Rīgas Centra rajona tiesa ir ierosinājusi AS Alta Real Estate Partners maksātnespējas procesa lietu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājas lapā.

Alta Real Estate Partners maksātnespēju ir lūgusi atzīt AS Danske Capital. Danske Capital šā gada janvārī lūdza tiesu atzīt arī Alta Capital Partners maksātnespēju. Tiesa arī šajā lietā ierosināja maksātnespējas procesa lietu.

Db jau rakstīja, ka pagājušā gada augustā Danske Capital prasīja atzīt arī Alta Capital maksātnespēju. Prasība tika pamatota ar to, ka Latvijā bāzētā Alta Real Estate Partners, kas ir Alta Capital Partners meitasuzņēmums, nav spējusi izpirkt 2005. gadā emitētās obligācijas. Obligāciju izpirkšanas termiņš bija 2009. gada aprīlis.

2005. gadā Sampo pensiju fonds, kura galvenais partneris fondu pārvaldīšanā ir Danske Capital, investēja Alta Capital obligācijās. Danske Capital prasība pret Alta Capital ir 940 tūkstoši eiro, informējusi kompānijas pārstāve Silja Sārs (Silja Saar). Sampo pensiju fondā, kas investēja obligācijās, iesaistīti 55 tūkstoši cilvēku.

«Danske Bank» sākusi darbu pie detalizēta plāna izstrādes Latvijas tirgus atstāšanai, sacīja «Danske Bank» filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

«Danske Bank pametīs Latvijas tirgu. Mēs šobrīd esam sākuši strādāt pie detalizēta plāna izstrādes, un tā tapšanas gaitā sadarbosimies ar atbildīgajām institūcijām. Mēs informēsim sabiedrību, tiklīdz tas būs tapis. Kamēr nav panāktas attiecīgas vienošanās, mēs turpināsim apkalpot klientus kā ierasts, un šajā procesā pildīsim visas mūsu uzņemtās saistības,» teica Strade.

Jau vēstīts, ka otrdien, 19.februārī, «Danske Bank» dažas stundas pēc tam, kad Igaunijas finanšu uzraudzība institūcija deva rīkojumu slēgt «Danske Bank» filiāli Igaunijā tajā notikušās liela mēroga naudas atmazgāšanas dēļ, paziņoja, ka «Danske Bank» pārtrauks darbību visās Baltijas valstīs un Krievijā.

Ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne Dānijas banku grupas «Danske Bank» Latvijas filiāle nekomentē publiski izskanējušo informāciju par iespējamiem plāniem aiziet no Baltijas valstīm.

«Danske Bank» Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītāja Zane Strade aģentūrai LETA norādīja, ka šovakar nekomentēs izskanējušo informāciju.

Savukārt FKTK pārstāve Ieva Upleja aģentūrai LETA teica, ka bankas plānus aiziet no Latvijas tirgus nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt. «Mēs respektējam tirgus dalībnieka tiesības un pirms banka pati nav sniegusi nekādu informāciju, es neesmu pilnvarota neko teikt,» sacīja Upleja.

Ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam divi savstarpēji nesaistīti avoti trešdien apliecinājuši, ka «Danske Bank» Lietuvas filiāle ceturtdien varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm. Tomēr «Danske Bank» pakalpojumu centrs, kas darbojas Viļņā un paplašinās, saskaņā ar aģentūras rīcībā esošo informāciju turpinās darbu.

Datos, zinātnē balstītie lēmumi valstu, nozaru un uzņēmumu līmenī būs izšķirošais faktors tautsaimniecības transformācijā atbilstoši Zaļā kursa jau esošajiem uzstādījumiem, vienlaikus arvien vairāk būs nepieciešamas zināšanas un zinātniskie pētījumi, kas ļaus pierādīt produktu, uzņēmumu un pat valstu zaļumu.

