Latvijas cūkkopjiem Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ ir grūti atrast jaunus tirgus, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Pēc viņas teiktā, lai arī ĀCM lielākajā daļā Latvijas nav atklāts un cūkkopjiem produkcijas realizācija Eiropas Savienības (ES) robežās ir atļauta, eksports uz trešajām valstīm ir liegts. «Pilnīgi jaunus eksporta tirgus ir ļoti grūti atrast, jo valstij ir kopumā jābūt brīvai no ĀCM. Tas ir ļoti smags nosacījums. (..) Mēs no valsts varam izvest dzīvas [cūkas] vai gaļu tikai un vienīgi ES ietvaros - uz to pašu Poliju, Lietuvu, Igauniju, visām Eiropas valstīm. Ja mēs runājam par trešo valstu tirgiem, tad saskaņotajā sertifikātā ir nosacījums, ka valstij ir jābūt brīvai no ĀCM. Tā kā, tas [produkcijas tirgošana ārpus ES] principā ir liegts,» sacīja Lejniece.

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā nedaudz pieaugušas cūkgaļas cenas, kas ir saistīts ar nelielu cenu kāpumu Eiropas tirgū, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas (LCAA) vadītāja Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka cūkkopības sfērā pēdējo nedēļu laikā situācija nav pasliktinājusies, bet iezīmējas pozitīva tendence - neliels cenu pieaugums. «Lēnām iezīmējas tādas patīkamas tendences kopējā Eiropas tirgū. Es vienmēr atgādinu, ka mēs esam kopējā Eiropas tirgū un kopējā Eiropas tirgū mazliet ir pacēlusies cena,» sacīja Lejniece, piebilstot, ka cenu kāpums, iespējams, ir saistīts ar Krievijas paziņojumu, ka tā plāno uzsākt sarunas ar dažām Eiropas dalībvalstīm pār cūkgaļas importa atsākšanu.

«Tas paziņojums bija pirms pāris nedēļām. Tiklīdz tas izskanēja, tā lēnām sāka celties cenas. Šobrīd cena gaļai [kautsvarā] jau ir paaugstinājusies par desmit eirocentiem. Tas priekš mums ir daudz. (..) Ja kaimiņu tirgos - Polijā un citos tā bija 1,22 eiro, nupat [cena] ir pacēlusies līdz 1,35. Tas jau mūs priecē, mēs priecājamies par katru centu,» sacīja Lejniece, piebilstot, ka Latvijas cūkkopjiem vēl aizvien nākas strādāt zem pašizmaksas, taču pateicoties nelielam cenu kāpumam zaudējumi ir nedaudz samazinājušies.

Lai palīdzētu nozarei uzturēt ražošanu sarežģītajā situācijā saistībā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību, jau līdz šā gada beigām cūkkopji valsts atbalstā varētu saņemt kopumā apmēram piecus miljonus eiro, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Cūkkopjiem ganāmpulku atjaunošanai paredzētais finansējums ļaus atsākt uzņēmējdarbību. Atbalsta intensitāte būs no 80% līdz pat 100%, tāpēc tas ir ļoti nozīmīgs atbalsts,» sacīja Dūklavs.

Kā apliecināja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece, cūkkopjiem šis atbalsts ir ļoti nozīmīgs situācijā, kad ĀCM izplatās gan mežacūku, gan mājas cūku vidū, neraugoties uz stingrajiem biodrošības pasākumiem.

«Šis finansējums būs ļoti labs atspaids, turklāt jau šogad, jo pieteikšanās plānota jau augusta vidū. Tikmēr situācijā, kad ĀCM strauji pieaug mežacūku vidū, nav prāta darbs pilsētā noķertos dzīvniekus vest atpakaļ uz mežu, kā tas tiek darīts Rīgā. Savukārt zemniekiem, īpaši bioloģiskās cūkgaļas ražotājiem, būtu jāaizliedz laist cūkas āra aplokos, kā tas patlaban tiek atļauts. Stingrajiem noteikumiem jāpakļaujas visiem - gan mazajiem, gan lielajiem ražotājiem, citādi mēra izplatībai nebūs robežu,» sacīja Lejniece.

