Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions piedāvā interesentiem nomāt telpas, informē stadiona pārstāvji .

Nomai tiek piedāvātas sešas treniņu zāles, trenažieru zāle ar nodarbību zāli, bērnu nodarbību, biroju un kafejnīcas telpas. Stadiona pārstāvju ieskatā stadiona telpās ir iespēja izveidot co-working vietu biroju darbam, bērnu pieskatīšanas vai rotaļu istabu.

«Jau tagad esam interesanti koncertu rīkotājiem, jo stadions spēj nodrošināt 10 461 skatītāju sēdvietas tribīnēs, augstas kvalitātes apskaņošanas sistēmas, laukuma apgaismošanu, LED tablo dažādu vizuālo efektu un video translēšanai, mediju centru, specializēto deju grīdu un tās ieklāšanas pakalpojumu, kas pasargā futbola laukuma zālienu,» norāda Elmārs Martinsons, Daugavas stadiona valdes loceklis.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Kultūras un sporta centru Daugavas stadions ir definējusi stadionā attīstāmo sporta objektu funkcijas un prasības teritorijas attīstībai. Līdz ar to šobrīd ir kļuvuši zināmi gan stadionā būvējamie objekti, gan nākotnē tajā pārstāvētie sporta veidi.

Paredzams, ka pēc projekta īstenošanas stadionā pārstāvēto sporta veidu skaits būs divreiz lielāks nekā pašlaik – tiks izbūvēta nepieciešamā infrastruktūra daudziem līdz šim stadionā nepārstāvētiem sporta veidiem, piemēram, basketbolam, volejbolam, florbolam, handbolam, kērlingam u.c. sporta veidiem, kā arī tiks plānota vieta velotrekam, kas Latvijā nav pastāvējis jau vairākus gadu desmitus. Plašāka funkcionalitāte tiks paredzēta arī vieglatlētikas disciplīnām gan arēnā, gan slēgtā manēžā.

«Izstrādājot stadiona Daugava attīstības risinājumu, ir paveikts nozīmīgs darbs, lai savietotu sporta un kultūras kopienas vajadzības, ievērojot stadiona teritorijas un apbūves ierobežojumus, projekta finanšu iespējas un projekta objektu ekonomisko pamatojumu nākotnē,» saka Edgars Severs, IZM valsts sekretāra vietnieks – Sporta departamenta direktors.

Par desmit miljoniem eiro līdz 2020.gada beigām trīs kārtās veiks Daugavas stadionam pietuvināto ielu remontdarbus, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa skaidroja, ka projekta pirmajā kārtā notiks Vagonu ielas sakārtošana, tai skaitā, Vagonu ielas pārbūve ar caurbrauktuvi zem Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada, Augšielas pārbūve, Ata ielas pārbūve, Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve, kā arī lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektora izbūve no Augšielas un Jāņa Asara ielas krustojuma līdz Vagonu un Pērnavas ielas krustojumam.

Otrajā kārtā tiks veikta ārējo inženierkomunikāciju sakārtošana, kas paredz lietus ūdens kanalizācijas kolektora izbūvi Matīsa ielas posmā no Vagonu un Matīsa ielas krustojuma līdz Matīsa un Valmieras ielas krustojumam, kā arī Valmieras ielā līdz Lāčplēša un Satekles ielas krustojumam.

Parakstīts gala pieņemšanas - nodošanas akts par Daugavas stadiona Rietumu tribīnes pārbūves un jauno tribīņu būvniecības noslēgumu.

Būvniecības darbi ir pabeigti 13 mēnešu laikā. Pirmā Daugavas stadiona attīstības posma ietvaros pilnībā atjaunota Rietumu tribīne, tajā skaitā iekštelpas 5000 kvadrātmetru platībā, kas atbilst starptautiskajām futbola un vieglatlētikas prasībām. Pirmā posma ietvaros no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes, kas ļāva palielināt skatītāju sēdvietu skaitu līdz 10 461 vietai. PS «LNK INDUSTRIES Partnership» rekonstrukcijas darbus uzsāka 2017. gada aprīlī par kopējo līguma summu 10 697 085.25 eiro.

