Vairāk nekā 50 lietojumprogrammās, kas Android ierīču lietotājiem pieejamas caur interneta veikalu Android Marketplace, konstatēts datorvīruss, ziņo BBC.

Analītiķi lēš, ka datorvīrusu saturošās lietojumprogrammas, kas bijušas jau esošo programmu ar datorvīrusu aprīkotas kopijas, lejupielādētas aptuveni 200 tūkstošu reižu.

Visas lietojumprogrammas, kas saturēja datorvīrusu, tagad no interneta veikala izņemtas un vairs nav pieejamas Android Marketplace lietotājiem.

Datorvīruss, kuram dots nosaukums DroidDream, nokļūstot kāda lietotāja viedtālrunī, automātiski nosūta šīs ierīces datus, piemēram, tās unikālo kodu, uz kādu attālinātu serveri, kā arī nodrošina vīrusa izstrādātājam brīvu piekļuvi telefonam.

Patlaban Google saistībā ar notikušo incidentu veic izmeklēšanu.

Finanšu ministrija brīdina par tās vārdā izsūtītiem viltus ziņojumiem, kas satur datorvīrusu, aģentūru LETA informēja ministrijā.

FM vārdā tiek izsūtīti viltus ziņojumi, aicinot to saņēmējus atvērt pielikumus par nodokļu nomaksu. Tas ir datorvīruss, kas izmanto viltotu ministrijas e-pasta adresi.

«Ja esat saņēmuši šādu e-pasta vēstuli, nekādā gadījumā neatveriet pielikumus un nekavējoties dzēsiet to,» brīdināja FM.

Šodien masveidā izsūtītais pielikums, vēstulēs ar virsrakstu «nokavētu nodokļu maksājumu: Nauda, kas paredzēta valsts budžetam, ir arī jūsu nauda!» satur «P2P» tipa datorvīrusu, kas veic inficētajos datoros esošo paroļu un citas piekļuves informācijas zādzību.

Par šo incidentu FM informējusi informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju «Cert.lv».

Hakeri ieguvuši konfidenciālu informāciju par starptautiskās kompānijas DHL klientiem, raksta laikraksts Bizness & Baltija.

Kompānija veikusi dienesta izmeklēšanu un potenciālajiem upuriem sniegusi padomus, kā rīkoties. B&B darbinieks no Vācijas interneta kataloga iegādājies firmas Louis vējjaku, un saņēmis informāciju, ka pasūtījumu piegādās firma DHL.

Pēc neilga laika viņš jau it kā no DHL saņēmis ziņojumu, ka pasta darbinieki it kā nav saņēmuši viņa adresi, tāpēc pasūtītājam jāiepazīstas ar klāt pievienoto dokumentu. Pielikumā bijis datorvīruss. DHL Latvia skaidrojusi, ka tā nekad pie klientiem nevēršas ar e-pasta palīdzību, bet zvana tiem pa telefonu. Pēdējā laikā kompānija saņemot līdz 10 zvaniem dienā no neapmierinātiem klientiem, kas saņēmuši datorvīrusus. Turklāt šādus sūtījumus saņemot ne tikai DHL klienti, bet arī pavisam nejauši cilvēki. B&B norāda, ka interesanti ir tas, ka spama sūtītāja adrese beidzas tieši tā, kā DHL kompānijai – dhl.com. Brīdinājumus saviem klientiem mājaslapā ievietojusi arī DHL Krievijas filiāle.

Hakeri sākuši izplatīt datorvīrusus arī izmantojot populāro video portālu YouTube, turklāt, iespējams, ka šī YouTube lietotāju krāpšana tiek realizēta caur Latviju.

Forbes ziņo, ka ASV kompānija eSoft atklājusi jaunus hakeru centienus inficēt interneta lietotāju datorus ar vīrusiem. Proti, šoreiz hakeri ievietojuši populārajā interneta vietnē YouTube dažādus neīstus videoklipus, uz kuriem uzklikšķinot tiek piedāvāts uzinstalēt programmu, kura nepieciešama šo video aplūkošanai. Ja lietotājs izvēlas šo programmu instalēt, viņa datorā tiek iestatīts datorvīruss.

