Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa līdz aprīļa sākumam pagarinājusi tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādāšanas termiņu Krievijas koncerna Uralvagonzavod (UVZ) meitasuzņēmumam AS Baltic Railway Holding (iepriekš UVZ Baltija).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, pamatojoties uz tiesā saņemto iesniegumu, 6.martā tiesa nolēma pagarināt TAP plāna saskaņošanas un izstrādāšanas termiņu. Tas ticis pagarināts līdz 8.aprīlim.

LETA jau ziņoja, ka Baltic Railway Holding, kam Jelgavā pagaidām apturēta topošās vagonu rūpnīcas būve, palicis parādā būvniekiem. Aģentūras LETA aptaujātie uzņēmumi atzina, ka vagonu rūpnīcas veidotājs viņiem palicis parādā un vairākus mēnešus nekādi maksājumi nav veikti, taču pagaidām uzņēmēji nezaudē cerības atgūt parādu. Neviens no uzņēmumiem nenosauca konkrētas summas, atsaucoties uz pasūtītāja līguma nosacījumiem un ētiku.

Medicīnas māsas noticējušas politiķu un valdības solījumam par algu palielināšanu, kas pamazām veicinājis viņu atgriešanos veselības nozarē, tāpēc iepriekš teiktais solījums par mediķu algu palielināšanu ir jāpilda, jo pretējā gadījumā veselības nozare piedzīvos katastrofālas sekas jautājumā par cilvēkresursu trūkumu tajā, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņķele uzsvēra, ka kontekstā ar nākamā gada valsts budžetu mediķu algu palielinājums ir šīs valdības būtiskākais jautājums. «Mediķu algu palielināšana nebija tikai aizejošās valdības solījums, bet arī tagad Saeimā ievēlēto politisko partiju solījums, kas noteikti ir jāpilda,» sacīja Viņķele.

Pēc ministres domām, medicīnas māsas un citi veselības aprūpes profesionāļi noticējuši savulaik izteiktajiem solījumiem, tāpēc pamazām atgriezušies veselības nozarē. Savukārt, ja minētais solījums netiks izpildīts, tad pēc Viņķeles domām, Latvijas veselības aprūpes nozare piedzīvos katastrofālas sekas, proti, nozares profesionāļi vairs nenoticēs solījumiem un piedzīvos būtisku cilvēkresursu trūkumu.

Juridisko pakalpojumu birojs RemLegal secinājis, ka joprojām lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu neiedziļinās līguma tekstā vai mēģina ekonomēt uz jurista pakalpojumiem. Tā rezultātā nereti tiek noslēgti līgumi, kas kādai no līgumslēdzēju pusēm ir neizdevīgi. Nav būtiski, cik lielu uzņēmumu jūs pārstāviet, svarīgi ir apzināties, ka neprofesionāla vai pavirša attieksme slēdzot līgumu, var jebkuram uzņēmumam radīt nozīmīgus finansiālus zaudējumus. Neatkarīgi, kuru līguma slēdzēja pusi pārstāviet.

Alternatīvie strīdu risināšanas mehānismi

Samērā bieži viena no līguma slēdzēju pusēm saņem parakstīšanai līgumu ar tajā jau konkrēti nosauktu šķīrējtiesu, kurā tiks risināti strīdi, kas var rasties starp abām līguma slēdzēju pusēm. Kāpēc ir būtiski pievērst uzmanību šim līguma punktam? Ja līgumā ir ierakstīta konkrēta šķīrējtiesa un jūs šo līgumu esiet parakstījis, tad strīda gadījumā jums nebūs vairs iespēju vērsties citā tiesā. Arī, ja šķīrējtiesa būs pieņēmusi lēmumu par labu otrai līguma slēdzēja pusei, kas jūs neapmierinās, tad pārsūdzēt to vispārējās jurisdikcijas tiesā vairs iespēju nebūs. Šķīrējtiesas lēmums nav pārsūdzams. Būtiska piebilde - abām pusēm ir tiesības noteikt, tieši kurā šķīrējtiesā vērsties!