Tuvākajā laikā tiks noslēgts līgums par pārējo sporta infrastruktūras objektu projektēšanu, kam sekos būvniecības process. Plānots, ka pirmais atjaunojamais objekts nākamajā būvniecības kārtā 2019. gadā būs centrālais dabīgā zālāja futbola laukums un vieglatlētikas skrejceliņi, tajā skaitā visi vieglatlētikas sektori. Pēc šī posma pabeigšanas Daugavas stadions būs izpildījis visas prasības, lai tiktu sertificēts atbilstoši UEFA 4.kategorijai un IAAF II kategorijai.

Nākamo divu gadu laikā, no 2016.gada līdz 2017.gadam, Cēsis iegūs jaunu, modernu, labiekārtotu un daudzfunkcionālu stadionu, kas piemērots vairākām sporta disciplīnām – vieglatlētikai, futbolam, pludmales un klasiskajam volejbolam, basketbolam, tenisam, badmintonam, florbolam un hokejam, informē Cēsu novada pašvaldība.

Projekta īstenošanai divu gadu laikā valsts piešķirs 1,5 miljonus eiro, kā arī tiks piesaistīts pašvaldības līdzfinansējums.

Stadiona rekonstrukcija tiks veikta tā, lai tas atbilstu starptautiskajām vieglatlētikas stadiona prasībām. Tajā būs seši skriešanas celiņi pa esošo 400 metru apli, kā arī astoņi celiņi 100 metru taisnē. Celiņu segums būs veidots no gumijas granulu sistēmas.

Futbola laukuma segums arī būs sintētisks un atbilstošs UEFA standartiem. To piešķirs Latvijas Futbola federācija. Futbolu varēs vērot atvērtās tribīnēs, kur pietiks vietas ap 300 cilvēkiem un kas tiks izbūvētas uzbērumā pie privātīpašumā esošajām dzirnavām.

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions (stadions Daugava) ir izstrādājusi jaunu vizuālo identitāti, kas atspoguļošot stadiona nacionālo nozīmi sporta un kultūras jomās.

Saskaņā ar 9. februārī Ministru kabinetā pieņemto stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģiju, stadions līdz 2022. gadam tiks pilnībā atjaunots un pārveidots, izbūvējot jaunus sporta objektus un atjaunojot jau esošās būves.

«Esam uzsākuši nozīmīgu un jaunu posmu stadiona Daugava attīstībā un tādēļ arī ieviešam jaunu stadiona vizuālo identitāti, kas labāk atspoguļos pilnībā atjaunotā stadiona nacionālo, funkcionāli plašo nozīmi gan Latvijas sporta, gan kultūras dzīvē. Stadiona jaunā identitāte ir sakņota vēsturiskā izcelsmē un komunicē stadiona nacionālās nozīmes vēstījumu, kura vērtības ir ilgtermiņa stabilitāte un pamatīgums, kā arī sportiskā gara un Latvijas kultūras unikalitātes sintēze,» saka Elmārs Martinsons, stadiona Daugava valdes loceklis.

Jāņa Daliņa stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības darbi Valmierā tuvojas noslēgumam. Objektu plānots nodot ekspluatācijā vasarā.

Ministru kabinetā sēdē 1.jūnijā tika lemts par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 27 miljonu eiro apmērā 21 augstas gatavības projekta īstenošanai valstī. Valdība lēma no minētās summas 2,673 miljonus eiro piešķirt arī Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas pārbūves projektam.

Projektu būtiskākie kritēriji bija to augstā gatavība un īstenošanas uzsākšana vai pabeigšana 2021.gadā. Tāpat vērā tika ņemta projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējas nodrošināšana pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Tādejādi valsts finansējuma daļa nacionālas nozīmes sporta infrastruktūrai Valmierā - Jāņa Daliņa stadiona pārbūvei, palielinājusies no 6,1 miljona eiro uz 8,773 miljoniem eiro.

Nule kā atjaunotajā Daugavas stadionā 29.maijā notiks vērienīgākās starptautiskās vieglatlētikas sacensības Latvijā - Rīgas kausi.

Īpašu šo gadu Rīgas kausos padara ne vien renovētā sacensību norises vieta, bet arī fakts, ka dalību apstiprinājuši un starta stāsies gandrīz visi vadošie Latvijas atlēti.

