Sagaidāms, ka augstie Chrysler pārdošanas rezultāti Brazīlījā kompensēs vājos Fiat SpA tirgus rādītājus Eiropā, un abi autoražotāji arvien vairāk tuvinās to apvienošanai, vēsta ziņu aģentūra Reuters.

Paredzams, ka Fiat un Chrysler vadītājs Serdžio Marčione tuvākajā laikā iepazīstinās ar vienotu vadības struktūru 25 abu autoražotāju vadītājiem tādos reģionos kā Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Eiropa un Āzija. Šāda rīcība nobruģēs ceļu pilnīgai Chrysler un Fiat apvienošanai, uzskata anlītiķi.

Šobrīd Fiat pieder 53,2% no Chrysler. Izmaiņas automašīnu ražotāja īpašniekos notikušas pagājušajā nedēļā, kad uzņēmums nopirka ASV un Kanādas daļas.

S. Maričone Fiat ir padarījis par vienu no Eiropas veiksmes stāstiem, raksta medijs. Šobrīd, ņemot par palīgu Chrysler, Fiat vadītājs plāno padarīt itāļu automašīnu ražotāju par «pasaules līmeņa spēlētāju».

ASV autoražotājs Chrysler gada trešo ceturksni noslēdzis ar peļņu 464 miljonu dolāru apmērā. Gada griezumā Chrysler peļņas pieaugums bijis 22% apmērā.

Minētajā laika posmā Chrysler strādājis ar apgrozījumu 17,6 miljardu ASV dolāru apmērā, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, bijis pieaugums 13,5% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī Chrysler izdevies pārdot 603 tūkstošus automašīnu, kas gada griezumā bijis pieaugums 8% apmērā. Tirdzniecības apjomu kāpumu kompānijai izdevies panākt galvenokārt pateicoties lielākiem pārdošanas apmēriem Ziemeļamerikā.

«Chrysler sekmīgais darbs demonstrē mūsu apņemšanos radīt augstu novērtētas automašīnas mūsu klientiem,» finanšu rezultātus komentējis Chrysler un Fiat izpilddirektors Sergio Marčione (Sergio Marchionne). Chrysler plānot debitēt ar Jeep Cherokee KL, kas būs jauns kompānijas mēģinājums nostiprināt pozīcijas SUV klases automašīnu tirgū ASV.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Šajā gadā Chrysler Group tomēr neveiks sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), atsaucoties uz kompānijas lielāko īpašnieku Fiat SpA, raksta Bloomberg.

Pagaidām nav zināms precīzs termiņš, kad IPO varētu notikt, Chrysler turpinās darbu pie IPO, un progress varētu būt nākamā gada pirmajā ceturksnī. To, kad kompānija izies biržā, noteiks tirgus apstākļi un citi apsvērumi, norādījuši Fiat pārstāvji.

Iepriekš tika ziņots, ka Chrysler varētu notikt pēc dažām nedēļām, piesaistot 2 miljardus ASV dolāru, kā rezultātā kompānijas vērtība būtu aptuveni 10 miljardi dolāru.

Eksperti gan norāda, ka kompānijas patiesā vērtība nav tik liela, jo tā gandrīz neaptver tādus lielus tirgus ārpus ASV kā Eiropas Savienība un Ķīna. ASV gan uzņēmumam pēdējā laikā veicies un tās pārdošanas apjomi auguši par 8,7%. Kompānijas tirgus daļa gan gada laikā nav mainījusies un ir 11,5%.

Autoražotājs Fiat panācis vienošanos ar Chrysler Group mazākumakcionāru, ASV autoražotāja pensiju fonda veselības aprūpes trastu United Auto Workers par atlikušo uzņēmuma akciju iegādi, raksta MarketWatch.

Kopējais darījuma apjoms ir 4,35 miljardi ASV dolāru. Apvienojoties, autoražotāji izveidos septīto lielāko autoražotāju pasaulē.

