi viens mandāts «Saskaņai» izmaksājis 93 681 eiro.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Viena Saeimas deputāta mandāta iegūšana vislielākos priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus ir prasījusi varas partijām Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un «Jaunajai Vienotībai» (JV), liecina aģentūras LETA aprēķini, balstoties uz Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojam (KNAB) sniegtajiem partiju provizoriskajiem priekšvēlēšanu tēriņiem.

Viena deputāta mandāta iegūšana ZZS varētu būt «izmaksājusi» ap 44 000 eiro, bet JV - ap 43 000 eiro. No šīm partijām tēriņu ziņā būtiski atpaliek «Saskaņa», kurai viens mandāts «izmaksājis» ap 21 000 eiro.

Pēc visu Latvijas iecirkņu balsu saskaitīšanas līderos ir Saskaņa, KPV LV un JKP

Citu partiju tēriņi bijuši būtiski mazāki: «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) viena deputāta vieta «izmaksājusi» nedaudz virs 7500 eiro, «KPV LV» - ap 7500 eiro, «Attīstībai/Par» - nedaudz zem 7500 eiro, bet Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) - ap 5100 eiro.

Uzņēmējs - nenoliedzami tas ir cilvēks, kurš ir finansiāli stabils, spēj orientēties finanšu nozarē un adaptēties jaunām situācijām. Spēj būt elastīgs pielāgojoties gan klientu, gan tirgus prasībām. Tāds, kurš nebaidās uzņemties riskus spēj būt atbildīgs izmantojot kredītus savā labā, kā arī spēj darboties ar investīcijām un aizdevumiem. Kāpēc mēs apskatam uzņēmēja īpašības? Izprotot uzņēmēja prasmes un rakstura īpašības, mēs spējam pietuvoties atziņām, kas ļauj saprast, kas tad ir finansiāli veiksmīgs cilvēks un izmantot to savā labā.Līdz ar to šajā rakstā piedāvājam piecus padomus, kas ļaus pietuvoties īpašībām, kas nepieciešamas, lai kļūtu par šo finansiāli veiksmīgo cilvēku ekonomisko pārmaiņu laikā.

5 galvenie ieteikumi, kā veiksmīgi piesaistīt naudu

Iespējams, jūs domājat, ka finansiāli veiksmīgs cilvēks ir tāds, kurš saņem, konkrētu naudas summu mēnesī. Katram tas ir atšķirīgi, kāda būtu veiksmīga cilvēka peļņa, ar kuru jūs uzskatāt, ka būsiet sasniedzis finanšu kalnus. Tomēr algai, ko saņemat katru mēnesi nav saistība ar finansiāli veiksmīga cilvēka īpašībām. Ar ko sākt? Jums vajadzētu sākt ar saviem ikdienas tērēšanas paradumiem un saprast, kā no esošajiem ienākumiem gūt vēl lielāku peļņu. Protams, tas ir svarīgi ikvienam indivīdam, bet uzņēmējiem it īpaši, jo viņiem ir jārūpējas par saviem algotajiem darbiniekiem. Izmaksājot viņiem algas, atvaļinājumus, maksājot nodokļus, jāspēj nomaksāt īre par telpām vai jāatgūst peļņā par iegādātu īpašumu utt. Paralēli tam jāgūst peļņa un jāuztur stabila finansiālā situācija savā uzņēmumā. Tālāk rakstā, dosim iespēju ielūkoties 5 galvenajos padomos, kā to panākt.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa līdz aprīļa sākumam pagarinājusi tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādāšanas termiņu Krievijas koncerna Uralvagonzavod (UVZ) meitasuzņēmumam AS Baltic Railway Holding (iepriekš UVZ Baltija).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, pamatojoties uz tiesā saņemto iesniegumu, 6.martā tiesa nolēma pagarināt TAP plāna saskaņošanas un izstrādāšanas termiņu. Tas ticis pagarināts līdz 8.aprīlim.