Tādi atzinumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 9. starptautiskajā konferencē Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze savā uzrunā uzvēra, ka Latvijas iedzīvotāju labbūtībā būtiska ir visu trīs ekonomisko, sociālo un vides vajadzību līdzsvarota situācija. «To var panākt viedi un tālredzīgi, izmantojot Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, zināšanas un cilvēkkapitālu, kā arī dabas bagātības, pret kurām jāattiecas ar pietāti,» uzsvēra A. Krauze. Viņaprāt, ir svarīgi veicināt augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu Latvijā, pasaules tirgū piedāvājot kvalitatīvus produktus, kas ceļ gan ekonomiku, gan iedzīvotāju labklājību, vēl jo vairāk, ja Latvijā ir milzīgs bioekonomikas attīstības potenciāls. «Nedrīkst būt tā, ka Zaļais kurss prasa milzīgus ieguldījumus bez jebkādas ekonomiskās atdeves,» norādīja A. Krauze. Viņš uzsvēra, ka ilgtspējīga mežsaimniecība ir balstīta zinātnē un inovācijās, tā nodrošina darba vietas un ir iztikas avots daudzos Latvijas reģionos. Tieši tāpēc balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiju attīstību var tikt pārskatīti algoritmi un aprēķini saistībā ar klimata mērķu izpildi. «Lai veidotu ilgtspējīgu nākotni, mums visiem ir jāmeklē kompromisi starp ražošanu un dabas saglabāšanu, mūsu kopīgā atbildība ir veidot dzīvotspējīgu vidi, virzīt ekonomikas izaugsmi, kā arī labklājību nākamajām paaudzēm,» tā A. Krauze.

Dānijas banka «Danske Bank» pārtrauks darbību Baltijas valstīs un Krievijā, otrdien paziņoja «Danske Bank» dažas stundas pēc tam, kad Igaunijas finanšu uzraudzība institūcija deva rīkojumu slēgt «Danske Bank» filiāli Igaunijā tajā notikušās liela mēroga naudas atmazgāšanas dēļ.

Tomēr «Danske Bank» paziņojumā teikts, ka lēmums par darbības pārtraukšanu Baltijas valstīs un Krievijā esot pieņemts neatkarīgi no Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes lēmuma slēgt bankas filiāli Igaunijā.

«Neatkarīgi no Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes rīkojuma un atbilstoši savai stratēģijai koncentrēties uz pamattirgiem Ziemeļvalstīs »Danske Bank« kādu laiku apsvēra savas darbības Igaunijā, Latvija un Lietuvā, kā arī Krievijā, nākotni. »Danske Bank« tagad nolēmusi pārtraukt šo darbību,» sacīts «Danske Bank» paziņojumā.

Tajā norādīts, ka turpinās darboties «Danske Bank» pakalpojumu centrs Lietuvā, kas «Danske Bank» vajadzībām veic administratīvās funkcijas.

Ikviena finanšu iestāde tiek vērtēta pēc tās darbības principiem, piedāvāto pakalpojumu kvalitātes, to lietošanas izmaksām un citiem faktoriem.

„Pēdējā laikā mūsu juridiskie klienti aizvien vairāk tiecas efektivizēt uzņēmuma darbu. Arvien aktuālāks top arī jautājums, kā optimizēt izdevumus. Te ir svarīgi nākt klientam pretī un palīdzēt,” stāsta Danske Bankas vadītājs Raivis Kakānis.

Kā samazināt uzņēmuma izmaksas? Protams, šeit nav universālu recepšu. Katram uzņēmumam nepieciešama atšķirīga pieeja, un Danske Banka savos klientos saredz ko vairāk par skaitļu virknēm. Bankas vadītājs norāda: „Rūpējoties par klientu vajadzībām, mēs šopavasar ieviesām īpašus pakalpojumu komplektus uzņēmumiem. Kamēr citās bankās maksa par pamatpakalpojumiem pieaug, mūsu piedāvājums ļauj klientiem ietaupīt izmaksas par bankas pakalpojumiem.”

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Igaunijas lielākajai riska kapitāla sabiedrībai Alta Capital tuvāko mēnešu laikā jāatrod 500 miljoni Igaunijas kronu (22.5 miljoni latu), lai tā spētu izpirkt obligācijas, ziņo BBN.