Šie viltus video parasti ir ar «skaļiem» nosaukumiem, sākot no sensacionāliem BP naftas noplūdes videomateriāliem līdz Harija Potera filmām.

Kāds neatkarīgs interneta drošības eksperts Dančo Dančevs (Dancho Danchevs), kurš arī aprakstījis šo hakeru paņēmienu YouTube lietotājus apkrāpšanai, norāda, ka tīkls, kurš tiek izmantots šo datorvīrusu izplatīšanai, ir Latvijas izcelsmes, un ticis pielietots arī viltus Apple un iTunes dāvanu karšu izplatīšanā.

Lielākā daļa amerikāņu jauniešu neprotot rakstīt ar roku, kā arī domā, ka Bēthovens ir suns, nevis austriešu komponists, liecina Beloitas koledžas socialogu pētījums ASV.

Katru gadu, sākot no 1998.gada, koledžas profesors Toms Makbraits un viņa kolēģis Rons Nifs publicējot pētījumu par redzesloka apmēriem, kas balstīti uz pirmo kursu studentu aptaujām, raksta telegraf.lv.

Šogad pētījuma rezultāti šokējuši autorus. Izrādījies, ka lielākā daļa jauniešu, kas šogad pabeiguši skolu un iestājušies augstskolās ir pārliecināti, ka Mikelandželo ir datorvīruss, bet tāda valsts kā Čehoslovākija nekad nav eksistējusi.

Bez tam jaunieši arī domā, ka Klints Īstvuds nekad nav filmējies un vienmēr bijis tikai režisors. Pētījuma autori arī atzīmē, ka pēc tā ir viegli izsekot, kā ar gadiem mainās amerikāņu pirmkursnieku zināšanas. Piemēram, 2007.gadā pirmkursnieki domājuši, ka «banānu republika» ir tikai apģērbu veikalu tīkla nosaukums.

Pieticīgās un renovētās militārās kazarmās, kas saglabājušās vēl no pagājušā gadsimta sākuma, Tallinā ir izvietots NATO kiberaizsardzības centrs (CCD COE), kurā tiek apmācīti tie datoreksperti, kuriem būs jāaizstāv datu pārraides tīkli no kiberuzbrukumiem, raksta Euobserver.

NATO apmācību centrā, kas izveidots 2008. gadā, tiek apmācīti 30 eksperti no Vācijas, Igaunijas, Spānijas, Ungārijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas un Slovākijas. Šeit tiek organizētas apmācības, semināri un simulācijas, kā arī tiek pētīti kiberaizsardzības juridiskie aspekti.

Liela apmēra uzbrukums, kas uz vairākām dienām no ierindas izvestu serverus, līdzīgs tam, kādu 2007. gadā piedzīvoja Igaunija, varētu būt mazāk postošs nekā mazs, bet labi izplānots datorvīruss, kas izmainītu, piemēram, ķīmisko formulu ūdens attīrīšanas iekārtās vai kodolmateriālu bagātināšanas centrifūgas ātrumu, norāda centra direktors Ilmars Tams (Ilmar Tamm).

Latvijas interneta vietnes pievienotas to tīmekļa mājas lapu sarakstam, kuras var skart datorvīruss, pieprasot bankas karšu datus. Atverot internetbanku, parādās papildu logs ar paziņojumu, ka banka nevar atpazīt klienta izmantojamo datora sistēmu un lūdz ievadīt informāciju par savu norēķinu karti, atsaucoties uz dažu Latvijas interneta lietotāju teikto, pavēstījusi Swedbank.

Datoru lietotāji visā pasaulē jau bija cietuši no šī vīrusa, bet pēdējā vīrusa versijā, mājas lapu sarakstam tika pievienotas arī Latvijas interneta vietņu adrešu nosaukumi, skaidro banka, vienlaikus norādot, ka šis gadījums nav uzbrukums Swedbank internetbankai.

