Martā pieprasījums pēc cūkkopības uzņēmuma "Kunturi" ražotās gaļas būtiski pieauga, taču aprīlī tirdzniecība ir atgriezusies ierastajā "pirmskrīzes" līmenī, biznesa portālam db.lv stāsta SIA "Kunturi" projektu vadītāja Gunta Bole.

Atšķirība ir viena pirkuma apjomā - ja iepriekš pircēji iegādājās vairāk mazus pirkumus, tad skaitliski šobrīd klienti nāk uz veikaliem mazāk, bet iepērkas ilgākam laikam.

"Šobrīd daudzkārtīgi palielinās pasūtījumi internetā, arī mums. Tie klienti, kuri līdz šim bija piesardzīgi ar pārtikas pasūtīšanu internetā, tagad, apstākļu spiesti, to dara un secina – nav nemaz tik slikti. Iespējams, arī pēc krīzes turpināsies internetveikalu un piegāžu mājās uzvaras gājiens, jo klientam ir ērti, ja vien ir, kas saņem atvesto. Mūsu priekšrocība bija mūsu jau gatavā e-veikala platforma, ko palaidām apmēram pirms pusgada," piebilst G. Bole.

Plāns attīstīt liellopu gaļas piegādi attaisnojas 

Vecsaules pagasta zemnieku saimniecība "Jundas" turpina attīstīties un plāno uzlabot liellopu gaļas...

Kopumā "Kunturiem" pašreiz ir 8 firmas veikali un 2 autoveikali, bet cūkgaļu tirgo 11 "top!" veikalos Vidzemē, kā arī uzņēmums vairāk nekā 10 gadus noteiktās dienās veic piegādes mājās Vidzemē un Rīgā.

"Esam pateicīgi, ka mūsu nozare ir lauksaimniecība un pārtikas ražošana – lai vai kādas krīzes nāktu, šie produkti ir un būs vajadzīgi. Velkam zināmas paralēles ar 2008.gada krīzi – arī tās sākuma stadijā bija milzīgs pieprasījums pēc Latvijas precēm, visi importa preču cienītāji pēkšņi atcerējās, ka arī Latvijā ražo un piegādā labas lietas. Tagad notiek tas pats. Kā būs tālāk, to rādīs laiks, jo tieši šāda krīze pasaulē vēl nekad nav bijusi," viņa piebilst.

"Mēs visi straujiem soļiem esam spiesti kļūt gudrāki tieši tehnoloģijās, kā arī pārvērtēt katrs savas prioritātes. Tas nemaz nav slikti. Ticam un ceram, ka no krīzes iznāksim gudrāki un spēcīgāki – katrs pats un uzņēmums kopumā," saka "Kunturi" pārstāve. Viņa gan atzīst, ka visas tikšanās ar piegādātājiem un sadarbības partneriem ir pārceltas uz nenoteiktu laiku "pēc krīzes", cik iespējams, kompānijas pārstāvji sazinās e-pastos, sazvanās un tiekas "Zoom" platformā.

G. Bole uzsver, ka kopumā saimniecība "Kunturi" šajā laikā strādā, kā ierasts, ievērojot papildus noteikumus par aizsargstikliem starp klientu un pārdevēju, dezinfekcijas līdzekļu un cimdu lietošanu tirdzniecības vietās, tāpat iespēju robežās tiek dalītas laikā dažādu ražošanas mikrokolektīvu atpūtas pauzes, lai darbinieki maksimāli ievērotu distancēšanos, un veic papildus durvju kliņķu un citu dažādu virsmu dezinfekciju.

"Lursoft" dati liecina, ka uzņēmumam SIA "Kunturi" pagājušais gads bijis stabils, jo apgrozījums audzis par 3,9%, taču tajā pašā laikā, kā norāda uzņēmuma vadība, 2019.gads nav bijis labākais, jo lopbarības cenas pirmajos deviņos mēnešos turējās ļoti augstas, kas attiecīgi samazināja iespējamo peļņu no cūkkopības. Šī iemesla dēļ SIA "Kunturi" vadība ir gandarīta par to, ka 2019.gadu tomēr izdevies noslēgt lai arī ar nelielu, taču peļņu.

"Lursoft" pieejamais gada pārskats rāda, ka cūkkopības uzņēmuma peļņa gada laikā samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, sarūkot no 66,52 tūkstošiem eiro 2018.gadā līdz 12,97 tūkstošiem eiro pērn. SIA "Kunturi" apgrozījums pērn sasniedzis 2,06 miljonus eiro. Kā savā iesniegtajā pārskatā norādījusi uzņēmuma vadība, apgrozījuma pieaugumu nodrošinājis gaļas produktu cenas pieaugums.