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) atstās ministra amatu un dosies strādāt uz Eiropas Parlamentu (EP). Kā informēja Ministru kabinetā, Šadurskis šodien pēdējo reizi piedalījās valdības sēdē šajā valdības sastāvā. Jau rīt viņš dosies uz Briseli, kur ieņems EP deputāta amatu.

EP deputāta mandāts Šadurskim pienākas pēc politiķa Arta Pabrika (AP) ievēlēšanas Saeimā. Pabriks EP bija ievēlēts no Vienotības saraksta, un, atgriežoties Saeimā, atbrīvoja vietu citiem Vienotības kandidātiem.

Lai gan nākamais rindā uz šo amatu bija Jaunās vienotības politiķis Ojārs Ēriks Kalniņš, viņš no EP deputāta mandāta atteicies, jo tika ievēlēts 13.Saeimā. Savukārt Šadurskis Saeimas deputāta mandātu neieguva, paliekot pirmais aiz strīpas.

Šadurskis skaidroja, ka ir saņēmis EP Ģenerālsekretariāta paziņojumu par EP deputāta mandātu, kas attiecīgi jāpieņem vai jānoraida. Šajā neskaidrības situācijā domāju, ka man ir jāpilda tas mandāts, kas patlaban ir aktuāls - EP mandāts, teica aizejošais ministrs.

Lai mazumtirdzniecībā varētu tirgot organiskos augsnes aizvietotājus no kūtsmēsliem, ražotājiem jāpilda drastiskas prasības

Ne visi lauksaimnieki prasības spēj pildīt, līdz ar to dažu projektu realizēšana aizkavējusies, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Strenču novada Jērcēnu pagasta z/s Veckūkuri saimniece Ilvija Jakovina stāsta, ka plānojusi sākt dabiska augsnes bagātinātāja ražošanu, taču šī iecere pagaidām cietusi fiasko sarežģīto prasību dēļ. Tā kā Veckūkuri ir piena lopkopības saimniecība, ik dienas tiek saražoti kūtsmēsli, ko bija iecere pārstrādāt. Saimniecībā ir separators, kas kūtsmēslus izseparē – šķidrā frakcija nonāk uz laukiem, bet no sausās bija plānots gatavot organisko mēslojumu galapatērētājiem mazumtirdzniecībā. «Augsnes bagātinātāju plānojam ražot no lopkopības blakusprodukta - kūtsmēsliem, tādā veidā lietderīgi izmantojot to, kas visbiežāk tiek nenovērtēts un uzskatāms par traucējošu pārpalikumu lopkopībā. No kūtsmēsliem tiks veidots sausais substrāts, kas būs dabisks augsnes bagātinātājs, kas ražots tepat Latvijā,» liecina informācija saimniecības mājaslapā. Šāda substrāta ražošana saimniecībai dotu iespēju saprātīgi izmantot kūtsmēslus un efektīvi paildzināt to izmantošanas iespējas, savukārt patērētājam būtu iespēja savu zemi aplaimot ar dabisku un vietējās izcelsmes augsnes bagātinātāju. Tomēr šobrīd tas nav izdevies. «Pagaidām esmu atteikusies no šīs idejas, jo ES regulas, kas jāpilda, ir pārāk drastiskas. Tas mēsls ir vienu stundu 70 grādos jāpasterizē vai jākompostē, citādi mazumtirdzniecībā pie gala patērētāja tas nevar nonākt. Mēsli ir pieskaitīti II kategorijas blakusproduktiem kopā ar citām dzīvnieku atliekvielām. Tas nozīmē, ka sūds kā dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts ir jāpasterizē un šis fakts ir jāpierāda Pārtikas un veterinārajam dienestam,» skaidro I. Jakovina.

Arvien vairāk pašnodarbināto izvēlas izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu jeb SDI kontu, kas ļauj viņiem pilnībā koncentrēties uz sava biznesa attīstību un aizmirst par nodokļu aprēķiniem un deklarācijām, informē Industra Bank AS.

SDI konts Latvijā pieejams jau pusotru gadu, taču aizvien daļai mazo uzņēmēju ir uzskats, ka tas ir sarežģīti. Tāpēc banka sniedz īsu ieskatu par to, kas ir SDI konts un kā tas darbojas. Apkopoti arī spilgtākie mīti par SDI kontu.

