Foto: Pexels.com

Moderno tehnoloģiju laikmetā stabils un ātrs interneta savienojums ir gluži vai zelta vērtē. Kā liecina DataReportal pieejamā informācija, internetu visā pasaulē izmanto 5,35 miljardi iedzīvotāji jeb 66,2 % no kopējās populācijas. Salīdzinot ar 2023. gadu, interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 1,8 % jeb 97 miljoniem cilvēku. Raksta turpinājumā noskaidro, cik nozīmīgs ir uzticams un drošs internets ne tikai ikdienas saziņai un personīgajām vajadzībām, bet arī ekonomiskās attīstības veicināšanai.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai aptuveni puse jeb katrs otrais Latvijas iedzīvotājs zina, kāds interneta ātrums ir viņa mājoklī. Turklāt gandrīz 40% nezina, cik ātrs internets viņiem patiesībā būtu nepieciešams.

No tiem respondentiem, kas zināja, cik ātrs internets viņiem būtu vajadzīgs, visvairāk jeb 30% atzina, ka viņiem būtu nepieciešams internets ar ātrumu no 100 līdz 500 Mbit/s. 14% ir pārliecināti, ka viņiem nepieciešams būtu vēl lielāks ātrums – vairāk nekā 500 Mbit/s, un tikpat daudz iedzīvotājiem pietiktu ar 50-100 Mbit/s.

“Kā rāda pētījuma dati, interneta lietotājiem ir visnotaļ vispārīgs priekšstats par to, kāds internets viņiem ir šobrīd un kāds viņiem būtu nepieciešams. Iemesli tam var būt dažādi – gan tas, ka nav pietiekamas izpratnes par interneta ātruma mērvienībām, gan arī fakts, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir apmierināti ar interneta ātrumu, kas viņiem šobrīd ir pieejams,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Latvijas telekomunikācijas uzņēmums MWTV sācis publiskās vietās Latvijā izvietot bezmaksas WiFi pieslēguma punktus.

Projekts M4 Open WiFi paredz, ka, lai 30 minūtes lietotu ātru un drošu interneta pieslēgumu, būs jānoskatās viena no 4 piedāvātajām reklāmām, kuras garums nepārsniedz 15 sekundes.

«Projekta M4 Open WiFi galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotajiem bezmaksas pieeju mūsdienīgam bezvadu internetam. Tik daudz tiek runāts par to, cik internetā brīvi pieejami mēs gribētu būt, taču realitāte ir tāda, ka nemaz tik brīvi internets Latvijas iedzīvotājiem nav pieejams,» stāsta SIA MWTV komercdirektors Normunds Tože.

«Bezmaksas internets ir pieejams dažās kafejnīcās, restorānos, tirdzniecības centros un viesnīcās, bet tas tomēr tikai daļēji ir bezmaksas, jo uzliek blakus pienākumus, piemēram, nopirkt kafejnīcā kafiju. Ir arī Lattelecom tīkls, taču tas ir par maksu. Vēl var izmantot arī mobilo internetu, taču tas nav tik ātrs kā dažkārt gribētos,» skaidro Tože.

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Sludinājumu portāls ss.lv ir Latvijas ekonomikas, realitātes un sabiedrības spogulis.

Statistika rāda vidējās algas auto pārdošanas un servisa nozarē 80, 120, 200 eur (brutto!) apmēros, bet realitāte ir pavisam cita, kur ss.lv kā platforma spēlē ļoti nopietnu lomu pelēkās ekonomikas uzturēšanā! Es nerunāju par krāmu vai privāto mantu tirgoņiem. Es runāju par sistemātiskiem «biznesmeņiem» - dārgu regulāru preču jeb pakalpojumu sniedzējiem, kas nemaksā ne kapeiku nodokļos. Ar šiem ir jākonkurē legālam biznesam, kas maksā valsts budžetā nodokļus. Spēles noteikumi ir ļoti izkropļoti.

Visiem kliedzējiem, kas saka - pensijas par mazu, ārstu algas par mazu, policisti korumpēti, skolotāju algas un, protams, ceļu finansējums nepietiek. Visam šim ir nepieciešama nodokļu nauda. Ja lielākā daļa nemaksā, tad tai arī nav tiesības kliegt. Kaut kad jau ir jāķeras klāt visa bardaka sakārtošanai, protams metodes ir diskutējams jautājums.