"Lursoft" dati rāda, ka SIA "Kunturi" nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā 2019.gadā palielinājušies līdz 420,79 tūkstošiem eiro.

SIA "Kunturi" dalībnieku sarakstā atrodamas deviņas personas, no kurām lielākais kapitāldaļu turētājs ir SIA "SAKTAS ZS" ar 87% kapitāldaļu. SIA "Kunturi" patiesais labuma guvējs ir Jurģis Krastiņš, kuram pieder 98,5% SIA "SAKTAS ZS" kapitāldaļu.

Slēgti cūkkopības saimniecības SIA "Kunturi" veikali,liecina uzņēmuma paziņojumsā sociālajā tīklā "Facebook".

"Ir, protams, mazliet žēl to paziņot, taču "Kunturi" veikali ir beiguši darboties," teikts paziņojumā.

Jau vēstīts, ka 2021.gada nogalē Latvijas Cūku audzētāju asociācija publiskoja informāciju, ka pārdošanā izlikta cūkkopības saimniecība "Kunturi" Valmieras novada Jeru pagastā.

Sludinājumā bija norādīts, ka saimniecība, kurā tiek turētas kopumā apmēram 5000 cūku - no tikko dzimušiem sivēniem līdz kaujamiem bekoniem, - tiek pārdota saimnieku prioritāšu maiņas dēļ. Kopš 2009.gada saimniecība atvērusi kopumā astoņus veikalus Vidzemē un Rīgā, kā arī pa konkrētu maršrutu pie pircējiem dodas divi autoveikali.

Kunturu īpašnieks: Mēģinu saprast – kāds ir virsmērķis, un kas nopelna?  

Tiek tirgota viena no lielākajām cūku audzēšanas saimniecībām ar nacionālo kapitālu Kunturi...

Skidrojot pārdošanas iemeslus, Kunturu īpašnieks Jurģis Krastiņš intervijā Dienas Biznesam šī gada sākumā teica: "Atklāti runājot, šis pārdošanas lēmums nav acumirklīgs, tas ir briedis jau vairākus gadus. Teikšu atklāti – neredzu sevi kā labu saimnieku Kunturiem nākotnē. Man ir virkne kritēriju tam, kas ir labs saimnieks, bet tieši šim pārdošanas lēmumam nozīmīgākais ir tas, ka neredzu tālākas attīstības iespējas saimniecībai manā vadībā. Neredzu, kā es varētu būt klātesošs pie tālākās Kunturu izaugsmes. Saimniecība pastāv kopš 1993. gada, un kopš 2006. gada es un mana komanda esam klātesoši šajā saimniecībā. Ir pagājuši 16 gadi, šo saimniecību un zīmolu veidojot. Veidojot tirdzniecības tīklu, izplatīšanu un daudz ko citu, ir ieguldīts daudz darba, laika un naudas. Tomēr dzīvē ir tā, ka prioritātes mainās. Mainās arī domāšana. Rezultējot – es sevi nozarē neredzu perspektīvā".

"Kunturi" pērn strādāja ar 2,218 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,4% mazāk nekā 2020.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 51,3% un bija 41 300 eiro.

Kompānija "Kunturi" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 28 400 eiro. Uzņēmuma pamatkapitālā 87% pieder "Saktas ZS", kurā 98,5% īpašnieks ir Jurģis Krastiņš.

Pārdošanā nonākusi cūkkopības saimniecība SIA "Kunturi" Valmieras novada Jeru pagastā, liecina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas publiskotais komercpiedāvājums.

Saimniecība tiek pārdota saimnieku prioritāšu maiņas dēļ, teikts sludinājumā.

Patlaban saimniecībā tiek turētas 300 sivēnmātes, bet kopā ir ap 5000 cūku - no tikko dzimušiem sivēniem līdz kaujamiem bekoniem. Mēnesī vidēji tiek nokauti 650 bekoni, saražojot vidēji 58 tonnas cūkgaļas.

