Eiropas tautām cieši jāpieturas pie taupības pasākumiem, lai samazinātu valsts parādus, uzstājoties Davosā notiekošajā Pasaules ekonomikas forumā, sacījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

Vācijas kanclere uzsvērusi, ka Eiropai strukturālas reformas jāīsteno šodien, lai varētu labāk dzīvot rītdien, un jāturpina darbs pie ekonomiskās konkurētspējas uzlabošanas, vēsta BBC. Iepriekš Davosā Nīderlandes premjers Marks Rutte izteicās, ka eirozonas valstis ir pārāk pārņemtas ar ekonomiskās krīzes risināšanu, lai gan uzmanība būtu jāpievērš izaugsmes veicināšanai. Tomēr Vācijas kanclere vērsa uzmanību uz to, ka ekonomiskai izaugsmei jānotiek kopsolī ar strukturālām reformām. «Budžeta konsolidācija un ekonomiskā izaugsme ir vienas monētas divas puses,» runājot Davosā, uzsvēra A. Mekele.

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Pasaules bagāto un ietekmīgo ikgadējais forums Davosā publiski pārcilājis sen zināmas tēmas, interesantākos tematus, visticamāk, atstājot aizkulišu sarunām

Pirms dažām dienām noslēdzās ikgadējā pasaules prominenču tikšanās – Pasaules ekonomikas forums Davosā. Šis forums, kas arī Latvijā regulāri tiek pārspriests vismaz tādā kontekstā, lai atzīmētu, vai kāds no vietējās elites ir saņēmis ielūgumu uz šo prestižo sanākšanu, vai šoreiz tomēr nekā, ir pasaules vareno domāšanas indikators. Būt ielūgtam uz šo forumu skaitās smalki, pārējiem interesentiem ir jāpērk ap 20 tūkst. dolāru vērta ieejas biļete, lai tiktu pagozēties starp pasaules uzņēmējdarbības crème de la crème. Neapšaubāmi, šis ir vērtīgs un peļņu nesošs bizness šī pasākuma organizatoriem – tā idejas tēvs ir vācietis Klauss Švābs, un pamazām Davosas ekonomikas forums ir apaudzis arī ar vairākiem reģionāliem pasākumiem, taču, nenoliedzami, gada kulminācija joprojām ir pasaules ietekmīgāko ekonomistu, uzņēmēju, politiķu, zinātnieku saiets Davosā. Jāpiebilst, ka lielisks peļņas laiks tas ir arī Davosas viesnīcniekiem, jo šajā laikā te dabūt vienvietīgu istabu cenā zem 500 eiro kļūst praktiski neiespējami.

Šogad pasaules varenie vairāk runās par politiskiem tematiem , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamās nedēļas vidū Šveices pilsētelē Davosā aizsāksies nu jau leģendāru statusu ieguvušais Davosas Pasaules ekonomikas forums. Pagājušajā gadā galvenā foruma tēma bija augošā plaisa starp pasaules turīgajiem un nabadzīgajiem. Un kā nu ne – pasaules finanšu krīze bija beigusies un, kāpēc lai nepaspriestu par ienākumu nesabalansētību. Šajā sakarā interesanti, ka, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos, 85 pasaules bagātākie cilvēki šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse kopā. Tādējādi var ironizēt, ka Davosas foruma dalībnieku viena autobusa sastāvs kontrolē lielāku bagātību nekā 3,5 miljardi vienkāršo pasaules iedzīvotāju (tik tālu no patiesības tas nemaz nav).

Bagātākajam 1% pasaules iedzīvotāju tagad pieder vairāk bagātību nekā visiem pārējiem kopā, pirmdien paziņoja humānās palīdzības organizācija Oxfam dienu pirms Pasaules ekonomikas foruma, kas notiks Šveices pilsētā Davosā.

«Nevaldāmā nevienlīdzība ir radījusi pasauli, kurā 62 cilvēkiem pieder tikpat daudz kā pasaules iedzīvotāju nabadzīgākajai pusei,» savukārt pirms pieciem gadiem šāda bagātība piederēja 388 cilvēkiem, konstatēts Oxfam ziņojumā, kas publicēts pirms pasaules finansiālās un politiskās elites pārstāvju ikgadējā saieta Davosā.

