Datorvīrusu eksperti novērojuši, ka tārps Conficker 1. aprīlī, kā jau prognozēts, pats sevi ir aktivizējis un cenšas sazināties ar hakeru centrālo datoru, lai saņemtu jaunas pavēles.

Eksperti lēš, ka šis tārps varētu būt inficējis jau vairāk nekā 10 miljonus datoru. Piemēram, Vācijā 7% no visiem datoriem ir inficēti ar šo tārpu.

CNN norāda, ka bažas, par to, ka Conficker tārps varētu izraisīt haosu, nav piepildījušās, jo ziņojumu par lielām problēmām neesot. Tomēr, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, datorvīrusu eksperti iesaka pārbaudīt savus datorus un atjaunot antivīrusu programmas!

"Kamēr Jums ir atjaunināta antivīrusa programma ar Jūsu datoru visam vajadzētu būt kārtībā," norādīja IT eksperts Kriss Pirilo (Chris Pirillo).

Latvijas valdība šodien nolēma izdot ASV kibernoziegumos apsūdzēto Latvijas pilsoni Denisu Čalovski.

(Papildināta ar Bordāna viedokli 2.rindkopā.)

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) norādīja, ka, visticamāk, tas nav vienas dienas jautājums par Čalovska nogādāšanu ASV. Viņš komentāros par valdības lēmumu bija lakonisks, norādot, ka par šo jautājumu plašāk būtu jākomentē valdības vadītājam.

Čalovska izdošana Latvijas politikas dienaskārtībā ir jau ilgāku laiku, tomēr lēmums vēl nav ticis pieņemts, jo izdošanas normatīvā bāze ir tikusi apstrīdēta Satversmes tiesā, turklāt valdošās koalīcijas starpā šajā jautājumā nevalda vienprātība - pret izdošanu iestājas Reformu partijas (RP) politiķi.

Tieslietu ministrija (TM) ir saņēmusi ASV Tieslietu departamenta vēstuli, kurā ASV sola garantēt, ka tiks ievērotas smagos kibernoziegumos apsūdzētā Imantas iedzīvotāja Denisa Čalovska cilvēktiesības, ja Latvija viņu izdos ASV.

Kā paskaidroja tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL-TB/LNNK) padomnieks Jānis Tomels, tādā veidā ASV «kliedēja Latvijas bažas par iespējamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem».

Jautāts, vai atbilstoši Latvijas un ASV izdošanas līgumam un Eiropas Padomes konvencijai Čalovskim būs tiesības piespriesto sodu izciest Latvijā, Tomels norādīja, ka ASV vēstulē neiebilda pret to.

Konkrētāku informāciju par vēstuli Tomels nesniedza.

TM iepriekš sniedza atzinumu, ka tā neredz šķēršļus Čalovska izdošanai, tomēr Ārlietu ministrija un tiesībsargs šaubījās par viņa cilvēktiesībām, līdz ar to, lai novērstu izteiktās šaubas, tika lūgts sniegt garantijas, ka izdošanas gadījumā Čalovska kriminālprocesa laikā tiks nodrošinātas cilvēktiesības un tādas kriminālprocesuālās tiesības kā tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp tiesības uz aizstāvību.

No Rīgas centrālcietuma šodien atbrīvoja ASV kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski.

Čalovskis pēc iznākšanas no cietuma žurnālistiem plašos komentāros neieslīga, jo viņam esot grūti parunāt, vien norādīja, ka ir pateicīgs visiem, kuri viņu atbalstīja.

«Es gribētu pateikt paldies visiem, kas mani atbalstīja, kas zvanīja un sūtīja vēstules. Esmu gandarīts par pareizi pieņemto lēmumu,» uzsvēra jaunais vīrietis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka jebkurš Latvijas pilsonis ir vajadzīgs Latvijai. Uz norādi, ka atsevišķi politiķi viņu nodēvējuši par noziegušos «urlēnu», Čalovskis atbildēja: «Kas tas urlēns tāds ir? Es nezinu, ko tas nozīmē.»

«Latvijas pilsonis ir galvenais pamats Latvijai un, manuprāt, jebkurš Latvijas pilsonis ir vajadzīgs mūsu valstij un tāpēc ir vajadzīgs reemigrācijas plāns un citi plāni,» piebilda apsūdzētais.

