Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Ēnu ekonomika parasti nav novērojama eksportējošos uzņēmumos, bet drīzāk vietējos uzņēmumos, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas veikto ēnu ekonomikas pētījumu.

Premjers norādīja, ka būtu jārunā arī par izglītības stiprināšanu un to, lai nākotnē cilvēki ar labām prasmēm darba tirgū nebūtu spiesti izdzīvot, bet arī varētu strādāt ar atdevi eksportējošos uzņēmumos, kur nav izaicinājumu saistībā ar ēnu ekonomiku.

Vienlaikus ir arī jāturpina pētīt, tomēr "ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir laba izglītība un viņš strādā uzņēmumā, kas ir eksportējošs, tur nav ēnu ekonomikas," sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka vienlaikus dažādi pētījumi uzrāda nedaudz atšķirīgus rādījumus. "Šodienas Saukas kunga pētījums balstās uz aptaujām, bet vienlaikus ir arī otrs pētījums, ko veic Eiropas komisija (EK), kas balstīts uz ekonomiskajiem datiem".

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina samazināties, intervijā Latvijas Radio sacīja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, atsaucoties uz jaunākā pētījuma Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016 datiem.

«Ēnu ekonomika Latvijā turpina samazināties vairāk vai mazāk saskaņā ar politikas veidotāju izstrādāto plānu, kas ir apmēram viena procentpunkta samazinājums gadā,» sacīja Sauka.

Vienlaikus viņš norādīja, lai gan Latvijā joprojām ēnu ekonomikas īpatsvars ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, šī plaisa sarūk un šobrīd ir apmēram 4-5 procentpunktu apmērā, kamēr pirms vairākiem gadiem šī starpība bija būtiski lielāka.«Iepriekšējos gados ir aktīvi strādāts pie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, kas, acīmredzot, jau dod kaut kādus rezultātus,» piebilda Sauka.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma šorīt atzīmēja, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars, lai arī ne ļoti krasi, bet mazinās. Tāpat Latvija ēnu ekonomikas īpatsvara ziņā tuvojas līmenim, kāds ir pārējās Baltijas valstīs.«Šā gada datos, tāpat kā iepriekšējā gadā, faktiski lielākā atšķirība ir jautājumā par peļņas slēpšanu, tostarp īpaši starp Latviju un Igauniju,» atzīmēja Endziņš. Vienlaikus viņš piebilda, ka vakar valdības apstiprinātās nodokļu politikas vadlīnijas paredz būtiskas reformas, tajā skaitā uzņēmuma ienākuma nodoklī un 0% likmes noteikšanu reinvestētajai peļņai. «Ja izdosies to šogad apstiprināt, tad, ja ne nākamā gada rādījumā, tad pēc diviem gadiem mums ēnu ekonomikas īpatsvars būs par kārtu mazāks,» uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.

2018. gada 16.maijā tika publicēti SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa jaunākie rezultāti, kas kā ierasts izraisīja plašu diskusiju par ēnu ekonomikas apjomu un to ietekmējošiem faktoriem Latvijā un arī kaimiņvalstīs. Šogad šī diskusija izvērsās pat mazliet asāka, visticamāk, tamdēļ, ka ēnu ekonomikas apjoms 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu Latvijā palielinājās. Iespējams, diskusija saasinājās arī tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas, bet ēnu ekonomikas mazināšana jau vairākus gadus ir bijusi viens no politikas veidotāju solījumiem un noteiktajām prioritātēm.

Tika minēts, ka šāda tendence nav iespējama pie situācijas, kad Latvijā pieaug ekonomikas apjoms, palielinās budžeta ieņēmumi no nodokļiem, un/ vai pieaug vidējā alga. Kā vēl viens arguments nereti tiek minēts arī tas, ka SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa aprēķināšanā izmantotā metode balstās uz uzņēmēju aptaujām, nevis, piemēram, oficiālo statistiku, līdz ar to iegūtie rezultāti nevar tikt uzskatīti par ko vairāk kā uzņēmēju attieksmi pret ēnu ekonomiku.

Mūsuprāt, atsevišķu Latvijas ekonomikas ekspertu un valsts iestāžu komentāri parāda zināmu neizpratni par nacionālo kontu aritmētikas pamatprincipiem, tāpēc skaidrojam:

Arguments, ka ekonomika aug vai precīzāk - oficiālā statistika par ekonomiku rāda izaugsmi, neko nepasaka par ēnu ekonomikas tendencēm. Pie ekonomikas augšupejas ēnu ekonomika var gan palielināties, gan samazināties. Proti, ir iespējami daudz scenāriji situācijām, kas pieļauj gan ēnu ekonomikas palielinājumu, gan vienlaicīgi ekonomikas pieaugumu.