Ziņojumā Ekonomika vienam procentam (An Economy for the 1%) arī atzīts, ka globālā nevienlīdzība nesamērīgi ietekmē sievietes.

«Viena no citām galvenajām tendencēm augošajā nevienlīdzībā, kuras noteiktas Oxfam International ziņojumā, ir tā, ka arvien mazāka nacionālā ienākuma daļa nonāk pie strādniekiem gandrīz visās attīstītajās valstīs un vairākumā jaunattīstības valstu ... Vairākums maz apmaksāto strādnieku pasaulē ir sievietes,» vēstīja Oxfam.

2021.gada Pasaules Ekonomikas foruma sanāksme, kam būtu jānotiek janvārī Šveices kalnu kūrortā Davosā, bet kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika atlikta, tiks rīkota no 18. līdz 21.maijam citā Šveices pilsētā Lucernā, paziņojis Pasaules Ekonomikas forums.

Pasaules Ekonomikas foruma ikgadējā sanāksme tradicionāli ir notikusi janvārī Davosā un tajā ierasti pulcējas teju 3000 dalībnieku, kuru vidū ir gan politiskie līderi, gan lieluzņēmumu vadītāji.

Augustā šo sanāksmi tika nolemts atlikt, kā arī precīzu tās laiku paziņot, tiklīdz organizētāji būs pārliecināti, ka ir visi nepieciešamie apstākļi, lai dalībnieku veselība nebūtu apdraudēta. Toreiz tika pausta cerība, ka sanāksmi izdosies sarīkot vasaras sākumā.

Sanāksmes norises vieta būs luksusa viesnīca "Bürgenstock", kas atrodas netālu no Lucernas pilsētas Nidvaldenes puskantona Obbirgenes ciemā un no kuras paveras skats uz Lucernas ezeru.

"Sanāksme notiks, ja vien būs visi apstākļi, lai garantētu dalībnieku un vietējās kopienas veselību un drošību," paziņoja Pasaules Ekonomikas foruma preses sekretārs Adrians Monks.

Šodien Davosā sākas ikgadējais Pasaules ekonomikas forums, kas ilgs līdz 19.janvārim un kuru apmeklēs ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs, jaunais Argentīnas prezidents Havjers Milejs un citas augsta ranga amatpersonas.

54.ikgadējā sanāksme Davosā piedalīsies aptuveni 2800 dalībnieki, tai skaitā vairāk nekā 60 valstu un valdību vadītāji. Latviju pārstāvēs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Sagaidāms, ka uzmanības centrā forumā būs Izraēlas un palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" karš un Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu.

Pasākumu apmeklēs arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, Ķīnas premjerministrs Li Cjans un Tuvo Austrumu līderi, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš iepriekšējos gados forumā piedalījās attālināti.

Foruma prezidents Berge Brende norādījis, ka šoreiz pasākums "notiek uz sarežģītākā ģeopolitiskā un ģeoekonomiskā fona pēdējo desmitgažu laikā".

Pasaules finanšu tirgi pēdējā gada laikā ir ievērojami nomierinājušies, tomēr joprojām saglabājas riski, kas var apdraudēt pasaules ekonomiku, Davosā, uzsākoties Pasaules ekonomikas forumam, atzinuši ietekmīgi ekonomisti un baņķieri.

Trešdienas sesijā, kas ir pirmā no piecu dienu ilgās pasaules biznesa un politikas līderu tikšanās, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektora vietnieks Miņs Džu norādīja uz ievērojamo kontrastu starp pozitīvo noskaņojumu, kas forumā valda šodien, un nospiesto noskaņojumu aizvadītā gada pasākumā, vēsta AFP.

«Patlaban lietas ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms 12 mēnešiem. Pirms gada mēs bijām uztraukušies par eirozonas krīzi un ASV fiskālajām nepatikšanām,» klāstīja M. Džu.

Līdzīgu viedokli pauda bankas JP Morgan Chase vadītājs Džemijs Daimons, kurš norādīja, ka ASV patlaban atrodas visai labā stāvoklī un ka situācija eirozonā ir stabilizējusies. Tomēr viņš brīdināja, ka ekonomiskās krīzes turpināsies līdz brīdim, kad tiks izstrādāta labāka tirgus regulēšanas kārtība. «Ja mēs izdarīsim visu pareizi, tad no šīm problēmām izkļūsim. Ja mēs to nepaveiksim – tad tās turpināsies vēl desmit gadus,» sacīja Dž. Daimons.

