Kad sākās darbs pie valdības nupat pieņemtā nākamā gada valsts budžeta izstrādes, nevienam nebija šaubu, ka tas tiks konsolidēts, turklāt pamatīgi.
Tiesa, dažādi solījumi un prognozes šajā jomā nebūt neizklausījās katastrofāli. Vairākkārt tika apgalvots, ka viena trešdaļa plānotās konsolidācijas notiks uz nodokļu sloga celšanas, bet divas trešdaļas - uz izdevumu samazināšanas rēķina. Plus vēl nepārtraukti tika stāstīts par pamatīgām strukturālajām reformām valsts pārvaldē. Sanācis gan viss ir galīgi šķērsām…
Lielākais akcents ir likts uz nodokļu celšanu, bet ar reformām pamatā tiek saprasta vienas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pievienošana Vides ministrijai. Protams, «uz papīra», ko parādīt starptautiskajiem aizdevējiem, viss droši vien izskatās glauni. Taču realitātē viena daļa no šobrīd Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem apsver domu pievienoties tā saucamajam pelēkajam sektoram, bet otra - pārvākties uz kādu uzņēmējdarbības videi draudzīgāku valsti vai vismaz reģistrēt savu darbību kādā no daudzajiem pasaules ofšoriem.
Rodas neapskaužama situācija. No vienas puses, valdība mēģina izdomāt, kā, runājot tautas valodā, apčakarēt biznesu un sabiedrību kopumā, faktiski neveicot reformas valsts aparātā, bet palielinot nodokļu slogu. No otras puses, uzņēmēji analizē, kā izdzīvot un strādāt, nemaksājot nu jau pārāk lielos nodokļus. Tātad - kā apčakarēt valsti. Nevajag brīnīties, ka šādā kombinācijā valsts ekonomika tā arī neizrāda straujas attīstības tendenci. Var jau teikt, ka Latvijā vēl nav tie augstākie nodokļi, ka nav tās zemākās algas, un ka daudzās citās valstīs klājas ne mazāk grūti. Un tā ir taisnība - Eiropā tiešām nebūs grūti atrast valstis, kurās dažādas nodokļu likmes ir augstākas, nekā tās ir plānotas Latvijā. Tomēr nav dzirdēts, ka kāda no ES valstu kompānijām gatavotos savas ražotnes pārcelt uz Latviju, tāpēc ka šeit būtu labvēlīgāki nosacījumi. Citiem vārdiem sakot, turpinot šobrīd iecerēto politiku, nav izslēgts, ka, pat nesagaidot 2011. gada beigas, nāksies īstenot jaunus budžeta konsolidācijas pasākumus, jo būs pārāk maz to uzņēmumu, kas aizrausies ar budžeta ieņēmumu daļas pildīšanu.
Protams, vēl jau nav izslēgts, ka mūsu valstsvīri nemēģinās tēlot rūpes par valsti un tās uzņēmējdarbību. Respektīvi, jau drīzumā redzēsim, vai scenārijā nav paredzēts, piemēram, salīdzinoši mazāks nodokļu sloga pieaugums, lai sabiedrībai varētu pateikt - redz, mūsu sociālie partneri vēlējās mazāku nodokļu slogu, un mēs viņiem piekāpāmies. Jā, var teikt, ka laika līdz nākamā gada sākumam ir palicis gaužām maz, un tā ir taisnība, taču šis valdības izstrādātais budžets būtu jāpārstrādā, akcentu liekot uz efektīvāku valsts pārvaldi un tautsaimniecības atveseļošanu, veicinot patēriņu un tādējādi arī nodokļu iekasēšanu. Savukārt, vienkārši ceļot nodokļus, valsts ar katru brīdi tuvojas tam, ka vieni vairs negribēs, bet otri - nespēs tos maksāt.