Nākamnedēļ beidzas termiņš Alta Capital nekustamā īpašuma attīstības filiāles obligācijām 235 miljonu kronu (10.5 milj. latu) vērtībā, savukārt decembra sākumā beigsies termiņš 55 miljonu kronu (2.5 milj. latu) obligācijām citā Alta Capital filiālē. Vēl nedaudz vēlāk termiņš beidzas arī citām Alta Capital grupas uzņēmumu obligācijām.

Alta Capital valdes loceklis un partneris Indreks Rahumā gan norāda, ka obligāciju izpirkšana uzņēmumam nekādas problēmas nesagādāšot. «Mūsu naudas plūsma ievērojami pārsniedz [Alta Capital] īstermiņa saistības,» tā viņš.

Alta Capital grupai piederošā tekstilmateriālu ražošanas uzņēmuma SIA Lauma Fabrics ģenerāldirektors Andris Sedmalis Db atzina, ka no publiskās informācija vēl nevarot izdarīt nekādus secinājumus par to, kā Alta Capital situācija varētu ietekmēt Latvijā izvietoto ražotāju nākotni, savukārt no Alta Capital puses uzņēmumam neesot pagaidām sniegta nekāda informācija par iespējamām izmaiņām.

Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde devusi rīkojumu slēgt naudas atmazgāšanas skandālā iesaistīto Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli.

Uzraudzības iestāde norādījusi, ka filiālei jābeidz darbība Igaunijā astoņu mēnešu laikā kopš rīkojuma saņemšanas un, pārtraucot darbību, tai jāņem vērā klientu intereses.

Patlaban visi klientu līgumi ir spēkā un klienti var turpināt izmantot «Danske Bank» Igaunijas filiāles pakalpojumus. Attiecību ar klientiem reorganizācija tiks veikta pakāpeniski astoņu mēnešu laikā. Banka pilnībā atmaksās visus noguldījumus. Tomēr tā nedrīkst piespiest klientus pārtraukt kredītlīgumus vai atmaksāt aizdevumus pirms termiņa, sacīts finanšu uzraudzības iestādes paziņojumā.

Tajā teikts, ka «Danske Bank» astoņu mēnešu laikā visi aizdevumu līgumi jānodod ar to nesaistītai bankai vai citai ar to nesaistītai juridiskai personai, kurai ir atļauja darboties Igaunijā, un tā turpinās apkalpot šos kredītlīgumus. Ja «Danske Bank» šādu kredītlīgumu pārņēmēju nespēj atrast, tai jāatrod cits likumīgs veids, kā šos aizdevumus turpināt apkalpot, lai klientu intereses tiktu adekvāti aizsargātas.

15. martā plānots izsolīt a/s Alta Real Estate Partners 1,28 miljonus kapitāldaļu jeb 100% no sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla, liecina informācija Latvijas Vēstnesī.

Vienas kapitāla daļas nominālvērtība ir Ls 1. Kapitāla daļu novērtējums ir aptuveni 18,86 miljoni latu. Sākotnēji izsole bija paredzēta 17. februārī, taču administrators lēmis to pārcelt uz martu.

Db jau rakstīja, ka 2009. gada augustā Danske Capital prasīja atzīt Alta Capital maksātnespēju. Prasība tika pamatota ar to, ka Latvijā bāzētā Alta Real Estate Partners, kas ir Alta Capital Partners meitasuzņēmums, nav spējusi izpirkt 2005. gadā emitētās obligācijas. Obligāciju izpirkšanas termiņš bija 2009. gada aprīlis. 2005. gadā Sampo pensiju fonds, kura galvenais partneris fondu pārvaldīšanā ir Danske Capital, investēja Alta Capital obligācijās. Sampo pensiju fondā, kas investēja obligācijās, iesaistīti 55 tūkstoši cilvēku.

Caur Igauniju gājusī nauda no pēcpadomju valstīm ir ievērojami lielāka par pirmajām aplēsēm.