Cūkas izvietotas 4 fermās, kuras rekonstruētas 2010.-2012.gadā, ieviešot sauso barošanu, zemgrīdas mēslu izvākšanas sistēmas, zemgrīdas ventilācijas sistēmas. Lopbarību saimniecībā gatavo uz vietas. Šķidrmēslu uzglabāšanai ir lagūnas tipa mēslu krātuve. Visa saimniecības teritorija ir iežogota un aprīkota ar dezobedri un transportlīdzekļu dezinfikatoru.

Šobrīd saimniecībā tiek uzstādīts jauns, jaudīgs apkures katls fermu apsildei un karstā ūdens nodrošināšanai ražošanai. 2021.gadā ierīkots jauns dzīlurbums ūdens ieguvei.

Tiek tirgota viena no lielākajām cūku audzēšanas saimniecībām ar nacionālo kapitālu Kunturi Valmieras novada Jeru pagastā. Lielākais Kunturu īpašnieks ar 87% daļu ir Jurģim Krastiņam piederošā SIA Saktas ZS, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi saimniekam. Viņa redzējumā prioritāšu maiņa biznesā ir parasta lieta, bet valstī pieņemto lēmumu kopums pēdējo divu gadu laikā gan ir dīvains process.

Fragments no intervijas

Sludinājumā, kas publicēts Latvijas Cūku audzētāju asociācijas tīmekļa vietnē, viss ir spīdoši – 5000 cūku, 300 sivēnmāšu, vidēji 58 tonnas cūkgaļas mēnesī, labiekārtotas kūtis, lopbarību izgatavo uz vietas, viss atbilst prasībām. Uzstādīts jauns katls fermu apkurei, ir sava kautuve, realizācijas tīkls. Uzņēmumā 66 darbinieki, 8 veikali, 2 autoveikali, mājaslapa, sadarbība ar veikalu tīkliem un lielveikaliem. Īsāk – viss, lai strādātu un pelnītu. Atbilstoši Lursoft datiem, 2020. gada apgrozījums 2,249 miljoni eiro, peļņa vairāk nekā 84 tūkstoši, bilances vērtība ap miljonu. Kāpēc pārdot Kunturus?

Kas jūs izbrīna? Ka kreditoru nav? Vai neparasti šķiet tas, ka pārdodam pelnošu uzņēmumu, jo bieži jau pārdod grimstošu?

Uzņēmēji "Dienas Biznesam" pauduši bažas, ka, īstenojot Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādāto nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projektu, sekas var būt graujošas.

Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu un nodevu aprēķinos, tādēļ tas ietekmēs vairumu nozaru.

Nekustamo īpašumu nozari ietekmēs arī Eiropas Savienības daudzgadu budžets, no kura būtisks līdzekļu apjoms ieplūdīs arī būvniecības sektorā. Tas var radīt pārkaršanas riskus nozarē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 28. jūlija numurā:

Globālos procesos mēģinu saprast – kāds ir virsmērķis, un kas nopelna? Intervija ar līdzīpašnieku vienai no Latvijā lielākajām cūku audzēšanas saimniecībām ar nacionālo kapitālu Kunturi Jurģ Krastiņu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18. janvāra numurā lasi:

* Statistika

Vai 2021. gada nogales inflācija ir prelūdija?

* Tēma

Emigrācija caur attālināto darbu.

Krīzes laikā maksātnespēju skaits sarūk.

Uzņēmēju noskaņojums – zem nulles.

* Covid-19 sekas

Nozare atmesta desmit gadus atpakaļ - pēdējos divus gadus visi Latvijas sporta klubi un fitnesa centri strādājuši ar būtiskiem

zaudējumiem, valsts atbalsts nav spējis uzņēmējiem kompensēt pat pusi no zaudētā.

* Spēles noteikumi

Akciju sabiedrību akcionāri būs atrodami Komercreģistrā

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju - palielinājās par 6,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 17%.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2023.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,7 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,3 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-11,4%). Akciju ietekmē lētāks bija siers un biezpiens (-4%), kafija (-3,2%), piens (-2,6%), milti un citi graudaugi (-3,5%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-0,6%), žāvēti augļi un rieksti (-5,6%), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-4%). Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums bija svaigiem augļiem (-2,7%).

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,6%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2022.gada augustu - palielinājās par 5,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 15,6%.

