Apgrūtinoša gaļas legāla realizācija bremzē truškopības nozari Latvijā, taču rietumvalstīs seniori audzē trušus tieši parocīgā izmēra dēļ – viens trusis vienai maltītei, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gadumijā līdz pareizticīgo Ziemassvētkiem un Lieldienās ir lielākais truša gaļas pieprasījums, bieži legāli no saimniecībām šai laikā iegādāties gaļu nevar, tad uzvirst pārdošana bez čeka. Tā ir lielākā nozares kaite, un būtu jācīnās ar tās cēloņiem, nevis ar sekām, kā tas ir pašlaik, kad nozares mugurkauls – nelielie audzētāji – dzīvo bailēs par kontrolpirkumiem un pārbaudēm. Nozari bremzē ne tikai sadrumstalotā trušu audzēšana mazās saimniecībās un bieži neatbilstošas tehnoloģijas, bet arī sarežģīta legāla gaļas realizācija kaušanas prasību dēļ. Truša gaļa iespiedusies pelēkajā zonā, tāpēc nav statistikas par gaļas vai trušādas pārdošanas apjomiem, jo liels saražotās produkcijas apjoms tiek patērēts savām vajadzībām vai pārdots nelegāli, daudzi audzētāji saimniecības nereģistrē. Vēl vienu pliķi nozarei iesit truša gaļas pagaidām nelielā popularitāte mūsu valstī – citu dzīvnieku un putnu gaļa galdā tiek celta ievērojami biežāk.

Apgrūtinoša gaļas legāla realizācija bremzē truškopības nozari Latvijā, taču rietumvalstīs seniori audzē trušus tieši parocīgā izmēra dēļ – viens trusis vienai maltītei.

Turcijas uzņēmums Cakes and Bakes pieņēmis lēmumu veikt nopietnas investīcijas Rīgas lidostā, tādējādi veicot būtisku ieguldījumu lidostas Rīga komerczonas attīstībā, informēja TAV Latvia pārstāvis Girajs Čolpans. Viņš skaidroja, ka Cakes and Bakes darbu sāks īsi pirms vasaras sezonas un piedāvās jaunus restorānus un kafejnīcas, kur pasažieri varēs izbaudīt «visaugstāko servisu».

Par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Konkurences padome (KP) sodījusi valsts a/s Latvijas pasts (LP), uzliekot 12 tūkst. eiro soda naudu. Uzņēmums nepiekrīt ne KP secinājumiem, ne lēmumam, tādēļ to noteikti pārsūdzēs.

Aģentūra Reuters fotogrāfijās iemūžinājusi Bagramas gaisa spēku bāzes paliekas. Bāze tiek sašaurināta, ASV vadītajai kaujas misijai tuvojoties noslēgumam.

Māra Lapiņa un Rolands Aumeisters dzīvo Annas pagastā mājās ar nosaukumu Oši. Viņu piemājas saimniecībā ir 17 kazas, vairāki duči pīļu, kā arī vairākas vistas un deviņi truši. Saimnieki vēlas attīstīt savu saimniecību un plāno arī iegādāties zosis, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Oši ir M.Lapiņas dzimtas mājas. Pašreiz viņa ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un aktīvi darbojas savā piemājas saimniecībā. «Pabeidzu te skolu, pastrādāju, bet vēlāk devos uz dzīvi Rīgā. Nodzīvoju tur vairāk nekā desmit gadus, un nu jau kādus četrus gadus esam atgriezušies uz dzīvi šeit. Te dzīvoja mana mamma, kurai jau bija divas kaziņas. Tā arī tā lieta sākās,» stāsta M.Lapiņa.

Katrai kaziņai ir savs vārds, piemēram, divus mazākos kazlēnus sauc par Plusiņu un Mīnusiņu. «Kazām vārdus liek mūsu meitas Laura un Evelīna. Mums ir arī kaza, vārdā Asaka,» stāsta M.Lapiņa. Interesanti vārdi ir arī saimniecības trušiem, un vienu no tiem sauc par Knapsieri. «Kad atbraucām šeit dzīvot, manai mammai jau bija truši un viens no viņiem kļuva vārgs. Mamma teica, ka tas būs jākauj nost, bet es teicu, ka neļaušu viņu nokaut, jo man viņš patīk. Sāku lasīt, kas jādara, lai trusis atkoptos, un tā pamazām tas kļuva aizvien veselīgāks. Tagad Knapsieris ir vaislas tēvs. Vārds Knapsieris radās no tā, ka viņš sākumā bija izvārdzis un kaulains,» stāsta M.Lapiņa.

Mazo dzīvnieku dārzā «Dobuļi» Iecavas novada Dzimtmisā veidojas paralēls biznesa virziens – vērtīgas dzijas ieguve, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Saimniece Agita Ķelpe stāsta, ka vilnu cērp no Angoras trušiem un kazām, eksotiskajām lamām un alpakām.