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Pagājušajā gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars gandrīz visās komponentēs ir nedaudz samazinājies, piemēram, 2015.gadā aplokšņu algu īpatsvars nozarē bija 36,3%, bet 2016.gadā tas sarucis līdz 34,6%, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, atsaucoties uz jaunākā pētījuma par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē datiem.

Vienlaikus uzņēmuma ienākumu neuzrādīšanas īpatsvars gada laikā sarucis no 31,6% līdz 30%, darbinieku skaita neuzrādīšana samazinājusies no 23,5% līdz 20,5%, savukārt neoficiālo maksājumu jeb kukuļu līmenis nozarē arī ir samazinājies no 17,9% līdz 15,1%.

Pēc Fromanes teiktā, nav pamata uzskatīt, ka ēnu ekonomikas mazināšanā ir panākts būtisks progress, bet kopējā tendence ir pozitīva un būvniecības uzņēmumiem ir radusies sajūta, ka situācija nozarē uzlabojas."Neskatoties uz to, ka pērn būvniecības nozarē bija ļoti liels kritums par 17,5%, šogad samazinājums ir visās būtiskākajās ēnu ekonomikas komponentēs. Jāņem vērā, ka apstākļos, kad nozarē ir ļoti būtisks apmēru kritums, ēnu ekonomika vienmēr samazinās lēnāk nekā straujas izaugsmes periodā. Skaidrs, ka būvniecības uzņēmumiem ir radusies sajūta, ka situācija nozarē uzlabojas.

Nesen kā iznākušais pētījums par ēnu ekonomiku Baltijā rāda, ka pērn ēnu ekonomikas daļa Latvijā veidoja 22,9% no IKP, kas ir par 3,6 procentpunktiem mazāk, nekā 2022. gadā (26,5%)1. Šis ir viens no retiem gadījumiem pēdējo gadu laikā, kad ēnu ekonomika samazinās.

Tas noteikti vēl daudzkārt tiks pieminēts politiķu un lēmumu pieņēmēju diskusijās par un ap Latvijas ekonomiku un nodokļu politiku. Tomēr kļūdaini būtu pieņemt, ka ēnu ekonomikas problēma Latvijā ir atrisināta, un tagad tā pati no sevis, izrādot augstu pilsonisko apziņu un godaprātu, gadu pēc gada turpinās ievērojami samazināties. Ja nebūs mērķtiecīgu soļu no valsts un mūsu sadarbības partneru – uzņēmēju puses, tostarp realizējot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ietvertos pasākumus, ēnu ekonomika labākajā gadījumā nepalielināsies, bet sliktākajā … atsāks palielināties. Šobrīd šajā pelēkajā ekonomikā potenciāli slēpjas arī daļa no Latvijas Bankas aplēstajiem 25 tūkstošiem potenciāli kreditējamo uzņēmumu.

2021.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP. Rezultātā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasētu nodokļu.

Lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei beidzot pilnībā jāpārtrauc tolerēt ēnu ekonomiku, jāizstrādā jaunu un beidzot efektīvu ēnu ekonomikas straujas samazināšanas plānu, kurā izvirzīti izmērāmi un sasniedzami mērķi, un kura īstenošana ir prioritāte visām ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan arī profesora Dr. F.Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās - ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug.

Ēnu ekonomika izsenis bijis viens no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izceltajiem Latvijas tautsaimniecības izaugsmes problēmjautājumiem.

Tāpēc Rīgas Ekonomikas augstskola un LTRK kopīgi jau vairāk nekā desmit gadus profesora Dr. Arņa Saukas vadībā prezentē aktuālo ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs un rīko diskusiju par ēnu ekonomikas mazināšanas jautājumiem. Iepriekšējo vairāk nekā desmit gadu pieredze diemžēl uzrāda pat situācijas pasliktināšanos, iepriekšējā mērījumā uzrādot augstāko ēnu ekonomikas līmeni pēdējos gados.

Atļaušos prognozēt, ka, visticamāk, arī šogad būs vērojama stagnācija un būtiskus uzlabojumus ēnu ekonomikas mazināšanas virzienā neredzēsim. Sliktus rezultātus redzam par spīti tam, ka ēnu ekonomikas mazināšana vismaz “uz papīra un vārdos” visu laiku Valdībai ir bijusi augstas prioritātes jautājums. Diemžēl jāatzīst, ka arī par spīti mūsu organizētajai ikgadējai konferencei. Šāda situācija rosina pārdomas.

Ēnu ekonomika pērn salīdzinājumā ar 2021. gadu Igaunijā saruka līdz 18%, savukārt Lietuvā tā pieauga līdz 25,8%, bet Latvijā faktiski palika iepriekšējā gada līmenī.