SDI konts ir īpašs konts vienkāršotai nodokļa nomaksai, šobrīd pieejams tikai Industra Bank, kura šo risinājumu izstrādāja sadarbībā ar VID. To var izmantot saimnieciskās darbības veicēji – pašnodarbinātas personas un individuālie komersanti, kas maksā mikrouzņēmumu nodokli.

Tā darbības princips ir vienkāršs – banka saziņā ar VID no katras SDI kontā ienākošās summas ietur un pārskaita uz valsts kasi 25% nodokli, un kontā paliek tie līdzekļi, kas ir brīvi pieejami uzņēmējam. Līdz ar to atkrīt arī pienākums pildīt ik ceturkšņa deklarācijas. Vienīgais SDI konta turētāja uzdevums ir ieskaitīt visus savus ieņēmumus SDI kontā, viss pārējais notiek automātiski.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Latvijas finanšu ministrei nav jāpilda ASV finanšu ministra vietnieka rīkojumi par vienas nozares likvidāciju mūsu valstī. Diemžēl tas notiek. Pēc Bilingslija vizītes Dana Reizniece-Ozola ir paziņojusi, ka Latvijai tagad esot “jauns ambiciozs mērķis” – turpmāk ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās varēšot būt tikai 5%. Faktiski tā ir finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidācija Latvijā. Kas šādu “mērķi” izvirzīja – Latvijas valdība, Saeima, Eiropas Savienība, varbūt kāda starptautiska organizācija, kurā mēs esam piekrituši būt?

“Mums vēsturiski nerezidentu noguldījumu apjoms bijis ap 60%. Tagad no kādiem 19 miljardiem nerezidenti ir 8 miljardi. Ja pēc likvidācijas ņemsim nost “ABLV efektu”, esam virzienā uz 30%. Jautājums – pie kāda skaitļa tas apstāsies?” – vēl 8.marta intervijā žurnālam IR jautā FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Nākošā tā paša žurnāla IR numurā 14.martā uz šo jautājumu atbild finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: “Pēc iestāšanās OECD paustie solījumi pakāpeniski divu gadu laikā samazināt nerezidentu klientu īpatsvaru Latvijas bankās un plāns līdz nākamā gada beigām čaulas kompāniju apjomu samazināt līdz 20% tagad ir nolikti malā. Pēc pagājušās nedēļas ir skaidrs, ka tas nav pietiekami ambiciozs plāns.” Tagad mērķi ir skarbi. “Šobrīd ir ļoti īsā laikā būtiski jāsamazina ne tikai čaulu apmērs, bet arī nerezidentu bizness kopumā. 5% - tas ir mērķis, līdz kuram jānonāk. Ir daži mēneši laika, lai to izdarītu, neceļot arī lieku paniku.” Un pēc finanšu ministres viedokļa publiskošanas pats FKTK vadītājs ziņu aģentūrai LETA jau apliecina: “Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%.”

Eiropas Savienībai (ES) jābūt gatavai uzņemt jaunas Austrumeiropas un Balkānu dalībvalstis līdz 2030.gadam, pirmdien sacīja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Lai mēs būtu ticami, es uzskatu, ka mums ir jārunā par laiku un mājasdarbu," Slovēnijā Bledas stratēģiskajā forumā sacīja Eiropadomes prezidents.

"Gatavojot ES nākamo stratēģisko darba kārtību, mums pašiem ir jānosaka skaidrs mērķis. Es uzskatu, ka mums līdz 2030.gadam abās pusēs jābūt gataviem paplašināšanai," norādīja Mišels.

"Tas ir ambiciozi, bet nepieciešami. Tas apliecina, ka mēs esam nopietni," viņš skaidroja.

Rietumbalkānu valstis ceļu uz pievienošanos ES sāka pirms vairāk nekā 20 gadiem, atgādināja Eiropadomes prezidents.

Mišels atbalstīja Vācijas kanclera Olafa Šolca viedokli, ka Eiropai jāpilda solījumi, ko Brisele devusi kandidātvalstīm.

Mūsdienās uzņēmumi nevar atļauties nedomāt par ilgtspējību. Ilgtspējīga attieksme tiek pieprasīta no mūsu cilvēkiem un sabiedrības.