Paredzēts, ka darījums tiks noslēgts līdz 20.janvārim. United Auto Workers maksājumu saņems divās daļās – kā īpašu maksājumu no Chrysler, aptuveni 1,9 miljardu dolāru apmērā, kā arī kā tiešo maksājumu no Fiat – 1,75 miljardu dolāru apmērā. Tāpat vienošanās paredz, ka Chrysler veiks četrus ikgadējos maksājumus trastam – katru 700 miljonu dolāru apjomā.

Pēc paziņojuma Fiat akcijas cena palēcās par 16%. Kopumā pagājušā gada laikā Fiat akcijas cena pieauga par 57%.

Pērn darba vietu pieaugumu galvenokārt noteica darbaspēka pieprasījuma palielināšanās privātajā sektorā, norāda eksperti, prognozējot, ka šajā gadā kāpums būs lēnāks.

«Brīvo darba vietu pieauguma tempi bija straujāki nekā aizņemto darbavietu pieaugums, kas zināmā mērā norāda uz uzņēmumu aizvien pieaugošajām grūtībām aizpildīt vakances,» norāda Ekonomikas ministrijas (EM) eksperti.

Ekonomisti piebilst, ka darbavietu pieaugumu galvenokārt ietekmēja darbaspēka pieprasījuma palielināšanās privātajā sektorā.

«Jau iepriekš gan darbaspēka apsekojuma, gan Valsts ieņēmumu dienesta dati liecināja, ka 2013.gads darba tirgū sākās ar spēcīgu kāpumu, bet gada 2.pusē situācija mainījās,» norāda DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, piebilstot, ka nav pamata teikt, ka situācija būtu slikta, jo aizvien runa ir par pieaugumu, tikai lēnāku. Aizņemto darbavietu skaits kopš 2009.gada beigām skaits ir pieaudzis par 94 tūkstošiem, kas gan joprojām par 169 tūkstošiem atpaliek no 2007.gada beigu līmeņa.

Nule kā publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina – par brīvu darbavietu trūkumu valstī nevar sūdzēties. 2018. gadā Latvijā vidēji bija 22,7 tūkstoši brīvo darbavietu, kas ir par 33,4% vairāk nekā 2017. gadā. Turklāt pērn strauji pieaugušo brīvo darbavietu skaits nav saistāms ar pieaugošo darbaspēka aizbraukšanu no valsts, jo saskaņā ar CSP datiem pērn migrācija bijusi nulles līmenī, proti, no Latvijas uz ārvalstīm dzīvot pārcēlās apmēram tikpat iedzīvotāju, cik atgriezās Latvijā.

Visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4 % no visām darbavietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 3 %. Savukārt visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars kopējā darbavietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,9 %, būvniecības nozarē – 3,5 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 3,2 %, apstrādes rūpniecības nozarē – 2,9 %, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē – 2,8 %. Latvijā ir arī augstākais Baltijā brīvo darbavietu īpatsvars no visām darbavietām– 2,3%, kamēr Lietuvā – 1,3%, bet Igaunijā – 1,8%. Šī statistika liecina, ka uzņēmēju satraukumam par nespēju aizpildīt vakances ir nopietns pamats.

Zinātniski tehniskais progress, inovācijas, digitalizācija, robotizācija, Zaļais kurss mainīs darba tirgus pieprasījumu, kā rezultātā virknē profesiju tiek prognozēts pamatīgs speciālistu trūkums, vienlaikus saruks vienkāršo darbu darītāju darbavietu skaits.