LETA jau ziņoja, ka Baltic Railway Holding, kam Jelgavā pagaidām apturēta topošās vagonu rūpnīcas būve, palicis parādā būvniekiem. Aģentūras LETA aptaujātie uzņēmumi atzina, ka vagonu rūpnīcas veidotājs viņiem palicis parādā un vairākus mēnešus nekādi maksājumi nav veikti, taču pagaidām uzņēmēji nezaudē cerības atgūt parādu. Neviens no uzņēmumiem nenosauca konkrētas summas, atsaucoties uz pasūtītāja līguma nosacījumiem un ētiku.

Maksātnespējas gadījumu skaits Latvijā pagājušajā gadā ir bijis pietiekami liels, un paredzams, ka šogad šis process tikai turpināsies, savus apgriezienus nesamazinot. Principā jau jāatzīst, ka šāda veida statistikas dati pēdējo gadu laikā nav nekas jauns, tomēr šajā kontekstā rodas vismaz pāris būtisku jautājumu.

Vispirms jau nav skaidrs, kā šie nepielūdzamie dati «iet kopā» ar daudzajiem gadu mijā veiktajiem sabiedriskās domas pētījumiem, kuru rezultāti liecina, ka apmēram puse valsts iedzīvotāju uzskata – šis gads labklājības jomā būs labāks par aizgājušo. Protams, nevar izslēgt, ka viedoklis par šo tēmu cilvēkiem prasīts tūlīt pēc Jaunā gada sagaidīšanas, kad šampanieša ietekmē dzīve mēdz rādīties košākās krāsās. Tāpat nevar nepieļaut iespēju, ka aptauju veicēji ir «ganījušies» ministriju tuvumā, kuru klerki jau visu pagājušo gadu dzīvoja pārliecībā, ka visas problēmas ir atrisinātas un atkal var ķerties klāt naudas tērēšanai tā dēvēto trekno gadu līmenī. Nav skaidra arī maksātnespējas gadījumu skaita pieauguma korelācija ar leģendu par Latvijas veiksmes stāstu. Iespējams, visprecīzāk situāciju izdevies raksturot amerikāņu izdevumam New York Times, norādot, ka viena no būtiskākajām Latvijas priekšrocībām ir pieradums pie grūtībām. Citu izskaidrojumu grūti atrast, ņemot vērā kaut vai to, ka jau tuvākajā laikā Latvijā strādājošās komercbankas gatavojas sniegt tiesā ap 70 tūkstošiem prasību pret dažādiem kredītņēmējiem, kas nespēj kārtot savas saistības. Tātad, sasummējot dažādus datus, reālus skaitļus ar paziņojumiem, prognozēm un socioloģiskajiem datiem, iznāk, ka Latvija ir valsts, kas ir pārvarējusi krīzi, kļūstot par piemēru teju visai pārējai Eiropai, bezdarba dati rūk, un vienīgā problēma ir tā, ka joprojām palielinās maksātnespējas gadījumi un piespiedu parādu piedziņas... Šāda tā dēvētā loģika atgādina pastāstu par skolēnu, kurš uz skolotāja jautājumu, cik ir divi plus divi, atbild ar pretjautājumu – cik jums vajag?

Modē tagad priecāties, ka vairs nebūs skaidras naudas. Valsts un tauta Veidenbauma dzejas noskaņās «dzīvos dzīvi tikumīgi, bērnus radīs likumīgi».

Proti, mūs, latviešus, nomoka tieksme «uz saulaino tāli». Jau kopš 1905. gada. Iespējams, viss nav gluži tik poētiski kā Plūdonim, tomēr lietas palēnām notiek. Mūsu senči, durkļiem stutēdami mazo Šveices spiegu un lielo proletariāta cīņu, 1917. gadā iesāka to, no kā netiekam vaļā. Varam kā Rainis 1920. gadā – rakstīt dzeju un balotēties Saeimā, varam kā 1947. gadā – sūroties par likteni un Sibīrijas salu, varam kā šodien – kļūt par prezidentu un šaustīt savu tautu par pašnodevību. Nekas no tā neglābj – saulainā tāle mūs piemeklē gluži kā karma. Tomēr notiekošajā ir loģika. Man šķiet, ka Latvijā patiešām nicina naudu un cilvēkus, kas to nopelna. Tas ir mūsu nelaimju pamatos.