SIA RDN, investējot 12 miljonus eiro, ir izveidojusi unikālu – inovatīvu presētu koka bloku ražotni, kādas nav ne tikai Baltijā, bet pat visā Ziemeļeiropā.

Izveidotā ražotne ir unikāla ne tikai ar to, ka tādas otras nav ne tikai šajā reģionā, bet arī ar to, ka tā mazkvaliatīvo – dedzināmo koksni pārstrādā industrālajos koksnes izstrādājumos, ko izmantos koka palešu ražotāji. Līdz šim visas ražotnes, kuras izmantoja dedzināmo koksni, būtībā ražoja vai nu vieglāk transportējamās kokskaidu granulas, vai arī izmantoja siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Lielais investīciju projekts Latvijā un visā Baltijā ir neražota produkta – presētu koka bloku ražotnes izveide, tam piesaistīts arī ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas atbalsts 1,4 milj. Ls apmērā. Madonas apkaimē tas ir ielākais investīciju projekts pēdējos divdesmit gados.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma saņēmusi uzaicinājumu uz ikgadējo Pasaules ekonomikas forumu Davosā, Šveicē.

Premjerministres oficiālais konts mikroblogošanas vietnē Twitter vēsta, ka L. Straujuma ir saņēmusi Davosas ekonomikas foruma dibinātāja Klausa Švāba ielūgumu piedalīties 2016. gada ekonomikas forumā, kas plānots nākamā gada janvārī.

Savukārt Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses padomnieks Gusts Kikusts aģentūrai LETA apliecināja, ka Vējonis pagaidām nav saņēmis ielūgumu uz Davosas forumu, taču prezidents ir aicināts piedalīties pasaulē augstākā līmeņa drošības jomas diskusijā - Minhenes drošības konferencē, kas norisināsies nākamā gada februārī. «Vējonis, kurš kā vienu no sava darba prioritātēm izvirzījis valsts ārējo un iekšējo drošību, konferences ietvaros uzsvērs Latvijas pozīciju šajos svarīgajos jautājumos,» piebilda Kikusts.

#«Viņi sūta savus ražojumus mums - nekādu nodokļu, ļoti mazi nodokļi. Tas ir ļoti negodīgi.»

ASV prezidents Donalds Tramps intervijā britu televīzijai kritizējis Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības politiku, brīdinot, kas tas var «pāraugt lielā lietā».

«Mēs nevaram ievest mūsu ražojumus. Tas ir ļoti, ļoti grūti (..) neskatoties uz to, viņi sūta savus ražojumus mums - nekādu nodokļu, ļoti mazi nodokļi. Tas ir ļoti negodīgi,» Tramps sacīja intervijā britu telekanālam ITV.

«Man ir ļoti daudz problēmu ar Eiropas Savienību, un tas var pāraugt lielā lietā no šī skatupunkta - tirdzniecības skatupunkta,» brīdināja ASV prezidents.

Trampa brīdinājums tika pausts intervijā ceturtdien, kad viņš apmeklēja Pasaules Ekonomiskas forumu (PEF) Davosā.

ASV finanšu ministrs Stīvs Mnučins ceturtdien Pasaules Ekonomikas forumā Davosā ieteicis zviedru pusaugu vides aktīvistei Grētai Tūnbergai vispirms pamācīties ekonomiku un pēc tam dot padomus.

Jautāts par 17 gadus vecās aktīvistes prasību, lai nekavējoties tiek apturētas investīcijas fosilo enerģijas avotu ieguvē, Mnučins žurnālistiem sacīja: "Pēc tam, kad viņa būs devusies studēt ekonomiku koledžā, viņa varēs atgriezties un paskaidrot to mums."

Pasaules Ekonomikas forumā Tūnberga un ASV prezidents Donalds Tramps pārstāvēja diametrāli pretēju skatījumu uz pasauli.

Tramps otrdien runā, kuru klausījās arī Tūnberga, nodēvēja par muļķīgiem brīdinājumus par klimata krīzi un slavēja plaukstošo ASV ekonomiku un fosilos enerģijas avotus.

