Sākoties Vācijas lidsabiedrības Lufthansa pilotu streikam, aviokompānija trešdien, ceturtdien un piektdien atcels kopumā 3800 reisus. Lufthansa pārstāvji informē, ka streiks ietekmēs ap 425 000 pasažieru.

Informācija lidostas Rīga interneta vietnē liecina, ka 2., 3. un 4. aprīlī atcelti aviokompānijas Lufthansa ielidojošie un izlidojošie reisi. Pasažieri tiek aicināti sekot līdzi informācijai lidostas mājas lapā.

«Trīs secīgu dienu streiks varētu būt viens no lielākajiem Lufthansa vēsturē,» teikts uzņēmuma paziņojumā.

Cenšoties nepieļaut, ka lidostās izceļas haoss, lidsabiedrība saviem klientiem nosūtījusi 100 000 īsziņu un e-pastu, brīdinot par gaidāmajām neērtībām.

Lielākajās lidostās ierīkotas papildu iespējas pārnakšņošanai un sagatavota pārtika.

Lufthansa piloti šonedēļ rīko trīs dienu streiku, tādējādi pieprasot lielāku atalgojumu un pabalstus.

Ārstniecības darbinieku streiks brīdī, kad Veselības ministrija (VM) intensīvi strādā pie papildu finansējuma nodrošināšanas veselības nozarei, ir vēršanās pret visiem Latvijas iedzīvotājiem un, iespējams, mēģinājums šūpot valdību, uzskata veselības ministre Anda Čakša.

Čakša šodien žurnālistiem atzina, ka patlaban ģimenes ārsti «diezgan ļaunprātīgi izmanto situāciju, kad VM ļoti fokusēti strādā, lai nozarei papildus iegūtu finansējumu atalgojumiem». «Manā skatījumā streiks ir sasteigta un neadekvāta lieta. Tas nav streiks, tā ir līguma nepildīšana, un tā nav adekvāta rīcība, jo valdība skaidri pateikusi, ka finansējums veselībai un atalgojuma pieaugums būs nākamajā gadā,» sacīja ministre.

«Manā skatījumā tas ir diezgan ļaunprātīgs spiediens, bet tas nozarei nedod neko, un tā ir vēršanās pret visiem Latvijas iedzīvotājiem,» secināja Čakša.

Runājot par to, vai ģimenes ārstu streika un atteikšanās strādāt pagarināto normālo darba laiku norise faktiski vienlaikus ir bijusi speciāla rīcība, Čakša pauda, ka «ar teorijām nemēģina nodarboties», bet viņa mēģina risināt akūtas un sarežģītas situācijas. Ņemot vērā, ka VM ir izpildījusi prasības, kas saistītas ar normālā pagarinātā darba laika saīsināšanu, politiķes skatījumā patlaban neesot argumentu, kāpēc būtu jārīko streiks.

Apmēram 1000 dokeru astoņās Zviedrijas ostās trešdien streikoja pēc tam, kad viņiem neizdevās nodrošināt kolektīvo darba līgumu, un šis streiks izraisīja ostu darbības apturēšanu.

Zviedrijas Dokeru arodbiedrības biedri streikoja dažādās ostās visā valstī, tai skaitā Malmē dienvidos, uz divām līdz trim stundām.

Atbildot uz to, darba devēju organizācija «Zviedrijas Ostas» izsludināja lokautu.

Ja netiks panākta vienošanās, tad tuvāko dienu laikā streiks tiks paplašināts uz pavisam 15 ostām, ieskaitot valsts lielākās ostas Stokholmā un Gēteborgā.

«Ir skaidrs, ka konflikts smagi un drīz kaitēs Zviedrijas uzņēmumiem,» paziņoja Zviedrijas Transporta uzņēmumu konfederācijas vadītājs Matiass Dāls.

Īpaši smagi tas skars mežsaimniecību, kas ir viena no lielākajam Zviedrijas uzņēmējdarbības nozarēm.

Mežsaimniecības grupa «Stora Enso» pauda bažas, ka tās produkcijas piegādes kavēsies, sevišķi Gēteborgas Ro-Ro terminālī.