Nemieru plosītajā Sīrijā atslēgts internets un traucēti telefonsakari, tādējādi no valsts liedzot izkļūt gandrīz jebkādai informācijai. Sīrijas valdība notikušajā vaino nemierniekus, tikmēr Google valsts iedzīvotājiem sācis piedāvāt alternatīvu saziņas veidu.

Internets Sīrijā bez brīdinājuma ticis atslēgts ceturtdien ap pusdienlaiku, liecina ASV tīmekļa analītikas kompānijas Renesys Corp. dati. Savukārt Sīrijas opozīcija norāda, ka lielā valsts daļā nedarbojas ne tikai internets, bet arī mobilo sakaru tīkli un arī stacionāro tālruņu līnijas.

Sīrijas valdība notikušajā vainojusi nemierniekus. «Teroristi uzbrukuši interneta līnijām, kas izraisījis sakaru zudumu daļā teritorijas,» runājot valdībai piederošā televīzijā, sacīja Sīrijas informācijas ministrs.

Interneta atslēgšana Sīrijā tiek saistīta ar pēdējo dienu smagajām kaujām Damaskas pievārtē. Ceturtdien sīvas sadursmes izcēlās Sīrijas galvaspilsētas lidostas apkaimē. Aculiecinieki stāsta, ka Sīrijas valdība pie Damaskas uzsākusi vienu no pēdējā laika spēcīgākajām ofensīvām pret nemierniekiem.

Ģimenes ikdienas dzīve ir dažādu notikumu un veicamo darbu piepildīta – jāplāno darbi mājās, birojā un skolā; jāatceras par pārtikas iepirkšanu un idejām kārtējai maltītei; jārūpējas par ģimenes budžetu un brīvdienu plāniem u.tml. Mūsdienās šo aktivitāšu organizēšana vairs nav iedomājama bez ierīču un dažādu tehnoloģisko risinājumu izmantošanas, kuru darbībai nepieciešams stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko 5G kvalitātē katram otrajam Latvijas iedzīvotājam piedāvā IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”. Kā cilvēki var izmantot “Bite” tīklu, organizējot ģimenes ikdienu?

Sakari un mobilais internets mūsu ikdienas pamatvajadzība. Šobrīd pieejamību “Bite” nākamās paaudzes tīklam nodrošina 1009 bāzes stacijas, taču līdz gada beigām paredzēts izbūvēt vēl 20 bāzes stacijas, tā turpinot kāpināt tīkla kapacitāti visos Latvijas reģionos. Jau šobrīd jaudīgais Bites 5G tīkls ir pieejams katram otrajam Latvijas iedzīvotājam.

Ikdienas saziņa ģimenēs, izmantojot drošības pulksteņus un telefonus

Komunikācijai ir izšķiroša nozīme ģimenes ikdienas dzīves organizēšanā, īpaši, ja ģimenē ir vairāk nekā viena atvase. Lai plānotu un saskaņotu ikdienas gaitas, mobilās ierīces un bērnu drošības pulksteņi, viedpulksteņi ir kļuvuši par neatņemamiem palīgiem.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) iesniegs priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, kā rezultātā varētu apturēt arī domēna ss.com darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Tā kā pašlaik sludinājumu portāls ss.lv, kura domēna lietotāja - SIA Internet - saimniecisko darbību VID ir apturējis, ir nomainījis domēna vārdu uz ss.com, dienests tā darbību apturēt nevar, jo tam nav tiesību slēgt paplašinājuma domēnus «.com». Līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos.

Priekšlikumi jau būtībā ir sagatavoti, jo VID jau iepriekš norādījis uz šādiem riskiem, bet nozares spiediena rezultātā tas netika sadzirdēts un VID priekšlikumi, kas paredz, ka dienests var prasīt apturēt jebkuru domēnu darbību, netika apstiprināti.

Jaunizveidotajā interneta vietnē ss.com nav norādīta informācija par pakalpojumu sniedzēju, tāpat nav pieejama kontaktinformācija, kas esot patērētāju tiesību aizsardzības pārkāpums. Vienlaikus viņa norādīja, ka dienests pētīs iespējamās turpmākās darbības metodes, tās sabiedrībai gan neatklājot. «Mēs no savas puses izmantosim likumā noteiktās iespējas,» viņa teica.