Brīvostu un speciālo ekonomisko zonu (SEZ) darbība ir nepieciešama gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan valstij kopumā, tās veicina jaunu darbavietu rašanos un veicina ieņēmumu palielināšanos. Apmēram tāds ir stāsts, ko esam ne reizi vien dzirdējuši un principā pieņēmuši kā pašsaprotamu.

Ir taču skaidrs, ka viena darba vieta, piemēram, Rīgas brīvostā rada piecas darba vietas pašā galvaspilsētā. Un viss! Problēma slēpjas faktā, ka gan brīvostu, gan SEZ statuss Latvijas ostām pienākas līdz 2014. gadam, bet mēs gribam panākt, lai Eiropas Komisija (EK) to ļauj piemērot vēl krietni ilgāk, proti, līdz 2030. gadam. Nu, vajag, un viss!

Principā arī tas izklausās pat loģiski, tomēr ir kāda būtiska nianse, kuras dēļ pēc noteiktā datuma Latvijas ostas var palikt bez attiecīgā statusa. Izrādās, atbildīgās ministrijas, un arī pašas ostas spēj pateikt, ka minētos statusus vajag, bet nekādi nespēj EK formulēt - kāpēc. Brīvostas statuss ļaus tajā strādājošajām kompānijām, sasniedzot noteiktu investīciju apjomu, saņemt gan uzņēmumu ienākumu nodokļa, gan iedzīvotāju ienākumu nodokļa atlaidi 50% apmērā. Savukārt minētajām institūcijām nav neviena pētījuma, ar kura palīdzību varētu pierādīt, ka šāda atbalsta forma ir devusi valsts tautsaimniecībai noteiktu efektu. Lielā mērā tas atgādina situāciju ar Eiropas struktūrfondu apguvi: vispirms bļaujam, ka mums vajag piešķirt pēc iespējas lielāku atbalstu, tad - nespējam visu apgūt, bet pēc tam izrādās, ka arī ekonomiskais efekts valsts tautsaimniecībai no jau apgūtā tā īsti nav zināms.

Valdības ministri pagājušajā gadā visbiežāk komandējumos devušies uz Beļģiju, taču nav laista garām iespēja paviesoties arī gana tālās un eksotiskās valstīs, piemēram, Indonēzijā, Laosā vai Brunejā.

Ja pagājušā gada beigās un šā gada sākumā lielu rezonansi sabiedrībā guva kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) komandējums uz saulaino un karsto Austrāliju pērnā gada nogalē, tomēr viņa nav starp ministriem, kas pagājušā gada laikā daudz devušies komandējumos uz dažādām pasaules valstīm.

Jaunzemes-Grendes komandējumu galamērķi gan arī bijuši dažādi - gan Latvijai tuvāki, gan arī pāri Atlantijas okeānam, viesojoties ASV un Kanādā. Ministre pagājušā gada laikā bijusi arī komandējumos uz Maltu, Vāciju, Beļģiju, gan arī uz Armēniju, gan arī uz Itāliju un Ķīnu, tāpat viņa darba pienākumu pildīšanas laikā paviesojusies abās kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā.

Šonedēļ auto tirgotājs SIA Forum Auto Rīgā atklāja jaunu autocentru, kur bez Kia un Peugeot markas automašīnām tiek tirgotas arī Cadillac zīmola automašīnas, informē Forum Auto.

Līdz 2013.gada augustam "Forum Auto" ilgus gadus darbojās ar nosaukumu "Kia Automobiles", kas tirgoja tikai "Kia" markas automašīnas, taču pēc nosaukuma maiņas, sākot ar šo gadu, tirgotājs pārdos arī "Peugeot" un "Cadillac" markas automašīnas.