2023.gada augustā, salīdzinot ar 2023.gada jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,5 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,8%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-17,1%) un kartupeļiem (-15,1%). Cenas pazeminājās svaigiem augļiem (-4,1%) un olām (-3,4%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija piens (-12,4%), piena produkti (-3,2%), mājputnu gaļa (-1,3%), sviests (-3,8%), cukurs (-4,3%), atspirdzinošie dzērieni (-4,4%), konditorejas izstrādājumi (-0,7%), kā arī siers un biezpiens (-0,5%). Savukārt dārgāka bija kafija (+4,1%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,7%), augu eļļa (+4,6%), gaļas izstrādājumi (+1,7%), žāvēti augļi un rieksti (+5,1%), kā arī cūkgaļa (+0,7%).

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 3,3%, bet gada laikā jeb salīdzinājumā ar 2021.gada martu - par 11,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 5,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām martā, salīdzinot ar 2021.gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 14,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 22%) un kartupeļiem (par 58,6%).

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri - palielinājās par 2,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 12,3%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (+10,2%) un svaigiem augļiem (+1,7%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sviestam (+4,9%), kafijai (+0,9%), augu eļļai (+4,2%), šokolādei (+1,5%), sieram un biezpienam (+0,6%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%). Dārgāka bija olīveļļa (+5,7%), saldumi (+4,8%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, salīta vai kūpināta gaļa (-1,6%), cūkgaļa (-0,9%), atspirdzinošie dzērieni (-3,7%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-2,9%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (-2,4%).

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieaugušas par 0,5%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gada maiju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 0,1%.

2021.gada maijā, salīdzinot ar aprīli,būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3%. Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+5,9%). Akciju noslēgumu ietekmē dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+4,9%), piena produkti (+3,5%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,6%), siers un biezpiens (+1,7%), jogurts (+4%), augu eļļa (+6,9%), konditorejas izstrādājumi (+1,3%), cūkgaļa (+1,8%) un olīveļļa (+6,1%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2%). Akciju rezultātā cenas samazinājās arī saldējumam (-3,8%), šokolādei (-2,8%) un sviestam (-3,8%).

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2020.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 0,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021.gada jūlijā, salīdzinot ar 2020.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 14,7%), kartupeļiem (par 8%), žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem (par 7,2%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (par 9,5%), augu eļļai (par 21,3%), miltiem un citiem graudaugiem (par 8,8%), konditorejas izstrādājumiem (par 2,4%), rīsiem (par 12,7%). Dārgāks bija jogurts (par 7,7%), piena produkti (par 3,2%), kā arī sviests (par 3,1%).

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2022.gada maiju - palielinājās par 12,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 15,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 19,5%.

2023.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+1,2 procentpunkti), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%.

Cenas samazinājās svaigiem dārzeņiem (-3,6%) un svaigiem augļiem (-1,3%). Akciju ietekmē cenas samazinājās piena produktiem (-2,7%), šokolādei (-2,1%), mājputnu gaļai (-1,1%), gaļas izstrādājumiem (-1,8%), makaronu izstrādājumiem (-2,5%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-3,1%). Savukārt dārgāka bija cūkgaļa (+4,2%) un olas (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), pienam (+2,3%), augļu un dārzeņu sulām (+2,5%), kartupeļiem (+3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,4%), kā arī augu eļļai (+2,6%).

Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērots vidēji lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem konstatētas nepilnības, secināts Konkurences padomes (KP) veiktajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus izpētes noslēdzošajā sadaļā.

KP aicina iepircējus, tostarp arī mazumtirgotājus, neizmantot savu iepirkuma varu ļaunprātīgi, būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteikto godīgo tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka Latvijā ražotai doktordesai, svaigam cālim un svaigām zivīm mazumtirdzniecības posmā tiek piemērots vidēji augstāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām līdzvērtīgām precēm. Piemēram, Latvijā ražotā doktordesa vidēji tika cenota par 16% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā doktordesa. Savukārt vietējam svaigam cālim mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā piemērotais uzcenojums ir bijis vidēji 2,9 reizes lielāks salīdzinājumā ar importa cāli.

Skats nākotnē ir cerīgs, un potenciāls ir – tā bioloģiskās cūkkopības izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu Latvijā vērtē Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) ekonomisti.

Bioloģiskajai cūkkopībai kā uz tirgu orientētai nozarei ir vieta Latvijas cūkkopībā. To var secināt pēc gadu ilgušajiem eksperimentiem cūkkopības uzņēmumos, nobarojot cūkas ar bioloģiski sertificētu barību gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā sistēmā Eiropas Inovāciju partnerības projekta "Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem" ietvaros.

