Ukrainas "Metinvest" vairākās daļās atmaksās AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" parādu, tostarp ir veikts pirmais maksājums 900 000 eiro apmērā, pavēstīja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji.

Vienlaikus kompānijā arī informē, ka pašreiz tiek gaidīts nākamais maksājums 1,3 miljonu eiro apmērā.

Tāpat "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji norāda, ka maksājumu saņemšana no "Metinvest" iepriekš bija neiespējama Krievijas iebrukuma dēļ, un šī situācija būtiski apgrūtināja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" darbību.

Pēc kompānijā skaidrotā, "Metinvest" izņēmuma kārtā ir saņēmusi Ukrainas valsts iestāžu piekrišanu maksājuma veikšanai "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai", kas ir vienīgais pārrobežu maksājums, kāds atļauts "Metinvest".

"Ukrainas valdība, sniedzot šādu atļauju, ir apliecinājusi "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nozīmi Ukrainas ekonomikai un loģistikas nozarei, jo bez "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nebūs iespējama nedz Ukrainas dzelzceļa kravu aprite, nedz valsts dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana pēc kara beigām," pauž kompānijas padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova.

Dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražotājs AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca veicis izmaiņas amatpersonu sarakstā, liecina Lursoft dati.

Igaunijas pilsonis Aivars Keskuela iecelts par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju, savukārt valdes locekļiem vakar pievienojies Vladimirs Kirsanovs. Patlaban valde darbojas piecu personu sastāvā.

2013. gads ražošanas uzņēmumam nebija tik veiksmīgs, jo tas gadu noslēdza ar zaudējumiem, kas mērojami ar 263,954 tūkstošiem eiro. Pārskata gadā par teju 16% kritās uzņēmuma neto apgrozījums, gadu noslēdzot, tas sasniedza 36,637 miljonus eiro. Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas rentabilitātes rādītājs 2013. gadā ieguva negatīvu iezīmi, t.i., -1,14.

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas ir iekļauta Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā.

AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca masu atlaišanas nav, tomēr šā gada pirmajā ceturksnī ir plānota darbinieku skaita samazināšana sakarā ar ražošanas apjomu situatīvu krišanu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lai palielinātu rūpnīcas darbības ekonomisko efektivitāti, tiks veikta ražošanas reorganizācija, ražošanas procesu optimizācija, esošo izdevumu samazināšana, kas var negatīvi ietekmēt personāla skaitu.

Tomēr uzņēmuma darbā ar Krievijas dzelzceļu un tā nozares uzņēmumiem no Krievijas puses traucēkļu nav. Ņemot vērā pozitīvās sadarbības daudzgadīgo pieredzi, AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca ir iespēja nodarboties ar savu pamatdarbības veidu (dīzeļlokomotīvju remontu un to rezerves daļu ražošanu), taču šo pakalpojumu izmaksas sakarā ar Krievijas rubļa devalvāciju Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca kļūst par ekonomiski neizdevīgiem pasūtījumiem. AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca ieņēmumi no darījumiem ar Krievijas uzņēmumiem ievērojami samazinājušies sakarā ar rubļa devalvāciju, kas arī ietekmē noslēgto kontraktu skaitu ar tradicionālajiem Krievijas Federācijas partneriem 2015.gadā to ekonomiskās nelietderības dēļ.

Pērn AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca konsolidētais neto apgrozījums sasniedza 20,1 miljonu eiro, kas ir par 21% mazāk, salīdzinot ar 2013. gada apgrozījumu, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

Koncerns pabeidza 2014. gadu ar zaudējumiem 1,2 miljonu eiro apmērā. 2014. gadā Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca eksportēja savu produkciju uz astoņām valstīm, kopējais eksporta apjoms sasniedza 18 miljonus eiro (2013. gadā - 23,2 miljonus eiro), bet apgrozījums Latvijā bija 2,1 miljons eiro (2013.gada - 2,4 miljoni eiro). Galvenie eksporta virzieni 2014. gada bija Lietuva un Igaunija, Krievija, Baltkrievija un Uzbekistāna.