Pēc Igaunijas nacionālās lidsabiedrības Estonian Air vadības un pilotu arodbiedrības sarunām, pilotu apvienība pavēstījusi, ka streiks, kurš, saskaņā ar Estonian Air vadības pausto, ļaunākajā gadījumā varētu izraisīt aviokompānijas bankrotu, tiks atcelts par vienu dienu, informē BBN.

Piloti norādīja, ka streiks dienu vēlāk nekā plānots - otrdien, 8. janvārī - sāksies gadījumā, ja līdz tam laikam netiks parakstīts jauns kolektīvais nolīgums starp lidsabiedrības vadību un pilotu apvienību. Pirms nolīguma parakstīšanas to jāapstiprina Estonian Air padomei.

Jau vēstīts, ka Igaunijas nacionālās aviokompānijas piloti solīja streiku sākt jau 7. janvārī. Paziņojums par pilotu streiku jau pagājušajā nedēļā negatīvi iespaidoja lidsabiedrības finanses, samazinoties biļešu pārdošanas apjomiem. Turklāt Estonian Air izpilddirektors Jans Palmers norādīja, ka gadījumā, ja streiks notiks, aviokompānijai varētu būt sarežģīti saglabāt biznesu un tā varētu bankrotēt. Kompānijas padomes priekšsēdētājs Erki Rāsuke norādīja, ka streiks vēl nenozīmētu maksātnespējas iestāšanos, tomēr varētu izveidoties ārkārtīgi sarežģīta situācija.

Vācijas lidmašīnu stjuartu arodbiedrība UFO ceturtdienas vakarā noraidīja pēdējo no lidsabiedrības Lufthansa piedāvājumiem pensiju jautājumā un paziņoja, ka piektdien uzsāks nedēļu ilgu streiku.

Arodbiedrība norādīja, ka, rēķinoties ar klientu plāniem, streiks sāksies tikai piektdien pusdienlaikā, vēstīja laikraksts Tagesspiegel.

Arodbiedrība turpmākās septiņas dienas iecerējusi streikot dažādās Vācijas lidostās.

Lufthansa stjuarti piektdien streikos Frankfurtē un Diseldorfā, kur pārtrauks darbu no plkst.14 līdz 23 (no plkst.15 līdz 24 pēc Latvijas laika), teikts UFO paziņojumā. Atkārtoti streiki šajās lidostās notiks arī sestdien.

Minhenes lidostu Lufthansa stjuartu streiks nedēļas nogalē vēl neskars, jo Bavārijas un Bādenes-Virtembergas zemēs joprojām turpinās skolēnu brīvdienas, paziņoja UFO.

Nekādi streiki nenotiks arī svētdien, paziņoja arodbiedrība.

Saistībā ar Briseles lidostas virszemes apkalpošanas uzņēmuma «Aviapartner» darbinieku streiku pirmdien atcelti visi Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» reisi starp Briseli un Rīgu, pastāstīja «airBaltic» pārstāve Alise Briede.

No Briseles uz Rīgu bija paredzēti reisi plkst.13.00 un plkst.22.10, bet no Rīgas uz Briseli plkst.7.30 un plkst.16.35. «airBaltic» nav informācijas, cik ilgi streiks varētu turpināties, pauda Briede.

Jau vēstīts, ka ceturtdienas, 25.oktobra, pēcpusdienā Briseles lidostā streiku pieteica bagāžas krāvēji, liekot atcelt vairākus desmitus reisu. Darbu pārtraukuši Briseles lidostu apkalpojošā uzņēmuma «Aviapartner» darbinieki, kurus neapmierina personāla trūkums.

«Tas bija spontāns darbinieku streiks,» pavēstīja arodbiedrības pārstāvis, norādot, ka nav skaidrs, cik ilgs būs streiks.

Streiks ietekmējis visus ielidojušos un izlidojušos reisus, jo nav iespējams piekraut un izkraut lidmašīnas. Pasažieri ir spiesti doties prom no lidostas vai izlidot tikai ar rokas bagāžu.

