Latvietis ielokās pat pilnos tirgos; pārtikas nozare sagaida ES atbalstu arī lielajiem pārtikas uzņēmumiem
Embargo zīmē aizvadītie desmit mēneši bijuši smagi, sarunā ar DB pauž Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Savukārt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure ir optimistiskāka un prognozē, ka 2015. gadā tautsaimniecībai būtiskā pārtikas nozare izrāpsies no eksporta «bedres».
«Īpaši smagi klājies piena un zivju nozarēm. ES mums iedeva tikai 7,7 milj. eiro zaudējumu segšanai saistībā ar augusta sākumā Krievijas noteikto aizliegumu ievest ES lauksaimniecības produktus, bet zaudējumi ir nesalīdzināmi lielāki,» uzskata E. Treibergs. «Ja nebūtu palīdzējusi valdība, nezinu, kā pašlaik zemnieki dzīvotu Latvijā,» viņš piebilst. Kaimiņvalsts tirgus aizvēršana smagi skāra arī augļu un dārzeņu sektoru, cūkkopības nozari. Viņš vērtē, ka Krievijas dienesta Rosseļhoznadzor rosīšanās Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos mērķis ir «slēgt to mazumiņu, kas mums vēl ir palicis».
«Par laimi, mums ir enerģisks zemkopības ministrs, kas braukā no Amerikas līdz Ķīnai, lai meklētu jaunus tirgus. Piemēram, piena produkti tagad tiek sūtīti arī uz Moldāviju. Tie ir saules stariņi, kas pavīd, bet kopumā nozarei ir smagi laiki,» vērtē E. Treibegs.
«Kad ES noteica embargo, Latvijai vajadzēja Eiropai paprasīt, kas mums būs par to, ka esam tik solidāri? ES vajadzēja ieplānot līdzekļus mūsu zaudējumu segšanai,» norāda LOSP vadītājs. «Nevēlos piedzīvot, ka saimniecības bankrotē un cilvēki aizbrauc no valsts,» viņš piebilst.
«Kad sākās embargo, valdīja diezgan optimistisks redzējums – varbūt aizliegums nebūs uz ilgu laiku,» atceras I. Šure. «Par laimi, uzņēmēji nekavējoties paralēli sāka strādāt citu tirgu virzienā. Šim procesam nepieciešams vidēji gads. Tāpēc pašlaik ieguldītais grūtais darbs sāk dot augļus. Daudzi uzņēmēji aktīvi brauca, tostarp ar valsts atbalstu, meklējot jaunus tirgus un diversificējot savu portfeli,» norāda LPUF vadītāja.
Rubļa krīze situāciju tikai pasliktināja un abi faktori atspoguļojās 2014. gada eksporta rādītājos – pārtikas nozare piedzīvoja pirmo eksporta kritumu kopš 2009. gada – par 6%. «Naudas izteiksmē tie ir vairāk nekā 130 milj. eiro. Tomēr tas nav tik daudz, cik varēja būt. Uz krituma rēķina pieauga imports, lai gan iepriekš divus gadus bija pozitīva bilance. Pagājušogad rezultāts bija negatīvs, tiesa, imports pārspēja eksportu pavisam nedaudz,» stāsta I. Šure.
Plašāk lasiet rakstā Dārgā Eiropas solidaritāte otrdienas, 2. jūnija, laikrakstā Dienas Bizness (10. lpp.)!