Eiro un dolāra savstarpējā cīņā labākas perspektīvas pagaidām redzamas ASV valūtai
Attiecībā uz vietējās naudas pārvēršanu kādā no ārvalstu valūtām mūsdienu Latvijas iedzīvotājam roka jau ir piešauta. Tie, kuriem bija, ko uzkrāt, un kuri spēja tālāk raudzīties nākotnē, šādu iespēju izmantoja pirms PSRS sabrukuma 80.–90. gadu mijā. Vēl jūtams intereses pieaugums par ārvalstu valūtas iegādi bija iepriekšējās finanšu krīzes laikā.
Tagad nekādā ziņā nav jāuztraucas par esošās naudas vispārēju pirktspējas kritumu un hiperinflācijas draudiem, jo patlaban viena no eirozonas galvenajām problēmām ir saistīta ar varbūtību nonākt ilgstošā deflācijā, tomēr eiro kritums pret citām valūtām, piemēram, ASV dolāru vai britu mārciņa var radīt intereses pieaugumu par valūtas maiņu kā papildu peļņas avotu.
Tie, kam kaut kādu iemeslu dēļ bankas kontā, vērtspapīros vai zem matrača ir ASV dolāri, iepriekšējos mēnešos ir izdevies visai labi nopelnīt uz valūtas svārstību rēķina. Proti, pēdējā pusgada laikā eiro pret dolāru ir zaudējis apmēram 15% vērtības, un patlaban tā vērtība pret aizokeāna valūtu ir sasniegusi jaunu zemāko punktu kopš pagājušās desmitgades sākuma. Turklāt raugoties īstermiņā nav saskatāms nekas tāds, kas pēdējā gada laikā vērojamajai tendencei varētu likt mainīties, jo Eiropas Centrālā banka strauji kāpina finanšu tirgū nonākošās naudas masu. Raugoties no šāda viedokļa, ASV dolārs vai šajā valūtā denominēti finanšu aktīvi var kļūt par visai pievilcīgu īstermiņa vai vidēja termiņa investīciju.
Protams, mīlētas un nemīlētas valūtas statuss finanšu tirgos var visai ātri mainīties, un pēdējie pieci gadi tam ir kā uzskatāms apliecinājums, turklāt netrūkst arī to, kuri uzskata, ka saistībā ar pēdējo gadu desmitu ASV monetāro politiku dolārs ir pielīdzināms papīram. Ir jāpiekrīt uzskatam, ka nemitīga parāda palielināšana, turklāt ar procentiem veicot jaunus aizņēmumus, lai segtu iepriekšējos, turklāt ilgus gadus samērā stingri nospiesta naudas drukājamās mašīnas poga vietējās valūtas ilgtspējas kontekstā nav nekas labs.
Taču, no otras puses, ir jāatceras, ka par spīti Ķīnas uznācienam uz globālās tautsaimniecības pjedestāla ASV vēl aizvien ir noteicošākais spēks pasaules finanšu sistēmā un šajā ziņā tuvāko gadu diezin vai kaut kas mainīsies, neraugoties uz vēlmēm dolāram atņemt pasaules galvenās valūtas statusu. Iemesls tam ir gaužām vienkāršs. Lai arī, piemēram, Ķīna pēc ekonomikas apjomiem pēdējos gados ir strauji tuvojusies ASV, tā aizvien paliek pārejas ekonomikas valsts ar iespaidīgiem riskiem finanšu sistēmā, tāpēc paši ķīnieši un ne tikai viņi turpinās pirkt ASV obligācijas, radot pieprasījumu pēc dolāriem, jo lielu naudas summu izvietošanā finanšu tirgos tādu īstu alternatīvu nav.