Līdztekus Igaunijas valdības aktivitātēm stingrākai naudas atmazgāšanas (AML) politikas ieviešanā ir kļuvis zināms patiesais naudas apjoms, kas caur Danske Bank Igaunijas atzaru ir gājusi no Krievijas un citām pēcpadomju valstīm. Financial Times, atsaucoties uz tās rīcībā nonākušu Danske Bank pasūtīto pētījumu, ko veikusi konsultāciju firma Promontory Financial, raksta, ka caur Igauniju plūdušās aizdomīgās naudas apjoms ir sasniedzis pat 30 miljardus USD gadā.

Līdz ar naudas atmazgāšanas skandāla eskalāciju Igaunijas ģenerālprokuratūra jūlija beigās sāka kriminālizmeklēšanu par Danske Bank darbībām, un Igaunijas valdība ir uzdevusi Finanšu ministrijai septembra laikā izstrādāt un iesniegt priekšlikumus par AML politikas pastiprināšanas pasākumiem, ziņo Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR. Finanšu ministrs Tomass Teniste ir norādījis, ka valdība jau 2014. un 2015. gadā ir rīkojusies AML jomā, lai bankas pārtrauktu riskanto nerezidentu kontu apkalpošanu, tāpēc apšaubāmu darījumu skaits pēdējos gados ir ievērojami samazinājies, raksta ERR. Tomēr nesenās pagātnes reālo darījumu apjomu nākšanai gaismā paredzami būtu jānoved gan pie vainīgo atrašanas un sodīšanas, gan skrūvju ciešākas pievilkšanas finanšu sektora uzraudzībā.

Dānijas finanšu uzraudzības institūcija trešdien nolēmusi nesodīt banku «Danske Bank» par naudas atmazgāšanas pieļaušanu Igaunijas filiālē, taču bankai izdevusi astoņus rīkojumus un izteikusi astoņus aizrādījumus.

«Dānijas finanšu uzraudzības institūcija ir izvērtējusi «Danske Bank» vadības un vecāko vadītāju lomu saistībā ar tagad slēgtajiem nerezidentu portfeļiem «Danske Bank» Igaunijas filiālē. Šī izvērtējuma rezultātā izdoti astoņi rīkojumi un izteikti astoņi aizrādījumi. «Danske Bank» šos rīkojumus un aizrādījumus ir ņēmusi vērā. Papildus nesenos gados realizētajām iniciatīvām «Danske Bank» tagad īstenos vēl citus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šiem rīkojumiem,» teikts bankas paziņojumā.

Dānijas finanšu uzraudzības institūcijas astoņi rīkojumi attiecas uz iekšējās kontroles uzlabošanu un atbilstības nodrošināšanu prasībām. Tāpat institūcija izdevusi direktoru padomei un valdei rīkojumu nodrošināt, ka banka tai sniedz atbilstošu informāciju, kā arī stiprina savu pārvaldību.

Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav sadarbojies ar Igauniju, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

WSJ publikācijā teikts, ka, lai gan Igaunijas Finanšu inspekcija vairākkārt norādījusi Dānijas kolēģiem uz aizdomīgām darbībām «Danske Bank» Igaunijas filiālē, Dānijas Finanšu inspekcija šos brīdinājumus nav uztvērusi nopietni un nav sākusi izmeklēšanu. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

No 2007. līdz 2014.gadam Igaunijas Finanšu inspekcija Dānijas kolēģiem nosūtījusi sešas vēstules, kurās norādīts uz iespējamu naudas atmazgāšanu. Turklāt pamazām vēstuļu tonis kļuvis aizvien stingrāks, raksta WSJ.

«Viena Igaunijas Finanšu inspekcijas vēstule bija ļoti stingra, iespējams, tas bija sliktākais, ko man jebkad nācies lasīt, bet man ir gadījies lasīt ļoti dusmīgas vēstules,» WSJ citē kāda «Danske Bank» darbinieka e-pasta vēstuli kolēģim.

Balstoties uz Swedbank un Danske Bank noslēgto vienošanos, kuru tagad ir apstiprinājušas finanšu uzraudzības iestādes, Danske Bank klientu-privātpersonu apkalpošana pāries Swedbank pārziņā 4.jūnijā, informē AS Danske Bank.