Šādu ainu rāda gan vairāku nozaru uzņēmēju aptauja, gan arī Ekonomikas ministrijas aktualizētās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes. Lai arī Ekonomikas ministrija ir lūkojusi savās prognozēs aptvert nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam, tomēr uzņēmēji lielākoties raugās dažu gadu perspektīvā. Uzņēmēju ieskatā pēdējos gados aizsākto vērienīgo pārmaiņu apmērs ir tik iespaidīgs, ka pašlaik tik tālā 15 gadu perspektīvā kaut ko prognozēt ir ļoti grūti, teju neiespējami, jo prognozes vairāk varot atgādināt vīzijas, kuras balstītas uz vieniem pieņēmumiem (šodienas izpratni, zināšanām), uz kuru pamata tiek veikti nākamie pieņēmumi, kas tad arī kļūst par prognožu pamatu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Lielākā daļa (60%) no tiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri šobrīd strādā algotu darbu, kopumā jūtas droši par savu darbavietu (15% to ekonomiski aktīvo strādājošo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem jūtas droši par savu darbavietu, savukārt 45% - drīzāk jūtas droši par savu darbavietu).

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februāra sākumā veiktais pētījums.

Trešā daļa (32%) no tiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri šobrīd strādā algotu darbu, kopumā nejūtas droši par savu darbavietu (23% algotu darbu strādājošo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem drīzāk nejūtas droši par savu darbavietu, savukārt 9% - noteikti nejūtas droši par savu darbavietu).

8% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Salīdzinoši biežāk droši par savu darbavietu jūtas iedzīvotāji no 18-29 gadu vecumam, kā arī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. Salīdzinoši biežāk nedroši par savu darbavietu jūtas iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem un nepilsoņi.

Itāļu auto gigants Fiat trešdien paziņojis, ka maina nosaukumu, jo pabeigta ASV autoražotāja Chrysler iegāde. Jaunais nosaukums būs Fiat Chrysler Automobiles, ziņo thelocal.it.

«Lai izveidotu patiesu konkurentu lielajām, globālajām autobūves grupām, valde ir nolēmusi veidot Fiat Chrysler Automobiles N.V. kā grupas mātes kompāniju,» liecina autoražotāja paziņojums.

Fiat priekšsēdētājs Džons Elkans norādījis, ka nosaukuma maiņa paver jaunu nodaļu attīstībā.

Saskaņā ar kompānijas sniegto informāciju Fiat akcionāri saņems vienu Fiat Chrysler Automobiles kopīgo akciju par katru Fiat akciju, kas tiem piederējusi.

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, kas pārstāv vairākus privātos Latvijas Krājbankas kreditorus, iesniegusi sūdzību, kurā pieprasa atcelt Krājankas maksātnespējas procesa administratoru SIA KPMG Baltics.

Apvienība sūdzībā Rīgas apgabaltiesai norāda, ka KPMG Baltics «līdzšinējā darbība liecina par kreditoru interešu ignorēšanu un nekompetenci, pieņemot lēmumus Krājbankas maksātnespējas procesa būtiskākajos jautājumos».

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība lūgusi tiesu pieprasīt maksātnespējas procesa administratora detalizētu pārskatu un paskaidrojumus par tā veiktajām darbībām kopš iecelšanas brīža, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atzinumu par administratora darbu, kā arī iecelt citu administratoru, kurš spētu «profesionāli strādāt visu kreditoru interesēs».

ASV automobiļu zīmols "Chrysler" trešdien paziņoja, ka līdz 2028.gadam plāno kļūt par pilnībā elektrisku automašīnu ražotāju.

"Chrysler", kas pieder autobūves uzņēmumam "Stellantis", par šo mērķi paziņoja tehnoloģiju un inovāciju izstādē "CES 2022", kurā zīmols prezentēja arī pilnībā elektrisku koncepta automašīnu.

Uzņēmums savu pirmo pilnībā elektrisko automobili tirgū plāno laist līdz 2025.gadam.

Lai arī trešdien publiskotais paziņojums attiecas vien uz "Chrysler", mātesuzņēmums "Stellantis" iepriekš pavēstīja, ka līdz 2025.gadam elektrifikācijā un programmatūru izstrādē plāno investēt 30 miljardus eiro.