Pārskata gadā Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca bija nodrošināta ar remonta objektiem tikai 1. un 3.ceturksnī sakarā ar Krievijas rubļa devalvāciju un krīzi Ukrainā. 2014. gadā tika iepirktas un ieviestas ekspluatācijā gandrīz visas iekārtas ERAF projekta ietvaros. Galīgā projekta realizācija veikta šā gada 2. martā

Skaidras naudas 500 000 eiro apmērā nodošana bijušajam "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" un "Krievijas dzelzceļu" bija neparasts darījums, taču tas nenozīmē, ka nelegāls, sacīja Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika "lauka apstākļos" un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.

"Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi," stāstīja Osinovskis.

#Skinest Rail no mazākuma akcionāriem ir atpircis visas AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca (DLRR) akcijas.

Dzelzceļa nozares koncerns Skinest Rail no mazākuma akcionāriem ir atpircis visas AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca (DLRR) akcijas, tādējādi nodrošinot 100% īpašumtiesības rūpnīcas pamatkapitālā.

Līdz šim, koncernam piederēja 49,9% DLRR akciju. Akciju konsolidācijas rezultātā, rūpnīca izstājās no Nasdaq biržas, kur līdz šim kotējās tās akcijas.

Pēc Skinest Rail valdes locekļa Romana Zaharova teiktā, visu DLRR akciju iegāde ir rūpnīcas un koncerna kopējās attīstības stratēģijas daļa. «Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca ir viens no galvenajiem Skinest Rail uzņēmumiem, tāpēc mums ir ļoti svarīga tā veiksmīga darbība. Esot daļas akciju turētājs, Skinest Rail bija vienīgais akcionārs, kas atbalstījis rūpnīcu visus šos gadus: investējis ražošanā, palīdzējis refinansēt rūpnīcas bankas aizdevumu. Ņemot vērā, ka šodien mēs esam vairāku, liela mēroga un ilgtermiņa projektu īstenošanas uzsākšanas etapā, kā arī esam apņēmušies turpināt investēt DLRR attīstībā, visu akciju konsolidācija un to nonākšana viena īpašnieka īpašumā ir likumsakarīgs un pārdomāts solis», - koncerna DLRR 100% daļu iegādi komentēja Zaharovs.

AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca saņēmusi pirmo no trim TEM2 (SM48) lokomotīvēm, ko plānots remontēt pēc Polijas uzņēmuma PKP Linia Hutnicza Szerokotorowa spółka z o.o. pasūtījuma, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca konkursa kārtībā ir ieguvusi tiesības veikt trīs TEM2 lokomotīvju kapitālo remontu un modernizāciju pēc Polijas uzņēmuma PKP Linia Hutnicza Szerokotorowa spółka z o.o. pasūtījuma, kas ir lielākais Polijas dzelzceļa infrastruktūras uzturētājs. 2017.gada janvārī Polijas uzņēmuma pārstāvji veica rūpnīcas auditu, kas ļāva pārliecināties par rūpnīcas tehnoloģiskajām iespējām un ražošanas procesu atbilstību mūsdienu nozares prasībām.

Lai gan lokomotīvju kapitālais remonts ir pirmais kopīgais projekts ar Polijas uzņēmumu, jau šobrīd noris sarunas par turpmāko sadarbību, kuras ietvaros plānots būtiski kāpināt gan dzelzceļa ritošā sastāva remontu apjomu, gan attīstīt citus ar dzelzceļa infrastruktūru saistītus projektus.

Ņemot vērā karadarbību Ukrainā AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) būs spiesta atlaist vismaz 300 darbinieku, kā arī nākotnē iespējama rūpnīcas iekonservēšana vai slēgšana, informēja DLRR pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka kopš 24.februāra DLRR finansiālā situācija ir apdraudēta saistībā ar notiekošo karadarbību Ukrainas teritorijā, jo rūpnīca ir veikusi būtisku pasūtījuma izpildi Ukrainas uzņēmumam "Metinvest Group", par ko minētais uzņēmums politiskās situācijas dēļ nav spējīgs veikt norēķinus 8 229 550 eiro apmērā.

DLRR pārstāvji uzsver, ka bez nekavējoša un efektīva atbalsta mehānisma radīsies sekas, kas atstās iespaidu ne vien uz Daugavpils reģionu, bet būtu izjūtamas arī valsts mērogā.