Patērētāju aptauja liecina, ka 26% iedzīvotāju vēlas iegādāties biocūkgaļu, bet 44% to nelieto uzturā tāpēc, ka bioloģiski sertificēta cūkgaļa tirgū nav plaši pieejama. Līdz ar to tirgus potenciāls bioloģiskajai cūkgaļai Latvijā ir, vērtē AREI ekonomisti.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 1,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju - palielinājās par 7,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 12,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 18,4%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023.gada jūnijā, salīdzinot ar 2022.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+3,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+2,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,6 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,6 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,9 procentpunkti).

Latvijā pārtikas ražotājiem un tirgotājiem nav vienlīdzīgs tirgus spēks, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe, komentējot Konkurences padomes (KP) konstatēto, ka Latvijā ražotām pārtikas precēm tirgotāji piemēro lielāku uzcenojumu.

Viņa norādīja, ka Latvijā pārtikas ražotāji nav vienlīdzīgā situācijā, runājot ar tirgotāju, un tā nav tikai Latvijas problēma.

"Ražotājs vienmēr ir ne tik vienlīdzīgs sarunās ar tirgotāju, jo ražotāju ir daudz un, ja kāds tirgotājam nepatīk vai viņš var atrast labākus piegādes nosacījumus, produkcija netiek ņemta vai arī ir jāpiekāpjas nosacījumiem. Savukārt tirgotāju nav tik daudz, un Latvijā šī situācija ir vēl izteiktāka nekā citās valstīs - mums praktiski ir tikai divas ļoti nopietnas ķēdes," teica Gulbe.

Viņa pauda viedokli, ka šajā gadījumā būtu nepieciešama valsts iesaiste, veidojot labvēlīgus nosacījumus biznesa videi visā valstī, kā arī būtu nepieciešams atbalstīt vietējos ražotājus, taču to nevarētu paveikt tikai Zemkopības ministrija.

LOSP 2020.gadu vērtē kā gadu, kurš nozarēs ir ieviesis jucekli, izjaucot plānotu kopējo lauksaimniecības attīstību.

Sevišķi smagus izaicinājumus nākas pārdzīvot lopkopības nozarei, jo bez pandēmijas, tai nākas saskarties ar strauju izejvielu cenu pieaugumu, eksporta tirgus samazināšanos un arī dažādām dzīvnieku slimībām.

Šogad LOSP biedru pulks ir pieaudzis līdz 60 biedriem, kas dod vēl lielāku mandātu pārstāvēt lauksaimniekus, zivsaimniekus, mežsaimniekus un pārtikas pārstrādātājus. Īpašs prieks, ka šogad LOSP biedru pulkam pievienojās piekrastes zvejnieku biedrība "Mazjūras zvejnieki", kuru mērķis ir saglabāt Latvijas tradicionālo piekrastes zveju, kas ir unikāla un būtu saglabājams šis arods, pārnesot zināšanas no esošajiem piekrastes zvejniekiem uz jaunajiem zvejniekiem.

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1%).

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,5%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2023.gada aprīli - palielinājās par 1,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 3,4%.

2024.gada aprīlī, salīdzinot ar 2024.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (plus 0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (plus 0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (mīnus 0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu bija mājputnu gaļai (plus 2,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (plus 2,5%), maizei (plus 1,1%), šokolādei (plus 3,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (plus 0,8%), kartupeļiem (plus 3,9%), olām (plus 1,8%). Dārgākas bija brokastu pārslas (plus 8,7%), svaigas vai atdzesētas zivis (plus 5,3%), olīveļļa (plus 4,3%) un cūkgaļa (plus 0,8%).

Ierobežojumi gada garumā mainījuši daudzu produktu un pakalpojumu cenas, bet pagājušā gada nogalē ieviestie saimniecības preču tirdzniecības ierobežojumi var mainīt arī stāvokli tirgū.

2020. gada lielākās preču cenu svārstības saistāmas ar Covid-19 pandēmijas dēļ valdības noteiktajiem ierobežojumiem vai tirgus īpatnībām, kas radās, mainoties atsevišķiem pirkšanas paradumiem. Cenas pieauguma ziņā 2020. bijis griķu gads, bet noslēgumā – nepārdoto preču gads. Gada laikā Centrālā statistikas pārvalde konstatējusi cenu pieaugumu griķiem par 17,7%, kas tieši saistāms ar pastiprināto pieprasījumu Latvijā tieši pēc šī pārtikas produkta.