Šajā datumā uz Swedbank automātiski tiks pārcelti visi šo klientu norēķinu konti, hipotekārie kredīti, patēriņa kredīti, noguldījumi un vērtspapīri. Lai pāreja būtu pēc iespējas gludāka, Danske Bank klienti tiek aicināti savlaicīgi vērsties Swedbank un pieteikt norēķinu karti un pieeju internetbankai.

Abas iesaistītās puses ir apņēmības pilnas nodrošināt pakalpojumu gludu pāreju un visu nepieciešamo palīdzību klientiem, kurus skar šī pāreja. Apkalpošanas pāreja Latvijā ietekmēs aptuveni 5500 klientus. Pārceļamo kredītu portfeļa apmērs ir aptuveni 108 miljoni eiro.

«Mēs pieliksim visas pūles, lai pāreja no vienas bankas uz otru viņiem būtu pēc iespējas nemanāmāka,» norāda Danske Bank Latvijā vadītājs Raivis Kakānis.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 9. jūnijā skatīs būvkompānijas Latvijas Energoceltnieks (LEC) īpašnieces Alta Property & Construction maksātnespējas lietu.

Prasību iesniedzis Valsts Ieņēmumu dienests (VID), DB uzzināja tiesā. 10. maijā tiesa ierosinājusi maksātnespējas lietu. DB jau rakstīja, ka izsolē 20.maijā izliktas Alta Property & Construction piederošās LEC kapitāldaļas 1,105 miljonu latu vērtībā, kas nozīmē īpašnieku maiņu būvkompānijai LEC. Alta Property & Construction lielākais īpašnieks iepriekš bija Igaunijas investīciju fonda Alta Capital izveidotā Latvijas kompānija Alta Capital Partners, kuru šogad februārī tiesa pasludināja par maksātnespējīgu.

Pēteris Dzirkals Latvijas energoceltnieks padomes loceklis norāda, ka LEC nav nodokļu parādu, un uzņēmums strādā neatkarīgi no akcionāra AS Alta Property & Construction un tā nesaskaņām ar saviem kreditoriem.

«Danske Bank Latvijā aizvadītajā gadā turpināja stiprināt pozīcijas biznesa klientu apkalpošanā, vienlaikus saglabājot fokusu uz darbības efektivitātes jautājumiem,» informē Danske Bank Latvijā vadītājs Raivis Kakānis.

2014.gadā Danske Bank Latvijā dubultoja peļņu pirms uzkrājumiem nedrošiem parādiem, sasniedzot 3,7 miljonu eiro apmēru.

«Atbilstoši Danske Bank Grupas konservatīvajai risku politikai, aizvadītā gada sākumā mēs izveidojām vispārējos uzkrājumus 7.9 miljonu eiro apmērā, kas atbilda sliktākā ģeopolitiskā scenārija ietekmei uz ekonomiku. Atbilstoši plānotajam, mēs tos pakāpeniski samazinām, amortizējoties hipotekārajam kredītportfelim,» skaidro kredītiestādes vadītājs.

Biznesa apjomu pieauguma rezultātā bankas kopējie ienākumi pieauga par 19% un sasniedza 8.8 miljonus eiro. Tīrie procentu ienākumi pieauga par 28%, savukārt tīrie komisijas naudas ienākumi pieauga par 138%. Pārējie ienākumi samazinājās par 26%, un, tā kā tie lielākoties saistīti ar bankas īpašumu pārdošanu, nākamajos ceturkšņos tiek gaidīts turpmāks samazinājums.

Larss Merks, kurš Dānijas bankā «Danske Bank» kopš 2012.gada bijis atbildīgs par uzņēmumu apkalpošanu, starptautisko filiāļu darbību un bankas operācijām Baltijas valstīs, ceturtdien atkāpies no bankas valdes locekļa amata saistībā ar izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu bankas Igaunijas filiālē.

Par to ceturtdien paziņojusi «Danske Bank».