Lielākā daļa jeb teju 67% Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka viņu uzņēmumu darbību Krievijas noteiktais tirdzniecības embargo uz Eiropas Savienību nav ietekmējis, liecina Citadele Index aptauja.

22% uzņēmēju atklāj, ka ir izjutuši nelielu negatīvu embargo ietekmi, savukārt 8% uzsver, ka ir izjutuši lielu negatīvu ietekmi. Bet 1% uzņēmēju atzinuši, ka bijusi neliela pozitīva ietekme.

Dati rāda, ka atkarībā no uzņēmuma lieluma, Krievijas noteiktais embargo visbiežāk negatīvi ietekmējis mazos uzņēmumus. Kopumā negatīvu ietekmi izjutuši 33% mazo uzņēmumu, no kuriem lielu negatīvu ietekmi izjutuši 8%, bet 25% aptaujāto – nelielu negatīvu ietekmi. Vismazāk embargo ir jutuši lielie uzņēmumi, 74% no tiem atzinuši, ka embargo tos nav ietekmējis, 14% - izjutuši nelielu negatīvu ietekmi, 3% - lielu negatīvu ietekmi, savukārt tikpat daudz jeb 3% izjutuši lielu pozitīvu ietekmi un 6% - nelielu pozitīvu ietekmi.

Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra, jo īpaši ilgtermiņā, teikts Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinumā par likumprojektu.

ECB atzinumā minēts, ka, no vienas puses, likumprojekta rezultātā samazināsies kredītiestāžu pelnītspēja, kura salīdzinājumā ar situāciju citās eirozonas jurisdikcijās ir bijusi salīdzinoši augsta, un tādējādi samazināsies nodokļu bāze, uz kuru attiecas parastais nodoklis kredītiestāžu peļņai.

Pelnītspējas samazināšanās, ja tā būs ilgstoša, varētu ierobežot kredītiestāžu spēju ilgtermiņā izsniegt kredītus Latvijas tautsaimniecībai. No otras puses, atlaide, kas būs atkarīga no atsevišķas kredītiestādes kreditēšanas apmēra, stimulēs kredītu izsniegšanu īstermiņā.

ECB ieskatā ar atlaidi panāktais stimuls var būt īpaši efektīvs, palielinot kredītu izsniegšanu Latvijas nefinanšu sabiedrībām, kas novērtēta kā strukturāli vāja, jo īpaši ierobežotā kredītu piedāvājuma dēļ, ņemot vērā salīdzinoši zemo konkurenci kredītiestāžu starpā.

Ar zaļo iepakojumu un videi draudzīgiem produktiem nepietiek: soļi ilgtspējīga biznesa virzienā//Produktu ražotāji tiek aicināti cīnīties pret “zaļo tukšvārdību”

Sabiedrības “PwC” analīze liecina, ka pēdējos gados ilgtspējas jēdziens ir būtiski mainījies – šodien vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst ilgtspējīgus, videi draudzīgos iepakojumos esošus produktus. Tomēr, pieaugošā interese par ilgtspējību rada apstākļus “zaļajai tukšvārdībai” (angl. greenwashing), kad produkti, kas tiek saukti par ekoloģiskiem, neatbilst uz tiem līmējamām etiķetēm. Viens no veidiem skaidri atklāt produkta ietekmi uz vidi, pamatojoties uz konkrētiem datiem, – Produkta vides deklarācija (angl. Environmental Product Declaration, EPD).

Jūnijā publicēts “PwC” patērētāju apsekojums atklāja, ka vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst skaidras izcelsmes produktus (55 %) un dod priekšroku vidi aizsargājošajām kompānijām (54 %). Patērētāji arī nav vienaldzīgi pret produkta ietekmi uz vidi – 54 % respondentu izvēlas produktus videi draudzīgos iepakojumos vai ar mazāk iepakojuma, 53 % – ātri sadalāmus, videi draudzīgus produktus. Katrs otrais pircējs (52 %), pirms iegādāties produktu, meklē ilgtspējības sertifikāta apzīmējumu uz iepakojumiem.