"Stellantis" tika izveidots 2021.gada janvārī pēc Itālijas un ASV autoražotāja "Fiat Chrysler Automobiles" un Francijas "Groupe PSA" apvienošanās.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir par 8 miljardiem eiro mazāks, jo kopš 2008. gada mums ir par 169 tūkstošiem strādājošo mazāk un kā iedzīvotāju skaits, tā arī strādājošo skaits ik gadu valstī samazinās.

Cilvēku daudzums rūk

Latvija ir pasaules mēroga rekordiste iedzīvotāju zaudēšanā un pirmajā vietā, ja salīdzinām ar 1990. gadu. Šī cilvēku iztrūkuma dēļ valsts budžetā neienāk aptuveni 2,5 miljardi eiro, kas ir šo Latvijā neesošo strādājošo nesamaksātie nodokļi. Latvijā ir visnotaļ populāri runāt par to, ka galvenais un noteicošais ekonomikā ir produktivitāte un pievienotā vērtība. Proti, jo cilvēks strādā vairāk un saražo labāk, jo lielāks labums. Diemžēl, par iekšzemes kopproduktu runājot, tā domāt gluži nevar, jo nozīme ir arī cilvēku kopskaitam ekonomikā. Nozīme ir arī mazāk produktīviem darbiem, jo visi nevar būt programmētāji, kādam ir jākaplē bietes.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas ir visaptverošākais ekonomiskās situācijas raksturotājs, taču tās nav perfekts mērinstruments, norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Šeit nav runa par to, vai IKP pietiekami ņem ietekmi uz vides un sociālo kapitālu, kas svarīgi un populāri globālo diskusiju temati. IKP izmaiņas kļūs arvien mazāk informatīvas tieši par Latvijas tautsaimniecībā notiekošo, jo mūsu ekonomikā runāt par vidējo kļūst arvien grūtāk.

Vidējais pieauguma temps turpmākajos gados arvien mazāk raksturos to, kas notiek dažādās Latvijas ekonomiku veidojošajās daļās — reģionos un nozarēs.

Arvien krasāk nodalīsies veiksmīgie attīstības centri un pārējā teritorija. Ar attīstības centriem šeit pirmkārt ir domāta Rīga, bet ne tikai tā. Arī nozaru likteņstāsti būs ļoti atšķirīgi. Augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports baros strauju finanšu starpniecības, informācijas un sakaru, biznesa pakalpojumu attīstību. 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos

Latvijā darbavietu skaita samazinājums šogad ir būtiski mazāks nekā pērn, taču arī jaunas darbavietas rodas ļoti lēnām, norāda Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.

«Darbavietu skaita samazinājums šogad ir būtiski mazāks nekā pērn, un kur nu vēl salīdzinoši ar 2009./2008.gadu. Piemēram, augustā ir pieteikts tikai 76 darbavietu samazinājums. Tas ir ļoti neliels skaits,» pastāstīja Paševica.

Viņa gan atzina, ka arī darbavietu skaita palielinājums nav liels. «Piemēram, augustā nav pieteikta neviena jauna darbavieta, savukārt jūlijā – 20, bet jūnijā – 128,» informēja NVA vadītāja, gan piebilstot, ka, salīdzinot ar pērnā gada septiņiem mēnešiem, jaunu darbavietu skaits šogad ir dubultojies.

«Darbavietu vēl pretī bezdarbam īsti nav. Taču ir vismaz stabilitāte, jo darbavietu skaits netiek būtiski samazināts,» teica Paševica.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Lai radītu jaunas darbavietas, nepieciešamas reformas izglītībā, atbalsta programmas darbinieku apmācībai, kā arī valstiskā līmenī jāveicina ražošana un eksports

Nereti priekšvēlēšanu laikā dzirdami solījumi par uzņēmējdarbības vides veicināšanu un jaunu darbavietu radīšanu.Uzņēmēju teiktais DB apliecina to, ka neviens nerunā par konkrētiem plāniem, kā to paveikt arī dzīvē, nevis tikai uz papīra. Faktori, kas nosaka jaunu darbavietu radīšanu, dažādās nozarēs ir atšķirīgi, tomēr «lieku nepiekasīšanos» un stabilu nodokļu politiku atbalsta vairums.

