«Līgsti taksi – turi acis vaļā,» tāds vienkāršojot ir starptautiskās lidostas Rīga vēstījums ārvalstu tūristiem, kuri ierodas Latvijā. Pie bagāžas saņemšanas ārzemniekus sagaida informatīvs video, tālāk seko plakāti ar aicinājumu aplūkot izcenojumus uz taksometru durvīm.
Līdzīgi rīkojas policija, kad vairs netiek galā ar kabatas zagļiem. Izplata paziņojumus, ka pilsētā nav droši un cilvēkiem kādu brīdi pašiem rūpīgāk jāseko savām kabatām. Vairums to dara, tomēr vienmēr atradīsies kāds, kuram jānoklausās: «Mēs taču tev teicām. Pats vien esi vainīgs!»
Ir otrs aspekts – ziņas par iespējamām nepatikšanām izplatās ātrāk, ja tās skar daudzus un tiek izziņotas. Uz brīdi atcerēsimies Imantas pedofila tvarstīšanas laiku, kad uz visiem stūriem rēgojās bērnu izmantotāja fotorobots. Stāsts ir par to, ka šie plakāti ātri padarīja nervozus teju visus Rīgas iedzīvotājus. Cilvēki sāka aizdomīgi uzlūkot jebkuru vīrieti, kurš viens pats pastaigājās. Mammas nelaida bērnus spēlēties pagalmos, līdz varmāka tika notverts. Pēc notveršanas sabiedrības stress neizzuda vienā dienā.
Rīgas lidostas taksometru ķezai risinājums šobrīd ir atzīšanās, ka, redziet, mums ir problēma!
Jo lielāka ir sistēmas problēma, jo lielāks ir sabiedrības stress, kas robežojas ar kolektīvu paniku. Policija pēc līdzīgiem paziņojumiem, mobilizējusi sabiedrību, iegūst laiku un strādā, lai atrastu vainīgos, – pieliktu punktu stresam.
Rīgas lidostas taksometru ķezai risinājums šobrīd ir atzīšanās, ka, redziet, mums ir problēma! Proti, papildu uztraukums ir jau esoša uztraukuma risinājums. Paziņojumi, ka pārlieku dārgie braucieni ar taksometru kaitē Latvijas tēlam, ka cenas uz taksometru durvīm patiesībā neatspoguļo brauciena patieso cenu, ka cenu griestu atcelšana nav salāgota ar kvalitātes kritērijiem, ir nokļuvuši aizkrāsnē. Nav pat cenu krāsojuma regulējuma, un vakara stundā, piemēram, Itālijas pensionāre, tā arī nesaskatīs ar blāviem burtiem uz gaišpelēkā fona uzkrāsoto iekāpšanas maksu – 10 EUR. Pat ar divām brillēm un lukturīti rokās var neredzēt.
Masīvā tūristu informācijas kampaņa Rīgas lidostā notiek tikai nedaudzu negodprātīgu taksistu dēļ. Dienas laikā uzmeklēt klaji nejēdzīgas cenas ir grūti. Vakaros, kad vairs nav autobusu, rindā parādās «laupītāji» un vienīgais, ko sistēma pagaidām dara, – pasaka, ka viņi tur varētu būt, lai vēlāk policists piebilstu: «Jums taču teica!»
Nav normāli, ja augstāko samaksu pieprasa par braucienu vecā automašīnā ar apšaubāmām ērtībām un tādu pat apkalpošanas kultūru. Tas nav jautājums par brīvu konkurenci, bet gan par klienta tiesību aizstāvību, kas būtu jāparedz valstij. Par risku, protams, ir jābrīdina, bet ir jābūt arī risinājumam – skaidru regulējumu noformulēšana nozarē, kas izslēdz iespēju prasīt nepamatoti augstu cenu par pakalpojumu. Līdzšinējos noteikumus taksometru pārvadājumiem apstiprinājis Ministru kabinets pēc Satiksmes un Ekonomikas ministriju norādēm, līdzdarbojoties Autotransporta direkcijai un CSDD. Risinājumam ir jātop Ministru kabinetā, nevis lidostā, kas tikai mēģina ievērot esošos noteikumus.
