«Papildu 15.6 Ls akcīzes sadārdzinājums uz 1 000 m3 gāzes- tas pašlaik nebija pārdomāts lēmums. Gala rezultātā tas sadārdzinās visu: elektrību, siltumu, pat maizes cepšanu.»

To Db.lv teica a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis, nosaucot šo lēmumu par pašlaik ļoti nepārdomātu. «Galvenais, ka ES ar šī nodokļa ieviešanu mums būtu ļāvusi vēl pāris gadiņus pagaidīt,» viņš piebilda. Kas attiecas uz pašu dabasgāzes cenu, to A. Dāvis nākamgad prognozēja mērenā līmenī. «Gāzes cenu straujais kāpums 2008. gadā ir licis arābiem daudz ko pārdomāt. Lielā gāzes cenu lēciena dēļ daudzas valstis izšķīrās par labu atomelektrostaciju būvniecībai un zaļajiem energoresursiem, samazinot dabasgāzes patēriņu.

Domāju, ka tieši šī mācība nākamgad naftas cenai neļaus pārsniegt 100 dolārus par barelu, iespējams, to turēs pat 80 dolāru līmenī,» sacīja A. Dāvis.

Atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, kādos ir strādājuši dizaineri Orians Anvari un Dāvis Vilcāns, savā grafikas dizaina studijā Wig viņiem ir iespēja ar klientiem darbosies nepastarpināti.

Grafikas dizaina studija Wig veido noformējumus produktiem, zīmola grāmatas, kā arī digitālu produktu dizainu, piemēram, mobilajām lietotnēm, mājaslapām. Wig cenšas būt nevis rokas, kas izpilda klienta pasūtījumu, bet gan partneris, kas uzklausa un iesaka atbilstošāko risinājumu, piemēram, klients vēlas mājaslapu, bet sarunu gaitā noskaidrojas, ka viņam noderīgāka būtu mobilā lietotne – uzņēmuma dizaineri pasūtītājam to arī pateiks. «Klients zina savu biznesu, mēs – savu. Saliekot to kopā, iegūstam optimālu rezultātu. Pēdējā laikā arvien biežāk cilvēki ieklausās un uztver mūs kā partnerus,» saka Dāvis Vilcāns, grafikas dizaina studijas Wig līdzīpašnieks.

Neskatoties uz ekonomisko situāciju Latvijā, pagājušais gads gāzes apgādes kompānijai AS Latvijas Gāze (LG) bija sekmīgs, un varbūt nedaudz pārsteidzoši, bet daudz palīdzēja arī Dievs.

Tā šodien, sapulcē uzrunājot LG akcionārus, teica kompānijas valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis. Viņš atgādināja par pagājušās ziemas gaisa temperatūrām un piebilda, ka, pateicoties tik aukstai ziemai, gāzes patēriņš palielinājās par 24% pret budžetā paredzēto. Tas, viņaprāt, ir ļoti daudz.

Līdz ar to arī finanšu rādītāji bijuši necerēti labi. Pagājušajā gadā piedzīvots pēdējos gados lielākais neto apgrozījums, bet peļņa bija otra lielākā pēdējos gados.

Dāvis teica, ka nav viena gada notikuma, ko īpaši izcelt, bet minēja vairākus, viņaprāt, svarīgākos.

Viens no tiem ir ar Eiropas Komisijas (EK) līdzfinansējumu īstenotais projekts, kas paredz Daugavas pārvada izbūvi un urbumu modernizāciju.

Pārtikas ražošana Avenei tirgū piedāvā Latvijā ražotus vegānus saldējumus – bez piena produktu klātbūtnes; to ražotājs Dāvis Dudelis ar līdzšinējo pieprasījumu ir apmierināts

«Es ražoju saldējumu no augļiem un ogām. Tie ir vegāni un nesatur piena produktus. Es pats jau ilgu laiku esmu veģetārietis, bet palēnām gribu pāriet uz vegānu uzturu. Man šķiet, ka šāda saldējuma ražošana ir laba nodarbe ar skatu nākotnē. Tāpēc izdomāju gatavot šādus saldējumus, kas ir vienkārši garšīgi, un tos ēd visi, ne tikai vegāni,» stāsta Dāvis.