Internets Covid-19 pandēmijas laikā spējis izturēt visas iedzīvotāju vajadzības digitālajā vidē, sacīja informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Latvijā "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.

Viņa atzina, ka gan uzņēmumi, gan iestādes, gan sabiedrība kopumā gada laikā kopumā spējuši pielāgoties Covid-19 ieviestajām izmaiņām, "jo nekas cits neatlika".

"Man liekas, ka tas, kas ir tiešām apbrīnojami, ir fakts, ka internets ir izturējis. Gan pagājušā gada pavasarī, gan visa šī gada laikā internets ir izturējis un spējis nodrošināt visas mūsu vajadzības digitālajā vidē. Kaut vai, ja mēs padomājam par skolu, par attālināto darbu, par iepirkšanos, izklaidi, dažādām filmu straumēšanas, operu straumēšanas servisiem un tā tālāk, tad internets to visu ir izturējis, infrastruktūra strādā," teica Kaškina.

Viņa atzīmēja, ka Latvijā un Baltijas valstīs kopumā infrastruktūra ir ļoti labā līmenī, un Kaškinas ieskatā tas ir kaut kas tāds, par ko jābūt lepniem.

Šā gada pirmajā pusgadā salīdzinot ar šo pašu periodu pērn Latvijas Mobilā Telefona (LMT) klientu skaits audzis par vairāk nekā 28 000, sasniedzot 1 119 193. Savukārt uzņēmuma rentabilitāte jeb EBITDA salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu pieaugusi par 9%. LMT EBITDA šā gada pirmajā pusgadā ir 28 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Šādus uzņēmuma darbības rezultātus nodrošinājis pieaugums ieņēmumos no pamatpakalpojumiem, jo īpaši no Internets Datorā un Internets Telefonā, kā arī pieaugums iekārtu tirdzniecībā. Pirmajā pusgadā LMT pārdevis par 77% vairāk viedtālruņu nekā šai periodā pērn.

Latvijā turpina augt mobilā interneta popularitāte. Šā gada pirmajā pusgadā salīdzinot ar šo pašu periodu pērn par ceturto daļu jeb 25% pieaudzis LMT Internets Telefonā pēcapmaksas lietotāju skaits un par 23% arī LMT Internets Datorā lietotāju skaits. Līdz ar viedtālruņu un mobilā interneta izplatību pieaug pieprasījums arī pēc mobilā satura piedāvājuma.

Sludinājumu portāla ss.lv strīds ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir par jauno likuma normu likumā Par nodokļiem un nodevām: 15.panta 6.daļu: (6) Interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzējam pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri, izmantojot interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumus, izvietojuši sludinājumus, un par to izvietotajiem sludinājumiem.

«Vienkāršiem vārdiem, jāsniedz informācija par to, kurš sniedz sludinājumu un kāds ir sludinājuma saturs.

Šie ir dažādi interpretējami jēdzieni, un diez vai šis strīds beigsies ātrāk par attiecīgu tiesas spriedumu, kas būs precedents visiem pārējiem,» biznesa portālam db.lv sacīja ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs.

«Šobrīd nodokļu pasaule mainās un pat banku noslēpums vairs nav svēts, arī pārrobežu situācijās. No otras puses, nešķiet korekti, ka VID prasa kopēt pilnas datu bāzes, nepasakot, kas tieši viņiem nepieciešams,» viņš piebilst.

Kā ziņots, VID nolēmis apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. VID apturējis arī ar ss.lv īpašniekiem saistītā uzņēmuma SIA Internet saimniecisko darbību.

Kopumā ir grūti komentēt situāciju, kas šobrīd ir izveidojusies saistībā ar sludinājumu portālu ss.lv bez iepazīšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un konkrētā komersanta iepriekšējo saraksti, kā arī VID pieņemto lēmumu. Katrā ziņā no publiski pieejamās informācijas var secināt, ka komersants mērķtiecīgi izvairās no VID pieņemtā lēmuma izpildes, DB norāda zvērinātu advokātu biroja Fort advokāts un partneris Sandis Bērtaitis.

Tāpat viņš atzīmē, ka VID lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi un adresātam saskaņā ar likumu ir pienākums to izpildīt labprātīgi. Līdz ar lēmuma pieņemšanu komersantam aizliegts pildīt maksājumu saistības un veikt darījumus. Izņēmums ir tāda darījumu pabeigšana, arī maksājumu saistību izpildīšana, kas nav veikti, lai izvestu, atsavinātu vai slēptu mantu vai citus ienākuma avotus vai citādā veidā izvairītos no nodokļu saistību izpildes, skaidro advokāts.