Neraustīt deķīti

«Tiem, kuri vēlas būt politiķi šī vārda pilnā nozīmē, ir jāsaprot, ka nauda neaug valsts budžetā, bet to «saražo» uzņēmēji, maksājot nodokļus. Diemžēl priekšvēlēšanu drudzī, šķiet, šo patiesību ir aizmirsuši daudzi vairāksolītāji,» DB secina SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Ražošanā viena jauna darbavieta maksājot vismaz 0,1 – 0,15 milj. eiro, bet vēl augsti tehnoloģiskajās jomās šā summa var sasniegt 0,5 – 0,6 milj. eiro un šādas investīcijas vietējā kapitāla uzņēmumi bez banku kredītiem veikt nevar. «Šādas investīcijas arī rada ļoti labi apmaksātas darba vietas, kas darbaspēka nodokļos dod ievērojamas summas,» skaidro Dz. Putnis. Tādējādi politiķi savās reklāmās daudz runā par jaunu darbavietu radīšanu, taču nepasaka kā to izdarīs, it īpaši, ja bankas šobrīd nebūt neraujas aizdot naudu. Turklāt bieži vien modernu tehnoloģisko ražošanas iekārtu atpelnīšanās laiks pārsniedz banku aizdevuma termiņus. «Politiķiem arī ir beidzot jāaptver, ka nodokļu politiku nevar raustīt kā deķīti no vienas puses uz otru pusi, jo uzņēmējs vairs nespēj saprast, ko viņam īsti darīt,» iesaka Dz. Putnis, vēršot uzmanību uz iepriekš minētiem kurizoziem mikronodokļa likmes jomā – kaut arī lielie uznēmumi nodokļos maksā miljonus, pret apgrozījumu tas veido tikai 5 – 7%, kamēr mazajam biznesam šis līmenis tiek pacelts līdz 11% un vēlāk pat līdz 15%.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Vācijas inženierijas milzis Siemens piektdien paziņoja, ka likvidēs 7800 darbavietu visā pasaulē, no kurām vairāk nekā 3000 darbavietu tiks likvidētas Vācijā.

Darbavietu samazināšana notiks, kompānijai īstenojot restrukturizācijas plānu, kura mērķis ir ietaupīt vienu miljardu eiro.

«Cenšoties racionalizēt administratīvās un vadības funkcijas, apmēram 7800 darbavietas tiks likvidētas, tostarp ap 3300 Vācijā,» paziņoja uzņēmums, kurā visā pasaulē strādā vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku.

Kompānijas ģenerāldirektors Jozefs Kēzers 2014.gada maijā paziņoja par plānu līdz 2016.gadam plašas restrukturizācijas laikā visā pasaulē likvidēt 11,6 tūkstošus darbavietu, samazinot gan nodaļu, gan hierarhijas līmeņu skaitu.

«Panāktais ietaupījums tiks ieguldīts inovāciju, ražīguma un izaugsmes iniciatīvās, no kurām ievērojama daļa būs Vācijā,» teikts kompānijas piektdien izplatītajā paziņojumā.

Šā gada pirmajā ceturksnī Igaunijas valsts institūcijās, organizācijās un privātos uzņēmumos kopumā bija aptuveni septiņi tūkstoši oficiālu vakanču, citējot Igaunijas statistikas biroju (Statistics Estonia), vēsta BBN.

Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, oficiālo darba piedāvājumu skaits Igaunijā ir sarucis par 1,1%, savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas ir pieaudzis par 5,6%.