Vīruss darbojas, inficējot lietotāja datoru - tas atver papildu logu ar anketu brīdī, kad datora lietotājs atver vīrusā iepriekš saglabāto mājas lapas adresi. Ja vīruss inficē lietotāja datoru un šis datora lietotājs ieraksta kādu no iepriekš vīrusa radītāju sagatavotiem atslēgvārdiem, tad lietotājam parādās minētais logs ar anketu. Vīrusam pašam nav saskares ar to interneta vietni, kuras vārdu tas izmanto.

Lai gan iespēja piedalīties vēlēšanās, izmantojot internetu, nevis dodoties uz vēlēšanu iecirkni, daudziem šķiet ērta un XXI gadsimtam atbilstoša, tomēr rada arī bažas par vēlētāju datu drošību un vēlēšanu rezultātu viltošanas novēršanu. Arī starptautiskā pieredze nav viennozīmīgi vērtējama, jo informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti uzskata, ka pasaulē vēl nav izveidota interneta vēlēšanu sistēma ar 100% drošības līmeni, raksta laikraksts Diena.

Satiksmes ministrijas koncepcijā par elektroniskās balsošanas ieviešanu aplēsts, ka i-vēlēšanu sistēmas izveide un uzturēšana laikā no 2013. līdz 2015. gadam izmaksās 1,78 miljonus latu, norāda laikraksts.

IT speciālistu vidū gan pastāvot uzskats, ka šobrīd Latvijā vispār tiek apspriests interneta vēlēšanu (i-vēlēšanu) variants, kam ir diskutabls drošības līmenis.

«Interneta vēlēšanu koncepcija šobrīd tiek virzīta ļoti intensīvi, un mēs baidāmies no spēka, kas tiek pielikts, lai to īstenotu,» teicis LU profesors, IT jomas eksperts Jānis Bičevskis.

Vājākais procesa elements, pēc profesora paustā Dienai, esot lietotāja dators, kas visbiežāk ir nepietiekami aizsargāts un var būt inficēts. Datorvīruss var gan inficēt, gan arī modificēt balsošanas programmu. Šādi gadījumi jau reģistrēti, piemēram, pēc Igaunijas i-vēlēšanām kāds vēlētājs bija piefiksējis lietotni, kuru pēc ārējām pazīmēm nevarēja atšķirt no īstās Igaunijas i-vēlēšanu sistēmas lietotnes.

Latvijā izplatās bīstamais CTB Locker datorvīruss, kas pēc inficēšanās šifrē datorā esošos failus, par atšifrēšanas atslēgu pieprasot izpirkuma maksu.

Vīruss CTB Locker izplatās ar mēstuļu jeb spama palīdzību. Mēstules tēmas var būt dažādas, parasti tas ir paziņojums par faksa saņemšanu ar pielikumā pievienotu zip failu. Atverot mēstules pielikumā esošo failu, iespējama datora inficēšanās ar CTB Locker vīrusu, kas šifrē visus datorā esošos failus.

Vīruss sašifrētos failus padara nelasāmus un to pilnīga atgūšana bez rezerves kopijām tehniski nav iespējama. Krāpnieku mērķis ir saņemt izpirkuma maksu par failu atbloķēšanu, taču CERT.LV neiesaka maksāt krāpniekiem, jo tas netieši veicina šādu krimināla rakstura aktivitāšu atbalstu.

CERT.LV brīdina, ka šādas mēstules pielikuma atvēršana var beigties ar visu failu zaudēšanu datorā.

E-pasta lietotājiem Latvijā tiek izsūtītas mēstules ar tēmu «Neapmaksats rekins!» vai «Sūdzība par rēķinu». Atverot mēstules pielikumā esošo failu, dators tiek inficēts ar CTB Locker vīrusu, kas šifrē visus datorā esošos failus. Vīruss izplatās caur failu apmaiņas vietnēm, tādām kā failiem.lv, files.inbox.lv un lejup.lv.

Mēstules paraugs:

Pēc CERT.LV rīcībā esošās informācijas, mēstules izsūtītas desmitiem tūkstošu e-pasta lietotāju Latvijā. Vīrusa izplatības upuri ir gan privātpersonas, gan valsts un pašvaldību iestādes, gan uzņēmumi.