Lai palielinātu investīciju ieplūdi Latvijā, jāizvērtē valsts aktīvu pārdošana biržā.

Šādu rekomendāciju Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) ir iesniegusi tikšanās laikā ar Latvijas valdības augstākajām amatpersonām. ĀIPL aicina valdību piedāvāt investoriem plašākas investīciju iespējas valsts uzņēmumos, vienlaikus nodrošinot procesa caurskatāmību un godīgas konkurences iespējas visplašākajam investoru lokam, tostarp pensiju un ieguldījumu fondiem, līdzekļu pārvaldes kompānijām, brokersabiedrībām un citu veidu investoriem.

Cūkkopjiem bažas par mēra ietekmi

Lietuvā uzliesmojušais cūku klasiskais mēris apdraud arī Latvijas cūku audzētājus.

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Atjaunojamā enerģija ir kļuvusi par globālo tendenci, kuras mērķis ir samazināt atkarību no fosilā kurināmā, kā arī samazināt oglekļa dioksīda emisijas. Baltijā šobrīd galvenokārt ir fokusā vēja enerģija, taču tā nereti vietējiem iedzīvotājiem rada bažas. Inženieru biroja Skepast & Puhkim (SKPK) speciālisti skaidro, kā tie palīdz līdzsvarot kopienas un dabas intereses, ieviešot ilgtspējīgus vēja enerģijas projektus.

“Cilvēki uztraucas par to, kas var notikt, ja vēja ģenerators tiek uzstādīts netālu no viņu dzīvesvietas - vai vēja turbīnas var izraisīt piemājas mežā augošo orhideju bojāeju, vai arī iznīcināt putnu populāciju. Mūsu uzdevums ir sniegt atbildes uz visiem šiem jautājumiem, lai lēmēji un kopienas varētu veikt apzinātu izvēli,” plānošanas un inženieru biroja Skepast & Puhkim (SKPK) izpilddirektore Anni Konsap min tēmu, ar kuru bieži nākas nodarboties.

SKPK ir veicis ietekmes uz vidi novērtējumus teju 20 gadus, kas ļauj mazināt minētās bažas un sniegt uz faktiem balstītas atbildes. Tomēr izpētes galvenais mērķis ir nodrošināt to, lai attīstības projekti atbilstu kā vides, tā arī kopienas vajadzībām.

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanas kampaņa ir apkarojusi cūkaudzētājus, bet mēri – tikpat kā nemaz

Tā iepriekš DB sacīja cūkkopības uzņēmuma Kunturi vadītājs Jurģis Krastiņš, un tas bija laikā, kad cūku mēris vēl nebija ielavījies nevienā lielsaimniecībā. Tagad līdz ar vīrusa ievazāšanu centīgi apsargātajā SIA Ancers saimniecībā Rukas Krimuldas pusē dīvainās sērgas kaulainais pirksts ir savilcies līkumā vēl ciešāk, turot arī ikvienu lielo nozares dalībnieku uz grauda. Ar pilnu atveri šis «bioloģiskais ierocis» nu ir gatavs bliezt pa jebkura lieluma mērķi. Tādējādi vietējās cūkgaļas pastardienas vēstneši pieņemas spēkā, cūku mērim pārzveļoties pāri lielsaimniecību biodrošības augstajam slieksnim. Kura būs nākamā? Neskatoties uz visiem valdības pūliņiem, mēra fronte virzās uz priekšu, un neviens aizliegums vai ierobežojums to nav spējis aizkavēt, toties tiek lauztas rokas biznesam. Ja tā, jājautā, kam ir izdevīgi cūku sārti Latvijā? Tikmēr valdība, izdarot lāča pakalpojumu pašmāju cūkkopjiem un pamudinot importētājus, tērē miljonus tam, lai it kā kavētu ĀCM vīrusa gaitas Latvijas teritorijā. Valdības lielo bažu dēļ konsekventi tiek likti sprunguļi riteņos tradicionālajai tautsaimniecības nozarei. Valsts ir naska uz ierobežošanu, bet – kas tiek darīts, lai apturētu šo vīrusu mūsdienīgākām metodēm par cūku dedzināšanu, piemēram, lai izstrādātu vakcīnu? Kā redzams, dezinficējot kūts brienamos zābakus, vīruss nepazūd.