Db.lv jau vēstīja, ka 15.maijā tika parakstīts gala pieņemšanas - nodošanas akts par Daugavas stadiona Rietumu tribīnes pārbūves un jauno tribīņu būvniecības noslēgumu, kas ir rekonstrukcijas pirmais posms.

Tuvākajā laikā tiks noslēgts līgums par pārējo sporta infrastruktūras objektu projektēšanu, kam sekos būvniecības process. Plānots, ka pirmais atjaunojamais objekts nākamajā būvniecības kārtā 2019. gadā būs centrālais dabīgā zālāja futbola laukums un vieglatlētikas skrejceliņi, tajā skaitā visi vieglatlētikas sektori. Pēc šī posma pabeigšanas Daugavas stadions būs izpildījis visas prasības, lai tiktu sertificēts atbilstoši UEFA 4.kategorijai un IAAF II kategorijai.

#Skonto stadiona īpašnieki SIA «Adventika Group» izskata iespēju vērsties starptautiskā tiesā.

Skonto stadiona īpašnieki SIA «Adventika Group» izskata iespēju vērsties starptautiskā tiesā, jo Rīgas apgabaltiesa noraidīja uzņēmuma prasību par tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša darbībām saistībā ar kustamās mantas demontāžu un izvešanu no stadiona, informēja «Adventika Group» valdes loceklis Aleksandrs Krakovs.

Uzņēmumam ir tiesības vērsties ģenerālprokuratūrā un apstrīdēt apgabaltiesas lēmumu, taču Krakovs norādīja, ka uzņēmumam nav ticības Latvijas tiesu sistēmai, tādēļ tiek apsvērta iespēja vērsties starptautiskā tiesā.

Rīgas apgabaltiesa 16.janvārī noraidīja «Adventika Group» blakus sūdzību lietā par tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša darbībām saistībā ar stadionu, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pagājušā gada aprīlī tika uzsākta Daugavas stadiona jauno tribīņu būvniecība un esošo tribīņu atjaunošana. Tas ir pirmais no stadiona iecerētās vērienīgās rekonstrukcijas posmiem, kuram jānoslēdzas jau pēc četriem mēnešiem. «Pašlaik neredzu pat mazākās indikācijas attiecībā uz sarežģījumiem, kas neļautu projektu nodot 15. maijā,» biznesa informācijas portālam db.lv sacīja Nacionālās sporta bāzes «Daugavas stadions» valdes priekšsēdētājs Elmārs Martinsons.

Pašlaik vienas jaunās tribīnes betona konstrukcijas izbūves darbi iet straujiem soļiem uz priekšu, un jau drīzumā tur varēs sākt uzstādīt krēslus, tikmēr otra tribīne sagādā sava veida izaicinājumus būvniekiem. E. Martinsons atklāj, ka līdz ar betona rūpnīcas slēgšanu Jelgavā, būvniekam nācies meklēt jaunu attiecīgā izejmateriāla piegādātāju. «Tas ir sava veida izaicinājums, bet pārējie darbi rit pēc grafika,» viņš piebilst.

Veiksmīgi jau pabeigta tablo metāla konstrukciju un kājas balstu montāža, atjaunoti lielie apgaismes masti un uzstādīti gaismekļi – prožektori, kā arī pievilkti elektropieslēguma kabeļi, vājstrāvas un tās vadības sistēmas. «Apgaismojums būs kā diena pret nakti, ja salīdzinām ar iepriekšējo,».

Noslēgusies būvprojekta izstrāde Daugavas stadiona ledus hallei, saņemta būvatļauja un uzsākti būvdarbi.

Pēc vairāk kā pusgadu ilga darba pie Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādes, kopīgi strādājot projektētājiem un būvniekiem SIA "Ozola&Bula, arhitektu birojs", SIA "ARMS Group" un OÜ "RTS Infraehitus", būvprocesa vadītājiem un būvuzraudzībai SIA "CMB", projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" komandai un Latvijas Hokeja Federācijai, būvprojekts ir izstrādāts un tam saņemts pozitīvs būvekspertīzes slēdziens.