Par Imantas hakeri dēvētais Deniss Čalovskis izveidojis «sociālo nekomerciālo projektu» - interneta portālu stopbedres.lv, kuru iedzīvotāji aicināti izmantot, lai ziņotu Rīgas domei par bedrēm.

Kā paziņojumā medijiem skaidro pats Čalovskis, izmantojot stopbedres.lv, Latvijas iedzīvotāji var paziņot par problēmām pašvaldības apkaimē, tādējādi nodrošinot ātru un efektīvu komunikāciju starp sabiedrību un valsts institūcijām.

Ieraugot bedri uz ceļa, iedzīvotāji to varēs nofotografēt, augšupielādēt portālā stopbedres.lv, norādot bedres atrašanas vietu, un portāls automātiski aizsūtīs to Rīgas domei, lai pašvaldība bedri varētu likvidēt.

«Savukārt Rīgas domei vajadzēs apskatīt jūsu paziņojumu, likvidēt problēmu un nodemonstrēt izlabotu defektu ar fotogrāfijas palīdzību portālā stopbedres.lv,» klāsta Čalovskis.

Vīrusu skaits, kuri izplatās caur atmiņas kartēm, zemas drošības tīkliem un datoriem, kuriem nav atjaunināta aizsardzības programma, pieaug neaptveramā ātrumā, ziņo BBC.

Ļaunprātīgās programmas, pazīstamas kā Conficker, Downadup vai Kido pirmo reizi tika atklāts 2008. gada oktobrī.

Antivīrusa firma F-Secure aprēķinājusi, ka šobrīd ar šiem vīrusiem varētu būt inficēti 8.9 miljoni datoru. Eksperti arī brīdina, ka šis skaits varētu būt arī lielāks, tāpēc datoru lietotājiem nepieciešams atjaunināt antivīrusa programmas regulāri, kā arī atjaunināt Microsoft MS08-067 plāksteri.

"Microsoft paveicis labu darbu, bet jāatceras, ka vīruss turpina inficēt datorus, kuru lietotāji ir ignorējuši plākstera atjauninājumu,” norāda antivīrusa firmas Sophos vecākais tehnoloģiju konsultants Grahams Klūlijs (Graham Cluley)

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Aizvadītajā gadā informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv reģistrēja un apstrādāja 606 956 zemas prioritātes kiberincidentus, no kuriem izplatītākie saistīti ar veciem datorvīrusiem un nedroši konfigurētām ierīcēm, teikts institūcijas pārskatā par uzdevumu izpildi 2015.gadā.

Kā redzams pārskatā, visbiežākais incidents pērn saistīts ar Conficker vīrusu - tas fiksēts 95 783 reizes. Statistika liecina, ka lielākā daļa ar šo vīrusu inficēto datoru lieto novecojušu Microsoft Windows XP operētājsistēmu, turklāt netiek lietota arī pretvīrusu programmatūra.

Šis vīruss uzskatāms par novecojušu, kā arī no tā var diezgan vienkārši atbrīvoties, taču inficēto datoru īpašnieki nepūlas to darīt, padarot savu datoru par vīrusu perēkli un apdraudējumu citiem datorlietotājiem.

Tāpat nemainīgi augstas izplatības pozīcijas saglabā lielais nedroši konfigurēto ierīču skaits, kas statistikā atzīmēts kā open-ssdp un open-netbios servisi, proti, pakalpojumi, kas nodrošina servisu apziņošanu un atpazīšanu tīklā, kā arī saziņas iespējas starp iekārtām lokālā tīkla ietvaros.

Kompānija Microsoft izsludinājusi 250 tūkst. ASV dolāru lielu atlīdzību tam, kurš atradīs vīrusa Downadup/Conficker radītāju, ziņo BBC.

Minētais vīruss interneta plašumus sāka iekarot 2008. gada oktobrī un līdz šim jau ir paspējis inficēt vairākus miljonus datoru visā pasaulē.

Microsoft atlīdzību par tā radītāja notveršanu izsludinājusi tāpēc, ka uzskata šo vīrusu par krimināla rakstura uzbrukumu kompānijai.