To rāda Ēnu ekonomikas indeksa pētījums Baltijas valstīs, ko veica Rīgas Ekonomikas augstskolas profesori Arnis Sauka un Tālis Putniņš.

“Jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka,” uzsvēra Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā un Igaunijā nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents 2022. gadā bija aplokšņu algas, kas Latvijā veido 46,7% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā – 44,5%. Savukārt Lietuvā 2022. gadā nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents bija neuzrādītie ieņēmumi 36,5% no kopējās ēnu ekonomikas, kam seko aplokšņu algas 34,0%.

Ja ēnu ekonomikas pētnieki rēķina, ka, no fiziskās ekonomikas izskaužot ēnas, papildus valsts budžetā varētu iegūt apmēram 3,6 miljardus eiro, tad neviens īsti nezina, cik papildu līdzekļu varētu iegūt no digitālās ekonomikas darījumiem, ja par tiem tiktu maksāti attiecīgi nodokļi, — visticamāk, tās būtu miljardos eiro mērāmas summas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas EY Latvija nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne. Viņa atzīst, ka pelēkās ekonomikas mazināšanā savu artavu varētu dot e- rēķini, taču sistēmas iedarbināšana no pašlaik normatīvos paredzētā 2025. gada, visticamāk, nenotiks.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija ar ēnu ekonomiku?

Ēnu ekonomika pastāv visās valstīs, jo neviena valsts pasaulē nepretendē un arī nav sasniegusi tādu līmeni, kad būtu iekasēti 100% iekasējamo nodokļu apjoma. Tāpēc nodokļu iekasēšana un ēnu ekonomika ir problēma visā pasaulē, nevis tikai Latvijā. Ēnu ekonomikas pētnieki ir novērojuši kādu interesantu sakarību — jo mazāks valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, jo lielāka ēnu ekonomika un otrādi - jo augstāks šis IKP uz vienu iedzīvotāju, jo zemāks ēnu ekonomikas līmenis. Ir pat skatījums, ka ēnu ekonomika ir sava veida protests pret pastāvošo varu vai arī ka tā ir dabiska aizsargreakcija, kas palīdz pārvarēt sarežģītas problēmas. Tas nav attaisnojums, jo ēnu ekonomika kropļo konkurenci, rada nepamatotas konkurētspējas tiem, kuri izvairās no adekvātas nodokļu nomaksas, un samazina sabiedrības iespējas saņemt veselības, izglītības, drošības pakalpojumus nepieciešamā apmērā, jo vienkārši valsts makā nav pietiekami daudz naudas. Nenoliedzami, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 19,9% ir pārāk augsts, jo īpaši, raugoties uz tādām ES dalībvalstīm kā Ungārija, Grieķija, kur ēnu ekonomikas apjoms tiek lēsts 25% līmenī. Vienlaikus ēnu ekonomikas līmenis Čehijā 5,6% ir vairāk nekā trīs reizes zemāks nekā Latvijā, kas tikai apliecina nepieciešamību valsts mērogā strādāt pie ēnu ekonomikas samazināšanas.

Prognozētais ēnu ekonomikas kritums ik gadu tiek lēsts par vienu procentpunktu, taču tas varētu būt arī lielāks, ja veiksmīgi tiks īstenoti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai, pie kuriem pašlaik notiek intensīvs darbs. To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktore, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā.

Viņa uzsver, ka īpašā uzmanības lokā ir dzīvokļu un māju remonta, kā arī skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji, kā arī tādas nozares kā tirdzniecība, būvniecība, remonts, kurās ir būtiska ēnu ekonomikas klātbūtne, un tajās tiks piedāvāts īpašs pasākumu plāns ēnu izskaušanai. Pašlaik atbildīgās ministrijas kopā ar uzņēmējiem gatavo priekšlikumus, un šis darbs turpināsies līdz jūlija nogalei, kad attiecīgs ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plāns 2023.–2025. gadam tiks iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Kāda ir pašreizējā situācija ar ēnu ekonomiku Latvijā?