Šogad 2.martā DLRR vadība nosūtījusi visām Latvijas augstākajām valdības amatpersonām vēstuli, kurā izklāstīja sarežģīto situāciju, kas uzņēmumā radusies saistībā ar Krievijas sākto karadarbību Ukrainā. Vēstulē uzsvērti konkrēti pasākumi, kas ļautu nodrošināt uzņēmuma darbības nepārtrauktību.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzdevis finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) izvērtēt šonedēļ saņemto informāciju no AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca, pavēstīja Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Valsts kanceleja ir saņēmusi Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas iesniegumu. Uz to reaģējot, Ministru prezidents Māris Kučinskis ir parakstījis Ašeradenam un Reizniecei-Ozolai adresētu rezolūciju, aicinot izvērtēt iesniegumā minēto un normatīvajos aktos noteiktajā termiņā sniegt savstarpēji saskaņotu atbildi iesniedzējam, par to informējot arī pašu Kučinski.

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca lūdz piešķirt valdības garantijas bankas kredīta nodrošināšanai. Uzņēmuma pārstāvji iepriekš vēstīja, ka vienošanās ar Swedbank attiecībā uz kredītlīgumiem, kuru darbības termiņš beidzas šogad, un iespējamo saistību nepildīšanu (defoltu) pret banku nav panākta. Bankas atteikums saistīts ar rūpnīcas finanšu situāciju un bankas pārliecības par pasūtījumu apjoma palielināšanos trūkumu.

Nesaņemot eksporta garantijas, "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai" (DLRR) var nākties atlaist pusi jeb aptuveni 300 darbinieku, sacīja uzņēmuma akcionārs un patiesais labuma guvējs Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Viņš skaidroja, ka Daugavpils uzņēmuma gadījumā liela problēma ir tā, ka konkurenti Lietuvā, Polijā, Ukrainā, Krievijā, Čehijā un Vācijā ļoti aktīvi izmanto valsts atbalstu eksportam.

"Tā pat bieži nav nauda, bet eksporta garantijas. Latvija pašlaik zaudē konkurencē. Ja Latvija tāpat kā citas valstis piemērotu atbalsta pasākumus eksportam, es pat neredzētu lielas problēmas Daugavpils uzņēmumam. Taču šodien mēs konkurencē reāli zaudējam. Es nezinu, kā ir ar citiem uzņēmumiem, bet DLRR eksporta garantijas nepiešķir," stāstīja Osinovskis.

Viņš pauda neizpratni par DLRR pirms dažām nedēļām pavēstīto, ka eksporta garantijas atteiktas tieši tiesas procesa dēļ.

Daugavpilī vietējiem aktīvistiem radušās aizdomas, ka tramvaju iepirkumā notikusi krāpšanās, tāpēc viņi vērsušies Eiropas prokuratūrā, svētdienas vakarā vēsta raidījuma "Nekā personīga".

"Nekā personīga" ziņo, ka Daugavpilij līdz šī gada beigām pieejams finansējums jaunu tramvaju pirkšanai. Ja sākotnēji pilsēta cerēja, ka varēs atļauties iegādāties sešus, tad šobrīd līgums noslēgts par četriem, un to summa būs 7,4 miljoni eiro.

Iepirkumu "Daugavpils satiksme" izsludināja jau 2021.gada aprīlī. Divi konkursi beidzās bez rezultāta. Trešajā iepirkumā 2022.gada aprīlī bija iesniegts tikai viens piedāvājums - no Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas jeb DLRR. Citi uzņēmumi atzina, ka izpildes termiņš ir pārāk īss. Taču ar DLRR līgumu arī nenoslēdza. Pieteikums esot bijis sagatavots nekvalitatīvi, turklāt rūpnīca kā savu partneri bija norādījusi čehu uzņēmumu "Pragoimex", kas nesen Čehijā iesaistīts korupcijas skandālā. Firmas bijušajam valdes loceklim Jaroslavam Kremenam piespriests cietumsods, trīs miljonu kronu naudas sods un aizliegums vadīt uzņēmumus, norāda raidījums.

AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca nav panākusi vienošanos ar AS Swedbank attiecībā uz kredītlīgumiem, kuru darbības termiņš beidzas šogad, un iespējamo saistību nepildīšanu (defoltu), liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Atteikums saistīts ar rūpnīcas finanšu situāciju un bankas pārliecības par pasūtījumu apjoma palielināšanos trūkumu.