Ilgtspējīgo zīmolu 2020. gada indeksa pārskata dati liecina, ka ilgtspējība ietekmē 71 % patērētāju iepirkšanās lēmumus Latvijā (65 % Igaunijā, 71 % Lietuvā). Ņemot vērā, ka ikdienā miljoniem cilvēku iepērkas tikai Baltijas valstīs vien, likmes ir augstas. Kas jādara uzņēmumam, lai tas varētu sevi dēvēt par ilgtspējības līderi – vai svarīgi ir tikai ilgtspējības un zaļā dzīvesveida regulārā pieminēšana, vai tomēr vajadzīgs arī kaut kas vairāk?

Ņemot vērā sabiedrības vēlmi, lai dažādu uzņēmumu darbība būtu atbildīga, ir acīmredzams, ka ilgtspējīga programma ir pamats ilgtermiņa attiecību veidošanai ar klientiem. Tāpēc uzskatu, ka ilgtermiņā nav iespējams viltot ilgtspējīgu domāšanu, jo tai ir jābūt uzņēmuma kultūras neatņemamai daļai, sākot jau ar stratēģiskiem biznesa mērķiem un kontrolējot produktu kvalitāti, sakārtojot loģistiku, nodarbinātības praksi un veicinot atbildīgu klientu apkalpošanu. Šis ir vienīgais veids, kā iegūt un saglabāt klientu, darbinieku, sadarbības partneru un akcionāru uzticību.

Valdībai ir jāpilda iepriekš solītais un jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, pašreizējos apstākļos nav racionālu argumentu, lai Latvijā ieviestu adekvātu šā nodokļa diferencēšanu

Tāds ir vairuma DB aptaujāto uzņēmēju viedoklis. To, ka, gatavojot nākamā gada valsts budžeta projektu, no agrāk solītās un likumā ierakstītās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanas varētu notikt atkāpšanās, liecina finanšu ministra Jāņa Reira jau gada sākumā sacītais, ka par šo jautājumu vēl notikšot diskusijas. Uzņēmēji un apatujātie īpašu sajūsmu neizrāda arī par iespēju Latvijā ieviest diferencēto IIN likmi. Ir arī citi, piemēram, Dagdas novada deputāts un uzņēmējs Raimonds Nipers uzskata, ka IIN diferenciācija ir neizbēgams pasākums Latvijā un jo ilgāk to atliks, jo bēdīgākas būs sekas. To, ka vienota IIN likme ir tikai dažām Eiropas valstīm – Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Ungārijai, Rumānijai un Bulgārijai, apliecina arī Finanšu ministrijas dati. Kopumā ideja, ka bagātākie iedzīvotāji maksā lielāku nodokli nekā mazo algu saņēmēji Eiropā, nav nekas jauns, tomēr jāsaprot, kādas sekas šāds risinājums radīs Latvijā, turklāt daudzi ar jēdzienu «lielas algas saņēmējs» saprot kaut ko pavisam citu. Tāpat ir jāņem vērā, ka, ieviešot ienākumu diferencēšanu, piemēram, pēc Vācijas vai Lielbritānijas noteiktajiem sliekšņiem, būtiski saruks IIN ienākumi pašvaldību makā, savukārt nosakot šos sliekšņus atbilstoši Latvijas algu līmenim – tiks radīta vēl lielāka motivācija doties peļņā uz ārzemēm. Uzņēmēji uzskata, ka pašreizējā nenoteiktība arī neļauj īsti plānot nākamā gada budžetu, jo nav zināms, kas tad īsti būs ar IIN likmi.

Eiropas Komisija (EK) pastiprinājusi spiedienu pret Latviju un vēl sešām valstīm par nepareizi īstenotiem noteikumiem, kas regulē patvēruma piešķiršanu.

EK devusi valstīm divus mēnešus laika situācijas noregulēšanai. Pretējā gadījumā Latvija, Igaunija, Vācija, Grieķija, Itālija un Slovēnija var tikt iesūdzētas Eiropas Savienības (ES) augstākajā tiesu instancē.