"Mūsu uzskats ir ļoti skaidrs – tas, kurš šo vīrusu ir radījis, ir sagādājis lielas neērtības mūsu klientiem, un mēs paziņojam, ka darīsim visu, kas nepieciešams, lai šo personu aizturētu," norādījis Microsoft pārstāvis Džordžs Statakopulos (George Stathakopulos).

Sociālajos portālos aktīvi sācis darboties datorvīruss Koobface. Par to brīdina Krievijas antivīrusa programmatūras izstrādātājs Kaspersky Lab, ziņo Newsru.

Kompānija norāda, ka visbiežāk ar šādām ļaunprātīgajām programmatūrām varētu sastapties Facebook un Twitter lietotāji.

Kaspersky Lab eksperti publicējuši padomus, kā izvairīties no datorvīrusa Koobface:

- Jāuzmanās, atverot hipersaites saņemtajos ziņojumos ar aizdomīgu saturu, arī gadījumos, ja ziņojums saņemts no it kā uzticamas personas;

- Jāizmanto jaunākās interneta pārlūku versijas: Firefox 3.x, Internet Explorer 8, Google Chrome, Opera 10.

- Ja iespējams, neatklāt tiešsaistē personīgo informāciju: mājas adresi, tālruņa numuru u.tml.

- Regulāri jāatjauno datorā uzstādītā antivīrusa programma, lai pasargātos no jaunākajām ļaunprātīgo programmatūru versijām.

Tiesībsargs Juris Jansons ir nosūtījis vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim (V), aicinot vērst uzmanību uz iespējamiem smagos kibernoziegumos apsūdzētā Imantas iedzīvotāja Denisa Čalovska pamattiesību aizskārumiem.

Tiesībsargs norāda, ka birojā tika saņemti Čalovska un viņa zvērinātas advokātes iesniegumi par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem izdošanas procesā, un par iesniegumos minētajiem apstākļiem Tiesībsarga birojā ir ierosināta pārbaudes lieta.

Tiesībsarga vēstulē Dombrovskim ir uzsvērts, ka, pieņemot lēmumu par Latvijas pilsoņa izdošanu kriminālvajāšanai un tiesāšanai citā valstī, Latvijas institūcijas pieņem fundamentālu lēmumu attiecībā uz savas valsts pilsoni. Tādēļ Satversmes 98.pants, kas nosaka, ka Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības, ļauj piemērot izņēmumu.

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

Digitālais laikmets nosaka, ka mūsu ikdiena ir cieši saistīta ar dažādām tehnoloģijām un virtuālo telpu. Tās ir iekarojušas uzticību gan privātajā dzīvē, gan arī darba jautājumos un papildus datu uzglabāšanai nodrošina mums vitāli svarīgu sistēmu darbību. Piemēram, personas datu uzglabāšanu un virtuālu naudas apriti. Šāds uzticības kredīts tehnoloģijām nozīmē arī pilnīgi jaunu atbildības jomu – par kiberdrošību. Riski Baltijas valstīs vēl tikai tiek apzināti, kamēr pasaulē tas jau ir nopietns virziens, ar ko saskaras arī apdrošinātāji.

ERGO Grupas uzņēmumu pieredze citās pasaules valstīs liecina, ka kiberuzbrukumu veids, kā arī to nodarītie zaudējumi var būt ļoti dažādi, un biežāk dzirdētie gadījumi ar bankas rīcībā esošo privātpersonu datu piesavināšanos nebūt nav tie bīstamākie. To apstiprina arī starptautiskā privātuma, datu aizsardzības un informācijas drošības institūta Ponemon veiktais pētījums. Tajā secināts, ka vislielākos zaudējumus nodara kiberuzbrukumi enerģētikas un komunālo pakalpojumu nozarē. Ļaunprātīga hakeru uzbrukuma rezultātā apturēta elektroenerģijas spēkstacijas darbība var radīt ne vien bojājumus konkrētajā objektā, bet arī izraisīt daudz plašāka mēroga negadījumu ķēdes reakciju – apturēts citu uzņēmumu darbs, nelaimes gadījumi apgaismojuma dēļ vai drošības sistēmu atslēgšanās un sabojāta produkcija ražotnēs.