Lai glābtu uzņēmumu, kopš 2015.gada janvāra no darba jau tikuši atlaisti 432 darbinieki jeb 45% no kopējā darbinieku skaita.

Sarežģītā politiskā situācija attiecībās starp Krieviju un ES noveda pie Krievijas tirgus pasūtījumu apjoma krasas samazināšanās.

Pēdējā plaša mēroga AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta rūpnīca ražošanas modernizācija, kuras mērķis bija pārorientācija uz Eiropas tirgu, laika ziņā sakrita ar starptautisko attiecību krīzi, kas saistīta ar Krievijas un ES saspringtajām attiecībām. Politiskā krīze skāra rūpnīcu sarežģītā brīdī, kad prāvi līdzekļi tika investēti iekārtās, taču tās vēl nesasniedza pilnu jaudu, skaidro uzņēmums.

AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” šāgada trešajā ceturksnī vien apgrozījusi 7,121 miljonu eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā gada pirmajos sešos mēnešos kopā, informēja ražotnes valdes locekle Natālija Petrova.

No trīs galvenajiem rūpnīcas darbības virzieniem –ritošā sastāva remonts, rezerves daļu ražošana un metālapstrāde – pašlaik vislielāko devumu apgrozījumā sniedz remonta pakalpojumi.“

Šāgada trešā ceturkšņa apgrozījums ir teju tādā pašā līmenī kā pērn, un to mēs vērtējam kā pozitīvu tendenci. Arī šogad augļus turpina nest iesāktā stratēģija – mērķa tirgus diversifikācija. Pandēmijas ietekmi, protams, izjūtam, tomēr darām visu iespējamo, lai saglabātu ražošana apjomus, lielā mērā pateicoties tam, ka ir izveidotas iestrādes jaunos Eiropas tirgos,” skaidroja N.Petrova.

Tikmēr akcionārs Oļegs Osinovskis uzsvēra, ka pērn tika sasniegti labākie rezultāti uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. “Pieauga apgrozījums līdz 38,5 milj. eiro, pieauga rentabilitātes rādītāji, kas ražošanas uzņēmumam ir kritiski svarīgi, uzņēmums strādāja kaut ar nelielu, bet tomēr peļņu. Pirmo reizi akcionāram nebija jāveic investīcijas rūpnīcas darbības stabilizēšanai,” teica Osinovskis.

Dzelzceļš jau kopš tā pirmsākumiem ieņem vienu no vadošajām lomām starptautiskajā kravu un pasažieru loģistikas sistēmā, veidojot būtisku daļu ikvienas valsts iekšzemes kopproduktā.

Ikdienā cilvēki lielākoties redz braucošus kravas un pasažieru vilcienus, taču nozares mazāk redzamā puse ir dzelzceļa ritošā sastāva – lokomotīvju un vagonu – regulāra apkope, remonts, kā arī jaunu vilcienu būvniecība, tostarp radot jaunus, modernus un videi draudzīgākus vilcienus.

Remontē Azerbaidžānas ritošo sastāvu

Uzņēmums Baltic Loco Group (BLG) ir starptautiskos tirgos strādājoša Latvijas inženierkompānija, kas specializējusies dzelzceļa transporta remontā, tā modernizācijā, kā arī darbojas projektos, kuru mērķis ir izstrādāt lokomotīves ar samazinātu emisijas apjomu. Šos projektus BLG spēj īstenot, jo savulaik darbā piesaistīja kādreizējā vilcienu būvniecības uzņēmuma Rīgas Vagonu rūpnīca (RVR) vadošos konstruktorus, tādējādi saglabājot nozarē RVR intelektuālo potenciālu. Rezultātā BLG ir pierādījis sevi kā uzticamu partneri sadarbībā ar lieliem un maziem dzelzceļa nozares uzņēmumiem privātajā un valsts sektorā, tostarp ar Azerbaidžānas dzelzceļa uzņēmumu Azerbaycan Demir Yollari (ADY), uzsver BLG tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs, kurš iepriekš bija ilggadējs tehniskās nozares vadošais speciālists VAS Latvijas dzelzceļš koncernā, kā arī AS Pasažieru vilciens valdes loceklis.