Paplašinot darbību, "Forum Auto" šonedēļ Rīgā atklāja jaunu autocentru Kārļa Ulmaņa gatvē 101. Auto salona kopējā platība ir 3500 kvadrātmetri, no kuriem aptuveni 1500 kvadrātmetri ir servisa zona, 1200 kvadrātmetri atvēlēti jauno automašīnu tirdzniecībai, bet 200 kvadrātmetri - lietoto automašīnu tirdzniecībai. Autocentrā tiek nodarbināti 30 cilvēki.

Igaunijas kuģošanas kompānija Tallink trešdien, 14.aprīlī, Rīgā atklās viesnīcu Tallink Hotel Riga, aģentūrai BNS pavēstīja Tallink Latvija tirdzniecības un mārketinga direktore Baiba Muceniece.

Paredzēts, ka viesnīcas atklāšanā piedalīsies kompānijas Infortar izpilddirektors Ains Hanšmits (Ain Hanschmidt), Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Andress Hunts (Andres Hunt), Tallink Hotels valdes priekšsēdētājs Illars Tali (Üllar Tali) un Tallink Hotel Riga ģenerāldirektors Hanness Talls (Hannes Tall).

Pēc iepriekš sniegtās informācijas, Tallink Hotel Riga būvniecības izmaksas ir aptuveni 30 miljoni eiro (21,1 miljonu latu), gada laikā viesnīca plāno uzņemt 50 tūkstošus tūristu, kas tiks atvesti ar Igaunijas kuģošanas kompānijas Tallink Grupp prāmi no Stokholmas.

No rītdienas, 15. aprīļa Rīgā sāk darbību jauna viesnīca — Tallink Hotel Riga, kura iekļausies Baltijas reģiona lielākās kuģniecības kompānijas Tallink Grupp viesnīcu ķēdē Tallink Hotels.

Tās tapšanā lielākais Tallink akcionārs AS Infortar ieguldījis 33 milj. eiro. Projektu līdzfinansēja DnB Nord banka.

Līdz ar jaunās viesnīcas atklāšanu tiek nodrošinātas 100 jaunas darba vietas.

Db.lv jau ziņoja, ka objekta būvniecības ģenerāluzņēmējs bija SIA Merks. Projekta autors ir arhitektu birojs Statio (arhitekts Uldis Mazais), bet interjeru viesnīcai izstrādāja Mēlis Press (Meelis Press).

Kompānija Latvijas tirgū redz potenciālu, ko nodrošina sadarbība ar Tallink prāmju kustību maršrutā starp Rīgu un Stokholmu, kā arī atpazīstams Tallink zīmols, teica Tallink Hotels valdes priekšsēdētājs Ullars Tali (Üllar Tali).

Peugeot importētājs KW Bruun Baltic informē, ka šajā nedēļā Latvijā tiek uzsākta Peugeot velosipēdu pārdošana.

KW Bruun Baltic pārdošanas un marketinga vadītājs Rasmus Tali apgalvo, ka Latvijas tirgū tas ir ilgi gaidīts jaunums.

«Peugeot velosipēdi pasaulē ir pazīstami vairāk nekā gadsimtu. Pārvietošanās ar velosipēdu ir ne tikai veselīga, bet arī vidi saudzējoša, kas vienmēr ir bijusi viena no svarīgākajām Peugeot prioritātēm. Un - nav ko slēpt – vasaras laikā pārvietošanās ar velosipēdu ir diezgan atsvaidzinoša,» saka Tali.

Peugeot velosipēdus ražo kopš 1882. gada, kad tika izgatavots pirmais velosipēds ar nosaukumu Grand-Bi – tā priekšējā riteņa diametrs bija 1,35 metri, aizmugurējā riteņa diametrs bija 0,4 metri. Kopš tā laika Peugeot ir ražojis ļoti dažādus velosipēdus un ar savām komandām ir piedalījies pat Francijas slavenākajā velobraucienā Tour de France.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir jābūt nevis represīvai, bet gan servisa iestādei, kas palīdz nodokļu maksātājiem, nevis vajā tos! Brīnišķīgs sauklis, kuram nekādi nevar nepiekrist. Problēma gan ir apstākli, ka Latvijā kaut ko tādu skandēt ir aptuveni tikpat gudri kā septiņdesmitajos gados mēģināt kādam iestāstīt, ka PSRS būs komunisms. Proti...