Tomēr, ja mājaslapas uzturēšanu īsteno cits komersants un citā domēna adresē, tad šāds gadījums ir strīdīgs. Formāli raugoties, VID lēmums nerada aizliegumu turpināt saimniecisko darbību citiem saistītiem komersantiem. «Ja portāls turpina darbu citā domēna adresē (piemēram, ss.com) un no cita komersanta puses, tad VID būtu grūti panākt, ka šādu darbību veikšana tiktu aizliegta ar sākotnēji pieņemto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu. Vienlaikus neizslēdzu, ka varētu būt dažādi nozīmīgi blakus apstākļi, kuriem ir ietekme uz situācijas galīgo juridisko risinājumu,» piebilst S. Bērtaitis.

Pasūtīt viesnīcu un nopirkt teātra biļetes internetā, samaksāt rēķinus internetbankā, pasūtīt taksometru vai veikt ēdiena piegādi caur aplikāciju – šīs un daudzas citas ikdienišķās digitālās lietas, kas tik ļoti atvieglo dzīvi, diemžēl nav pieejamas visiem eiropiešiem, tostarp Latvijas iedzīvotājiem.

Tādēļ aizvien aktuālāks ir jautājums, kā mazināt digitālo nevienlīdzību un pārvarēt digitālo plaisu. Vēl aizvien ir pietiekami daudz cilvēku, kas nespēj baudīt digitālā laikmeta priekšrocības. Sāp sirds, skatoties uz ļaudīm pasta nodaļās vai banku filiālēs, kuri sēž garās rindās, lai var klātienē samaksāt savus rēķinus, turklāt vēl piemaksājot brangu komisijas maksu, jo paši internetbankā viņi to nespēj izdarīt. Digitālais analfabētisms rada digitālo atstumtību, kas rezultējas sociālajā un ekonomiskajā atstumtībā.

Ja citviet Eiropā digitālās atstumtības galvenais cēlonis ir fiziski nepieejams internets, tad Latvijā tas ir nepietiekamais prasmju līmenis. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas datiem, Latvijā 80% mājsaimniecību ir pieejams internets. Taču tas nenozīmē, ka iedzīvotāju prasmes ir pietiekamas, lai izmantotu visu tā potenciālu. Ar to, ka var atvērt un izlasīt ziņu portālus, ir par maz, lai, piemēram, izmantotu pieejamos e-pakalpojumus, internetbanku vai iesniegtu elektroniski deklarāciju VID. Tā nav tikai Latvijas problēma. Eiropas Komisija ir identificējusi, ka 45% eiropiešu nav digitālo prasmju, bet 37% strādājošo nav digitālo prasmju, kas nepieciešamas darba tirgū. Turklāt ir cieša sakarība starp digitālām prasmēm, atalgojumu un to, vai cilvēks vispār spēj atrast darbu.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Darbs no mājām un sociālā distancēšanās tradicionālajā darba laikā kāpinājusi interneta patēriņu, jo īpaši rīta stundās, liecina telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" dati.

Tomēr tīkla noslodze nesasniedz vakara stundu aktīvākos interneta patēriņa apjomus, kas auguši par 10%, neradot riskus tīkla darbībai.

Uzņēmums norāda, ka līdz šim ir pietiekami ieguldījis tīkla kapacitātes stiprināšanā, lai arī šonedēļ, kad datu tīklu sāks izmantot skolēni mācību vajadzībām, tīkla darbība būtu stabila un nepārtraukta. Ticams arī ir pieņēmums, ka skolēni jau pagājušajā nedēļā lietoja video un citus datu patēriņa pakalpojumus, tādēļ apjomu pieaugums, visticamāk, nebūs lineārs.

Līdz šim vislielākā interneta tīklu noslodze bija vērojama darba dienu vakaros un vienmērīgi brīvdienās, taču darbs no mājām ir palielinājis līdzšinējo interneta lietojumu tieši darba laikā – no plkst. 8.00 līdz 12.00. Vienlaikus arī vakaros interneta apjoma patēriņš vidēji kāpis par 10%, kas skaidrojams ar to, ka ārpus mājas izklaides iespējas kļuvušas ierobežotas, un iedzīvotāji laiku pavada mājās.