2020.gada 9.aprīlī ir saņemta Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauja, kas ļauj uzsākt ilgi gaidītās ledus halles būvniecību. Būvniecības termiņi ir saspringti, ledus halle ekspluatācijā jānodod 2021.gada martā, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Stadiona Daugava rekonstrukcijas rezultāts, kad tajā vairs nevarēs spēlēt Latvijas futbola valstsvienība, būs izsmiekls Latvijas sportam, sacīja Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis.

Kā zināms, stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģijā izstrādāts stadiona jauno tribīņu, vieglatlētikas stadiona un sporta laukuma makets. Jaunās, papildinātās tribīnes ļaus uzņemt 10 425 skatītājus, savukārt vieglatlētikas stadions un sporta laukums pilnībā atbildīs starptautisku vieglatlētikas sacensību organizēšanas prasībām, bet jaunais apgaismojuma risinājums būs būtiski modernāks par pašreizējo. Tiesa, pašreizējā projekta infrastruktūra neatbilst kritērijiem, lai tajā varētu spēlēt Latvijas futbola izlase.

«Jau tad, kad vēl LFF mitinājās Daugavas stadionā, cēlām trauksmi par tā stāvokli. Centāmies situāciju mainīt, taču bija kārtējā valdības maiņa, un mums uz šo stadionu vairs nebija tiesību. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija mūs iesūdzējusi tiesā, lai samaksājam zemes nodokli par 2002.gadu,» sašutumu pauda Mežeckis. «Tagad rekonstruēt stadionu šādi ir izsmiekls sportam. Nezinu, ko par to domā vieglatlēti, vai viņi maz tur varēs organizēt kādas sacensības. Dziesmu un deju svētkus tur varēs aizvadīt, bet tribīnēs nebūs jumta, kas, vērtējot mūsu laika apstākļus, ir nerūpēšanās par skatītājiem.»

Šodien, 27.aprīlī, Kultūras un sporta centrā «Daugavas stadions» svin spāru svētkus, iezīmējot simbolisku brīdi, kad tiek pabeigti apjomīgākie būvdarbi Rietumu tribīnes pārbūves un jauno tribīņu būvniecības procesā.

Pārbūvi veic PS LNK INDUSTRIES Partnership un tā tiks pabeigta 15.maijā, lai jau jūlijā Daugavas stadionā notiktu - XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki.

Šobrīd noslēgumam tuvojas Rietumu tribīnes pārbūve, kā arī jauno - Ziemeļu un Dienvidu tribīņu būvniecība. Pārbūves rezultātā Daugavas stadionā ievērojami tiks palielināts skatītāju sēdvietu skaits un pēc pārbūves Daugavas stadionā būs vairāk kā 10 000 sēdvietu. Veikta vērienīga ārējo inženiertīklu pārbūve, apgaismes stabu atjaunošana un izbūvēts jauns LED tablo. Pilnībā ir rekonstruētas Rietumu tribīņu iekštelpas, kas nodrošinās pilnvērtīgus treniņprocesus un starptautisku sacensību norises iespējas vieglatlētiem, futbolistiem un aktīviem sportot gribētājiem.

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki vēlreiz aktualizē un apliecina nepieciešamību iespējami drīz atjaunot novecojušo Daugavas stadiona infrastruktūru. Lai Deju svētki 2018.gadā varētu noritēt drošā, sakārtotā vidē un būtu pieejami plašākai auditorijai, tādēļ nekavējoties ir jāizveido Daugavas stadiona attīstības Uzraudzības padome un jāīsteno stadiona rekonstrukcijas projekts.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki būs viens no nozīmīgākajiem pasākumiem Latvijas simtgades kultūras programmā. Arī Laimdotas Straujumas vadītā valdība deklarācijā apņēmusies savlaicīgi organizēt XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus un nodrošināt veiksmīgu to norisi, tajā skaitā sagatavojot Deju svētku norisei atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu.

Vispārējie Dziesmu un Deju svētki un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki savā tradīcijā un mūsdienīgā attīstībā ieguvuši nepieciešamību pilnveidot tos apstākļus un nosacījumus, kuros var nodrošināt veiksmīgu māksliniecisko ieceru realizāciju. Tas ietver arī drošus un komfortablus apstākļus skatītājiem un dalībniekiem priekšnesuma sagatavošanai, iestudēšanai un Deju svētku programmas realizācijas laikā koncertos.

