Ministru Kabinetam sadarbībā ar politiskajām partijām, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām divu nedēļu laikā uzdots sagatavot skaidru valdības rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā, teikts valsts prezidenta Raimonda Vējoņa paziņojumā medijiem.
Valsts prezidents aicina skaidrot gan iespējamās izmaksas un institūciju kapacitāti, gan bēgļu iespējas tikt izmitinātiem, apgūt valodu un iesaistīties darba tirgū. R.Vējonis arī sagaida, ka līdz 21.septembrim būs apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija.
«Mani līdz šim nav apmierinājis valdības darbs patvēruma meklētāju jautājuma risināšanā. Valdība nav skaidrojusi situāciju ne tikai sabiedrībai, bet arī koalīcijas partneriem, kas novedis pie akūta informācijas trūkuma. Neskaidrība un bažas ir pamats tam, ka politiskās partijas un atsevišķi politiķi ir izvēlējušies vieglāko ceļu, atsakoties piedalīties problēmu risināšanā, bet izvēloties tās ignorēt un vienlaikus šķelt sabiedrību, vairojot neziņu un spekulācijas,» norāda R.Vējonis.
«Protams, visas Eiropas politikā un rīcībā nepieciešami uzlabojumi, un Latvijai tajā ir jādod savs ieguldījums. Jaunā situācija izvirza pilnīgi jaunas prasības daudzās jomās – tā ir Eiropas Savienības dienvidu robežas stiprināšana, Eiropas Savienības iekšējā drošība un informācijas apmaiņa, drošības struktūru sadarbība, tāpat arī Eiropas Savienības ieguldījums krīzes skarto reģionu stiprināšanā. Eiropas Savienībai ir jābūt ilgtermiņa politiskajam mērķim stabilizēt kaimiņu reģionus un panākt, ka daļa no bēgļiem var atgriezties dzimtenē. Tomēr jautājums, ko darīt ar Eiropā jau nokļuvušajiem cilvēkiem, kuri bēg no kara plosītajām valstīm, prasa tūlītēju rīcību. Latvija kā valsts un Latvijas politiķi nevarēs ilgstoši izvairīties no lēmumu pieņemšanas. Un šoreiz ir mūsu kārta solidāri palīdzēt, nevis meklēt aizbildinājumus, kāpēc to nedarīt,» uzsver Valsts prezidents.
R.Vējonis aicina visas partijas kopīgi strādāt un būt konstruktīvām šajā procesā: «Mēs, Latvijas iedzīvotāji, vienmēr esam bijuši līdzcietīgi pret vajātiem un ciešanās nokļuvušiem cilvēkiem, kuri izmisumā vēršas pēc palīdzības. Arī tagad mēs nedrīkstam palikt malā, kad cilvēkiem draud briesmas. Eiropas valstu spēks ir solidaritātē un kopīgā lēmumu pieņemšanā. Pašreizējais patvēruma meklētāju jautājums nav pirmais un arī nav pēdējais lielais izaicinājums, ar ko saskaramies. Taču pašlaik tas ir svarīgākais kopīgi risināmais jautājums, un no mums – kā no eiropeiskas valsts – gaida izlēmīgu rīcību.»