Polijas nacionālās aviokompānijas «LOT Polish Airlines» darbinieki otrdien, 1. maijā uzsāks streiku, kas tuvākajās dienās var būtiski ietekmēt aviosatiksmi reģionā - ieplānotie reisi starp Varšavas Šopēna lidostu un Baltijas valstīm var kavēties vai tikt atcelti, informē lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop».

«Skycop» vērš avioceļotāju uzmanību iespējamiem traucējumiem un aicina laikus iepazīties ar savām tiesībām, un būt gataviem iespējamām izmaiņām ceļojuma plānos.

Lielākajā riska zonā šobrīd ir lidojumi maršrutos Rīga – Varšava, Viļņa – Varšava un Tallina – Varšava, tāpat plānotais streiks ietekmēs arī ceļotājus, kam Polijā paredzēta pārsēšanās lidojumam uz citu galamērķi.

«LOT Polish Airlines» streiks ir klasificējams kā iepriekš plānots, tādēļ aviopasažieri, kuru reisi kavēsies vai tiks atcelti, nevarēs pieprasīt kompensāciju par sagādātajām neērtībām. Neraugoties uz to, aviokompānijām, balstoties uz Eiropas Savienības likumdošanu, ir pienākums nodrošināt aviopasažieriem pirmās nepieciešamības preces.

Vācijas lielākās aviokompānijas Lufthansa pilotu otrdien rīkotais kārtējais streiks licis Frankfurtes lidostā atcelt 50 reisus, ietekmējot aptuveni 20 000 pasažieru.

Lufthansa norāda, ka ietekmēti gan ienākošie, gan izejošie reisi, taču situācija ir mierīga, un aviokompānija ir pārliecināta, ka spēs nodrošināt visus 32 lidojumus, ko tā solījusi.

Pilotus pārstāvošās arodbiedrības Cockpit organizētais streiks tiek rīkots garo maršrutu lidojumos, kas izlido no Frankfurtes laika posmā no plkst.8 līdz plkst.23 (no plkst.9 līdz plkst.24 pēc Latvijas laika).

Arodbiedrība vēsta, ka streiks ietekmē pakalpojumus, kas tiek nodrošināti ar Airbus A380, A330, A340 un Boeing 747 lidmašīnām.

Šis šogad ir jau piektais Lufthansa pilotu streiks, viņiem protestējot pret lidsabiedrības plāniem mainīt priekšlaicīgas pensionēšanās politiku.

Tikai nedēļu pēc ilgākā streika, kādu savā vēsturē pieredzējis Vācijas dzelzceļš, vilcienu mašīnistu arodbiedrība GDL pirmdien paziņoja, ka šonedēļ rīkos jaunu beztermiņa streiku, kas Vasarsvētku laikā draud smagi ietekmēt visas valsts transporta sistēmu.

Kravas vilcienu mašīnisti streiku sāks otrdien plkst.15.00 (plkst.16.00 pēc Latvijas laika), bet pasažieru vilcienu vadītāji - trešdien plkst.14.00, paziņojusi GDL.

Arodbiedrība norāda, ka šis streiks ir beztermiņa un ka par darba atsākšanu tiks paziņots 48 stundas pirms tās biedri atgriezīsies pie vilcienu vadības pultīm.

Kā norādījis GDL līderis Klauss Veselskis, šis streiks, domājams, būs ilgāks nekā iepriekšējais, kas maija sākumā turpinājās gandrīz sešas dienas.

«Varat rēķināties, ka šis streiks turpināsies nedaudz ilgāk,» preses konferencē paziņoja Veselskis.

Pēdējo desmit mēnešu laikā GDL organizējusi jau astoņus streikus.

Starppilsētu pasažieru pārvadājumu uzņēmuma Nordeka autobusu vadītāju protestā pret zemajām algām pieteikušies vairāk nekā 20 šoferu, interese turpina augt. Streiks plānots sestdien pulksten vienos naktī. Arodbiedrības LABA valdes priekšsēdētājs Raimonds Gailis Dienai norāda, ka šī nakts stunda streikam ir piemērotākā, jo daudziem šoferiem tas ir darbadienas sākums. «Mēs to ieplānojām naktī, lai tie, kam ir agrās darba maiņas, varētu piedalīties. Ja organizētu, piemēram, astoņos no rīta, šoferiem streiks būtu jāsāk brauciena vidū,» skaidro R. Gailis.