«Es cienu Larsa Merka lēmumu atkāpties. Lai arī pašreizējā izmeklēšana saistībā ar jautājumiem attiecībā uz Igaunijas nerezidentu portfeli vēl nav pabeigta, šobrīd ir skaidrs, ka bankai bija agrākā posmā jāīsteno krietni rūpīgāka izmeklēšana. Šāda izmeklēšana būtu ļāvusi mums agrāk izprast pilnīgu problēmas apmēru un ātrāk īstenot attiecīgus pasākumus. Mēs šo situāciju pēdējās nedēļās esam apsprieduši ar Larsu Merku,» norāda bankas direktoru padomes priekšsēdētājs Ole Andersens.

Viņš uzsver, ka direktoru padome joprojām ir apņēmusies pilnībā noskaidrot situāciju saistībā ar slēgto Igaunijas nerezidentu portfeli un prezentēt izmeklēšanā gūtos secinājumus, kad tie būs gatavi.

Dānijas bankas «Danske Bank» naudas atmazgāšanas lietā kļūdas pieļāvuši gan Dānijas, gan Igaunijas uzraudzības dienesti, un no šīm kļūdām būtu jāmācās, intervijā Francijas telekanālam «France 24» norādījusi Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

«Igauņi brīdināja, ka tas notiek, bet šie brīdinājumi netika sadzirdēti. Tā nu tas ievilkās ilgāk (..), nekā būtu vajadzējis, jo trūka operatīvas sadarbības. Mums no tā jāmācās, ka nepietiek vienkārši nosūtīt vēstuli un samierināties, ka tevi neuztver nopietni,» viņa sacījusi.

Kaljulaida izteikusi cerību, ka tiks veikta analīze, kas palīdzēs bankām saprast, ka pat mūsdienu mainīgajā pasaulē drošību garantē svarīgāko darbības caurskatāmības principu ievērošana un pietiekama informācija par klientiem.

Kā ziņots, aizvadītajā nedēļā laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ) vēstīja, ka Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav uzskatījis par nepieciešamu sadarboties ar Igauniju. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

Rīgas apgabaltiesa ir apturējusi tiesvedību bijušā būvkompānijas Latvijas Energoceltnieks (LEC) vadītāja un īpašnieka Jāņa Kola prasībā pret igauņu investoriem piederošajām Alta Capital Partners S.C.A. un a/s Alta Property & Construction par 2,27 milj. Ls piedziņu.

Tiesvedība ir apturēta līdz likumīgā spēkā stāsies nolēmumi abu minēto uzņēmumu maksātnespējas un likvidācijas procesa lietās, DB pastāstīja tiesas kancelejas vadītājs Ilvars Tomsons.

Jāatgādina, ka J.Kols visas savas akcijas igauņu investoriem pārdeva jau pirms aptuveni trim gadiem. Nozares eksperti toreiz lēsa, ka LEC iegādes darījuma summa ir ap 15 milj.Ls. Lielākās investīcijas Alta Capital Partners Latvijā ieguldīja tieši 2007.gadā, tiekot ne vien pie LEC, bet arī pie 80% trešā lielākā piena pārstrādes uzņēmuma a/s Rīgas Piensaimnieks akciju, pārņemot no finanšu investoriem 100% uzņēmuma European Facilities Limited piederošās akcijas. Šī piena pārstrādes uzņēmuma iegāde pēc ekspertu domām igauņiem varēja izmaksāt ap 16 miljoniem latu.

Caur Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli atmazgātā nauda ir saistīta ar Sergeja Magņitska lietu, un tā ir asiņaina nauda, paziņojis britu finansists, investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders.

«Nauda, kas plūda caur »Danske Bank« Igaunijas filiāli, pilnīgi droši saucama par asiņainu,» teica Brauders intervijā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ETV.

«Šīs naudas atklāšana noveda noveda pie Sergeja Magņitska slepkavības, un ar Magņitska lietu ir saistīti vēl vairāki līķi. Tāpēc tas nav noziegums bez upuriem. Ir reāli upuri, cilvēki, kuriem šodien vajadzētu būt dzīviem. Un ir ārkārtīgi svarīgi, lai Igaunijas varas iestādes saukto pie atbildības tos, kuri padarīja to iespējamu, pēc visas likuma bardzības,» sacīja Brauders.