Saskaņā ar EY (Ernst & Young) veiktajiem aprēķiniem VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions apjomīgais atjaunošanas projekts laikā līdz 2037.gadam nodrošinās aptuveni 63 miljonu eiro atdevi Latvijas ekonomikai, informē centra stratēģiskās plānošanas un attīstības dienesta vadītājs Edgars Pudzis.

Šo summu veidos ieguvumi no veiktajiem ieguldījumiem kultūras attīstībā, ieguvumi no iedzīvotāju veselības stāvokļa un dzīves kvalitātes uzlabošanās sporta infrastruktūras pieejamības ietekmē, kā arī ieguvumi no jaunu darba vietu nodrošināšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Šī ekonomiskā ieguvuma aplēse neietver pašu būvniecības izmaksu jeb aptuveni 47 miljonu eiro radīto pozitīvo efektu uz ekonomiku. Aprēķini veikti saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām, veicot padziļinātu Grīziņkalna un tam piegulošo teritoriju un to apdzīvotības rādītāju izpēti, kā arī stadiona dažādo objektu noslodzes datiem.

Stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģijas ietvaros ir izstrādāts stadiona jauno tribīņu, vieglatlētikas stadiona un sporta laukuma makets.

Tas ir pirmais no pilnībā atjaunojamā stadiona Daugava vizuālajiem risinājumiem, ko tuvākajā laikā, pēc metu konkursa, papildinās citi jaunā stadiona izbūvējamie vai atjaunojamie objekti – šim risinājumam sekos vieglatlētikas manēžas, vieglatlētikas treniņu laukuma, multi-funkcionālas halles, bobsleja treniņu starta estakādes ēkas, jaunās ledus halles, auto stāvvietas, stadiona teritorijas labiekārtošanas un citu elementu vizualizācijas. Kopējās teritorijas labākais telpiskais risinājums no arhitektoniskā un plānošanas viedokļa tiks izvēlēts metu konkursā.

«Jaunais makets ir pirmais no daudzo jaunā stadiona objektu risinājumiem – tā galvenie elementi ir jaunās, papildinātās tribīnes, kas ļaus uzņemt 10425 skatītājus, vieglatlētikas stadions un sporta laukums, kas pilnībā atbildīs vieglatlētikas starptautisku sacensību organizēšanas prasībām, kā arī jauns apgaismojuma risinājums, kas būs būtiski modernāks par esošo,» stāsta Elmārs Martinsons, VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valdes loceklis.

Daugavas stadiona teritorijas Augšielā 1, Rīgā attīstības stratēģijas sākotnējās versijas izstrādes ietvaros izvērtēti un izstrādāti trīs teritorijas attīstības priekšlikumi, kas pamatoti gan no veicamo funkciju, gan finansējuma pieejamības un normatīvo aktu prasību viedokļa, informē VSIA Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions» stratēģiskās plānošanas un attīstības konsultants Edgars Pudzis.

Eiropas Savienības struktūrfondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros iecerēta teritorijas būtiska pārveidošana ar mērķi nodrošināt Grīziņkalnam piegulošo teritoriju revitalizāciju, izveidojot mūsdienu vajadzībām atbilstošu kvalitatīvu infrastruktūru sporta un kultūras pasākumu norisei un sniedzot iespējas Latvijas iedzīvotājiem pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku. Teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai visaugstākajā kvalitātē nodrošinātu dziesmu un deju svētku norisi, ne tikai paplašinot skatītāju sēdvietu skaitu un palielinot komfortu, bet arī radot ērtus apstākļus deju svētku dalībniekiem.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions ir veicis izmaiņas iepirkuma tehniskajā specifikācijā un pagarinājis stadiona jauno tribīņu izbūves un esošo tribīņu atjaunošanas iepirkumu līdz šā gada 30. jūnijam, informē centra pārstāvji.

«Iepirkuma laikā ir izrādīta liela potenciālo dalībnieku interese. Lai sasniegtu labāko rezultātu un sniegtu pēc iespējas detalizētāku informāciju potenciālajiem piegādātājiem, mēs esam veikuši iepirkuma tehniskās specifikācijas papildināšanu un detalizēšanu, kā arī pagarinājuši iepirkuma termiņu, lai būvniekiem dotu vairāk laika sagatavot kvalitatīvus piedāvājumus, ņemot vērā projekta tehnisko sarežģītību un lielo daudzumu specifisku prasību, kuras nepieciešams iestrādāt piedāvājumos, lai tie vislabāk atbilstu kultūras un dažādu sporta pasākumu vajadzībām,» saka Elmārs Martinsons, VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valdes loceklis.