Streiks notiks arodbiedrības birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā. Šoferi atradīsies biroja telpās un gaidīs streika komiteju, kas pilda starpnieka lomu sarunās ar darba devēju. R. Gailis skaidro, ka Nordekai ir vēl viena arodbiedrība, ar kuru kopā LABA strādājot jau vismaz piecus gadus, tomēr pie vienota viedokļa par algu paaugstināšanu tām ir grūti nonākt.

Nordekas līdzīpašnieks Juris Savickis aģentūrai LETA norādīja, ka šoferu protests ir nevis pret uzņēmuma administrāciju, bet gan pret valsts politiku autopārvadājumu nozarē, kura ir no budžeta dotējama nozare. Viņš neslēpa pārsteigumu, ka tieši Nordekas šoferi ir pirmie, kas streiko, jo šī uzņēmuma darbiniekiem ir vislielākās algas. J. Savickis vaino valdību, norādot, ka tā nepilda savas saistības, jo dotācijas netiek maksātas nepieciešamajā apjomā.

Strādājošie Grieķijā trešdien rīko 24 stundu streiku, paralizējot satiksmi uz autoceļiem un dzelzceļiem, apturot banku un plašsaziņas līdzekļu darbu.

Streiks tiek rīkots, lai protestētu pret valdības plāniem paātrināt privatizāciju un reformēt darba likumus, kā arī pārskatīt tiesības streikot.

Streika dēļ nekursē autobusi un tramvaji, Atēnu metro un prāmji, kas pārvadā pasažierus starp Grieķijas salām un valsts kontinentālo daļu.

Tāpat trešdien nestrādā bankas un žurnālistu apvienība «Poesy» norāda, ka streiko arī mediji, tāpēc no tiem nevar gūt informāciju par jaunākajiem notikumiem.

Streiks Atēnās izraisījis garus sastrēgumus, jo valsts lielākā arodbiedrība GSEE pilsētas centrā rīko demonstrāciju.

Šis pēdējo divu nedēļu laikā jau ir otrs streiks. Pagājušajā nedēļa rīkotais streiks ietekmēja transporta kustību, slimnīcu, skolu un tiesu darbu.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic guvusi labumu no Vācijas aviokompānijas Lufthansa pilotu streika, pasažieriem meklējot alternatīvas ceļošanas iespējas, Db.lv apstiprināja airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Viņš norādīja, ka Lufthansa pilotu triju dienu streiks ir viens no lielākajiem, kas piedzīvoti pēdējā laikā, tādējādi radot «lēcienveidīgu pieprasījumu no Vācijas lidostām». «Tāda mēroga traucējums aviosatiksmē radīja pieprasījumu visos maršrutos, taču primāri pasažieru skaits auga maršrutos uz Diseldorfu, Berlīni, Hamburgu, Frankfurti un Minheni,» Db.lv norādīja J. Vanags.

Līdz ar pieprasījuma kāpumu airBaltic noslogotākajos maršrutos mainīja Bombardier lidmašīnas ar 76 vietām uz lielākajiem Boeing gaisa kuģiem. Lufthansa pasažieru nodrošināšana ar ceļošanas iespējām palīdzēja arī tas, ka airBaltic šogad jau iepriekš bija palielinājis lidojumu skaitu, piemēram, uz Minheni, stāstīja airBaltic pārstāvis.

Konkrēts beigu datums pašreizējam Vācijas lidsabiedrības Lufthansa pilotu streikam nav noteikts, piektdien paziņoja pilotu arodbiedrības Vereinigung Cockpit preses pārstāvis Jergs Handvergs.

«Tāda iepriekš noteikta streika beigu datuma nav,» norāda Handvergs.

Viņš piebilda, ka mērķis ir no Lufthansa iegūt pārrunājamu piedāvājumu, lai pārtrauktu pašreizējos streikus.