Avenei saldējumos ir blendēti augļi, svaigi spiestas sulas, nedaudz paštaisīta cukura sīrupa un garšvielas. Daži satur arī kokosriekstu pienu. «Tas pamatā ir arī viss. Nav pievienotas lētākās izejvielas, lai tikai iegūtu masu,» klāsta Dāvis. Viņš vēlētos plašākā sortimentā piedāvāt latviskās garšas, bet sākumā, lai nostabilizētu visiem saprotamās garšas, viņš izmanto dažādus augļus, kas vairumam patīk, – avokado, ananasus, citrusaugļus, banānus. Ar laiku viņš plāno eksperimentēt un piedāvāt dažādus saldējumus ar šim reģionam raksturīgām garšām. Piemēram, laikā, kad bija rabarberi un zemenes, viņš gatavoja saldējumu no šiem augļiem. «Domāju, ka nākotnē gatavošu vairāk našķu ar lokālajām garšām un piedāvāšu cilvēkiem arī saldējuma variantus bez cukura,» teic Dāvis.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

IT kompānijas Emergn vecākais programmētājs Dāvis Voiceščuks gadu strādāja Silīcija ielejā esošajā SAP birojā Paloalto

Dāvis strādāja komandā, kas bija atbildīga par produktu SAP Screen Personas. Tas ir rīks, ar ko pielāgot un personalizēt sarežģītas biznesa programmatūras grafiskās lietotāja saskarnes un atvieglot dzīvi sistēmas galalietotājiem – tas, ko cilvēki redz, izmantojot SAP programmatūru savā datorā. «SAP izstrādā biznesa programmatūru, kas ir diezgan vispārīga. Ņemot vērā, ka tā paredzēta dažādiem gadījumiem, ne visiem klientiem ir vajadzīgs itin viss, līdz ar to daudz kas ir lieks, un rezultātā gala lietotājam ir sarežģīts ekrāns, kurā grūti orientēties. Tāpēc mūsu komanda strādāja pie rīka, ar ko šos sarežģītos ekrānus vienkāršot,» viņš stāsta. Viņš iesaistījās šajā komandā 2015. gadā, strādājot Emergn (tolaik – Exigen Services) Latvijas birojā, jo abiem uzņēmumiem ir cieša sadarbība. Kad radās iespēja diendienā strādāt kopā ar kolēģiem pāri okeānam, Dāvis izmantoja to.

#Līgums paredz arī Dāvja Bertāna īpašā dizaina izstrādi (limited edition) kādam no Blindsave produktiem.

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Sanantonio Spurs spēlētājs Dāvis Bertāns noslēdzis vairāku gadu sadarbības līgumu ar basketbola aizsargekipējumu ražotāju Blindsave.

Turpmāk Dāvis Bertāns NBA spēlēs un treniņos izmantos Latvijā ražoto Blindsave aizsargekipējumu un kompresijas apģērbu.

Līdz ar līguma noslēgšanu Dāvis Bertāns dos tiesības uzņēmumam izmantot savu vārdu un tēlu komunikācijai ar sabiedrību.

«Ar Blindsave produktiem jau spēlēju Latvijas izlases sastāvā aizvadītajā Eiropas čempionātā. Ņemot vērā, cik dinamisks un atlētisks pēdējos gados ir palicis baksketbols, it īpaši NBA, man ir svarīgi spēlēs un treniņos lietot ekipējumu, kas pasargā no dažāda veida triecieniem un ļauj spēlēt brīvi. Tādēļ esmu ļoti priecīgs par sadarbību ar Blindsave, jo šo ekipējumu jau esmu pārbaudījis kaujas apstākļos, un tas ir lielisks,» atzīst Dāvis Bertāns.

Šā gada sākumā Rīgā tika atklāts jauns alus brūzis un bārs Ziemeļu Enkurs, kuru vēsturiskās telpās kopīgiem spēkiem izveidojuši bērnības draugi Dāvis Linde un jūrasbraucējs Klāvs Killo.

Šīs biznesa idejas pirmsākumi meklējami pirms pusotra gada. Ideja par «Ziemeļu Enkuru» radās Dāvim, kad viņš piedalījās Alus darītavas AS «Aldaris» rīkotajā konkursā «Aldara kauss». «Aldara kauss» ir alus mājbrūvētāju konkurss, kurā dalībnieki sacenšas par iespēju savu alu saražot «Aldara» vēsturiskajā brūzī 12 000 litru apmērā. 2015. gadā Dāvis tika finālā, bet neuzvarēja. Viņš savam bērnības draugam Klāvam bija apsolījis un kā ironisku joku izteicis, ka, ja uzvarēs 2016. gadā, tad viņi taisīs paši savu alu, un tā arī notika. Dāvis saņēma «Aldara kausa» godalgu kā 2016. gada labākais mājbrūvētājs.