Gaļa nozarē stāvoklis ir stabils, produktivitāte aug, bet liela bīstamība ir Āfrikas cūku mēris.

«Šajā nozarē bīstams ir Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tas tuvojas citām ES valstīm – Polijai, Čehijai, blakus ir Vācija, kas ir liela gaļas ražotāja. Ja ĀCM nokļūtu šajās valstīs, varētu tikt apturēts eksports no ES uz trešajām valstīm un ražotāju cenas būtiski samazinātos, kas ir izdevīgi patērētājiem,» sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Vasarā cūkgaļas iepirkuma cena bija pieaugusi, bet tagad tā pazeminājusies. Cūku audzētājus ietekmējis sliktais rudens, kad nevarēja novākt graudus. Lopbarības graudiem ir sliktāka kvalitāte, nekā citus gadus, tie ir mazliet pelējuši un ir arī citas problēmas, kas var atstāt ietekmi uz sivēniem un produktivitāti, ja ar šādu barību baro sivēnmātes. Barībai ir ļoti liela nozīme un mūsu ražotāji meklē visa veida iespējas, kā to uzlabot, kā visu izdarīt labāk, lai palielinātu kvalitāti un uzlabotu produktivitāti, pauda Gulbe.

Jau otro mēnesi Latvijas mājputni savu darbalaiku spiesti pavadīt tumsā un nebrīvē. Ierobežojumi mājputnu turēšanas noteikumos ieviesti, ņemot vērā kaimiņvalstīs strauji izplatījušos saslimstību ar putnu gripu. Slimība kļuvusi par iemeslu stingru biodrošības pasākumu ieviešanai Latvijā. Roku mazgāšana, apavu dezinficēšana, maiņas apģērbs un apavi, bet, galvenais, jebkādas saskares ar savvaļas putniem izslēgšana – tie ir tikai daži no būtiskākajiem biodrošības pasākumiem. Aizliegta arī jelkāda mājputnu un inkubējamu olu tirdzniecība, kā arī tirgi, izstādes un skates ar mājputnu piedalīšanos. Taču svarīgākais – mājputni jātur iekštelpās un tie nedrīkst nonākt saskarē ar savvaļas putniem.