Handvergs arī pavēstīja, ka arodbiedrību atbalsta tās biedri.

Vereinigung Cockpit jau ceturtdien paziņoja, ka streiks, ko pieteikuši Lufthansa piloti, pagarināts līdz sestdienai.

Sākotnēji streiks bija pieteikts uz trešdienu un ceturtdienu, bet trešdien Vereinigung Cockpit paziņoja, ka tas pagarināts līdz piektdienai.

Kopumā Lufthansa trīs dienās atcēlusi 2618 lidojumus, ietekmējot vairāk nekā 315 000 pasažieru.

Šis ir jau 14.streiks, kopš 2014.gada aprīlī aizsākās konflikts par atalgojumu. Streiku izraisīja sarunu izjukšana par 5400 Lufthansa pilotu algām.

Lufthansas stjuartu streiks, kurā aviokompānijas apkalpes darbinieki pieprasa algu paaugstināšanu 5% apmērā, atsakoties strādāt, nonācis līdz Rīgas lidostai – trešdienas rītā tika atcelts pirmais Lufthansa reiss, kas dodas uz Frankfurti.

Stjuartu streika dēļ tika atcelts Vācijas lidsabiedrības reiss no Rīgas uz Frankfurti, kas izlido no Latvijas pulksten 6:20, Db.lv apstiprināja starptautiskās lidostas Rīga pārstāve Sarmīte Rinmane.

«Ja pasažierim atcelts reiss, viņam ir jāvēršas aviokompānijā, kas tālāk risinās šo jautājumu,» viņa stāstīja. Db.lv gan trešdien neizdevās sazvanīt Lufthansa biroju Rīgā.

Lidsabiedrības stjuartu streiks sākās augusta nogalē un jau radījis pamatīgas rindas Frankfurtes lidostā. Tā, piemēram, pagājušajā piektdienā lidsabiedrība bija spiesta atcelt simtiem lidojumu. Tāpat, saistībā ar lielo gaisa kuģu skaitu, kas atradās uz zemes Frankfurtes lidostā, vietas vairs nebija lidaparātiem, kam lidostā būtu jāierodas, tādēļ tikuši atcelti arī daudzi ielidojošie reisi, raksta thelocal.de.

Vācijas lidsabiedrības Lufthansa piloti nolēmuši streikot arī ceturtdien, ietekmējot garo distanču lidojumus, otrdien paziņojusi pilotu arodbiedrība Cockpit.

Pilotu streika dēļ Lufthansa jau atcēlusi vairāk nekā pusi no 1400 trešdien plānotajiem īso un vidējo distanču lidojumiem Vācijā un Eiropā.

Gaidāms, ka šodien streiks ietekmēs aptuveni 80 000 pasažieru.

Streiks «tiks pagarināts, lai palielinātu spiedienu uz Lufthansa vadību,» paziņoja arodbiedrība.

Ceturtdien streiks ietekmēs garo distanču lidojumus un kravu pārvadātāju Lufthansa Cargo, bet Lufthansa zemo cenu struktūrvienību Germanwings un Eurowings darbību neietekmēs, paziņoja arodbiedrība.

Šis streiks ir jaunākā protesta akcija, aviokompānijai un pilotiem nespējot vienoties par priekšlaicīgas pensionēšanās vecumu.

Stjuartu streiks, kas piektdien notiks 24 stundas, Vācijas aviokompānijai Lufthansa liek atcelt divas trešdaļas jeb aptuveni 1200 lidojumus sešās lielākajās Vācijas lidostās, raksta thelocal.de. Lidostā Rīga Db.lv uzzināja, ka streiku dēļ nenotiks arī Lufthansa lidojumi no Rīgas.

Ziņa papildināta ar 3. rindkopu.

Piektdien Lufthansa streiks notiks Frankfurtes, Berlīnes, Hamburgas, Minhenes, Diseldorfas un Štutgartes lidostās, pauda arodbiedrības pārstāvis.