Pūkainais trusis no liekā kažoka jāatbrīvo reizi trijos mēnešos, kazas – divreiz gadā, alpakas – reizi gadā, lamas – reizi divos gados. Nocirpto A. Ķelpe nodod apstrādāt Sunākstes vilnas namam, kur pieņem, ar modernām iekārtām izmazgā un izkārš jēldzijā jebkuru produkta daudzumu. Pašiem to darīt būtu pārāk smags darbs.

«Sarežģītākais bija atrast piemērotu vērpjamo ratiņu un apgūt vērpšanas prasmi,» smaidot atklāj A. Ķelpe.

Ķelpes iespaidojis kādas vācu mediķu ģimenes piemērs, kurā alpakas turētas kā hobija dzīvnieki, bet tagad nodarbe paplašināta līdz patstāvīgam biznesam, no vairāk nekā 2000 fermas iemītniekiem iegūstot vērtīgo vilnu, ražojot segas un spilvenus.

Nīderlandē no dažu neveselīgu pārtikas produktu iesaiņojuma drīz tiks aizvākti populāru bērnu varoņu attēli, lai neveicinātu neveselīgas ēšanas paradumus, ceturtdien paziņoja pārtikas rūpniecības pārstāvji.

Šāds lēmums ir pieņemts pēc «publiskām debatēm par reklāmas ietekmi uz bērniem», jo «aptaukošanās ir problēma, par kuru pārtikas rūpniecība ir ļoti nobažījusies», paziņoja Nīderlandes Pārtikas rūpniecības federācija (FNLI).

Pirmoreiz Eiropā veicot šādu pasākumu, populāri multeņu personāži, tostarp trusis Mifijs, pazudīs no produktiem, kas tiek uzskatīti par neveselīgiem, bet piesaista bērnus ar iesaiņojumu.

Jaunā pasākuma mērķis ir ierobežot iesaiņojumu ar «licencētiem mediju personāžiem», kuru mērķauditorija ir bērni līdz 13 gadu vecumam, paziņoja FNLI, kas pārstāv 450 pārtikas rūpniecības uzņēmumus un 19 organizācijas.

Riska kapitāla fonds «ZGI-3», kuru pārvalda alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks «ZGI Capital», pārdevis savus 28% izstāžu pakalpojumu sniedzēja «Art Fairs Service» kapitāldaļu. Uzņēmums ir attīstījies pēc biznesa plāna un dibinātājs Bruno Mellis izmanto savas tiesības nopirkt fondam piederošās kapitāla daļas, vēsta fonda investīciju direktors Rūdolfs Krese.

Uzņēmums tika reģistrēts 2014. gada pavasarī un vērsās pie investīciju fonda pēc finansējuma aprīkojuma iegādei. «ZGI Capital» novērtēja uzņēmēja biznesa plānu, komandu un klientus un piešķīra nepieciešamās investīcijas 280 tūkstošu eiro apjomā. Uzņēmums sekmīgi atrada savu nišu, kuru izdevās apgūt, pateicoties gan inovatīviem tehniskiem risinājumiem, gan jauninājumiem loģistikā un darbu organizācijā. Tas pavēra iespēju Latvijas uzņēmumam izkonkurēt vietējās kompānijas, kas attiecīgajos tirgos darbojās jau gadiem.

Pirmajā gadā «Art Fairs Service» sasniedza 336 tūkstošu eiro apgrozījumu, 2015. gadā to dubultoja un 2016. gadā nonāca līdz 825 tūkstošu eiro apgrozījumam. Gadu no gada uzņēmums turpina gan ģeogrāfisko ekspansiju, gan jaunu tirgu iekarošanu. 2016. gadā aprīkotas izstādes Beļģijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Vācijā, Itālijā, Anglijā, Dānijā, Lielbritānijā, Spānijā un Latvijā. 99% no apgrozījuma veido eksports. Uzņēmums plāno turpmāku izaugsmi Eiropas tirgū un paplašinājumu uz Tuvo Austrumu tirgu, pielietojot jaunus biznesa modeļus.

Tomsoni brīvu nišu saskata gaļas un tās izstrādājumu ražošanā

Kalvenes Trušu muiža ir viena no saimniecībām, kas nedēļas nogalē piedalījās starptautiskajā mājdzīvnieku un zooindustrijas izstādē PetExpo 2019 Ķīpsalā. Septiņu gadu laikā tā kļuvusi par vērā ņemamu tirgus spēlētāju, piedāvājot ne tikai gaļu un tās izstrādājumus, šķirnes dzīvniekus, bet arī tūrisma pakalpojumus un suvenīrus. Šogad plānots atvērt kautuvi.