ASV tiesa otrdien Latvijas pilsoni Denisu Čalovski atzina par vainīgu izvirzītajās apsūdzībās par kibernoziegumiem un piesprieda viņam cietumsodu, kas līdzvērtīgs laikam, kuru viņš jau pavadījis apcietinājumā, raksta aģentūra Bloomberg.

Čalovskis tika notiesāts uz 20 ar pusi mēnešiem cietumā, kurus viņš jau ir pavadījis pirmstiesas apcietinājumā gan ASV, gan Latvijā. Prokurori gan vēlējušies vismaz divu gadu jeb 24 mēnešu cietumsoda piemērošanu, taču Čalovska advokāts iebildis, ka Čalovska loma noziegumā bijusi visai ierobežota, viņš nav saņēmis nekādu daļu no nozagtās naudas, turklāt Latvijā viņš bijis ieslodzīts ekstremālos apstākļos Centrālcietumā. Visticamāk, nedēļas laikā Čalovskis atgriezīsies Latvijā, pastāstījis advokāts Deivids Bertans.

Čalovskis, kurš savu vainu izvirzītajās apsūdzībās atzina jau septembrī, ASV tiesā atvainojies par nodarīto un stāstījis, ka viņš radījis nelegālu programmatūru, lai piepelnītos ekonomikas lejupslīdes laikā Latvijā. Par nelegālo darbu Latvijas hakeris saņēmis 1000 ASV dolārus, un šī programma izmantota vīrusā, kas inficējis vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē.

Kibernoziegumos apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju Denisu Čalovski likumsargi aizturējuši jau pirmdien, bet patlaban viņš, iespējams, ir ceļā uz ASV.

Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis aģentūrai LETA gan nekomentēja, vai Čalovskis jau ir ceļā uz ASV. Vakar viņš apliecināja, ka ir sākts Čalovska nodošanas process ASV likumsargiem.

Čalovska advokāte Ilona Bulgakova aģentūrai LETA pastāstīja, ka viņas klientu policija aizturēja 9.februārī. Advokāte domā, ka viņš jau ir ceļā uz ASV.

Bulgakova vakar par Čalovska aizturēšanu iesniegusi sūdzību Ģenerālprokuratūrai, jo uzskata, ka notikušajā saskatāma likumsargu patvaļa. «Policija ieradās mājās. Īstenībā apmānīja viņu, jo sākumā bija dotas garantijas, ka viņš pats varētu ierasties. Policija acīmredzot gribēja nodrošināties un ar garantiju. Juridiski vērtējot, aizturēšanas maksimālais termiņš ir līdz 72 stundām. Ja skatās iepriekš, tad viņš 2012.gada decembrī bija aizturēts uz 51 stundu un tagad bija paturēts apcietinājumā vairāk nekā 60 stundas. Kopā sanāk 102 stundas, un tas ir tiešs likuma pārkāpums,» norādīja advokāte.

Tiešsaistes krāpšanā vainotie rēzeknieši Pēteris un Marina Šahurovi, kurus jau 2011. gada vidū pieprasīja izdot ASV, joprojām nav nonākuši aizokeāna likumsargu rokās, liecina laikraksta Diena rīcībā esošā informācija.

Tikmēr par pavisam nesen aizdomās par dalību smagos kibernoziegumos aizturētā Imantas iedzīvotāja Denisa Čalovska izdošanu amerikāņiem Augstākā tiesa lems šodien, norāda laikraksts.

D. Čalovski 2012. gada 4. decembrī likumsargi aizturēja, nolaižoties no mājas jumta līdz viņa dzīvokļa logiem, lai pārsteigtu nesagatavotu, bet pēc tam tiesa viņu apcietināja. Viņš kopā ar kādu Krievijas un Rumānijas pilsoni ASV tiek turēts aizdomās par datorvīrusa Gozi Virus izveidošanu un uzturēšanu, par ko viņam ASV draud līdz pat 30 gadu cietumsods.