«Ziemeļu Enkurs» esot likumsakarīgs turpinājums tā saimnieku pieredzei mājbrūvēšanā un mīlestībai pret alu. Šeit tiek piedāvāts pašu brūvēts alus, kā arī ar alu saskaņoti ēdieni.

Ilggadējais AS Latvijas Gāze vadītājs Adrians Dāvis šovasar pametīs uzņēmumu, apstiprināja Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis.

Par savu lēmumu Dāvis paziņojis šodien notikušajās Latvijas Gāze padomes sēdē. Uzņēmuma padomei nav zināmi Dāvja lēmuma iemesli, taču Latvijas Gāzes padome, pēc Savicka teiktā, esot izteikusi nožēlu par Dāvja lēmumu.

«Dāvis gāzes jomā ir nostrādājis 50 gadus, bet kā Latvijas Gāzes vadītājs - 27 gadus. Līdz ar to tāda līmeņa vadītāju Latvijā un ārpus Latvijas būs grūti atrast. Viņa aizstājējs tiks meklēts starptautiski, bet Latvijas ekspertam tiks dota priekšroka,» teica Savickis.

Latvijas Gāzes preses sekretārs Vinsents Makaris informē, ka padomes sēdē tika skatīts jautājums par valdes izmaiņām, jo četriem valdes locekļiem, ieskaitot valdes priekšsēdētāju, beidzas pilnvaru termiņš 2015. gada 16. augustā.

Tuvākajos mēnešos izšķirsies, vai dabasgāzes cenām pasaulē gaidāmas jaunas izmaiņas, norāda Latvijas dabasgāzes apgādes kompānijas Latvijas gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis.

Pēc viņa teiktā, nevar izslēgt, ka gada vidū varētu sekot jaunas dabasgāzes cenu izmaiņas. «To, vai būs jaunas cenu izmaiņas, parādīs nākamie divi mēneši. Ja piepildīsies tas, kas izskanēja presē, ka Irāna sāk bagātināt urānu, un šī informācija tiks pieņemta par patiesu, sāksies uzbrukums Irānai. Tas savukārt nozīmē, ka naftas un gāzes cena uzlēks ārkārtīgi augstā līmenī,» pastāstīja Dāvis.

LG vadītājs atgādināja, ka gan Krievijas koncerna Gazprom, gan citi speciālisti pirms diviem gadiem prognozēja, ka naftas cenas varētu pieaugt līdz pat 200 dolārus par barelu. «Ja naftas cenas pieaugs līdz 150 dolāriem par barelu, gāzes cena varētu pieaugt par 30%, bet, ja naftas cena pieaugs līdz 200 dolāriem par barelu, gāzes cena pieaugs par 50%. Tomēr es negribētu baidīt tautu. Iespējams, ka vajag salikt svecītes baznīcā, lai nekas tāds nenotiek,» norādīja Dāvis.

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Savulaik Dāvis Suneps ar konsultācijām par to, kā reģistrēt uzņēmumu, izpalīdzēja paziņām, bet tagad to attīstījis kā atsevišķu biznesa projektu registeracompany.lv

SIA Expedience īpašnieks Dāvis Suneps nodarbojas ar pasākumu organizēšanu; 2015. gada janvārī viņam bija jāizvēlas, kā nokārtot attiecības ar valsti, lai maksātu nodokļus, un viņš izvēlējās dibināt SIA, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja. Uzņēmuma dibināšanas process viņam prasīja nedēļu, viņš visu nokārtoja gandrīz ar pirmo reizi, bet nācās vēlreiz doties pie notāra un uz Uzņēmumu reģistru (UR), jo juridiskās adreses īpašniecei iesniedzamajos dokumentos nebija pierakstīts viņas otrais vārds. Dāvis ir dzirdējis, ka ir gadījumi, kad uzņēmēji pat desmit reizes labo dokumentus pirms iesniegšanas. «Tolaik strādāju Latvijas Universitātes Studentu biznesa inkubatorā, un tur daudziem uzņēmējiem bija jautājums par to, kāda veida juridisko struktūru dibināt. Tā nu sanāca, ka visi, kam vajadzēja dibināt uzņēmumu, prasīja man padomu, jo es tam visam jau biju gājis cauri. Visu izpētīju tiktāl, lai varētu palīdzēt reģistrēt uzņēmumu. Pamazām tas attīstījās līdz tādam līmenim, ka arvien biežāk man vaicāja pēc konsultācijas, un pērn oktobrī izveidoju vietni internetā, kur piedāvāju savus pakalpojumus. Tagad, sešus mēnešus vēlāk, aprīlis bija pirmais mēnesis, kad varēju nomaksāt savus rēķinus, pateicoties konsultācijām par to, kā dibināt uzņēmumu. Līdz Jāņiem līdzdarbojos vēl divos citos projektos, bet jūnija beigās plānoju šajā projektā iesaistīties pilnībā,» viņš stāsta.