Lai labāk pārvaldītu migrantu plūsmu un nodrošinātu Eiropas robežas, visām dalībvalstīm jāpilda savas saistības, strikti jāievēro Eiropas noteikumi par patvērumu un robežkontroli un jānodrošina nepieciešamais atbalsts tām dalībvalstīm, kas ir visvairāk pakļautas bēgļu un nelegālo imigrantu krīzes radītajam spiedienam, paziņoja ES migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls.

EK ziņojumā teikts, ka Latvija, Igaunija, Vācija, Grieķija, Itālija un Slovēnija nav spējušas pierādīt, ka pilnībā īsteno jaunos noteikumus attiecībā uz patvēruma meklētājiem.

Latvijā nodokļu administrēšana jau tagad maksā ievērojami dārgāk nekā Igaunijā. Ja tiek ierobežota iespēja veidot mikrouzņēmumus, nodokļu administrēšana būs vēl sarežģītāka. No pārvaldes efektivitātes viedokļa tas ir nejēdzīgi. Turklāt vēl jo sliktāka ir nestabilitāte. Valdība iedomājas, ka vajag vairāk naudas valsts budžetam, un maina nodokļu sistēmu kā zeķes, intervijā laikrakstam Diena norāda ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola.

Fragments no intervijas

Kā Latvijas ekonomiku ietekmējis periods, kurā pastāv Krievijas embargo daudziem Eiropas Savienības (ES) ražojumiem?

Kopumā Latvijas tautsaimniecība labi tikusi galā – kopējais eksporta apjoms pat audzis, bezdarba kāpums nav vērojams. Tomēr atsevišķiem uzņēmumiem, it īpaši pārtikas nozarē, gads kopš embargo ieviešanas bijis smags. Protams, var teikt, lai uzņēmēji meklē jaunus tirgus, bet Krievijas sankcijas attiecas ne tikai uz Latvijas ražojumiem, bet arī daudzu citu valstu ražojumiem, tāpēc spriedze Latvijai tuvajos tirgos ir liela un ar savu produkciju mūsu valsts uzņēmējiem tajos iekļauties ir grūti. Risinājums ir skatīties tālāk par Eiropas robežām. Patlaban notiek process, ka uzņēmumi pārorientē darbību uz citiem tirgiem. Daži uzņēmumi šajā aspektā bijuši ļoti veiksmīgi, piemēram, Food Union nesen Ķīnā nogādāja pirmo saldējuma klāstu. Redzam, ka arī kopumā eksports uz Ķīnu ir audzis, pat dubultojies. Palielinājies arī eksports uz ASV.

Premjera kandidāts Aldis Gobzems ir malacis, ka vismaz ir nosēdinājis pie viena galda gandrīz visu atšķirīgo partiju pārstāvjus, kuri pirms tam vilka līnijas viens pret otru.

Kad beidzas liels karš, pie sarunu galda apsēžas ne tikai draugi, bet arī pretinieki. Jo, neskatoties uz visām domstarpībām un atšķirībām, neskatoties uz to, ka ir šauts un karots, mēģinot vienam otru sakaut, ir nonākts līdz tam, ka karam vienreiz ir jāpieliek punkts. Tāda ir kopējā griba. Citādi zaudējumi būs pārāk lieli. Citādi nevienam nebūs labāk, bet sliktāk. Citādi var tikt pazaudēts tas viss, kas cīņā ir iegūts un sasniegts. Jo mērķis nav karš, bet miers un labāka dzīve.

Gobzema izredzes ir pieaugušas, jo ir skaidri redzams, ka iepriekšējais bloks, kuram bija tikai 32 balsis, ir nojaukts. Tagad Gobzemam ir daudz vairāk balsu. Jo skaļāk par «populista» kandidatūru «ierēc» Facebook «troļļi», jo vairāk ir skaidrs, ka par spīti agresīvajai, pret viņu vērstajai kampaņai medijos un sociālajos tīklos Gobzemam ir iespējas izveidot valdību.