Neilgi pirms došanās prom no Davosas Tramps izteicās, ka būtu labprāt saticis Tūnbergu, kas otrdien nosodīja globālo bezdarbību cīņā ar klimata pārmaiņām.

Valsts prezidents Andris Bērziņš arī šogad nav uzaicināts uz Pasaules ekonomikas forumu, kas no 21. līdz 24.janvārim notiks Davosā, Šveicē, apliecināja prezidenta preses padomniece Līga Krapāne.

Jautāta, vai prezidents ir saņēmis ielūgumu piedalīties forumā, kurā viena no galvenajām runātājām šogad būs Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Krapāne lakoniski norādīja: «Nav.»

Uz Pasaules ekonomikas forumu iepriekš devusies arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kā arī eksprezidents Valdis Zatlers.

Kā otrdien paziņojuši foruma rīkotāji, šogad Davosā tiek gaidīts rekordliels dalībnieku skaits - pāri par divarpus tūkstošiem, tostarp aptuveni 300 valstu un to valdību vadītāji un ministri, kā arī 1500 biznesa pasaules līderi no vairāk nekā 140 valstīm. Viņi norādījuši, ka gaida pārstāvjus «no visām krīžu skartajām pasaules vietām».

No 23. līdz 26. janvārim Šveices Alpu kūrortpilsētā Davosā norisinājās jau 48. Pasaules Ekonomikas forums (PEF), par kura oficiālo tēmu kļuva sauklis «Kopīgas nākotnes radīšana sašķeltajā pasaulē». Forums jau sen kļuvis par platformu, kurā valstu un pasaules biznesa elites vadītāji kopā ar zinātniekiem neformālā gaisotnē apspriež mūsdienu pasaules problēmas un pasaules ekonomikas attīstības perspektīvas. Foruma nozīmīgumu un efektivitāti apliecina fakts, ka tajā piedalās gandrīz visas kompānijas no pasaules lielāko korporāciju pirmā tūkstoša.

Foruma pastāvēšanas laikā tajā piedalījušies gandrīz visu pasaules valstu līderi, savukārt 2018. gada 100 valstis pārstāvošo gandrīz 3000 viesu vidū bija aptuveni 70 prezidenti un premjerministri. Foruma dalībnieku - arī daudz slavenu zinātnieku, ieskaitot 12 Nobela prēmijas laureātus, kas, neapšaubāmi, akcentē pasākuma nozīmīgumu.

2018. gada PEF pozitīvo toni piešķīra panākumi ekonomikā 2017. gadā, jo pasaules ekonomikai izdevās pārvarēt pēdējos gados novēroto attīstības tempu palēnināšanās tendenci. Pasaules IKP pieaugums 2017. gadā var sastādīt 3,7 % pēc 3,6 % pieauguma 2014. gadā, 3,4 % – 2015. gadā un 3,2 % – 2016. gadā. Attīstības tempu pieaugumu pasaules ekonomikai lielā mērā nodrošināja augstie ASV IKP pieauguma tempi – 2,3 % pret 1,5 % 2016. gadā, kā arī eirozonas – 2,3 % pret 1,8 % 2016. gadā, Japānas (1,6 % pret 0,9 %) un Ķīnas (6,9 % pret 6,7 %). Vāji jūtamu, taču pozitīvu ieguldījumu šajā pieaugumā devusi arī Latvijas ekonomika, kas 2017. gadā var izaugt par 4,2 % pēc 2 % izaugsmes 2016. gadā.

Šveices pilsētā Davosā nākamnedēļ sākas Pasaules ekonomikas forums, kurā piedalīsies 52 valstu un valdību vadītāji un gandrīz 600 uzņēmumu vadītāji, otrdien paziņojuši foruma organizatori.

"Nav šaubu, ka mūsu 53.ikgadējā sanāksme Davosā notiks uz vissarežģītākā ģeopolitiskā un ekonomiskā fona pēdējo desmitu gadu laikā," paziņoja foruma prezidents Berge Brende, norādot uz tādām problēmām kā pieaugošās enerģijas un pārtikas preču cenas un nepieciešamību efektīvāk risināt globālās sasilšanas problēmu.