Darbu Citrus Solutions vadības komandā uzsāk Dāvis Eniks - SIA Citrus Solutions izpilddirektors un Jānis Saušs - meitas uzņēmuma Vācijā - Citrus Solutions GmbH direktors, informē uzņēmums.

Jauno vadītāju līdzšinējā pieredze un zināšanas sniegs atbalstu abu uzņēmumu biznesa attīstībā gan Latvijā, gan Vācijā.

"Novērtējam, ka Citrus Solutions uzņēmumi ir pievilcīgi darba tirgū, jo atlases procesā bija jāizvērtē tiešām spēcīgi kandidāti. Šobrīd uzņēmumi strādā ar virkni vērienīgiem projektiem, kuri uzlabo valsts infrastruktūru un dzīves kvalitāti gan Latvijā, gan Vācijā. Mums jau ir ļoti zinoša profesionāļu komanda, specifiskie sertifikāti, kas ļauj strādāt arī kritiskas infrastruktūras objektos - tā ir ļoti vērtīga biznesa niša. Citrus Solutions uzņēmumiem ir visi priekšnosacījumi, lai augtu un attīstītos, tādēļ atlases procesā īpašu uzmanību pievērsām kandidātu pieredzei un pieejai biznesa vadībai. Esmu gandarīts, ka ir atrasti divi spēcīgi vadītāji, kas ar svaigu skatu un enerģiju gatavi uzņemties Citrus uzņēmumu vadību," saka Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Ieviešot dabasgāzes tirgus liberalizācijas prasības ātrāk par 2017. gada aprīli, Latvija riskē iegūt investīciju strīdu vairāku miljonu apmērā.

Tādas ir iespējamās sekas Saeimā bez diskusijām konceptuāli atbalstītajiem grozījumiem Enerģētikas likumā, kas faktiski paredz sadalīt uzņēmumu a/s Latvijas gāze (LG), atdalot no tā sadales tīklus un potenciāli ļaujot gāzes tirgū ienākt arī citiem spēlētājiem.

Šis solis ļaus ar laiku diversificēt gāzes piegādātājus, uz ko pašlaik tiecas visa Eiropa, lai mazinātu atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Tomēr problēmas rada tas, ka iecerētās izmaiņas ir pretrunā a/s Latvijas gāze privatizācijas līgumam, kas paredz, ka līdz 2017. gada aprīlim uzņēmums tiek saglabāts kā viens veselums, turklāt nevienam citam uzņēmumam (izņemot Latvijas gāzi) netiek piešķirta licence darbībai ar dabasgāzi Latvijas tirgū. To, ka situācija ir nopietna, apliecina a/s Latvijas gāze ilggadējā vadītāja Adriana Dāvja sacītais gan Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, gan masu medijiem.

Latvijas vīriešu basketbola izlase piektdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma pirmajā spēlē spraigā cīņā uzvarēja pašreizējo čempioni Spāniju un turpinās cīņu par vietu ceturtdaļfinālā.

Latvijas basketbolisti uzvarēja ar rezultātu 74:69 (17:16, 12:16, 18:26, 27:11).

Svētdien Latvijas izlase tiksies ar Brazīliju.

L apakšgrupā visās trīs spēlēs uzvarējusi Kanāda, pa trīs panākumiem četrās cīņās ir Latvijai un Spānijai, bet Brazīlija svinējusi divas uzvaras trīs dueļos.

Latvijas basketbolisti pēdējo reizi mačā vadības grožus pārņēma nepilnas trīs minūtes pirms pamatlaika beigām, kad tālmetienu realizēja Dāvis Bertāns. Tieši Bertāns ar 16 punktiem bija rezultatīvākais Latvijas izlasē.