Saistībā ar streiku piektdien atcelti arī visi Lufthansa reisi maršrutā Rīga-Frankfurte. Ceturtdien lidojumi notiks, kā iepriekš plānots, bet patlan lidsabiedrība vēl nesniedz informāciju par to, vai streiks ietekmēs arī Lufthansa lidojumus no Rīgas sestdienā, Db.lv pauda lidostas Rīga pārstāve Sarmīte Rinmane.

«Mēs arvien vēl ceram, ka ir iespējams izvairīties no streika un atgriezties pie pārrunu galda,» norādīja Lufthansa runasvīrs. Arodbiedrības pārstāvji pauda, ka viņiem «ļoti žēl, ka jādodas streikā, tomēr sarunas sasniedz tādu punktu, kad stjuartiem vairs nebija citas alternatīvas».

Slēgtas pasaules lielākās vara raktuves Ziemeļčīlē, kad to darbinieki bez iepriekšēja brīdinājuma uzsāka streiku, protestējot pret zemo atalgojumu.

Escondida raktuvēs streikam pievienojušies 2,5 tūkstoši strādnieku un sākotnēji paredzēts, ka streiks varētu ilgt 24 stundas, sarunā ar Reuters norādījis raktuvēs strādājošo arodbiedrības vadītājs Marčelo Tapia. Pastāv iespēja, ka streiks varētu tikt arī pagarināts. «Visas operācijas ir pārtrauktas. Tas noticis vairāku iemeslu dēļ, kurus kompānija [BHP Billiton, kurai pieder 30% raktuvju daļu] atteikusies risināt,» sacījis M. Tapia.

Streikam esot pievienojušies arī citu BHP piederošu raktuvju – Spence un Cerro Colorado – raktuvju strādnieki. Čīlē tiek iegūta trešā daļa pasaulē izmantotā vara. Atakamas tuksnesī esošajās Escondida raktuvēs gadā tiek iegūts vairāk nekā miljons tonnu vara, kas veido aptuveni 20% no visa Čīlē saražotā vara.

Vācijas zemo cenu lidsabiedrības "Eurowings" piloti pirmdien sāka trīs dienu streiku, kas strīdā par darba apstākļiem ir jau otrais streiks šomēnes.

Pilotu arodbiedrība "Vereinigung Cockpit" (VC) izsludinājusi trīs dienu streiku.

Neskatoties uz streiku, "Eurowings" prognozē, ka pirmdien ierastā režīmā tiks veikti vairāk nekā 230 no plānotajiem 400 reisiem. Streiks neietekmē kompānijas meitasuzņēmuma Austrijā "Eurowings Europe" un Frankfurtē un Minhenē bāzētā "Eurowings Discover" darbību.

Savukārt Diseldorfas lidostā atcelti 102 no 171 plānotā "Eurowings" reisa.

Otrdien un trešdien pieejamo reisu saraksts tiks publicēts, tiklīdz būs zināms, cik daudz pilotu paziņos par ierašanos darbā, neskatoties uz streiku, norāda "Eurowings".

Tas jau ir otrais pilotu streiks pēdējās pusotras nedēļas laikā, un VC, kas pieprasa darba apstākļu uzlabošanu, norāda, ka darba devējs nav izteicis apmierinošu koplīguma piedāvājumu.

Brazīlijas naftas rūpniecībā strādājošie trešdien sāka 72 stundu streiku, kas notiek pēc 10 dienas ilgušā kravas automašīnu šoferu streika.

Brazīlijas abas galvenās naftinieku arodbiedrības paziņoja, ka streiks tiek rīkots, pieprasot zemākas degvielas cenas un valsts naftas kompānijas «Petrobras» prezidenta Pedru Parentes atkāpšanos.

Streiks sākās, neraugoties uz Brazīlijas augstākās darba tiesas lēmumu, ka tas ir nelikumīgs un arodbiedrībām par tā rīkošanu būs jāmaksā soda nauda – 500 000 reālu (115 150 eiro) par katru streika dienu.

Naftas rūpniecības darbinieku federācija informēja, ka streika dēļ ir apturēts naftas pārstrādes rūpnīcu darbs sešos Brazīlijas štatos.