Krievijas gandrīz gadu ilgais karš Ukrainā, Covid-19 ierobežojumi un jaunais Covid-19 vilnis Ķīnā ir vājinājis globālo ekonomiku.

Brende norādīja, ka šoreiz forumā piedalīsies rekordliels politisko līderu skaits un gandrīz puse no 52 valstu un valdību vadītājiem būs no Eiropas, kā arī vairāki līderi, kas nesen nākuši pie varas, piemēram, Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols, Kolumbijas prezidents Gustavo Petro un Filipīnu prezidents Ferdinands Markoss jaunākais.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) saņēmusi oficiālu ielūgumu un dosies uz Pasaules ekonomikas forumu Davosā, aģentūrai BNS pastāstīja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Straujuma Davosā uzturēsies 23.janvārī.

Jau iepriekš vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nav uzaicināts piedalīties Pasaules ekonomikas forumā. Savulaik Pasaules ekonomikas forumā piedalījās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Tāpat jau ziņots, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma Lietuvas valsts vadītājs saņēmis ielūgumu uz ikgadējo Pasaules ekonomikas foruma sanāksmi. Davosu apmeklēs Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. "Prezidenti uzaicināja kā vienu no pamata runātājiem sesijā par enerģētikas ģeopolitiku, kas ir viena no vislielāko uzmanību piesaistījušajām sesijām," iepriekš informēja Grībauskaites vecākā padomniece ārpolitikas jautājumos Jovita Neļupšiene.

Stena Line izpilddirektors Niklass Mortensons (Niclas Mårtensson) kā jaunais Pasaules ekonomikas foruma piegādes ķēdes un transporta nozares kopienas priekšsēdētājs pārstāvēs Stena AB un aktīvi iesaistīsies nozares attīstības paātrināšanā nākamo divu gadu laikā.

Pasaules ekonomikas forums (PEF) ir starptautiska organizācija, kas vienkopus pulcina uzņēmējdarbības, valdību, pilsoniskās sabiedrības un akadēmisko aprindu līderus, lai izstrādātu pasaules mēroga, reģionālos un nozaru nākotnes plānus. Šogad ikgadējā forumā Davosā tika paziņots, ka Niklass Mortensons kļūs par priekšsēdētāju vienai no foruma 22 nozaru kopienām – piegādes ķēdes un transporta nozares kopienai. Nākamos divus gadus Niklass Mortensons kā priekšsēdētājs vadīs kopienu, palīdzot noteikt nozares darba kārtību un to, kurās jomās kolektīva rīcība var veicināt pozitīvus nozares, kā arī globālos rezultātus.

“Šī ir fantastiska iespēja iesaistīties procesos, kas palīdz nodrošināt pāreju uz iekļaujošu un drošu no fosilā kurināmā brīvu preču transportēšanu. Pasaules ekonomikas forums pulcē dažādus politiskos līderus un ietekmīgus biznesa un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kas sadarbojas, lai mainītu pasauli un tā kļūtu labāka,” stāsta Niklass Mortensons.

Pasaules ekonomikas forumam Davosā šogad aprit 50 gadi, organizētājiem cenšoties pierādīt, ka tas izaudzis no ietekmīgo un vareno "tusiņa" jēgpilnā pasākumā.

Forumā šogad vairāk tiks uzklausīti vides aktīvisti, un dalībnieku vidū būs zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga un Maika Vaits, kurš ir viens no kustības "Occupy Wall Street" izveidotājiem.

Vaits atzinis, ka piedalīšanās Davosas forumā, visticamāk, būs viņa reputācijas pašnāvība, bet paudis viedokli, ka ir nepieciešams veidot "sarežģītu aliansi" starp aktīvistiem un ekonomikas un sociālās elites locekļiem.

Pasaules ekonomikas forumu 1971.gadā izveidoja vācu ekonomists Klauss Švābs. Forums ik gadu pulcē pasaules biznesa, politisko un akadēmisko aprindu, kā arī mediju un nevalstisko organizāciju līderus, kas vēlas uzlabot ekonomisko, politisko un sociālo situāciju pasaulē.