Tiem, kas uzņēmējdarbībā ir kaut vai apsildījuši savu degungalu, ir skaidrs, ka ne vienmēr viss notiek tā, kā ir rakstīts mācību gramatās, un ne vienmēr katra darbība mats matā atbilst glīti uzrakstītai likumdošanas normai. Tas nozīmē, ka nereti dažādām situācijām nākas meklēt neordinārus risinājumus, kas turklāt nebūtu pretrunā ar konkrētajā valstī spēkā esošajiem likumiem. Protams, to var darīt, algojot nodokļu konsultantus, un cerēt, ka viņu sniegtie padomi «nostrādās» un oficiālās valsts iestādes akceptēs viņu ieteikumus. Taču, kā zināms, šādiem konsultantiem ir tikai padomdevēja statuss, un viņu ieteiktajam nav nekāda juridiska spēka. Tāpēc varētu šķist tikai loģiski, ka drošākā vieta, kur lūgt padomu konkrētas problēmas risināšanai, ir VID. Tā domājis ir ne viens vien Latvijā strādājošs uzņēmums, turklāt zīmīgi ir tas, ka nereti runa ir par kompānijām ar ārvalstu kapitālu – droši vien tāpēc, ka daudz kur citur pasaulē nodokļu administratora sniegtais padoms ir dokuments, uz kuru var paļauties. Naivie! Šeit ir Latvija, un šeit ir VID! Latvijā VID uzņēmumam, kurš ir lūdzis padomu konkrētas problēmas risinājumam, vispirms paprasa dažādus finansiālās darbības datus, tad sniedz padomu, bet pēc tam tur ierodas sarīkot nodokļu auditu un gadījumā, ja izrādīsies, ka sniegtajā informācijā bijusi kaut mazākā neprecizitāte – arī uzlikt sodu. Turklāt nereti sods tiek uzlikts par tām darbībām, ko komersants ir veicis, pildot svaigi saņemto VID rekomendāciju attiecībā uz to, kā jārīkojas, lai atrisinātu vienu vai otru problēmu. Kā tas ir iespējams? Vienkārši – atbilstoši Latvijas likumdošanai, VID sniegtajiem padomiem, arī tiem, kas ir rakstveidā, nevis tikai mutiski, nav nekāda juridiska spēka. Tādējādi VID faktiski sarīko akciju «divi vienā».

Līdzīgi kā Latvijā, arī Dānijā salīdzinoši nesen notika parlamenta vēlēšanas. Ja kādam šķiet, ka tikai Latvijā politikas procesi ir neprognozējami un neskaidri, tad šaubāties – «pārsteigumi» un solījumu laušana notiek arī Dānijā. Tas negatīvi ietekmē ikvienu – it īpašu uzņēmējus, jo, lai plānotu uzņēmuma attīstību ilgtermiņā, ir svarīgi, lai politiskā un ekonomiskā vide būtu stabila un prognozējama.

Šajās ārkārtas vēlēšanās Latvijā par galveno lozungu kalpoja cīņa par tiesiskumu un godīgu valsti, un laiks rādīs, vai tas ir izdevies. Arī Dānijā šo vēlēšanu uzstādījums bija atšķirīgs no iepriekšējām vēlēšanām, kas notika 2007. gadā. Toreiz valdīja ekonomiskais uzplaukums un cilvēkiem dienaskārtībā bija citi jautājumi, bet šogad vēlētāji, izdarot izvēli, apsvēra, kā valsti izraut no globālās finanšu krīzes radītās lejupslīdes. Protams, arī Latvijā globālā finanšu krīze un nesaimnieciska saimniekošana ir atstājusi dziļu ietekmi, tomēr Latvijā, manuprāt, vēlētājiem galvenais bija emocionālais vadmotīvs. Arī publiskajā pirmsvēlēšanu komunikācijā Latvijas politiķi vairāk izmantoja personiskos motīvus nekā politiski vai ekonomiski pamatotas idejas, ar kurām viņi atšķiras no konkurentiem. Dānijā personiskie motīvi bija mazāk izteikti – cilvēki vairāk vērtēja politiķu ekonomisko piedāvājumu.