Garša atkarīga no barības

Truškopība ir lauksaimniecības nozare, kurā izaicinājumu netrūkst. Sabiedrībā valda stereotips, ka šī dzīvnieka gaļa, lai arī ļoti veselīga, ir sausa, cieta un negaršīga. «Taču tā nav. Daudz kas ir atkarīgs no šķirnes un izvēlētās barības. Taču, lai panāktu, ka gaļa ir skaista un veselīga, darbs nav vienkāršs,» saka Trušu muižas saimniece Signe Tomsone. Viņa uzsver, ka saimniecības vadmotīvs ir kvalitāte visās jomās, tādēļ neatbalsta rūpniecisko dzīvnieku audzēšanu, izmantojot vien kombinēto barību. Papildus baro ar sienu, graudiem un dārzeņiem. Lai arī citi truškopji uzskata, ka gana labs kombinētās barības piedāvājums ir Dobeles dzirnavniekam, kalvenieki iecienījuši Lietuvā ražoto. «Kamēr trusis dzīvo pie mums, tam ir jānodrošina karaliski dzīves apstākļi. Tas ir mīlestības darbs. Lai arī man vakarā ir jāapkopj teju simts vaislas mātes, katru pazīstu, zinu, ko darīs, kura ko ēdīs,» teic saimniece. Savi truši uzticēti katram ģimenes loceklim – vīram Laurim, kuram darbs Trušu muižā ir pamatnodarbe, kā arī dēliem Robertam un Patrikam. L. Tomsons piebilst, ka svešiniekam uzticēt trušu kopšanu nevar nevienā posmā. Dzirdēti stāsti par algotiem strādniekiem, kas pret dzīvniekiem izturas vardarbīgi. Taču stress trusītim var būt pat nāvējošs, tāpat tam viegli gūt traumas, jo ir trausls mugurkauls.

Mākslinieka Džefa Kūnsa radītā truša skulptūra izsolē pārdota par 91 miljonu dolāru, kas ir rekordaugsta cena mūsdienu māksliniekam, raksta CNN.

ASV mākslinieka “Trusis” - tērauda skulptūra, kuras augstums ir nepilns metrs, trešdienas vakarā pārdots Christie’s izsoļu namā, cenai pārspējot visas prognozes.

Iepriekšējais mūsdienu mākslinieka rekords piederēja Deividam Hoknijam, kura “Portrait of an Artist (Pool with Two Figures)” pērnā gada novembrī tika pārdots par 90,3 miljoniem dolāru – arī Christie’s izsoļu namā.

Christie’s iepriekš prognozēja, ka truša skulptūra tiks pārdota par 50-70 miljoniem dolāru.

#1/4

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#2/4

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#3/4

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#4/4

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Siguldas pils kvartālā un Livonijas ordeņa Siguldas pilī jeb pilsdrupās no 4. februāra līdz 13. martam būs skatāms lielo laternu gaismas festivāls “Brīnumzemē”.

Sigulda būs pirmā un vienīgā vieta Latvijā, kur būs iespēja redzēt ar rokām darinātās lielformāta zīda skulptūras.

Izgaismots gaismu festivāls būs aplūkojams nedēļas nogalēs no plkst. 18 līdz 22 un plašajā teritorijā būs skatāmi vairāk nekā 300 dažādu krāsu un izmēru gaismas objekti, kas aizgūti no Luisa Kerola pasakas “Alise Brīnumzemē” – trusis, Češīras kaķis, milzīgas, kvēlojošas sēnes, maģisks ziedu mežs un daudzas citas pasaku radības un būtnes.

Skulptūru izgatavošanā izmantoti tūkstošiem metru zīda auduma un miljoniem spuldžu. Noskaņu radīs īpaši šim festivālam komponētā mūzika, kuras autors ir elektroniskās mūzikas komponists un izpildītājs Leons Somovs.

Sliekas aizlīdušas otrā plānā, teic uzņēmuma SL ECO īpašnieks Linards Lepse. Galveno vietu saimniecībā nu ieņēmušas lielākas radības – gaļas truši.

Patlaban uzņēmuma slieku humusa ražotnē esot sakrājies krietni daudz nerealizētas produkcijas. To Linards pārdod tieši pasūtītājam, piegādājot vajadzīgo daudzumu. Fasēt mazos maisiņos un tirgot veikalā neatmaksājoties, spriež slieku audzētājs. Konkurence ir liela un cenas visdažādākās. Citi pamanoties savu preci realizēt par dempinga cenu, ar kuru nevarot konkurēt. Linards daļēji tajā vaino arī situāciju, ka ir audzētavas, kas saņem Eiropas atbalstu, tas ļauj preci padarīt lētāku. Latvijas tirgū ir slieku humusa pārprodukcija, vērtē uzņēmējs, bet ārzemju tirgum saražotā apjoma būtu par maz, pat kooperējoties. Turklāt sliekas nevar savairot strauji, ja pēkšņi radies liels gadījuma rakstura pasūtījums, jo jādomā, kur likt un ar ko barot darbinieces pēc tam, ja jauna pasūtījuma nav.