Kā raksta Diena, pat tad, ja tiesa lems viņa izdošanas lēmumu atstāt spēkā, ar to process nebūs noslēdzies. Sava piekrišana jādod arī Tieslietu ministrijai un valdībai. Šis process var aizņemt gana ilgu laiku - piemēram, jau minēto Rēzeknes hakeru gadījumā izdošanas process ilgst jau vairākus gadus. Viņiem gan apcietinājums nebija piemērots, un P. Šahurovs to izmantoja, lai aizbēgtu uz ārzemēm. Viņš ir izsludināts starptautiskajā meklēšanā, un turpmāk ar viņa meklēšanu nodarbosies ASV likumsargi. Arī Šahurovu pārim ASV draud līdz 30 gadu cietumsods. Viņus ASV Minesotas štatā tur aizdomās par krāpšanos, izveidojot neeksistējošas viesnīcas reklāmu, uz kuras uzklikšķinot, lietotāja dators tika inficēts ar vīrusu.

Valsts policija reģistrējusi gadījumu, kad no personas izkrāpta nauda ar datorvīrusa palīdzību - viltotu ziņojumu no policijas.

18.februārī Liepājā kāda sieviete savā datorā saņēma policijas emblēmu ar brīdinājumu par nodarītu noziegumu un norādītu summu, kura jāsamaksā. Iesniedzēja prasīto summu arī samaksājusi, informē Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde. Policija uzsver, ka, saņemot šāda veida informāciju (datorvīrusu), nekādā gadījumā nav jāmaksā, bet gan jāsazinās ar Datordrošības incidentu novēršanas institūciju pa tālruni 67085858, kas palīdzēs novērst šo problēmu vai informēs, kā rīkoties konkrētajā situācijā. Var zvanīt arī uz policiju vai vērsties personīgi tuvākajā iecirknī. Valsts policija uzsver, ka šis ir kārtējais krāpšanas mēģinājums.

Mākslīgais intelekts. Tā nešaubīgi divos vārdos var aprakstīt centrālo notikumu biznesa pasaules informācijas tehnoloģiju jomā aizejošajā gadā. Šis vārdu salikums bija redzams un dzirdams visur – konferencēs, masu medijos, uzņēmumu plānošanas sapulcēs un valdes sēdēs. Dažkārt pārspīlēti bieži un pat apnicīgi.

Tomēr nevar noliegt, ka MI risinājumu nemitīga uzlabošana patiešām nodarbināja uzņēmumu vadītāju prātus, liekot meklēt, kā tos integrēt kompānijas darbā un gūt maksimālu labumu. Šis process ne tuvu nav beidzies. Patiesībā tas tikai pa īstam uzņem apgriezienus, MI rīkiem no demonstrāciju stendiem nonākot reālā darba vidē. Tādēļ var pavisam droši prognozēt, ka arī 2025. gadā MI no uzņēmējdarbības vides «karstāko» tehnoloģiju tendenču saraksta augšgala neatkāpsies. Vienīgi, atšķirībā no šā gada, tas iegūs konkrētākas, skaidrākas aprises.

Atbrīvos no rutīnas darbiem

Kamēr "sintētiskais saprāts" vēl nav kļuvis gudrāks un radošāks par mums pašiem, tas tiks nostrādināts cilvēku labā. Proti, 2025. gada redzamākā aktualitāte varētu būt masveidīga MI rīku iekļaušana uzņēmumu rutīnas darbu veikšanā. Kā Latvijā, tā citur rietumu pasaulē bizness sastopas ar kvalificēta darbaspēka trūkumu, kam nav vienkārša risinājuma. Negatīvie demogrāfijas rādītāji daudzās attīstītajās valstīs liecina, ka uz vērienīgu jauno speciālistu pieplūdumu varam necerēt, tādēļ nāksies maksimāli produktīvi izmantot esošos cilvēkresursus. Un kā to vislabāk izdarīt? Atbrīvojot darbiniekus no laiku aizņemošiem rutīnas darbiem. IT biznesa mākoņrisinājumu ražotājs Visma šogad veiktā Eiropas mēroga uzņēmumu aptaujā ar pārsteigumu konstatēja, ka puse no visiem aptaujātajiem vairāk nekā 40% no visa darba laika patērē administratīvu uzdevumu veikšanai. To vidū ir dažādu dokumentu un atskaišu sagatavošana, rēķinu izrakstīšana, rīkojumu sagatavošana un citas birokrātiskas procedūras, kas reizi no reizes atkārtojas. Tajās reti vajadzīgs radošs piesitiens, tādēļ šos uzdevumus bez grūtībām varētu veikt MI rīki. To uzskatāmi apliecina šajā pat aptaujā noskaidrotais, ka 54% respondentu izdevās krietni ietaupīt darba stundas, kad viņi ieviesa augsta līmeņa grāmatvedības sistēmu, kas automatizē lielu daļu darbu.