Visproduktīvāk spēlēja Rodions Kurucs, kurš guva 13 punktus, izcīnīja astoņas bumbas zem groziem un pārtvēra trīs bumbas, pa 11 punktiem bija Andrejam Gražulim, kurš svarīgā epizodē bloķēja pretinieku, Rolandam Šmitam un Kristeram Zorikam, kurš ceturtajā ceturtdaļā realizēja divus svarīgus tālmetienus. Daudzpusīgs sniegums arī Artūram Žagaram, kurš guva septiņus punktus, izcīnīja piecas atlēkušās bumbas un atdeva piecas rezultatīvas piespēles.

«SIA Alfor nekad nav bijusi nekādas «melnās kases», baumas par kuras eksistenci pieļāvuma formā izplata bijušais azartspēļu industrijas darbonis Jānis Dāvis un arodbiedrību funkcionārs Andrejs Melnalksnis,» uzsver Alfor finanšu direktore Dace Konrade.

«Melnalksnis arī melo, ka kāds no uzbrukuma dalībniekiem brāļiem Hristoforidi savulaik būtu strādājis Fenikss zālē par apsargu – neviens no abiem brāļiem nav bijis Alfor darbinieks, » skaidro D.Konrade.

Alfor neesot zināms, kāpēc J.Dāvis un A.Melnalksnis, kurš savulaik ir pārstāvējis Hristoforidi intereses, izplata nepatiesu informāciju.

J.Dāvis Neatkarīgajai norādīja, ka azartspēles kā lāpa deg visā Latvijā, bet pēdējo trīs gadu laikā neesot uzlikts neviens papildu nodoklis. Tātad kāds viņus lobējot. Ar azartspēlēm agrāk saistītais biznesmenis norāda, ka pašlaik nedarbojas neviens likums, kas kontrolētu naudas inkasāciju. «Acīmredzot taupības nolūkos spēļu zāles naudu savāc vienā punktā un tikai tad nodod tālāk, jo to var atļauties, – inkasācijas sistēma pie mums nav izstrādāta,» saka J.Dāvis. Komentējot, vai likuma robu dēļ paveras iespēja netraucēti uzglabāt arī melno kasi, uzņēmējs izsakās lakoniski: «Tas ir 200 procenti!»

Slepkavība Jēkabpilī nav pirmais gadījums, tās ir sekas. Atbildība par to ir jāuzņemas Finanšu ministrijai un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai, uzskata bijušais Admirāļu kluba īpašnieks Jānis Dāvis.

Viņš norāda, ka azartspēles kā lāpa deg visā Latvijā, bet pēdējo trīs gadu laikā neesot uzlikts neviens papildu nodoklis. Tātad kāds viņus lobējot. Ar azartspēlēm agrāk saistītais biznesmenis norāda, ka pašlaik nedarbojas neviens likums, kas kontrolētu naudas inkasāciju. «Acīmredzot taupības nolūkos spēļu zāles naudu savāc vienā punktā un tikai tad nodod tālāk, jo to var atļauties, – inkasācijas sistēma pie mums nav izstrādāta,» saka J.Dāvis.

J.Dāvis neizprot, kāpēc alkoholam palielina akcīzi, mediķiem, skolotājiem un policistiem samazina algu, bet azartspēles «kā baltais balodis lido zilās debesīs». Piemēram, Latvijā par vienu spēļu automātu mēnesī esot jāmaksā 145 Ls, Igaunijā 200 Ls, bet Austrijā 700 Ls. «Acīmredzot Birnes kundze lobē šo nozari,» norāda J.Dāvis.

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ekonomikas ministrija (EM) sola darīt visu, lai arī Igaunijas elektroenerģijas ražotāja Eesti Energia meitasuzņēmums Latvijā SIA Enefit ienāktu mājsaimniecību elektroenerģijas brīvajā tirgū, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā teica EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.

Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers jau pirms gada atzina, ka atsevišķu likumdošanas ierobežojumu dēļ neredz jēgu startēt Latvijas elektrības tirgū arī mājsaimniecībām, kaut gan juridiskajām personām uzņēmums elektrību tirgo jau septiņus gadus.