Mazie un vidējie uzņēmēji jau cēluši trauksmi par šiem ierobežojumiem, kas samazinājuši putnu dējību. Putniem ir grūtsirdība, tie paskatās pa logu, kur spīd saule, uzkāpj laktā, un viss; vistas neinteresējas ne par gaiļiem, ne cāļiem; neiešu putnus mocīt, tos visu pavasari turot iekšā, – šādi un līdzīgi komentāri atskan no zemnieku puses. Turklāt putniem nepieciešami gan zaļumi, gan citi vitamīni un minerālvielas. Lai spētu nodrošināt tos ar visu nepieciešamo, saimniekiem jāvelta dubultlielas pūles un, protams, ne mazums resursu. Te nu aktualizējies jautājums par iespēju tikt pie finansiālas palīdzības. Lai arī putnu gripa ir ne mazāk bīstama kā Āfrikas cūku mēris, biodrošības pasākumu īstenošanai pieejamais atbalsts ir krietni vien mazāks nekā cūkkopjiem. Salīdzinājumam – ja Āfrikas cūku mēra apkarošanai, tostarp biodrošībai, no 2010. gada līdz 2017. gadam piešķirti 17,22 miljoni eiro, tad institūtam BIOR putnu gripas sakarā šogad piešķirti vien 5400,16 eiro. Te der atgādināt, ka bīstamā cūku slimība jau krietnu laiku plosās Latvijā, bet putnu gripa, par laimi, nav konstatēta. Turklāt daļa putnkopju atzinuši, ka startēšana uz atbalstu biodrošībai ir birokrātijas klapatu pilna, tāpēc pat nepieteiksies uz šādu iespēju, iztiekot paši ar savu naudu. Daļa saimnieku tomēr nolēmuši laist vistas laukā par spīti aizliegumiem. Par to arī liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kontroles un novērojumi. Proti, aizlieguma laikā līdz šim veikta 491 pārbaude, un 61 gadījumā konstatēti pārkāpumi un neatbilstības. Pēc atkārtotām pārbaudēm gan pārkāpumi vairs nav konstatēti. Pagaidām PVD nav apkopojis informāciju, vai pārkāpējiem piemērots kāds sods un cik daudz šādu gadījumu bijis, – tas kļūs zināms pēc aizlieguma beigām 1. jūnijā. Taču PVD pārstāvji norāda – mērķis nav sodīt, bet izteikt brīdinājumu, nosakot termiņu pārkāpumu novēršanai. Taču skaidrs arī, ka nav iespējams konstatēt visus pārkāpējus, jo saimniece ar pāris vistām, iespējams, par šādiem aizliegumiem pat nav dzirdējusi. Katrā ziņā līdz 1. jūnijam putniem vēl jāpaciešas kūts tumsā, un tad tie varēs tikt brīvībā un dēt uz nebēdu. Jācer, ka grūtsirdība nebūs putnus nomocījusi un tie turpinās attaisnot saimnieku cerības uz pilniem olu groziem. Un jācer, ka līdz šim brīdim nekāda vistu dumpja kā populārajā filmā ar šādu pašu nosaukumu tomēr nebūs.

Otrdien, 24. novembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai. Izmaiņas noteikumos paredz palielināt atbalstu cūkkopjiem, lai mazinātu Āfrikas cūku mēra dēļ radītos zaudējumus.

Izmaiņas valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz palielināt atbalsta likmi no 101,28 eiro līdz 131,28 eiro par tādas sivēnmātes ģenētiskas kvalitātes noteikšanu un produktivitātes novērtēšanu, kas atražo vaislas jauncūkas.

Pārejas posma valsts atbalsts ļaus saglabāt ražošanas apjomu un nodrošinās augstvērtīgu sieviešu kārtas lauksaimniecības dzīvnieku saglabāšanu ganāmpulka ciltskodolā.

Finanšu ministrijas (FM) iecere nākamgad vairs nepiešķirt degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzei, iedragās jau tā daudz cietušo cūkkopības nozari, atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka, piemēram, Latgalē viena no cūku audzēšanas saimniecībām jau spiesta lūgt bankai kredīta brīvdienas, jo biogāze nes zaudējumus, līdz ar to jebkāda atvieglojuma likvidēšana vēl vairāk pasliktinās situāciju nozarē.

«Cūku audzētāju saimniecībām, kurām nepieciešams nodrošināt biogāzes reaktoru darbību ar kukurūzas piejaukumu, atkal gaidāma situācijas pasliktināšanās. Vai FM nesadarbojas ar Ekonomikas ministriju, kurai iesniegti aprēķini par zaudējumiem biogāzes staciju saimniecībām? Vasarā valdībā tika skatīti grozījumi noteikumos, kas būtiski uzlabotu situāciju, bet visi aprēķini balstījās uz esošo situāciju ar kukurūzas audzēšanu biogāzei, kas tagad atkal tiks mainīti. Turklāt, būvējot biogāzes stacijas un ieguldot lielas investīcijas, bija citi nosacījumi,» norādīja Lejniece.