ASV informācijas tehnoloģiju gigants Microsoft otrdien izlaidīs ārpuskārtas papildinājumu, lai novērstu nesen atklāto vājo vietu interneta pārlūkprogrammas Internet Explorer divās vecākās versijās - IE6 un IE7.

Vājās vietas nav konstatētas jaunajā versijā IE8 un vecajā IE5.

Atgādinām, ka vairāku valstu valdības brīdināja cilvēkus, iesakot datorlietotājiem izvēlēties citas interneta pārlūkprogrammas. Brīdinājums saistīts ar faktu, ka ļaunprātīgā programma, kas iepriekš izmantota uzbrukumiem meklēšanas servisam Google, publicēta internetā. Tādējādi detaļas par to, ka pārlūkprogrammas vājā vieta izmantojama uzbrukumiem ir brīvi pieejama internetā, līdz ar to hakeri var ļoti ātri veikt labojumus datorvīrusā, lai izmantotu to arī pret jaunākām pārlūkprogrammas versijām.

Francijas valdības kiberdrošības aģentūra Certa uzsvēra, ka hakeri var izmantot vājo vietu, lai attālināti pārņemtu kontroli pār datoriem.

Igaunijas pilsonim Arturam Bojko tiesa piespriedusi 2 gadu un 7 mēnešu ilgu cietumsodu, kā arī 6,5 miljonu kronu (292 tūkst. latu) lielu naudas sodu par datorvīrusa Allapple izplatīšanu, nodarot lielus zaudējumus vairākām kompānijām.

Pirmos uzbrukumus A. Bojko izdarīja 2004. gada jūlijā. Tā mērķis bija Igaunijas datoru ražotājs Microlink un ziņu portāls Delfi, kas tolaik arī piederēja Microlink. Kompānija uzsākot izmeklēšanu, Interneta pakalpojumu sniedzējs Starman nobloķēja Bojko un Allapple izstrādātājs vairs netika klāt Microlink sistēmām.

Pēc šī atgadījuma A. Bojko uzsāka uzbrukumus Starman.

Viens no pēdējiem A. Bojko upuriem bija apdrošināšanas kompānija IF Eesti Kindlustus, ar kuru A. Bojko bija strīds par kādu satiksmes negadījumu, kurā viņš pats bijis iesaistīts. A. Bojko uzbrukuma rezultātā tika ietekmēta valsts un policijas pieeja IF Igaunijas datubāzēm.

«Biju uztaisījis kafiju, brokastis un gaidīju mājās vecākus. Tad pēkšņi izdzirdēju lielu troksni, istabā ielidoja granāta, bet neatceros, kādu vielu tā izdalīja. Es it kā apdullu, un nākamajā mirklī mani jau turēja ciet vīrieši, kuru sejas sedza maskas; daži vīrieši iekļuva pa durvīm un uzreiz sāka pārmeklēt mēbeles. Kāds Ekonomikas policijas darbinieks bija ļoti rupjš un draudēja - ja pretošos, man sāpēs. Daudz ko no tās dienas notikumiem vairs neatceros, bija šoks. Un arī tāpēc, ka to dzīves posmu liku sev aizmirst,» laikrakstam Diena stāstījis Deniss Čalovskis, kuru Amerikas Savienoto Valstu varas iestādes apsūdz par līdzdarbošanos Gozi datorvīrusa izveidē, kas inficējis vairāk nekā miljonu datoru visā pasaulē.

Šis viņa dzīves posms sākās pagājušā gada 4. decembrī.

