"Ir taču jābūt kādam mēram un robežai nosakot mazā ērgļa mikroliegumus mežos," klausoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes un Pasaules Dabas fonda argumentos, sacīja deputāts Jānis Vitenbergs un drīzumā pameta zāli.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdi, kurā sprieda par kompensācijām saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, vadīja Artūrs Toms Plešs, kurš vismaz reizes divdesmit atkārtoja vārdus "vajag saglabāt Latvijas dabas daudzveidību" un diskusiju par to noslēdza ar prieka vārdiem par izveidoto darba grupu, kas uzsākusi kompensāciju lietas pārrunāšanu.
VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktora vietniece Ilona Mendziņa diskusiju Saeimā iesāka ar informāciju par praktiski pieejamām kompensācijām privātpersonām gadījumos, ja viņu zemē atrodas kāds aizsargājams augs, kukainis vai dzīvnieks. Kompensācijas nav lielas un vairumā gadījumu tās maksā no Eiropas savienības budžeta. Piemēram, 160 eiro gadā par to, ka privātā mežā noteikts mikroliegums, jo tur iemājojis, piemēram, mazais ērglis.
Faktiski pārējā diskusijas daļa pagāja mazā ērgļa mikroliegumu apspriešanas ēnā, kas pēdējā laikā ieguvusi īpašu aktualitāti. Zemkopības ministrijas Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas vadītāja informēja, ka neizdodas sabalansēt meža īpašnieku saimnieciskās vajadzības un liegumu noteicēju vēlmes. Ķeza slēpjas apstāklī, ka 25% visas mazo ērgļu populācijas ligzdo Latvijā un valsts jau saņēmusi pārmetumus par to, ka iznīdējam mazos ērgļus. Tajā pašā laikā Latvijas mēroga suga nemaz nav apdraudēta, toties mežu īpašnieki tiesājas par liegumu noteikšanu.
Deputāti diskusijas laikā izteicās, ka liegumus pēc to uzlikšanas praktiski nav iespējams mainīt un praktiski visos gadījumos tie uzskatāmi par teju mūžīgiem. Pasaules dabas fonda pārstāvis Jānis Rozītis pārstāvēja viedokli, ka Latvijā dabu un tās daudzveidību aizstāv par maz, esam pēdējie pēc aizsargājamo teritoriju lieluma procentos starp Eiropas valstīm. Savukārt Zemkopības ministrijas ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts uzsvēra, ka ražojošā nozarē situācija nonāk līdz absurdam un nosauca piemērus, kad pensionārs pie ilgi taupītā meža tā arī netiek lieguma dēļ. Šāda situācija var novest pie panikas, kad tie mežu īpašnieki, kuru īpašumos liegumi vēl nav noteikti, uzsāks masveida izciršanu, lai viņu īpašums netiktu pārvērsts kritalās un brikšņos, precīzāk nauda nepārvērstos atkritumos.
Latvijas mežu īpašnieku biedrības priekšsēdētājs Arnis Muižnieks piedāvāja slēgt ar īpašniekiem līgumus, kas noteiktu kompensāciju apjomus un garantijas no valsts puses par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Iveta Timza piedāvāja izdarīt politisku izšķiršanos un ar dabas aizsardzību nodarboties tikai valsts mežos. Viņu apstrīdēja VARAM, sakot, ka daba jāaizsargā visā Latvijā un pēc zinātniskiem principiem, bet, runājot konkrēti par mazo ērgli, izrādījās, ka visa zinātne slēpjas Eiropas Savienības regulā, kas nav apspriežama.
VARAM šobrīd izveidojusi darba grupu, kas turpinās strādāt, bet pagaidām izskatās, ka dabu Latvijā grasās sargāt, neraugoties uz tautsaimniecības vajadzībām, bet Eiropa vairāk piemaksāt nav solījusi.
Pie šīs priecīgās ziņas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs arī iestarpināja, ka kaut kādām robežām tomēr būtu jābūt, lai saimniekošanu neiznīcinātu pavisam, tomēr, noklausījies vēl desmit minūtes J. Rozīša spriedelējumus par Latvijas dabas daudzveidību, pameta sēžu zāli.
Iebilst pret nesaprātīgu liegumu izvietošanu valstī mēģināja deputāte Ilze Indriksone, tomēr viņas aicinājumi pēc saprātīgiem risinājumiem noslēdzās ar A.T. Pleša kārtējo apgalvojumu par Latvijas dabas daudzveidības aizsardzības nepieciešamību un kā mēs visi to vēlamies. Tālāk atliek gaidīt darba grupas izvēlētos risinājumus, kas tiks piedāvāti Saeimas komisijai, tomēr jau šobrīd paredzams, ka izvēle nebūs vienkārša. Politisks lēmums par dabas aizsargāšanu tikai Latvijas valsts mežos var pamatīgi iespaidot budžeta ieņēmumus. Savukārt turpmāka pilsoņu terorizēšana putnu vārdā var novest nevis pie dabas aizsardzības, bet gan pie tās steidzamas iznīcināšanas.