Radot jaunus nodokļus un nodevas, kā arī dzēšot iepriekš noteiktos atvieglojumus, valdība grasās remdināt valsts naudas māgas apetīti, tādējādi spiežot pie sienas godīgos nodokļu maksātājus

Lai biezinātu valsts naudas kuli, valdība varētu ķerties pat pie jaunu nodokļu uzburšanas, lai gan iepriekš uzņēmējiem tika svēti apsolīts, ka jauni nodokļi kā aukstas dušas šalts izņēmuma kārtā šoreiz nevienu neskars. Tomēr skarbā realitāte var ieviest zināmas korekcijas, līdz ar to pārsteigumi nebūt nav noraidāmi kā neiespējami. Sekas negausīgumam jau tā neprognozējamajā nodokļu politikā būtu sūrāka dzīve uzņēmējiem un pieaugoši tēriņi iedzīvotājiem. Valsts pamatbudžeta ieņēmumiem ar atrāvienu atpaliekot no pagājušā gada līmeņa, valdības galvas reiboņus var saprast, tomēr, neskatoties uz fiskālo nervozitāti, vajadzētu noturēt taisnu gaitu, lai vārdi nebūtu aizskrējuši uz Rīgu, kamēr darbi aizkrāsnes tumsā vērpj jaunus nodokļu pārsteigumus. Rīgas ielās vēl nav beiguši atbalsoties solījumi, ka kardinālu pārmaiņu (jaunu nodokļu ieviešanu taču vajadzētu uzskatīt par nopietnām pārmaiņām) nodokļu sistēmā nebūs. Grūti nomērīt, cik vērti šie solījumi būs apstākļos, ja šā gada pamatbudžeta ieņēmumi tā arī paliks nopakaļus pērnajiem.

Ideja par e-vēlēšanu ieviešanu Latvijā patlaban ir iepauzēta, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Viņa atzina - lai gan jau pirms vairākiem gadiem tika pieņemta attiecīga koncepcija par nepieciešamību virzīties uz elektronisku vēlēšanu ieviešanu, pēdējā laikā nekāda virzība tuvāk šim mērķim nav notikusi. Divi galvenie iemesli tam esot bažas par kiberdrošību un nespēja nodrošināt pilnīgu balsošanas aizklātību, kas ir būtisks demokrātijas elements.

"Teiksim tā: šobrīd mēs esam iepauzējuši [ar e-vēlēšanu ieviešanu], jo es nejūtu ļoti lielu vairākuma atbalstu arī parlamentā, kuram vajadzētu būt tam, kas šo ideju rosinātu," sacīja Bērziņa.

Kā ziņots, šodien sākas iepriekšējā balsošana Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Balsot iespējams tikai klātienē vēlēšanu iecirknī vai arī savā atrašanās vietā, iepriekš to piesakot.

Skulte LNG Terminal attīstītāji aicina valdību uz izlēmīgu rīcību un neatteikties no idejas par sava LNG termināļa būvniecību tepat Latvijā. Ja Latvija pati nenoteiks savu enerģētisko politiku un turpinās būt atkarīga no kaimiņu labvēlības dabasgāzes piegādēs, mūsu valsts ekonomiskā atpalicība no Lietuvas un Igaunijas padziļināsies.

Šādi lēmumi nav Latvijas sabiedrības interesēs, jo draud ar bargiem siltuma un elektrības rēķiniem visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Paļauties uz kaimiņu piedāvātu labvēlīgu cenu bez pašiem savas LNG piegādes ekosistēmas ir pārāk tuvredzīgi.

11. aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izplatītais pretrunīgais paziņojums vērtējams kā mēģinājums slēpt Ministru Kabineta mazspēju un izvairīties no pārmetumiem nākotnē, kad abi, KEM un Ministru Kabinets, var tikt pamatoti kritizēti par bezdarbību enerģētiskās neatkarības un arvien lielākas ekonomiskās atpalicības no kaimiņvalstīm Baltijā veicināšanā. Gan Igaunijai, gan Lietuvai būs savs LNG terminālis, bet Latvija kā ierasti nebūs tikusi galā ar uzdevumiem.

Līdz ar plašiem protestiem nupat notikušo prezidenta vēlēšanu iznākuma dēļ Baltkrievija šobrīd ir nonākusi pasaules uzmanības centrā. Starptautiskā Valūtas fonda aplēses liecina, ka šīs valsts tautsaimniecība šogad varētu sarukt par 6%.