Tā ir ideja, kas caurstrāvo Latvijas Futbola federācijas (LFF) izstrādāto stratēģiju. Futbols ir ne tikai spēle, dažiem tā ir dzīve, bet kopumā tā ir vide, kas ļauj gūt patiesas emocijas, attīstīties un piedzīvot neiedomājamas lietas.

Tā intervijā Dienas Biznesam norāda LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks, kurš federācijā strādā nu jau desmit gadus. Nākamā gada pavasarī ir gaidāmas LFF prezidenta vēlēšanas, kas nesīs pārmaiņas, jo šā brīža prezidents Guntis Indriksons ir paziņojis, ka, visticamāk, uz amatu vairs nekandidēs. E. Pukinsks ir pārliecināts, ka pārmaiņas nāks par labu un viens no jautājumiem, kas jāatrisina, ir saistīts ar futbola reputāciju. Ar jaunām asinīm un seju to uzlabot būs vieglāk.

Fragments no intervijas:

Kāds noskaņojums šobrīd valda futbola saimē?

Ir ļoti sarežģīti atbildēt uz šo jautājumu, jo futbola saimniecība ir liela un krāsaina. Ir lielie klubi, kuriem ir izveidota sava jaunatnes sistēma, kuri spēlē virslīgā, piemēram, Metta, Liepāja, Jelgava. Tajā pašā laikā ir virkne mazu klubu un organizāciju. Tāpēc pateikt «vidējo temperatūru palātā» ir sarežģīti. No sportiskā viedokļa raugoties, noskaņa ir ne visai pozitīva, jo sasniegumi nacionālās izlases līmenī šobrīd nevienu neapmierina, tostarp arī LFF. Tomēr darbs, ko veicam, un pārmaiņas, ko plānojam ieviest, dod cerību, ka lietas mainīsies uz labo pusi. Ir daudz interesantu sarunu par nākamgad pavasarī gaidāmajām LFF prezidenta vēlēšanām. Nevar teikt, ka šobrīd par situāciju futbolā kāds ļoti sēro, taču tajā pašā laikā neviens nav sajūsmā par to, kur esam.

Ministru kabinets (MK) otrdien nolēma VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions pamatkapitālā ieguldīt vairākus valsts īpašumus Augšielā 1 un Augšielā 3, informē stadiona pārstāvji.

Šis lēmums nodrošinās pamatkapitāla bāzi, lai projektam varētu piesaistīt Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un citu nepieciešamo finansējumu, uzskata Elmārs Martinsons, VSIA stadiona Daugava valdes loceklis.

Saskaņā ar stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģiju stadions līdz 2022. gadam tiks pilnībā atjaunots un pārveidots - tiks izveidotas jaunas papildu tribīnes un tiks izbūvēti daudzi jauni objekti. Stadionā līdz 2022. gadam būs arī multifunkcionāla halle dažādiem sporta veidiem, jauna slēgtā vieglatlētikas manēža, tiks pilnībā atjaunots vieglatlētikas treniņu laukums, stadiona sporta laukums, bobsleja treniņu starta estakāde un stadiona ledus halle, kā arī tiks veikti nozīmīgi teritorijas labiekārtošanas darbi. Papildus tiks izbūvēta arī jauna park&ride auto stāvvieta un tiks sakārtota apkārtējā pilsētas infrastruktūra.

Daugavas stadiona attīstības otrajā kārtā tiks būvēta ledus halle, atjaunots centrālais sporta laukums futbolam un vieglatlētikai, tam sekos vieglatlētikas manēža, informē stadiona pārstāvji.

Projekta «Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē» komanda ir uzsākusi otrās kārtas īstenošanu, kuras ietvaros tiek izsludinātas iepirkumu procedūras ledus halles būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei un būvniecības ieceres - apliecinājumu kartes izstrādei stadiona centrālā sporta laukuma atjaunošanai. Līgumus plānots noslēgt jau novembrī. Savukārt, 2018.gada nogalē tiks izsludināts iepirkums par vieglatlētu ilgi gaidītās vieglatlētikas manēžas būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi.