Ierasts, ka katra jauna gada sākumā Šveices kūrorta pilsētelē Davosā pulcējas pasaules varenie, lai spriestu par esošajiem un nākamajiem pasaules nozīmīgākajiem izaicinājumiem.

Nekāds izņēmums nav arī šis gads, kad turklāt Davosas Pasaules Ekonomikas forums svin savu 50. dzimšanas dienu.

Šogad galvenā foruma tēma bez lieliem pārsteigumiem ir saistīta ar klimata izaicinājumiem, un pietiekami daudzi šajā ziņā gatavi piesaukt pat vides krīzi. Tādējādi liela enerģija šoreiz tiks patērēta tam, lai domātu, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Vēl Davosas galveno tēmu sarakstā ir jautājumi par ilgtermiņa parādu mazināšanu un ekonomikas spēju augt, lai tā atļautu lielāku "sociālo iekļaušanos". Attiecībā uz tehnoloģijām un rūpniecību tiks spriests par to, kā īstenot Ceturto Industriālās Revolūcijas vilni. Piemēram, lieli izaicinājumi saistīti ar darbinieku prasmju koriģēšanu. Proti, globālā nevienlīdzības problēma var saasināties vēl vairāk, ja ierindas cilvēki, kurus vislielākā mērā skars tehnoloģiju attīstība un automatizācijas vilnis, tiks nostumti kaut kur maliņā.

#Pilsētas dome publiskās un privātās partnerības projektā ar kompāniju ABB un vietējo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju forumam nepieciešamo satiksmi nodrošina ar elektromobiļiem.

Biznesa, intelektuālos un politiskos līderus šogad Davosā vizinās elektromobiļos un biedēs ar esošo sistēmu sabrukumu

Gadskārtējais Pasaules ekonomikas forums Davosā, Šveicē, sākas ar savdabīgu iezīmi – ar tīri ekonomisku risku pabīdīšanu uzmanības starmešu perifērijā, priekšplānā izvirzoties bažām par ekoloģiju un kiberdrošību. Grozies, kā gribi, bet jebkurai riskanto jomu sadaļai ir tiešs sakars ar ekonomiku, tomēr tādas «cietās» ekonomiskās tēmas kā fiskālā disciplīna, tirdzniecība, darba tirgus vai vērtspapīru tirgus jau trešo gadu nav «Davosas cilvēku» tiešajā rūpju lokā.

Nākotnes satricinājumi jeb esošo sistēmu pēkšņu un dramatisku sabrukumu scenāriji ir jauninājums, ko savā gadskārtējā globālo risku apskatā Pasaules ekonomikas foruma dalībniekiem ceļ priekšā tā rīkotāji. Risku un apdrošināšanas pakalpojumu kompānija Marsh un partneri jau 13. reizi foruma vajadzībām izstrādā globālo risku apskatu.

SIA Baltic Block, īstenojot investīciju projektu, plāno par 35–40% palielināt ražošanas apjomus un atvērt jaunus eksporta tirgus.

Baltijā vienīgā ražotne, kas mazkvalitatīvo dedzināmo koksni pārstrādā industriālajos koksnes izstrādājumos, ko izmanto koka palešu ražotāji, ir sekmīgi īstenojusi savas attīstības pirmo fāzi, šobrīd ir sākta jau otrā un sagatavota arī trešā, atzīst SIA Baltic Block īpašnieku pārstāvis Andris Dombrovskis. Uzņēmuma stratēģiskās attīstības plānā iezīmētās otrās un trešās kārtas īstenošanai nepieciešamās investīcijas tiek lēstas ap 5,5 milj. eiro.

Izmanto Eiropas atbalstu

«Esam sekmīgi startējuši ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas 3. kārtā un noslēguši līgumu ar LIAA par 1,5 milj. eiro vērta investīciju projekta realizāciju, kas paredz ieviest ražošanā divu veidu nestandarta kompozītblokus. Projektu jau esam sākuši īstenot un jauna koka bloku ražošanas līnija tiks uzstādīta pusgada laikā,» ieceres skaidro A. Dombrovskis. Uzņēmuma infrastruktūra bez papildu ieguldījumiem ļauj uzstādīt vēl divas kompozītbloku ražošanas līnijas. «Pašlaik uzņēmumam ir trīs līnijas, kurās tiek ražota produkcija, kuras noieta tirgus ir Viduseiropas valstis – lielākais vairums nonāk Vācijā. Taču Skandināvijā ir specifiskas paletes un tām ir vajadzīgi cita izmēra koka bloki, ko varēsim ražot, uzstādot jauno līniju,» noieta tirgus ģeogrāfijas izmaiņas rāda A. Dombrovskis. 1,5 milj. eiro projekta realizāciju stiprina ES struktūrfondu atbalsts – 0,675 milj. eiro.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Pašlaik būtiskākais vēl neatrisinātais punkts nākamā maksājuma veikšanai Ukrainai ir jautājums par koksnes eksporta aizliegumu, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V), kurš atbild arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību.