Jebkādas prognozes par Baltkrievijas ekonomikas dinamiku šobrīd ir neskaidras. Baltkrievijas politiskā krīze valsts nedienas tautsaimniecībā vismaz īstermiņā var krietni padziļināt. Nav izslēgts scenārijs, ka savu darbu sāk iepauzēt lielie Baltkrievijas valdības kontrolētie uzņēmumi, un tas var novest pat līdz veselas ekonomikas sabrukumam.

Ja tā notiktu, tas būtu trieciens arī Latvijas mazajai, atvērtajai tautsaimniecībai. Var vien minēt, kā tieši attīstīsies notikumi šajā valstī un kādas tam būs sekas.

Latvijas tirdzniecība ar kaimiņvalsti pēdējos gados augusi, un vismaz pagājušajā gadā no Baltkrievijas importējām preces aptuveni par 130 miljoniem eiro vairāk, nekā eksportējām.

Gāze var palīdzēt visai tautsaimniecībai Latvijā tuvoties klimata neitralitātei, pašlaik šī energoresursa loma ir novērtēta tieši enerģētikā, taču nav izmantotas tās iespējas, kādas paveras transportā un arī lauksaimniecībā.

Lai šādas priekšrocības izmantotu, ir nepieciešama ne tikai atbilstoša valsts politika, bet arī attiecīgi instrumenti šo ieceru iedzīvināšanai.

"Objektīvi izvērtējot dažādus sektorus un to ietekmi (CO2 izmešu apmērus) uz klimatu, jāsecina, ka Latvijā ir trīs jomas, kuras rada vislielākās siltumnīcu gāzu emisijas, – lauksaimniecība, transports un enerģētika," situāciju žurnālam "Dienas Bizness" skaidro AS "Latvijas Gāze" Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.

Viņš atzīst, ka līdz šim īpaši aktīvi Latvija, raugoties no klimata skatupunkta, ir darbojusies enerģētikas nozarē. Enerģētikā dabasgāze nodrošina fleksibilitāti – spēju reaģēt gan uz sezonālām, gan arī ļoti straujām īstermiņa pieprasījuma izmaiņām.

Katrai inovācijai mēdz būt arī savas ēnas puses. Pēdējā laikā milzīgu uzmanību piesaistījušas tā saucamās kriptovalūtas. Daudz kam palīdzējis tas, ka sākotnēji bitkoina, bet tagad – arī citu citu virtuālo valūtu fenomens - kļuvis par masas (mainstream) intereses objektu.

Parasti gan dāsnas, vieglas un ātrās peļņas solījumi rada labu vidi dažādām ne pārāk “tīrām” lietām. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav bijusi arī kriptovalūtu pasaule. Piemēram, ASV Federālā Tirdzniecības komisija (FTC) atklājusi, ka kopš pagājušā gada oktobra līdz šā gada 31. martam ar dažādu negodīgu kriptoaktīvu investīciju shēmu palīdzību no šīs valsts patērētājiem vien esot izkrāpti līdzekļi vairāk nekā 80 miljonu ASV dolāru apmērā, raksta Bloomberg. Turklāt tā ir tikai tā summa, par kuru cilvēki ir ziņojuši varas iestādēm. Tiek uzsvērts, ka dažādi krāpnieki mēģina gūt labumu no vispārējās virtuālo valūtu mānijas. Kopuma ziņojumu skaits par dažādām krāpnieciskām kriptovalūtu shēmām sešos mēnešos esot audzis 12 reizes. Savukārt šāda “piesitiena” shēmās izkrāptās naudas apmērs esot audzis 10 reizes.

Telekomunikāciju kompāniju liktenis paliks lemšanai nākamajai valdībai, pašreizējā, parakstot saprašanās memorandu ar Telia, nekādas saistības nav uzņēmusies, kā vien tikai kopīgi ar otru pusi izstrādāt jaunu stratēģiju