Mobilo sakaru operators SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) pērn strādājis ar 22,83 miljonu eiro peļņu un 161 miljonu eiro apgrozījumu, liecina uzņēmuma iesniegtais finanšu pārskats par 2013.gadu.

Kā liecina Firmas.lv informācija, uzņēmuma peļņa pērn, salīdzinot ar 2012.gadu, ir samazinājusies par 41%, savukārt apgrozījums sarucis par 7%. 2012.gadā LMT nopelnīja 38,997 miljonus eiro un apgrozīja 173 miljonus eiro.

Gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka apgrozījuma samazinājumu noteikusi gan nozarē valdošā konkurence un cīņa par klientu piesaisti, gan ES regulu prasību realizācija. LMT ir turpinājis investēt tīkla infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā. 2013.gadā LMT infrastruktūrā investējis aptuveni 24 miljonus eiro. Pieaugot tīkla vērtībai, palielinājies arī ilgtermiņa ieguldījumu nolietojums, kas bijis viens no būtiskākajiem iemesliem peļņas kritumam.

Lai gan par viedpilsētām un lietu internetu aktīvi runā vismaz pēdējos piecus gadus, tikai šobrīd tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka ir tam nepieciešamā infrastruktūra un tiek izstrādāti gala risinājumi

Šīs tēmas kļūst aktuālākas arvien vairāk uzņēmumiem, jo kļūt efektīvākiem ir ekonomisks izaicinājums. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Lattelecom korporatīvās attīstības direktors Krists Avots. Vairāk par to, kā lietu interneta sensori var palīdzēt panākt kardināli jaunu efektivitātes izrāvienu, uzlabot satiksmi pilsētā un gaisa kvalitāti birojā, viņš stāsta intervijā.

Kas jūsu skatījumā ir viedpilsēta?

Tas ir dzīvs organisms vai sistēma, kura analizē procesus, kas tajā notiek, un nepārtraukti tiek uzlabota un vadīta atbilstoši tam, ko cilvēki dara. Tai ir daudz dažādu izpausmju un dimensiju. Piemēram, Nīderlandē piejūras pilsētās aktīvi tiek izmantotas pilsētas līmeņa sensoru sistēmas, kas skatās, vai kaut kur ir plūdi, kā tiek radīti atkritumi, kur plūst satiksme. Visi šie dati tiek izmantoti, lai vadītu pilsētu un preventīvi risinātu problēmas.

Lattelecom uzsācis Latvijas interneta tīkla modernizāciju, lai līdz gada beigām 180 000 klientu visā Latvijā - īpaši ārpus pilsētu centriem, būtu pieejams līdz pat desmit reizēm ātrāks internets, informēja uzņēmuma pārstāve Līga Bite.

«Vara kabeļu tīkla modernizācija, izmantojot VDSL vektoringu jeb Internets 5, ir jaunākās paaudzes internets, kas Latvijai ir īpaši nozīmīgi mājsaimniecībām, kurām līdz šim nav iespējams pievilkt optisko interneta tīklu. Jaunā tehnoloģija būs iespēja pa esošajiem vara kabeļiem saņemt desmit reizes ātrāku internetu - līdz pat 60Mbit/sek, tostarp arī ārpus pilsētu centriem,» skaidroja L. Bite.

Šobrīd Lattelecom ir pabeidzis 117 vara kabeļu pakalpojuma mezglu modernizēšanas darbus, uzstādītas jaunas signāla pārraidīšanas iekārtas un pirmie 14 000 Lattelecom interneta klienti atsevišķās vietās Alūksnē, Balvos, Bauskā, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Lielvārdē, Mārupē, Ogrē, Olainē, Rēzeknē, Rīgā, Ropažos, Salaspilī, Saldū, Siguldā, Talsos, Tukumā, Ventspilī un citās pilsētās un novados jau var saņemt jauno pakalpojumu Internets 5.

Pieaugot bezvadu tehnoloģijas popularitātei, aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju kā pamata interneta pieslēgumu savai dzīvesvietai izvēlas mobilo internetu (MBB), liecina mobilo sakaru operatora «Tele2» un tirgus izpētes grupas «RAIT Custom Research Baltic» veiktais pētījums. Šobrīd 80% iedzīvotāju, kuriem ir pieslēgts MBB, to izmanto kā pamata interneta pieslēgumu. Ņemot vērā tā pieejamību, to visvairāk izmanto lauku reģiona un Pierīgas iedzīvotāji.