Dombrovskis, kurš piedalās pasaules ekonomiskās un politiskās elites forumā, kas tiek rīkots kūrortpilsētā Davosā, norādīja, ka šodien gaidāma tikšanās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko. Tikšanās laikā paredzēts pārrunāt Eiropas Savienības (ES) un Ukrainas sadarbību, tajā skaitā Makrofinansiālās palīdzības programmu, kas tiek sniegta Ukrainai.

«Pārrunāsim nepieciešamos darbus, lai ES varētu virzīties uz priekšu ar nākamo maksājumu,» apliecināja Dombrovskis. Vaicāts, kad tas varētu notikt, EK viceprezidents norādīja, ka pašlaik norisinās sarunas par nākamo 600 miljonu eiro maksājumu.

«Aizeju ar padarīta darba sajūtu,» raksturojot aizvadītos piecus gadus premjera amatā, Rīta Panorāmā pauda Valdis Dombrovskis, līdz šim ilglaicīgākais Latvijas Ministru prezidents, kurš vadījis trīs valdības pēc kārtas.

Šodien paredzama pēdējā valdības sēde, kurā V. Dombrovskis piedalīsies kā premjers. Tādējādi V. Dombrovskis valdības vadītāja krēslā būs pavadījis kopumā 1777 dienas.

Trīs valdību laikā viņam esot izdevies sasniegt izvirzītos mērķus – pārvarēt finanšu un ekonomisko krīzi, ierobežot budžeta deficītu, attīstīt Latvijas konkurētspēju un izaugsmi, tā uzskata demisionējošais premjers. Viņš arī minēja, ka iepriekšējās valdības sasniegums ir arī Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020. gadam izstrāde, kā arī eiro ieviešana.

Pašlaik vēl nav skaidrs, vai V. Dombrovskis kandidēs arī nākamajās Saeimas vēlšanās. Šo lēmumu demisionējošais premjers pieņems janvāra beigās vai februāra sākumā. Gadījumā, ka viņš atgrieztos Saeimas deputāta krēslā, V. Dombrovskis labprāt darbotos budžeta komisijā, pauda ministru prezidents.

Ja krīzes laikus Latvijas valdības vadībā pavadījušais Valdis Dombrovskis (V) nekļūtu par Eiropas Komisijas (EK) vadītāju, komisāra posteni nākamajā EK sasaukumā viņš noteikti iegūtu labu, pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un arī nākamā sasaukuma deputāta kandidāts Krišjānis Kariņš.

Galvenais, ko Dombrovskis pats izlems, - turpināt savu politisko karjeru Latvijā vai Eiropā, norāda Kariņš.

«Zinot, ka Dombrovskis ir ieguvis ārkārtīgi lielu respektu ES, es teiktu - tā dzelzs ir karsta un vajag kalt, kamēr dzelzs ir karsta,» uzsver Kariņš. Ja Dombrovskis tiks virzīts ieņemt kādu amatu ES vadībā, patlaban viņam ir izredzes. Pēc pieciem gadiem pasaule atkal būs mainījusies un būs jaunas zvaigznes. Patlaban Dombrovskis ir jaunā zvaigzne.

Protams, lai kāds kļūtu par EK vadītāju, viņam ir jābūt izvirzītam no savas EP politiskās grupas. Otrkārt, tai partijai ir jāuzvar EP vēlēšanās, jo par EK vadītāja kandidatūru ir jānobalso EP. Premjera amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) uz jautājumu, ko viņa redz kā nākamo Latvijas eirokomisāru, nešaubīgi nosauca Dombrovska vārdu.