Uzņēmumi "SP Austrumi" un "SP Rietumi" divos saules enerģijas parkos plāno investēt kopumā apmēram 140 miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja abu uzņēmumu īpašniece Anastasija Udalova.

Tostarp "SP Austrumi" saules parkā Jelgavā plānots investēt 60 miljonus eiro, bet "SP Rietumi" saules parkā Vidzemē - līdz 80 miljoniem eiro.

Jautāta, ka radās doma veidot divus saules parkus, Udalova sacīja, ka, saņemot rēķinus par gāzi un elektrību "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā" un kosmētikas ražotājā "H.A. Brieger", radās interese par to, kā pašiem ģenerēt elektrību.

Pašlaik projektam Jelgavas lidlauka teritorijā saņemta Ekonomikas ministrijas atļauja un noslēguma stadijā ir tehnisko noteikumu saņemšana no "Augstsprieguma tīkla". Tikko būs apstiprināti tehniskie noteikumi, "SP Austrumi" pasūtīs saules paneļus un sāksies investīcijas, skaidroja Udalova.

AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca konsolidētais neto apgrozījums 2015. gadā sasniedza 14,8 miljonus eiro, kas ir par 26,4% mazāk nekā iepriekšējā gadā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerns pabeidza gadu ar zaudējumiem 2,5 miljonu eiro apmērā. Pārskata periodā koncerns eksportēja savu produkciju uz 9 valstīm, kopējais eksporta apjoms sasniedza 11,9 miljonus eiro. Galvenie eksporta virzieni 2015.gada 9 mēnešos bija ES valstis: Igaunija, Polija un Lietuva, trešās valstis: Krievija, Baltkrievija, Uzbekistāna.

2015.gada 2.martā uzņēmums realizēja ERAF projektu; visas iekārtas ieviestas ekspluatācijā un nodota noslēdzošā atskaite LIAA.

Jūlija beigās uzņēmums saņēma ES fondu finansējumu un daļēji nodzēsa parādu bankai. Lielie zaudējumi saistīti ar projektu noslēgumu Krievijas rubļos, kā arī tā iemesla dēļ, ka uzņēmums nebija nodrošināts ar pasūtījumiem uz pilnu jaudu pārskata periodā.

AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) ievēlējusi jaunu padomi, par tās priekšsēdētāju ieceļot Anastasiju Udalovu, aģentūru LETA informēja DLRR pārstāvji.

Par jaunās padomes locekļiem ievēlēti Udalova, Pāvels Plotņikovs, Sergejs Jakovļevs un Pāvels Prihodjko. Padome no sava vidus par tās priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlējusi Udalovu.

Udalova, Plotņikovs, Jakovļevs un Prihodjko strādāja arī iepriekšējā uzņēmuma padomē.

Līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Romans Zaharovs jaunajā padomē nav ievēlēts.

Jaunās padomes uzdevums ir uzraudzīt un nodrošināt ilgtspējīgu uzņēmuma attīstību, paplašinot klātbūtni esošajos un attīstot jaunus tirgus. kā arī piedāvājumu. Tāpat padomes uzdevums būs uzņēmuma konkurētspējas nodrošināšana un paaugstināšana.

Udalova informēja, ka 2019.gadā DLRR strādāja ar 38 miljonu eiro apgrozījumu, eksportam veidojot 94% no kopapjoma. "Pagājušajā gadā, par spīti milzīgajiem pandēmijas izaicinājumiem, uzņēmums saglabāja apgrozījuma apjomus, joprojām nodarbinot vairāk nekā 660 darbiniekus. Mērķis šajā gadā ir sasniegto noturēt un uzsākt ilgtermiņa attīstības plānošanu, koncentrējoties uz jauniem tirgiem, jaunu produkciju, lielāku stabilitāti," pauda Udalova

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) un AS Daugavpils satiksme parakstījusi līgumu par četru četrasu tramvaju vagonu piegādi par kopējo summu 7,4 miljoni eiro atbilstoši Daugavpils pilsētas pašvaldības Centralizēto iepirkumu nodaļas Iepirkumu komisijas 27. septembra lēmumam.

Tramvaji tiks piegādāti iepirkumu procedūras “Videi draudzīgu tramvaju vagonu iegāde Daugavpils pilsētā” ietvaros.