Kopumā šobrīd 33% mājsaimniecību visā Latvijā ir izvēlējušās MBB tehnoloģiju un to skaits katru gadu palielinās par aptuveni 5%.

Visbiežāk par labu mobilā interneta izmantošanai mājās atzīta tehnoloģijas bezvadu priekšrocība un ērtā uzstādīšana, uz ko norāda 39% aptaujas dalībnieku. Gandrīz tikpat daudz jeb 37% respondentu novērtē tehnoloģijas mobilitāti - iespēju to paņemt līdzi dodoties, piemēram, nedēļas nogalē uz laukiem.

«Mobilais mājas internets ir kļuvis par līdzvērtīgu konkurentu fiksētā interneta pieslēgumam un dati liecina, ka šī tendence turpina attīstīties – pēdējo divu gadu laikā par vairāk nekā 15% palielinājies to MBB lietotāju īpatsvars, kam tas ir pamata internets. Mobilajam mājas internetam ir ļoti minimāli ģeogrāfiskie ierobežojumi, tādēļ MBB ir ļoti populārs tieši lauku apvidos, kur cita veida internets nav pieejams vai arī to pievilkt ir ekonomiski neizdevīgi. Tiesa jāatzīst, ka MBB savas mobilitātes un interneta ātruma dēļ gūst aizvien lielāku pieprasījumu arī pilsētās,» informē «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Piedāvāju četrus iemeslus, kāpēc tev vajadzēja savu biznesu reklamēt internetā jau vakar. Visticamākais, ka sīvākais konkurents to dara jau šodien.

Pirmais iemesls – klients lieto internetu tagad. Jau vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju regulāri lieto internetu. Ja vēl nesen valdīja uzskats, ka, reklamējoties internetā, iespējams uzrunāt tikai jauniešus, tad uzmini, kura vecuma cilvēki visstraujāk apgūst jaunās tehnoloģijas? Gandrīz puse no iedzīvotājiem vecumā no 60–74 gadiem lieto internetu katru dienu. Statistika liecina, ka uz reklāmas banneriem internetā visbiežāk klikšķina tieši cilvēki vecumā virs 40 gadiem. Tāpat, lai «sērfotu» internetā vairs nav jāsēžas pie stacionārā datora – gan mobilās ierīces, gan internets ir pieejamāki nekā jebkad.

Otrais iemesls – tu vari acumirklī sasniegt arvien jaunu auditoriju. Internets ļauj šķērsot robežas, apvieno visus pasaules iedzīvotājus interešu kopienās, kuru fiziskā atrašanās vieta nav šķērslis. Iespējams, būsi pārsteigts, ieraugot kādu no Austrālijas, Peru, vai jebkura cita pasaules nostūra novērtējam tevis radīto produktu, bet šādi pircēji varētu kļūt par ikdienu, ja vien teiksi «jā» reklāmai internetā. Internets ir visātrākais veids kā «atvērt» savu biznesu visā pasaulē.

Baltais nams liks nodrošināt vienlīdz kvalitatīvus interneta pakalpojumus ikvienam, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par šādu iniciatīvu lasāms Baltā nama mājaslapā. «Vairāk par jebkuru citu mūsdienu izgudrojumu internets ir atraisījis tādas iespējas, ko vien pirms paaudzes mēs spējām knapi iedomāties,» saka prezidents Baraks Obama. Ar internetu saistīto izaugsmes un inovāciju vilni – jebkuram politiķim pēdējos gados tik nozīmīgos vārdus – viņš saista ar tīkla neitralitāti, ko vairums interneta pakalpojumu sniedzēju ir nodrošinājuši bez lietotāju šķirošanas komerciāli izdevīgajos un ne visai.

Bez šveicara

Plāns ir turpmāk tīkla neitralitāti ASV uzstādīt par obligātu prasību. Praktiski tas nozīmētu interneta pakalpojumu sniedzējiem pienākumu nodrošināt vienlīdz kvalitatīvu tiešsaisti kā korporācijām ar dārgiem kontraktiem, tā «brīvbiļetniekam» kādā privātā blogā. Tiktu aizliegts arī mākslīgi bremzēt interneta darbības ātrumu nekomerciālajiem klientiem. Baltais nams to tēlaini apraksta kā dzeramnaudu paģērošā šveicara noņemšanu no ieejas durvīm internetā.