«Cietumā man bija emocionāli ļoti grūti - izturēju, tikai pateicoties draugu un ģimenes atbalstam,» Dienai teicis D. Čalovskis, kurš pēc iznākšanas no cietuma apņēmies atgūt zaudēto dzīves gadu.

«Režīms paredzēja celties sešos no rīta un iet gulēt desmitos vakarā - pa vidu bija daudz brīva laika. Vienu stundu dienā varēju pastaigāties pa īpašu teritoriju, pēc tam kamerā veicu vingrinājumus - pietupos, atspiedos, lai mazinātu muskuļu un kaulu sāpes,» viņš stāstījis. Ieslodzījumā pasliktinājusies redze un kopējais veselības stāvoklis, tāpēc tagad jālieto dažādi vitamīni.

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Nekā Personīga rīcībā esošā informācija liecina, ka mēģinājumus izmantot caurumu elektroniskās deklarēšanās sistēmā, Valsts ieņēmumu dienests piefiksējis jau jūlijā. Par to saglabājušies ieraksti sistēmas žurnālos. Tomēr tie bija tikai daži gadījumi un VID tam nepievērsa lielu uzmanību.

Programmētājs kļūdījās un aizmirsa ieslēgt drošības sistēmu, VID kļūdījās un nepievērsa uzmanību nelegālai aktivitātei sistēmā un tā rezultātā trīs mēnešus netraucēti EDS saglabātos dokumentus kopēja kāds, kam nav atļaujas. Tas darīts ārpus VID darba laika, automatizēti un no dažādām ārvalstu IP adresēm, kuras regulāri mainītas. Izmeklēšana liecina, ka šī ir vienīgā nelegālā pieslēgšanās VID datu bāzei.

Lai arī kļūda programmatūrā bijusi vienkārša, kiberdrošības eksperti lēš, ka to tik vienkārši pamanīt nevarēja un tam vajadzēja zināšanas IT jomā. Exigen Services izpilddirektors Ivars Puksts sacījis: «Tā kļūda, man jāatzīst, bija vienkārša un tur lauzt neko nevajadzēja. Bet zināmu IT kvalifikāciju tur vajadzēja. Tas nebija tik vienkārši. »

Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko profesiju uzskata politiķa arodu. Savukārt zinātnieka profesija finansiālās stabilitātes ziņā pielīdzināta vien sētnieka vai apkopēja darbam, liecina Naudas plānošanas centra (NPC) un SKDS veiktā aptauja.

Respondentu vērtējumam tika piedāvātas 16 dažādas profesijas, lūdzot izvērtēt to finansiālo stabilitāti. Rezultāti liecina, ka stabilāko profesiju TOP 5 veido: politiķi – 45%, juristi un advokāti – 39%, ārsti un mediķi – 36%, datorspeciālisti un programmētāji – 32%, bet topa piecinieku noslēdz – ekonomisti un finansisti – 22%.

«Profesijas, kas ilgstoši uzskatītas par prestižām, tiek uzskatītas arī par finansiāli stabilām,» norāda Naudas plānošanas centra vadītāja Signe Bierande. Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%). Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajiem pārliecinoši tiek saukti – politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju arodi.

Tehnoloģiju kompānija Microsoft uzsākusi programmu, kuras ietvaros datorspeciālistiem maksās līdz pat 150 tūkstošiem ASV dolāru lielu atlīdzību par kompānijas programmatūrā atklātajiem drošības caurumiem.

Microsoft atlīdzību programma ir viena no devīgākajām nozarē, norāda Reuters. Kompānija gan ilgāku laiku kavējās ar tās ieviešanu, neskatoties pat uz to, ka līdzīgas atlīdzības programmas par atrastajiem drošības caurumiem jau piedāvā Google un Facebook. Prognozējams, ka ievērojamā atlīdzība izraisīs lielu interesi datu drošības speciālistu un hakeru aprindās, kuriem gan ar atklātajām drošības problēmām, lai saņemtu naudu, būs jādalās ar Microsoft. Kompānija maksāšot arī papildus 50 tūkstošus ASV dolāru lielu atlīdzību tiem speciālistiem, kas ne tikai atklās drošības problēmas, bet arī izdomās veidu, kādā tās atrisināt.