DLRR iepirkumā piegādājamos tramvaju vagonus ražos uz vietas savā rūpnīcā Daugavpilī, tādējādi uzsākot jaunu darbības virzienu.

“Līdz ar šo pasūtījumu varam likt lietā rūpnīcas kompetenci un iespējas, kas, savukārt, ļaus parādīt mūsu priekšrocības pasūtītājiem arī ārpus Latvijas robežām. Eiropā, un it sevišķi Austrumeiropā, ir būtisks pieprasījums pēc tramvajiem tieši vidēju un mazu pilsētu segmentā, kas būs DLRR tramvaju vagonu ražošanas galvenais mērķa tirgus,” saka Anastasija Udalova, DLRR padomes priekšsēdētāja.

Tramvaju ražošana tiek uzsākta nekavējoties, bet to piegādes termiņš ir 2023. gada nogale.

Visi 12 tramvaji Ustjkatavskas Vagonbūves rūpnīcai jāpiegādā līdz decembrim

Jau tuvākajā laikā a/s Daugavpils satiksme (DS) sāks izmēģināt pirmos Krievijā ražotos tramvajus, kas nule kā atmuitoti un tiek izpakoti, DB norādīja DS valdes locekle Sabīne Šnepste. Pirms nodošanas ekspluatācijā tramvajiem jānobrauc 500 km, un tas tikšot darīts nakts stundās, lai netraucētu pārējai tramvaju satiksmei. Šobrīd no 12 tramvajiem ar deviņiem kravas auto piegādāti seši – divi sešasu un četri četrasu. Nākamie tramvaji Daugavpili varētu sasniegt 22. septembrī, bet visi 12 tramvaji jāpiegādā līdz šā gada decembrim.

Miers mājās

Šķiet, ka ar trešo piegājienu (kopš 2011. gada jūlija) daugavpiliešiem beidzot būs izdevies tikt pie ilgi gaidītajiem tramvajiem. DB iepriekš vēstīja, ka DS organizētajā iepirkumā ar lētāko piedāvājumu par uzvarētāju tika atzīta AAS Nacionālā Kontraktu korporācija (NKK), kas piegādā Krievijas Ustjkatavskas Vagonbūves rūpnīcas produkciju. Saskaņā ar līgumu NKK par astoņiem četrasu tramvajiem saņems 2,496 miljonus eiro un par četriem sešasu tramvajiem – četrus miljonus eiro. Projektam «Daugavpils pilsētas tramvaju trasnsporta infrastruktūras renovācija» paredzēts arī 83,1% (5,4 miljoni eiro) ERAF līdzfinansējums.

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas vadība un, visticamāk, arī īpašnieks teju ar šantāžas palīdzību kategoriskā tonī pieprasa valdībai risināt uzņēmuma finanšu problēmas, raksta laikraksts Diena.

Pēdējo divu nedēļu laikā valdības ministrus un nu jau arī publisko telpu ar zināmā mērā draudu un šantāžas vēstulēm piepilda skandalozajam uzņēmējam Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) vadība, prasot valdībai steidzami risināt DLRR finanšu problēmas 8,2 miljonu eiro apmērā, pretējā gadījumā diezgan tiešā tekstā faktiski draudot ar vairāk nekā 300 darbinieku atlaišanu, kā arī uzņēmuma darbības apturēšanu, kas automātiski radīšot problēmas virknei vietējo mazo uzņēmumu, kurus ar darbu pamatā nodrošina DLRR. Pēc Dienas rīcībā esošās neoficiālās informācijas, DLRR atbalsta prasības īstenošanu lobējot atsevišķi Nacionālās apvienības pārstāvji, tomēr šai prasībai neesot plašāka atbalsta, ņemot vērā, ka uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir minētais skandalozais uzņēmējs O. Osinovskis, kuram ir reputācijas problēmas.

Uzņēmējdarbība Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Šeit mēdz ļoti skaisti teikt, ka rūpniecība un uzņēmējdarbība ir ekonomikas stūrakmens, bet ir pilnīgi pretēja attieksme, kad valstij ir jādod kaut kāds, pat ne naudisks, atbalsts.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Anastasija Udalova, Dzintara kosmētikas ražotāja H.A.Brieger valdes locekle un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāja.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 20. aprīļa numurā:

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca laužas ES tirgū; gaida valsts atbalstu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan pērnā gada otrajā pusē publiski tika ķidātas Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas (DLRR) finansiālās problēmas un konkurenti jau bija gatavi iegādāties vērtīgākos aktīvus vai nolīgt labākos darbiniekus, uzņēmums turpina darbu un ticis pie jauniem pasūtījumiem.