Cūku audzētājiem lielākās problēmas projektu realizācijā ir ilgais atļauju saņemšanas process, intervijā atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas (LCAA) valdes priekšsēdētāja Dzintra Lejniece.

"Lielākā problēma, ar ko esam saskārušies, ir visu atļauju saņemšanas process, lai nonāktu līdz būvniecībai. Gan tehnisko noteikumu izskatīšanā, gan projekta saskaņošanas procedūrā - ja valsts iestādēm ir atļauts izskatīt 30 dienas, tad to arī izmanto. Protams, tam ir arī objektīvi iemesli, taču šobrīd tas noteikti ir lielākais kavēklis projektiem," atzina Lejniece.

Pēc viņas teiktā, projektus kavē tieši atļauju saņemšanas process, ne vairs grūtības piesaistīt finansējumu. "Ar bankām vairs nav tādas problēmas kā pirms diviem gadiem, kad bija grūtības saņemt banku atbalstu un finansēšanu. Šobrīd tā tas nav. Ja ir laba kredītvēsture un esi maksātspējīgs, tad arī ir atbalsts no finansētājiem," teica LCAA vadītāja.

Lauku atbalsta dienests (LAD) šodien, 21.decembrī, izmaksā Eiropas Savienības ārkārtas atbalstu 8,45 miljonu eiro apjomā piena ražotājiem (7,15 miljonus eiro) un cūkkopjiem (1,30 miljonu eiro), informē LAD.

Dienests atbalstu aprēķina un izmaksā, pamatojoties uz LDC rīcībā esošajiem datiem. Atbalsta likme piena ražotājiem ir 11,71 eiro par vienu laika posmā no1.janvāra līdz 30.septembrim realizētā piena tonnu.

Atbalsta likme par sivēnmātēm ir 36,74 eiro par dzīvnieku, bet par no šā gada 1.janvāra līdz 30.septembrim kautuvē realizētu vai eksportētu dzīvu cūku - 3,89 eiro par dzīvnieku.

Labrīt!

Vai tu zini, kur atrodas tava pensijas nauda? Labāk padomā divreiz! - Tā intervijā DB brīdina finanšu analīzes kompānijas AlphaMetrics (ASV) dibinātājs un vadītājs, otrās paaudzes Amerikas latvietis Aleksis Kīns. Viņš plāno Latvijas programmētājus iesaistīt fundamentālu finanšu tirgu problēmu novēršanā.

DB šorīt raksta par draudošiem zaudējumiem dažādās uzņēmējdarbības sfērās. Subsidētās elektrības nodokļa ieviešana apturēs jaunas investīcijas enerģētikā, ievainos elektroenerģijas ražotājus, sāpīgi sitīs pa siltumtarifiem un kaitēs cūkkopjiem .

Savukārt Eiropas Komisijas rosinātā pārkāpumu procedūra par prasību neizpildi mēslošanā draud ar zaudējumiem valstij un zemniekiem.

Lai arī par cūkkopību atbildīgā institūcija Lielbritānijā National Pig Association paziņojusi, ka nākamgad cūkgaļas un bekona trūkums pasaulē ir neizbēgams, Latvijas cūku audzētāju asociācijas (LCAA) vadītājs Dzintars Veide norāda, ka patlaban Latvijas cūku audzētājiem ir par agru priecāties.

«Pašlaik Eiropas tirgū ir cūku pārprodukcija par 6%, un pāris procentu samazinājums cūku gaļas ražošanā Latvijas cūkkopjiem vēl neko nedod,» Db.lv norādīja Dz. Veide.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar pērno gadu, cūku skaits par 2,3% samazinājies Dānijā, 1,3% - Vācijā, 6,6% - Īrijā, 2,8% - Spānijā, 3,2% - Francijā, 13% - Itālijā, 5% – Ungārijā, 3,6% - Nīderlandē, 2,8% - Austrijā, 9,6% - Polijā un 7,2% - Zviedrijā, atsaucoties uz Eiropas Savienības datiem, informēja Britu cūkkopju asociācija.