Cenu un pieprasījuma izmaiņas 2020. gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5%, liecina jaunākie CSP dati. Precēm cenas samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,6%. Jāteic, ka tieši pērnā gada decembra cenu novērtējums veidots tikai no daļas inputāciju. Vienkāršoti skaidrojot, atsevišķās nozarēs nav iespējams vērtēt cenu izmaiņas, ja preces vai pakalpojumi netiek pārdoti.

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri - patēriņa cenas augušas par 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī audzis par 3,9%.

Statistikas pārvaldē informē, ka būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, veselības aprūpei, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+9,9%) un svaigiem dārzeņiem (+4,5%). Cenas pieauga kartupeļiem (+11,9%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,5%), kā arī cūkgaļai (+2,2%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas kāpa konditorejas izstrādājumiem (+2%), šokolādei (+5,1%), skābajām krējumam (+4%), brokastu pārslām (+8,3%). Dārgāki kļuva atspirdzinošie dzērieni (+5,8%), ko ietekmēja akciju noslēgumi un akcīzes nodokļa pieaugums no 1.janvāra atspirdzinošajiem dzērieniem ar astoņiem gramiem vai vairāk cukura 100 mililitros. Akciju ietekmē vidējais cenu līmenis samazinājās pienam (-2,8%), olām (-3,3%) un biezpienam (-3,3%).

Latvijā cūkgaļas cena šogad oktobrī bijusi vidēji par 93,7% augstāka nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, bet par 8,8% mazāka nekā šogad septembrī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Vienlaikus Eiropas Savienībā (ES) cūkgaļas cena 2022.gada oktobrī bija vidēji par 55,3% augstāka nekā 2021.gada oktobrī. Tostarp Vācijā cūkgaļas cena gada laikā pieaugusi par 59,9%, Lietuvā - par 77,6%, Dānijā - par 39,2%, Polijā - 67%, bet Igaunijā - par 39,7%.

Publiskotie dati arī liecina, ka cūkgaļa oktobrī Latvijā bija dārgāka nekā vidēji ES, proti, ES cūkas liemeņa tirgus cena oktobrī bija vidēji 202,74 eiro par 100 kilogramiem, savukārt Latvijā - 206,90 eiro par 100 kilogramiem.

Tajā pašā laikā Igaunijā cūkas liemeņa tirgus cena šogad oktobrī bija 192,52 eiro par 100 kilogramiem, Vācijā - 205,24 eiro, Dānijā - 183,53 eiro, Polijā - 197,28 eiro, bet Lietuvā - 193,72 eiro par 100 kilogramiem.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūniju - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 1,9%.

2024.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti) un ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,6%.

Virtuālā tirgus "Svaigi.lv" īpašnieces SIA "Svaigi" apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 40%, informē uzņēmumā.

"Aizvadītais gads ir ieviesis daudzas izmaiņas cilvēku paradumos, ko labi raksturo arī pārtikas iegāde. Redzam, ka e-komercija ieņem stabilāku vietu cilvēku pārtikas iegādes rutīnā," secina "Svaigi" īpašniece Elīna Novada.

Svaigi.lv pārceļas uz Imantas tirgu 

Virtuālajā zemnieku tirgū "svaigi.lv" kopš ārkārtējās situācijas iestāšanās ievērojami...

2020.gadā populārāko tirgus produktu sarakstā bija cūkgaļa, putnu gaļa, svaigas zivis, lauku olas, kā arī dārzeņi un zaļumi, tostarp tiešsaistē cilvēki iegādājušies 40 000 lauku vistu olu, piecas tonnas burkānu un tikpat kartupeļu, kā arī 4000 kilogramu ābolu un 1300 svaigas, Latvijā audzētas foreles.

Virtuālā tirgus svaigi.lv izveidotāja: Biznesā bija jāierauga cita perspektīva 

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

E.Novada informēja, ka patlaban "Svaigi.lv" ir iespējams iegādāties produktus no 130 saimniecībām visā Latvijā, turklāt interese par virtuālo tirgu no potenciālo sadarbības partneru puses gada laikā ir dubultojusies. Vienlaikus tirgus klientu skaits pērn pārsniedza 7000.

VIDEO: Covid-19 nes strauju izaugsmi 

Augot pieprasījumam pēc pārtikas piegādes uz mājām, virtuālā tirgus "Svaigi.lv" komanda izkāpa...

Uzņēmums 2019.gadā strādāja ar 353 584 eiro apgrozījumu, kas ir par 12,3% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī uzņēmums guva peļņu 39 169 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2018.gadā.