Jau vairāk nekā desmit gadus nerimst jautājums par to, kas notiks ar diviem telekomunikāciju milžiem Latvijā SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Lattelecom, kas ir ne tikai lieli nodokļu maksātāji (attiecīgi pērn – 24,52 milj. eiro un 40,21 milj. eiro), bet arī valsts maka papildinātāji ar dividendēm. Abiem uzņēmumiem būtībā (juridiski gan atšķiras) ir vieni un tie paši īpašnieki – Latvijas valsts un Telia. Ir bijušas idejas un priekšlikumi par šo īpašumu sadali, kur viens uzņēmums paliek vienam īpašniekam, bet otrs – otram, bija priekšlikums par abu uzņēmumu apvienošanu. Tomēr neviena no šim idejām nav guvusi atbalstu, neraugoties uz dažādiem argumentiem, kāpēc to vajadzētu darīt, jo vienmēr ir bijuši kādi apsvērumi, kāpēc to nedarīt. Pērnā gada rudenī valdībā netika atbalstīta ideja par LMT un Lattelecom apvienošanu vienā uzņēmumā, un kā argumenti visskaļāk skanēja divi – lai saglabātu konkurenci un lai abos uzņēmumos saglabātos reāla kontrolpakete Latvijas valstij. Lai arī tuvojošos Saeimas vēlēšanu gaisotnē šķita, ka nekas jauns šajā frontē nebūs, tomēr šā gada 12. jūlijā Latvijas valdības vadītājs Māris Kučinskis un Telia prezidents Jūhans Dennelinds parakstīja saprašanās memorandu par SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons turpmāko attīstību. Tā kā publiski memoranda teksts plašai sabiedrībai nebija pieejams, tad arī šī memoranda sakarā tika izteikti visdažādākie pieļāvumi un pieņēmumi (par privatizāciju, apvienošanu, Latvijas valsts ietekmes samazināšanu utt.) par to, ko īsti paredz šis dokuments. Lai kliedētu bažas un spekulācijas attiecībā par to, ko tas īsti paredz un ko nozīmē, Dienas Bizness lūdza Ministru prezidentam Mārim Kučinskim atbildēt uz jautājumiem saistībā ar šo dokumentu.

Visi uzņēmējiem dotie solījumi valdības apstiprinātajā nākamā gada budžeta plāna projektā ir saglabāti, sestdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

«Tas, ko mēs esam pieņēmuši, ir plāns. Diskusija par budžetu vēl notiks, bet solījumi, ko esam devuši uzņēmējiem, ir saglabāti - iedzīvotāju ienākumu nodoklis par vienu procentpunktu tiks samazināts,» teica Straujuma.

Viņa norādīja, ka budžetu Saeimā plānots iesniegt līdz 10.decembrim, kā tas iepriekš bija plānots, bet līdz tam vēl plānotas diskusijas ar vairākiem sociālajiem partneriem.

Tāpat Straujuma pastāstīja, ka valdība sestdien vienojusies pašvaldību finansēšanas izlīdzināšanas darbu nodot no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Finanšu ministrijai, kurai līdz nākamā gada 1.jūlijam jāizstrādā jauns Finanšu izlīdzināšanas likums.

#MUN maksātāju kopienas turpmāko likteni noteiks drīzās vēlēšanas, kurās var aprauties dotie solījumi nodokļu likmes vismaz tuvāko gadu laikā neraustīt.

Jauns gads mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem atnesa paaugstinātu nodokļu likmi – 15% pērno 12% vietā, līdz ar to daudziem mikro režīmā strādājošajiem ir brīdis pārdomām par to, vai, ņemot vērā līdzšinējo tendenci, prasības mikrouzņēmumiem arvien turpinās augt.

Un tas ir pamatoti, jo režīma mērķis taču bija pastutēt biznesa iesācējus. Un patiesi, MUN režīma lietotāji nekādas biznesa haizivis vis nav. Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem, pērn lielākā daļa mikrouzņēmumu darbojošies ar apgrozījumu robežās līdz 10 tūkstošiem eiro. Kāpjot nodokļu administrācijai uzrādītajam apgrozījumam līdz 25 tūkst. eiro, MUN maksātāju skaits sarūk dubultā. Un vēlreiz dubultā kategorijā ar apgrozījumu līdz 40 tūkstošiem eiro. Par šo slieksni lielākas apgrozījuma summas ir retajam MUN maksātajam. Piemēram, Latgales reģionā tikai viens MUN maksātājs bija strādājis ar apgrozījumu virs 100 tūkst. eiro, Zemgalē un Vidzemē – divi, Kurzemē – neviens, toties Rīgā – 19.