Pēdējos divos gados gājis samērā smagi, DB norāda DLRR valdes loceklis Gatis Kamarūts. Pirmkārt, negatīvu lomu nospēlējusi situācija Krievijas tirgū, valūtas kursa dēļ cenas kaimiņvalsts pasūtītājiem rubļos augušas divas reizes. Otrkārt, līdz ar kravu apgrozījuma kritumu samazinājusies arī vajadzība pēc ritošā sastāva remontiem – arī Latvijā. Tā kā kravu pārvadātājiem naudas ir mazāk, bet var iztikt arī ar mazāku ritošā sastāva vienību skaitu darba apjoma sarukuma dēļ, nozares komersanti var atļauties atlikt lielākus remontus, noliekot lokomotīves pie žoga un gaidot labākus laikus.

Šomēnes notikušas izmaiņas kosmētikas ražotāja SIA "Dzintars Production" dalībnieku sarakstā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Par 32,43% "Dzintars Production" kapitāldaļu īpašnieci kļuvusi uzņēmuma valdes loceklei Anastasijai Udalovai pilnībā piederoša SIA "Asko R".

Atlikušie 67,57% "Dzintars Production" kapitāldaļu pieder AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca", kas līdz šim bija uzņēmuma vienīgā īpašniece. "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis.

Udalova aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka juridiski maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja "Dzintars" produkcijas ražošanu īstenos uzņēmums "Dzintars Production". "Tiklīdz ražošana būs sākta tādos apmēros, lai produkcija būtu pieejama patērētājiem, sniegsim plašāku informāciju," sacīja Udalova.

Pasažieru vilciena (PV) jauno vilcienu iepirkuma procedūras plānoto gaitu un termiņus neietekmēs Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) iesniegtās Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas un Dienvidkorejas uzņēmuma Hyndai Rotem Company sūdzības, aģentūrai LETA sacīja PV vadītājs Andris Lubāns.

Viņš skaidro, ka šīs sūdzības nav negaidītas un pārsteigumu to saturā nav. Uzņēmums gatavojot argumentētas atbildes IUB.

Pirmā sūdzība saistīta ar PV vēlmi iepirkt modernus alumīnija, nevis tērauda virsbūves vilcienus. «Mūsu klimatiskajiem apstākļiem tas ir vislabākais un mūsdienīgākais risinājums, jo alumīnijs nepakļaujas nelabvēlīgajai ārējās vides ietekmei, uz tā daudz labāk turas virsbūves krāsojums, kas ilgtermiņā nozīmē lētākas vilcienu ekspluatācijas izmaksas. Tāpat alumīnija virsbūve būtiski ietekmē vilciena svaru un elektroenerģijas patēriņu. Tas ļauj ietaupīto elektroenerģiju novirzīt klientu ērtību uzlabošanai vilcienu salonos, piemēram, nodrošinot klimata kontroli, kas pasažieriem ir būtiski ziemas un vasaras sezonās,» skaidro Lubāns.

Uzņēmums cer uz valsts pretimnākšanu; konkrētu varas pārstāvju solījumu aizvien nav, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Mēnesi pēc tam, kad AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) biržas paziņojumā vērsās pie valdības ar lūgumu piešķirt garantijas bankas kredīta nodrošināšanai, skaidrības par to, kādu atbalstu uzņēmums varētu saņemt, aizvien ir visai maz. Jau vēstīts, ka DLRR vienošanās ar AS Swedbank attiecībā uz kredītlīgumiem, kuru darbības termiņš beidzas šogad, un iespējamo saistību nepildīšanu (defoltu) pret banku nav panākta.

Kā skaidroja pats uzņēmums, atteikums saistīts ar rūpnīcas finanšu situāciju un bankas nepārliecinātību par pasūtījumu apjoma palielināšanos, Krievijas tirgus pasūtījumu apjomam krasi samazinoties. Tā rezultātā kopš pērnā gada sākuma DLRR no darba atlaisti 432 darbinieki jeb 45% no kopējā darbinieku skaita.