Tādējādi brīvo darbavietu skaits Igaunijā pirmajā ceturksnī bija 1,3% no kopējā darbavietu skaita.

Lielākais vakanču īpatsvars Igaunijā bija pakalpojumu nozarē, piemēram, veļas mazgāšanā, uzkopšanā, skaistumkopšanā u.tml. Šajās jomās gada pirmajā ceturksnī Igaunijā brīvi bija 3,5% no kopējā darbavietu skaita nozarē.

Vismazākais vēl neaizņemto darbavietu īpatsvars bija izrakteņu ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē.

Straujākais vakanču skaita kāpums bija vērojams ūdensapgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijas darbos. Šajās jomās brīvo darbavietu skaits Igaunijā ir audzis par 1,4 procentpunktiem. Savukārt lielākais vakanču skaita palielinājums bija vērojams administratīvo pakalpojumu nozarē, kur gada laikā brīvo darbavietu skaits pieauga 1,6 reizes.

Interneta personāla atlases uzņēmums CV-Online veicis aptauju Baltijas valstīs, lai noskaidrotu kopējo darbinieku apmierinātības līmeni ar savu darbavietu. Aptaujas rezultāti liecina, ka latvieši kopumā ar pašreizējo darbavietu un apstākļiem ir mazāk apmierināti nekā igauņi, bet apmierinātāki nekā lietuvieši.

Aptaujas dalībnieki tika aicināti novērtēt savu kopējo apmierinātību ar pašreizējo darbavietu 10 baļļu skalā, kur 10 ir ļoti apmierināti, bet 1 ļoti neapmierināts, ietverot tādus faktorus kā atalgojums, darba vide, kolēģi, vadība, karjeras izaugsmes iespējas u.c. Rezultāti liecina, ka visās Baltijas valstīs apmierinātības līmenis ir vidējs: Latvijā vērtējums ir 6.18, Igaunijā 6.4, bet Lietuvā strādājošie savu apmierinātību novērtējuši salīdzinoši viszemāk – ar 5.73.

Analizējot apmierinātākos darbiniekus pēc ieņemamā amata, visās trijās Baltijas valstīs visaugstākos rādītājus uzrādīja augstākā līmeņa vadītāji, bet zemākos strādnieka pozīcijā strādājošie. Latvijas apmierinātākie darbinieki strādā tādās amata pozīcijās kā augstākā līmeņa vadītājs (7,37), speciālists (6,55) un vidējā līmeņa vadītājs (6,49), bet mazāk apmierinātie – strādnieks (5,24) un klientu apkalpošanas speciālists (5,41).

Zviedrijas telekomunikāciju kompānija "Telia Company" trešdien paziņoja, ka likvidēs 3000 darbavietu, īstenojot izmaksu samazināšanas pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt aptuveni 250 miljonu dolāru ietaupījumu gadā.

Uzņēmums skaidro, ka darbavietu likvidēšana saistīta ar organizatoriskām izmaiņām, kas nodrošinās iespēju investoriem atjaunot dividenžu izmaksu.

"Telia" vadītājs Pātriks Hofbauers norāda, ka šīs pārmaiņas "ne tikai ļaus mums izveidot "Telia", kuras struktūra ir vienkāršāka un kas spēj ātrāk pieņemt lēmumus un īstenot ar uzņēmējdarbību saistītus pasākumus, bet arī palīdzēs mums attīstīt uzņēmējdarbību un nodrošināt pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai mēs varētu veikt nepieciešamās investīcijas un segt dividendes, mums turpinot īstenot savu dividenžu politiku."

Uzņēmums vēstī, ka šogad paredzēts likvidēt vairāk nekā 3000 darbavietu jeb aptuveni 15% no kopējā darbavietu skaita. Tostarp paredzēts likvidēt 1400 darbavietu Zviedrijā, 635 - Somijā, 400 - Lietuvā, 245 - Norvēģijā un 160 - Igaunijā.