Metaverss. Nākotnes internets. Miksēta realitāte. Interneta revolūcija. Digitālais visums. Jaunākās paaudzes uzņēmējdarbības forma. Digitālās un reālās pasaules līdzāspastāvēšana. Jauna paralēla kibertelpa. Fiziskās, virtuālās un papildinātās realitātes sajaukums. Transformējoša platforma.

To var saukt, kā vien vēlas, taču metaverss ir tikpat neizbēgami tuva realitāte kā fakts, ka pēc nakts vienmēr seko rīts.

Kas sācies kā izklaide, ātri vien kļūst par jaunu uzņēmējdarbības iespēju tiem, kas gatavi spert soli nezināmajā un atklāt jaunās realitātes sniegtās iespējas.

Domājot, ka nekas vairs nevar pārsteigt, jo, šķiet, viss jau ir redzēts, viss jau ir bijis, mēs maldāmies. Vienmēr būs jauni atklājumi, kas mainīs esošo pasaules kārtību. Cik salīdzinoši nesen internets šķita nereāls un drīzāk zinātniskās fantastikas iedvesmots, tik salīdzinoši tuvu jau esam metaversa uzvaras gājienam. Kamēr daudzi par metaversa iespējām vai par tā eksistenci vēl neaizdomājas, tikmēr citi – futūristi – jau būvē savas nākotnes uzņēmējdarbības vīzijas.

Šā gada pirmajā ceturksnī pasaulē vidējais interneta ātrums pakāpeniski pieauga, liecina jaunākie globālās interneta kompānijas Akamai Technologies ceturkšņa interneta pārskata dati.

Interneta ātrums ceturkšņa laikā vidēji pieaudzis par 1,8% līdz 3,9 Mbps. Ņemot vērā ilgtermiņa tendences, visdrīzāk vidējais interneta ātrums pasaulē otrajā ceturksnī sasniegs vai pat pārsniegs 4 Mbps.

Ceturkšņa laikā interneta ātrums audzis deviņās no desmit valstīs, kurās ir visātrākais internets.

Kā liecina kompānijas apkopotā informācija, pirmajā ceturksnī varēja vērot ārkārtīgi spēcīgu vidējā savienojuma ātruma kāpumu – gan vidēji pasaulē, gan starp desmit valstīm, kurās ir ātrākais internets. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, vidējais savienojuma ātrums palielinājās par 24%.

Galerijā augstāk iespējams apskatīt, kurās valstīs ir visātrākais internets!

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir nolēmis izbeigt administratīvās lietas izskatīšanu un neizdot administratīvo aktu par Baltcom realizēto reklāmas kampaņu, kurā tika salīdzinātas uzņēmuma pakalpojuma piedāvājuma cenas ar Lattelecom un IZZI.

PTAC secināja, ka Baltcom reklāmas piedāvājums ir maldinošs, jo Baltcom pakalpojuma komplekts nav objektīvi salīdzināms ar Lattelecom pakalpojuma komplektu. Tāpēc centrs aicina Baltcom turpmāk savā darbībā, īstenojot komercpraksi, īpaši veidojot salīdzinoša rakstura piedāvājumus, ievērot normatīvo aktu prasības.

PTAC izvērtēja Baltcom komercpraksi, kas īstenota reklāmas piedāvājumā «VIŅŠ/A SALĪDZINĀJA! Ja domā, ka Tev ir labākais interneta un TV komplekts, – SALĪDZINI!». Proti, Baltcom piedāvājumā tika salīdzināti elektronisko sakaru pakalpojumu komplekti – IZZI komplekts – optiskais internets līdz 100Mbit/s, digitālā TV un 1 tematiskā paka ar mēneša maksu 19,28 Ls, Baltcom komplekts – optiskais internets līdz 100Mbit/s, digitālā TV un 1 tematiskā paka ar mēneša maksu 12,40 Ls, kā arī Lattelecom komplekts – optiskais internets līdz 100Mbit/s, interaktīvā TV, kas arī ir digitālā TV, un 1 tematiskā paka ar mēneša maksu 21,72 Ls.