«2021.gada Pasaules čempionātu hokejā sagaidīsim ar jaunu ledus halli, kurā paredzēti divi ledus laukumi treniņu vajadzībām un 600 skatītāju sēdvietas. Lai gan esam saņēmuši daudz atzinību no sporta nozares pārstāvjiem un kultūras pasākumu organizatoriem par projekta pirmajā kārtā rekonstruēto Rietumu tribīni un jaunuzceltajām Dienvidu un Ziemeļu tribīnēm, bieži radās jautājumi, vai esošie vieglatlētikas skrejceļi un centrālais futbola laukums paliks esošajā izskatā un netiks rekonstruēti. Varam apliecināt, ka šo sporta veidu infrastruktūra tiks atjaunota pilnībā. Futbola laukumam būs apsildāms zāliens un jauna laistīšanas sistēma, kura nodrošinās laukuma laistīšanu ar lietus ūdeni un uzkrās to īpašos rezervuāros. Arī vieglatlētikas skrejceļi un sektori piedzīvos ievērojamas pārmaiņas, lai pilnībā atbilstu IIAF II būvniecības kategorijas laukumam.» norāda Daugavas stadiona valdes loceklis Elmārs Martinsons.

Latvijas Futbola federācijas (LFF) valde otrdien, 30.augustā pēc nesekmīgā mēģinājuma piesaistīt projektam nepieciešamo finansējumu un neatrodot jauna futbola stadiona celtniecībai nepieciešamo atbalstu valsts un/vai pašvaldības līmenī lēma apturēt turpmāku sporta kompleksa Kr. Baronā ielā 116a rekonstrukcijas projekta realizēšanu, informē federācijas pārstāvis Toms Ārmanis.

Rīgas domes Īpašuma komitejas deputāti pirms nedēļas apstiprināja lēmumprojektu, kas paredz atcelt Rīgas domes lēmumu uz desmit gadiem nodot pašvaldībai piederošo stadionu Krišjāņa Barona ielā 116A bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai, kas tur bija iecerējusi celt nacionālās izlases stadionu.

LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks paskaidroja, ka Kr. Barona ielas stadiona rekonstrukcijas projektā ieguldītie 1,16 miljoni EUR tika ņemti no UEFA piešķirtā speciālā budžeta, kas bija paredzēti konkrēti darbam pie šī projekta tehniskās izstrādes un saskaņošanas. Projekta dokumentācija, specifikācijas un tehniskie risinājumi paliek LFF rīcībā un var tikt izmantoti cita futbola stadiona projekta realizēšanai, ja tam atrastos nepieciešamie finansiālie resursi.

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

Daugavas stadions noslēdzis vērienīgā attīstības projekta otro kārtu - Būvniecības valsts kontroles birojs ekspluatācijā pieņēmis ledus halli.

"Neskatoties uz saspringtajiem būvdarbu termiņiem un faktu, ka viss būvniecības process tika organizēts valstī ieviestās ārkārtas situācijas laikā, esmu patiesi gandarīts, ka kopīgiem spēkiem Latvijā ir radīta lieliska ledus halle ar diviem ledus laukumiem sportisko ambīciju piepildīšanai kā bērniem un jauniešiem, tā arī sporta profesionāļiem. Pašlaik saspringti strādājam, lai jau pavisam drīz uzņemtu Pasaules čempionāta hokejā dalībniekus," norāda Daugavas stadiona valdes loceklis Daniēls Nātriņš.

Halle ir paredzēta hokeja, daiļslidošanas, šorttreka un kērlinga treniņprocesu nodrošināšanai un sacensībām, kultūras pasākumiem, tajā skaitā Dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Ledus hallei ir divi ledus laukumi, no kuriem viens paredzēts kā hokeja izlases treniņlaukums, otrs laukums dažādu disciplīnu slidošanai. Starp abiem laukumiem izvietotas sportistu ģērbtuves un tribīnes 2.stāva līmenī. Halles 2.stāvā ir kafejnīcas telpas un trenažieru zāle.