Daudzfunkcionāla infrastruktūra, kas ļautu ātri un efektīvi apstrādāt dažādus kravu veidus, ir viena no ostas konkurētspējas atslēgām
Tā nākotni DB Uzņēmēju kluba biedriem uzbūra jaunais (kopš šā gada 1. augusta) Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Jau vairākkārt ir rakstīts, ka tranzītbiznesā virmo pesimistiski piesardzīga noskaņa, kas ir saistīts ar lielu nekonkrētību saistībā ar Krievijas tranzīta kravām, un kas arī ir devis impulsu visai nozarei sašūpoties. «Domāju, ka ostas un visa tranzītbiznesa nozare ir pārmaiņu priekšā, bet, kā jau pie jebkurām pārmaiņām, izkristalizējas jauni virzieni, kuri var rezultēties arī jaunos pozitīvos projektos,» situāciju vērtē A. Zeltiņš. Viņš kā tēlainu salīdzinājumu minēja pagājušās nedēļas pirmdienu, kad visu dienu lija, un tas daudziem radīja problēmas un neērtības, bet ostā lietavu izraisītā ūdens līmeņa paaugstināšanās par vienu metru virknei piestātņu ļāva uzņemt lielākus kuģus, nekā to varētu izdarīt normālos apstākļos.
Osta ir kravas pārkraušanas punkts, kur mainās transporta veids – no jūras uz sauszemi un otrādi. Rīga, Latvija, tāpat kā Tallina, Igaunija, Klaipēda, Lietuva, Kotka, Somija, Sanktpēterburga, Primorska, Ustjluga, Kaļiņingrada strādā Baltijas jūras austrumu krastā un barojas ar kravām, kas no austrumiem tiek sūtītas uz rietumiem. «Kopējais kravu apjoms šajā reģionā ir aptuveni 400 milj. tonnu ik gadu, turklāt šis apjoms vidēji aug par 3% ik gadu. Tomēr pēdējo piecu gadu laikā ir redzams, ka Krievija savas kravas mērķtiecīgi novirza uz savām ostām, kas, protams, ietekmē gan visu tranzītbiznesu ne tikai Latvijā un Rīgas ostā, bet arī visā reģionā,» situāciju analizē A. Zeltiņš.
Visu rakstu Satricinājumi neļaus dzīvot pa vecam lasiet 28. septembra laikrakstā Dienas Bizness.