Aģentūras LETA rīkotajā diskusijā par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām no 2015.gada 1.janvāra Prudentia Energy Markets direktors Roberts Samtiņš atzina, ka Latvijas elektrības tirgū ienākt ir samērā viegli, jo visas veicamās procedūras ir bez maksas. «Atklāts ir jautājums par to, vai komersanti, kuri paziņos, ka tirgos elektroenerģiju, tiešām to darīs. Tirgotāju skaitam pieaugt nav grūti, bet cits jautājums ir par to, vai šis skaits pieaugs kvalitatīvi,» uzsvēra enerģētikas eksperts.

No nākamā gada sākuma saules enerģijas ražotājus gaida izmaiņas kārtībā, kādā apsaimniekojamas virs pašpatēriņa saražotās kilovatstundas (kWh).

Vēl tikai līdz šī gada beigām ir iespējams pievienoties “vecajai” neto uzskaites sistēmai, atvieglojot sev dzīvi uz nākamajiem pieciem gadiem. Materiāli šobrīd ir salīdzinoši lēti, var maksimāli izmantot valsts atbalstu un vēl ielēkt pēdējā ērtajā aizejošās sistēmas vagonā. Kā mēdz teikt – taisi ragavas vasarā.

Kas mūs sagaida?

Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nosaka neto uzskaites sistēmas darbības izmantošanas beigu termiņu. Mājsaimniecības, kuras ražo zaļo enerģiju ar nelielām saules paneļu vai vēja ģeneratoru sistēmām un šobrīd izmanto vai līdz gada beigām pievienosies neto uzskaites sistēmai, varēs to lietot līdz 2029. gada 28. februārim. Bet no 2024. gada 1. janvāra visi jaunie lietotāji automātiski kļūs par neto norēķinu sistēmas lietotājiem.

Vēlme ar saules paneļu elektrostacijām ražot elektrību ir lielāka nekā AS “Sadales tīkla” (ST) sistēmas spēja šo visu enerģiju uzņemt tīklā. Rezultātā gaidāmi atteikumi saules paneļu uzstādīšanai, un to atzīst gan ST, gan Ekonomikas ministrija, trešdien vēstīja TV3 Ziņas.

Satraukumu pauž, piemēram, Preiļu novada dome, jo pašvaldībā brīvi ģenerējamās jaudas praktiski vairs nav atlicis. Uz Preiļu pašvaldības 24 ēku jumtiem, piemēram, bibliotēkām, skolām, kultūras namiem, pansionātiem, dome vēlas uzstādīt saules paneļu elektrostacijas. Ar tām varētu mazināt elektrības rēķinu, kas šobrīd novada visām iestādēm kopā esot ap 100 tūkstošiem eiro mēnesī.

“Mūsu ietaupījums būtu no 15 līdz 20 tūkstošiem eiro, bet projekts iestrēdzis. Lai arī Preiļu novada pašvaldība šā gada laikā ir saņēmusi 12 objektiem atļaujas no ekonomikas ministrijas saules paneļu izvietošanai, taču “Sadales tīklam” šobrīd brīvās pieejamās jaudas ir teju absolūtās nulles apmērā,” raidījumam skaidro Preiļu novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis.

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Ir aizvadīts grūts gads, kas nesis pēdējo gadu lielāko satricinājumu – Krievijas izvērstu plaša mēroga karu Ukrainā. Tas visā pasaulē atstājis paliekošu ietekmi arī uz energoapgādes nozari, tostarp nostiprinājis izpratni par kritiskās infrastruktūras un enerģētiskās neatkarības lielo nozīmi ikvienas valsts pastāvēšanā.

Šīs sūrās mācības kļuva par atskaites punktu vietējo atjaunīgo energoresursu attīstībā (AER) – Latvijā 2022. bijis rekordgads saules un vēja ģenerācijas attīstībā, diemžēl rekordgads arī energoresursu cenu lēcienos. Visstraujāko attīstību piedzīvoja mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana mājsaimniecībās, caur to akcentējot arī elektroenerģijas sadales sistēmas nozīmi zaļās ražošanas un enerģētiskās pašpietiekamības kontekstā. Izmaiņas sistēmā kopā ar ģeopolitiskās situācijas nestu vispārēju cenu pieaugumu radīja arī nepieciešamību pārskatīt līdzšinējos elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, to veidošanas metodiku. Būtiski, ka abu elektroapgādes operatoru – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un AS "Sadales tīkls" – tarifu projekti tiek skatīti ciešā mijiedarbībā, kam ir liela nozīme, domājot par valsts kopējās energosistēmas turpmāku attīstību un ilgtspēju.