Dz. Veide pauž, ka Latviju cūkgaļas trūkums ietekmēs tikai tad, kad ievērojams cūkgaļas deficīts būs izveidojies visā Eiropas tirgū. Patlaban Latvijas cūku tirgotāji ir vairāk saistīti ar norisēm Polijas, Vācijas, Nīderlandes, Dānijas un Beļģijas tirgos, savukārt norises Lielbritānijā Latvijas uzņēmējus pārāk neietekmē.

Tikai divas nozarēs – cūkgaļas un mājputnu gaļas – nespējam nodrošināt pašpatēriņu ar pašu mājās saražoto.

Pēdējos desmit gados pārtikas nozarē gan būtiski audzis pašnodrošinājums ar vietējām izejvielām, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sniegtā informācija. Lai arī dārzeņu audzētāji var nodrošināt tirgu ar vietējo preci, liels ir importa un «pelēkā sektora» spiediens.

Vislielākais palielinājums desmit gadu laikā skāris liellopu gaļas nozari – pašnodrošinājums pieaudzis simtprocentīgi – no 82 % 2000. gadā līdz 180 % 2011. gadā. Mazajās saimniecībās liellopu skaits saruka, bet lielajās saimniecībās vērojams gaļas liellopu skaita pieaugums: liellopu skaits saimniecībās ar 200 līdz 299 liellopiem palielinājies par 18,1 % salīdzinot ar 2010.gadu, bet saimniecībās ar 50 līdz 99 liellopiem – par 8,1 %, liecina ZM dati.

Āfrikas cūku mēris mežacūku vidū joprojām izplatās. Latvijas cūkkopju galvenais uzdevums patlaban ir nosargāt saimniecības, lai slimība neieviešas mājas cūku saimniecībās, trešdien raksta laikraksts Diena.

Cūkkopji šodien pulcēsies īpašā sanāksmē, lai spriestu, kā pareizāk apgūt no Lauku attīstības programmas solītos apmēram piecus miljonus eiro. Biodrošības pasākumu ieviešana saistībā ar Āfrikas cūku mēri ir jauna programma, tāpēc cūkkopjiem būs dota iespēja uzdot jautājumus par to, kā rakstīt finansējuma pieprasījuma projektus tik šauri mērķētām vajadzībām.

Paredzēts, ka cūkkopji naudu varēs saņemt līdz šī gada beigām. Saimniecības ar šo finansējumu drīkstēs ieviest tā sauktos biodrošības pasākums - izbūvēt žogus un dezobarjeras, iekārtot dezopaklājus un iegādāties dezinfekcijas iekārtas.

Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un lauksaimnieku organizācijas vienojās par 8,45 miljonu eiro sadali, ko Latvijai septembra vidū piešķīra Eiropas Komisija piena ražotāju un cūkaudzētāju atbalstam, kā arī par valsts subsīdijām lauksaimniekiem 2016. gadā, informē Zemkopības ministrija.

ES piešķirto atbalstu 8,45 miljonu eiro apjomā šā gada nogalē plānots izmaksāt gan piena ražotājiem – 7,15 miljonus eiro, gan cūkkopjiem – 1,30 miljonu eiro, pamatojoties uz zaudējumu apmēru.

Lauksaimniecības konsultatīvajā padomē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs arī informēja, ka 2016. gadā lauksaimnieki saņems nacionālās subsīdijas 8,6 miljonu eiro apmērā.

Dāņu cūkkopjiem nebūtu jāsaņem Eiropas Savienības Latvijai paredzētās subsīdijas, jo tās jāmaksā, lai tiktu stiprinātas tautas nacionālās saknes, uzskata zemnieku saimniecības Zemitāni briežu dārza saimnieks Guntis Belēvičs.

Belēvičs akcentē, ka subsīdijas tiek maksātas, lai cilvēki dzīvotu un strādātu laukos.