«Petrobras» paziņoja, ka krīžu novēršanas vienības nodrošina darbu uzņēmumos, kur streiks neļāva organizēt darbu maiņās.

Sakarā ar Vācijas lidsabiedrības Lufthansa stjuartu streiku no lidostas Rīga piektdien, 7. septembrī, atcelti abi lidojumi no Rīgas uz Frankfurti, Db.lv noskaidroja Lufthansa Latvijas birojā.

Lielākajai daļai pasažieru, kuru reiss ticis atcelts, lidsabiedrība piedāvājusi alternatīvu lidojumu ar citu aviokompāniju. Lai nodrošinātu savu pasažieru lidojumus no Rīgas uz Vāciju, Lufthansa izmantojusi vairākas citas aviokompānijas, Db.lv stāstīja Lufthansa birojā.

Alternatīva nav atrasta vien nedaudziem pasažieriem, kas nebija atstājuši savu kontaktinformāciju, kā arī nesazinājās ar Lufthansa biroju.

Sestdien no Rīgas notiks abi Lufthansa lidojumi uz Frankfurti.

Db.lv jau rakstīja, ka piektdien Lufthansa stjuarti devušies 24 stundu ilgā streikā, lai panākto no lidsabiedrības algas palielināšanu 5% apmērā, kā arī to, ka darbā netiek pieņemti zemāk atalgoti pagaidu stjuarti. Patlaban stjuartu streiks nav licis aviosabiedrībai piekāpties. «Ir bijusi komunikācija, bet to nevar saukt par sarunām,» piektdien pauda arodbiedrības pārstāvji. Kā jau vēstīts iepriekš, paziņojums par streiku izplatīts pēc ilgām Lufthansa un arodbiedrības pārstāvju diskusijām, kas rezultātu nav devušas.

Islandes premjerministre Katrina Jakobsdotira un desmitiem citu islandiešu sieviešu šodien streikos, protestējot pret vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirībām un vardarbību dzimuma dēļ.

Streiks sevišķi skars jomas, kurās sievietes veido lielāko daļu strādājošo, piemēram, veselības aprūpi un izglītību.

"Kvennafri" jeb sieviešu brīvdiena būs pirmais sieviešu streiks visas dienas garumā kopš 1975.gada. Sievietes ir aicinātas šodien atteikties no algota un neapmaksāta darba, tai skaitā mājsaimniecības darbiem.

"Es šajā dienā nestrādāšu, un es sagaidu, ka to darīs arī visas sievietes [valdībā]," portālam "mbl.is" sacīja Islandes premjerministre. Jakobsdotira norādīja, ka valdība pārbauda, kā tiek vērtētas profesijas, kurās dominē sievietes, salīdzinājumā ar jomām, kurās tradicionāli dominē vīrieši.

Saskaņā ar Islandes Skolotāju arodbiedrības datiem sievietes veido lielāko daļu skolotāju visos izglītības sistēmas līmeņos, tai skaitā 94% bērnudārzu skolotāju ir sievietes. Islandes Nacionālajā universitātes slimnīcā, kas ir lielākā valsts slimnīca, aptuveni 80% darbinieku ir sievietes.

Dienvidkorejas tehnoloģiju giganta "Samsung Electronics" darbinieki piektdien sarīkojuši pirmo streiku šajā uzņēmumā, ziņu aģentūrai AFP pavēstīja arodbiedrības vadītājs.

"Samsung Electronics" ir viens no pasaulē lielākajiem viedtālruņu ražotājiem, kā arī ražo atmiņas mikroshēmas, kuras izmanto ģeneratīvajam mākslīgajam intelektam. Uzņēmuma vadība kopš janvāra risina sarunas ar arodbiedrību par algām, taču abām pusēm nav izdevies mazināt domstarpības.

"Šodien notiek pirmais streiks "Samsung Electronics", izmantojot apmaksātu atvaļinājumu, un saprotams, ka tajā piedalās daudzi darbinieki," paziņoja Nacionālās "Samsung Electronics" arodbiedrības vadītājs. Viņš sacīja, ka ir grūti nosaukt precīzu streikojošo darbinieku skaitu, bet, aplūkojot darbavietu apmeklējumu, redzama ievērojama atšķirība no ierastā.