Viņš pauda gandarījumu, ka Igaunijas Valsts prokuratūra (ģenerālprokuratūra) pēc viņa iesnieguma otrdien sākusi kriminālizmeklēšanu pret Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles 26 pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem.

Danske Banka peļņa pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa šā gada pirmajā pusgadā sasniegusi 0,76 milj. Ls.

Pirmajā pusgadā Danske Banka pamatdarbības ienākumi bija 2,1 milj. Ls, savukārt noguldījumi veidoja 161.9 milj. Ls, salīdzinājumā ar aizvadītā gada attiecīgo periodu pieaugot par 114%. Noguldījumu apjomā nav iekļauti naudas tirgus fondi 12 milj. Ls apmērā šajā gadā un 5 milj. Ls apmērā 2010.gadā.

Danske Banka vadītājs Raivis Kakānis, komentējot bankas pirmā pusgada finanšu rezultātus, norāda: «Šā gada otrajā ceturksnī turpināja palielināties bankas biznesa klientu skaits, gada laikā klientu skaita pieaugums šajā segmentā veidoja 24,8%. Tas nodrošināja arī ievērojamu depozītu portfeļa pieaugumu. Danske Banka kredītu portfelis divpadsmit mēnešu laikā samazinājies par 7%, bet biznesa klientu kredītportfelis šajā periodā pieaudzis par 4%, savukārt privātpersonām izsniegto kredītu portfelis samazinājies par 11%.»

Dānijas bankas «Danske Bank» atbilstības direktors Anderss Jergensens atkāpies no amata, paskaidrojot, ka viņš šādu lēmumu pieņēmis pēc «intensīva darba» saistībā ar naudas atmazgāšanu bankas filiālē Igaunijā.

«Nav tiešas saistības ar naudas atmazgāšanas lietu Igaunijā, bet ir skaidrs, ka darbs saistībā ar atbilstību kopumā ir ļoti intensīvs, un īpaši pēdējā gada laikā »Danske Bank« tas ir bijis ļoti intensīvs,» Jergensens sacījis Dānijas biznesa ziņu vietnei «FinansWatch».

«Bet, kas attiecas uz mani un banku, mans lēmums nepavisam nav dramatisks,» viņš piebildis.

«Danske Bank» pārstāvis sacīja, ka Jergensens par savu lēmumu aiziet no darba bankas vadību informējis jau pirms kāda laika.

Jergensens, kurš bijis «Danske Bank» atbilstības direktors kopš 2014.gada, amatu atstās novembrī.

Atbilstības direktora pienākums ir kontrolēt, kā banka ievēro noteikumus cīņai pret naudas atmazgāšanu.

Dānijas banku grupa Danske Bank pakāpeniski samazinās privātpersonu apkalpošanu Baltijas valstīs un koncentrēsies uz biznesa klientiem. To paredz Danske Bank jaunā stratēģija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, par kuru informēts otrdien publiskotajā bankas gada pārskatā.

«Danske Bank Baltijas valstīs nākamo gadu laikā būtiski samazinās privātpersonu apkalpošanu. Latvijā šādu stratēģiju īstenojam jau vairāku gadu garumā. Klientus - privātpersonas banka apkalpos arī turpmāk, atbalstot mūsu biznesa klientu apkalpošanu. Vēlos uzsvērt, ka mūsu esošos klientus turpināsim apkalpot tāpat, kā līdz šim,» aģentūrai BNS sacīja Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītāja Ieva Zauere.

Lēmums pārtraukt privātpersonu apkalpošanu Baltijā pamatots ar nepietiekamo peļņu, ko iespējams gūt no šī segmenta.

«Mūsu pašreizējā darbība privāto klientu apkalpošanā Baltijas valstīs nav pietiekami lielā mērogā, lai gūtu pieņemamu peļņu, un mēs neparedzam būtiskas izmaiņas, lai sasniegtu ilgtspējīgu pelnītspējas līmeni,» teikts ziņojumā.