Uzņēmēji nodokļu politikas jomā sagaida solījumu pildīšanu un prasa neveikt nepārdomātas darbības, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmkārt, es sagaidu, ka tiek ievērota valdības apņemšanās darbaspēka nodokļu samazināšanā un patēriņa un kapitāla nodokļu sloga palielināšanā. Sagaidu, ka visi solījumi, arī IIN samazināšana, tiks izpildīti, DB intervijā sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Otrkārt, valstij ir jādomā par kopējo nodokļu ieņēmumu apjoma noturēšanu. Tas nozīmē izmaiņas citās jomās, piemēram, nekustamā īpašuma jomā. «Jāmeklē nodokļu formas, no kā nevar izvairīties, un no tām arī jāmēģina iekasēt, taču darbaspēka nodokļu slogs ir jāmazina,» uzsvēra J. Gulbis.

Nevajadzētu atlikt

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Godātā redakcija, šai skaistajā svētku laikā atļaujiet man caur jūsu laikraksta slejām paust visnotaļ pozitīvu atziņu: šī valdība man sāk iepatikties. Vēl vairāk, šis tas no valdības šķietami komediantiski grābstīgās ņemšanās pēkšņi parādās jaunā gaismā.

Atklāsme man uznāca brīdī, kad līdz šim no lielu muļķību runāšanas un darīšanas izsprukušais Iekšlietu ministrs Ģirģena kgs tomēr atvēzējās varoņdarbam: ar spēku pārņemt trolejbusu un autobusu kustības kārtošanu Rīgas pilsētā.

Pirmajā acu uzmetienā tā varētu šķisties kantaina stulbuma manifestācija. Ar šādu pašu pamatojumu – iespējams iedzīvotāju apdraudējums – policijai būtu jāpārņem krietns ducis lauku klubu, jāsāk vadīt kādas provinces bibliotēkas, jāpārraksta uz policijas vārda zemesgrāmatā pārdesmit Rīgas slavenāko graustu, un vēl sabiedrības drošības garantēšanai jāsašņorē pāris trīs deputātu. Bet tad iemetu aci valdības deklarācijā: tur par iekšlietām ir tikai dažas rindkopas, un nevienā no tām nav solīta policijas virsvadība pašvaldības transporta jomā. Bet! Toties ir solījums tikt galā ar OIK, pašā pašā sākumā. Kā zināms, Saeima pat nobalsoja par OIK sistēmas tūlītēju likvidēšanu, ko jevroglumais Kariņa kgs pēčāk iegrieza tā, ka tas ir bijis tikai naivs deputātu vēlējums EM nākt klajā ar kādu nekādu plānu. Vienvārdsakot, valdība ir aptaisījusies jau pašā startā, bet te OIK atcelšanas vietā nāk satiksmes atcelšana uz Deglava tilta, un visi priecīgi.

Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko profesiju uzskata politiķa arodu. Savukārt zinātnieka profesija finansiālās stabilitātes ziņā pielīdzināta vien sētnieka vai apkopēja darbam, liecina Naudas plānošanas centra (NPC) un SKDS veiktā aptauja.

Respondentu vērtējumam tika piedāvātas 16 dažādas profesijas, lūdzot izvērtēt to finansiālo stabilitāti. Rezultāti liecina, ka stabilāko profesiju TOP 5 veido: politiķi – 45%, juristi un advokāti – 39%, ārsti un mediķi – 36%, datorspeciālisti un programmētāji – 32%, bet topa piecinieku noslēdz – ekonomisti un finansisti – 22%.

«Profesijas, kas ilgstoši uzskatītas par prestižām, tiek uzskatītas arī par finansiāli stabilām,» norāda Naudas plānošanas centra vadītāja Signe Bierande. Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%). Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajiem pārliecinoši tiek saukti – politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju arodi.