«Francijā zemniekiem maksā lielas subsīdijas, lai katrā ciematā saglabātu vīna un siera ražošanu. Svarīga ir lokāli ražoto produktu esība un pieejamība vietējam patēriņam. Subsīdijas ir mazo ražotāju aizsardzības mehānisms pret lielajiem,» skaidro uzņēmējs.

Pēc viņa teiktā, Latvija bez lauku iedzīvotājiem nav iedomājama, jo tieši tur meklējamas tautas nacionālās saknes.

«Subsīdijas dāņu cūkkopim Latvijā nevajadzētu maksāt nevis tāpēc, ka viņš, iespējams, pārkāpj kādas vides prasības, bet gan tādēļ, ka pēc 10-15 gadiem dāņu bērnu koris Latvijas skolēnu dziesmu svētkos nedziedās,» klāsta Belēvičs.

Gaļas nozare ir pārmaiņu priekšā, un, visticamāk, pieaugs cenas gan izejvielai, gan gatavajai produkcijai, jo resursu cenas aug, intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.

Kāda šobrīd ir situācija gaļas nozarē?

Nozarē notiek tas pats, kas visā pasaulē. Uzskatu, ka esam pārmaiņu priekšā, jo Eiropas gaļas tirgū ir pietiekami liels haoss. Tas saistīts ar jaunajām valstīm - Ķīnas tirgu, Āzijas valstu tirgiem. Kādreiz Eiropā bija tūkstošiem tonnu gaļas atlikumu, bet šobrīd to vairs nav. Salīdzinājumam - vairumtirgotājiem piedāvājumā kādreiz trūka 4 - 5 % no sortimenta pa pozīcijām, bet šobrīd iztrūkums ir ap 90%.

Kādas tam var būt sekas?

Tas nozīmē, ka gaļas cenas celsies un palielināsies cena gatavajai produkcijai. Vai tā būs iespēja vietējiem gaļas ražotājiem? Vecajām ES dalībvalstīm nacionālās subsīdijas cūkkopjiem ir lielākas, nekā mūsu ražotājiem, un tie nespēj konkurēt. Ja ņem vērā graudu cenu un izejvielas attiecību pret gaļas cenu, tad mūsu cūkkopji nespēj iekļauties pašizmaksā. Līdz ar to Eiropas zemnieki spēj labāk konkurēt un pārdot lētāku cūkgaļu savos tirgos nekā pie mums. Jo tieši maksājumi nosaka produkcijas pašizmaksu. Šobrīd, atvedot gaļu no Eiropas, ieskaitot transportu, tā maksā 1,25 Ls, bet mums dārgākā cena, ko varam gūt, eksportējot uz Krieviju, ir 1,25 eiro.

Īpašā nodokļa ieviešana apturēs jaunas investīcijas enerģētikā, ievainos subsidētās elektroenerģijas ražotājus, sāpīgi sitīs pa siltumtarifiem, kaitēs cūkkopjiem .

Tādas ir iespējamās sekas valdības paustajam atbal­stam Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajai likumprojektu paketei tā saucamās subsidētās enerģijas (SEN) izmaksu pieauguma ierobežošanai. Tajā paredz, ka no nākamā gada 1. aprīļa sāks darboties mehānisms, kas Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām kompensēs obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu. EM piedāvā elektroenerģijas ražošanai no dabasgāzes noteikt augstāku likmi (15%), bet atjaunojamo energoresursu ražotājiem – zemāku (10%).

Mārupes siltumnīcu vadītājs Jānis Bērziņš DB atzina, ka nodoklis var draudēt ar vairākām bīstamībām. Lai gan šis nodoklis tiks ieviests uz četriem gadiem, ražotājus tas neglābs. Uzņēmumiem nāksies savilkt jostas, jo pietrūks naudas jaunu tehnoloģiju ieviešanai, kas īpaši svarīgi dārzkopības uzņēmumiem. Agrofirmas Tērvete padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks jau izteicās, ka, ieviešot jauno nodokli, uzņēmumam pieaugs nodokļu slogs un var nākties strādāt ar zaudējumiem.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).