"Samsung Electronics" paziņoja, ka "cītīgi iesaistījies sarunās ar arodbiedrību un turpinās to darīt". Uzņēmums apgalvoja, ka streiks neietekmē ražošanu.

Streika dēļ Berlīnes Brandenburgas starptautiskajā lidostā trešdien atcelti vai pārplānoti visi pasažieru reisi.

Šodien lidostā bija plānoti aptuveni 300 avioreisi ar 35 000 pasažieru, taču streika dēļ aviokompānijas atlikušas daļu reisu līdz ceturtdienai, bet citus novirzījušas uz lidostām Drēzdenē un Leipcigā. Citiem pasažieriem lidojumu vietā piešķirtas vilciena biļetes.

Streiks plānots visas dienas garumā. To organizē arodbiedrība "Verdi", iesaistot lidostu darbiniekus un drošības personālu. Gaidāms, ka streiks ietekmēs arī lidostas ugunsdzēsēju brigādi, degvielas uzpildi lidmašīnās, bagāžas pārvietošanu un pasažieru reģistrāciju.

Arodbiedrība pieprasa algu palielināšanu par 500 eiro mēnesī, lidostai slēdzot kolektīvo līgumu ar darbiniekiem uz 12 mēnešiem.

Skandināvijas valstu aviokompānijas SAS pilotu streiks lidsabiedrībai izmaksā aptuveni deviņus līdz 12 miljonus ASV dolāru dienā (8,9-11,9 miljardi eiro) un apdraud jau tā finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma dzīvotspēju, ceturtdien paziņoja SAS.

SAS pilotu streiks jau ilgst desmito dienu, un tas uzņēmumam izmaksājis aptuveni 1-1,3 miljardus Zviedrijas kronu (94-122,6 miljoni eiro).

Sarunas starp arodbiedrībām un aviokompānijas vadību līdz šim bijušas nesekmīgas.

SAS vēstī, ka aviosabiedrībai jau nācies kopumā atcelt vairāk nekā 2500 lidojumus, ietekmējot 270 000 pasažieru.

SAS jūlijā sākumā ASV tiesā iesniedza pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem saistībā ar lidsabiedrības vērienīgo restrukturizācijas plānu. Uzņēmums skaidro, ka pilotu streiks apdraud veiksmīgu šī procesa norisi un lidsabiedrības dzīvotspēju.

Piloti iebilst pret atalgojuma samazināšanu, ko pieprasījusi vadība saistībā ar vērienīgu izmaksu apcirpšanas plānu, kas paredz izmaksas samazināt par 7,5 miljardiem kronu.(apmēram 700 miljoni eiro).

Četru gadu garumā ik gadu pedagogiem ir dota papildu nauda, bet dot arvien vairāk naudas nav ilgtspējīgs variants, jo mums ir nereformēta sistēma kopumā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka nepieciešama izglītības sistēmas reforma un izglītības ministre Anda Čakša (JV) pašreiz strādā pie noteikumiem, kas palīdzēs pašvaldībām pieņemt vajadzīgos lēmumus skolu sistēmas reformai, tādējādi rodot finansējumu skolotāju atalgojumam. Vienlaikus jānodrošina, ka jebkurš var iegūt labu izglītību.

"Nav runa par to vai nākotnē augs pedagogu algas, bet jautājums ir tas, kas būs finansējuma avots. Naudas avots ir sistēmas sakārtošana. Nevaram atļauties likt vairāk naudas neefektīvā sistēmā, un tā ir jāsakārto," sacīja Kariņš, paužot cerību, ka izglītības darbinieku asociācijas izvēlēsies sadarboties ar Izglītības ministriju.

Ar pedagogiem pagājušajā gadā panākta vienošanās un šajā gadā pedagogu atalgojumam atvēlēti teju 100 miljoni eiro, kas ir lielākais pieaugums, kāds līdz šim bijis.