Pētnieku izvēlētās metodes rāda atšķirīgu ainu par to, cik īsti liela ēnu ekonomika ir Latvijā. Profesora Arņa Saukas pētījumi liecina, ka ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājās par 1,1 procentpunktu (salīdzinājumā ar 2020. gadu) un sasniedza 26,6% no IKP – visaugstāko līmeni pēdējo astoņu gadu laikā. A. Sauka datus par 2022. gadu prezentēs maija nogalē. Savukārt Fridriha Šneidera pētījumi liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā ir samazinājusies par 0,7 procentpunktiem, savukārt pieejamie dati par 2022. gadu rāda vēl labāku situāciju, jo tā ir nokritusi zem 20% līmeņa, kas ir otrs zemākais pēdējo gadu laikā. Salīdzinājumam – Eiropas 31 valsts vidējais ēnu ekonomikas apjoms ir ievērojami zemāks un sasniedz 17,2%. Pasaulē, šķiet, nav valsts, kurā nebūtu ēnu ekonomikas, jautājums ir par tās apmēriem. Vienlaikus jāuzsver zinātnieku – pētnieku norādījums, ka ēnu ekonomikas aplēsēm ir indikatīvs raksturs un to nevajag pārvērst naudas izteiksmē. Ēnu ekonomikas izmēru salīdzinoši labi rāda būtiskāko nodokļu plaisa, kura tad sniedz aptuvenu starpību starp iekasējamo un iekasēto nodokļu apjomu.

Šī gada siltais pavasaris un karstā vasara varētu būt “atkausējuši” ieilgušo sasalumu privātpersonu un uzņēmēju vēlmē piesaistīt finansējumu, lai iegādātos vai paplašinātu mājokli, uzņēmuma telpas, ieguldītu jaunās iekārtās un eksportētu vairāk.

Tam ir virkne cerīgu priekšnosacījumu – inflācijas vilnis atkāpjas, Eiropas Centrālā banka (ECB) sāk piesardzīgi samazināt procentu likmes, algas un pirktspēja aug un izskatās, ka ekonomika ieiet jaunā attīstības ciklā. Tomēr ir viena nelāga blakne, kas apgrūtina un ierobežo spēju aizņemties, lai realizētu ieceres, – tā ir augstā ēnu ekonomikas izplatība, kas īpaši skar uzņēmējdarbības finansēšanu, taču ietekmē arī privātpersonu spēju aizņemties. Nemainīgi aktuāla tā ir būvniecības sektorā, kas tradicionāli ir viens no galvenajiem kreditēšanas tirgus virzītājspēkiem.

Lai arī kopējais ēnu ekonomikas apjoms pērn ir mazinājies (par to liecina Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs), tas aizvien vēl veido iespaidīgu apjomu – 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Un būvniecībā, salīdzinot ar citām nozarēm, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir visaugstākais – 34,2%, liecina indeksa dati. Salīdzinājumam, – mazumtirdzniecībā ēnu ekonomikas apjoms ir 27%, pakalpojumu sektorā 26,4%, ražošanā 18,9%, bet vairumtirdzniecībā 13%.

Ja pirms gada visbiežāk uz lielu vai drīzāk lielu ēnu ekonomiku norādīja būvniecībā strādājošie uzņēmēji, tad tagad tikai 12% būvnieku norādīja uz drīzāk lielu ēnu ekonomikas apjomu savā nozarē, kas ir vismazākais ēnu ekonomikas rādītājs starp nozarēm, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Būvnieki arī visbiežāk uzskata, ka ēnu ekonomika šobrīd samazinās (tā domā 37% būvnieku), nav tādu būvnieku, kas domātu, ka ēnu ekonomika viņu nozarē šobrīd palielinātos. Tagad visbiežāk uz lielu vai drīzāk lielu ēnu ekonomiku norāda tirdzniecībā strādājošie uzņēmēji (tā norādījuši 32% tirgotāju).

Kopumā 13% uzņēmēju uzskata, ka viņu pārstāvētajā nozarē ēnu ekonomika nepastāv vispār. Vairāk nekā puse jeb 53% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika ir maza vai ļoti maza. Katrs ceturtais jeb 24% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika nozarē, kurā strādā viņa uzņēmums, ir liela. 31% uzņēmēju domā, ka ēnu ekonomika viņu pārstāvētajā nozarē šobrīd samazinās, 8% – ka palielinās un 42%, ka nemainās.

Uzņēmējdarbības vide un tās attīstība, ekonomiskā izaugsme, valsts kā investīciju galamērķis, konkurētspējīgi eksporta produkti ir cieši saistīti ar nodokļu politiku. Protams, nodokļu politika nav vienīgais instruments, bet tai noteikti ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un nodokļu ieņēmumiem.

Savukārt iekasēto nodokļu apjoms korelē ar iespējām nodrošināt sabiedrības labklājību, kas attiecīgi atspoguļojas demogrāfijā, izglītībā, veselībā u.tml.

Diemžēl turpat stāvoša ir ēnu ekonomika – nenomaksāto un neiekasēto nodokļu apjoms, kas uzglūn ne tikai uzņēmēju motivācijai un godprātīgumam, bet ir kā smagi sprunguļi ceļā uz tautsaimniecības izrāvienu.

Latvijas ekonomikas un attīstības salīdzināšana ar tuvākajiem kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā ir kļuvusi kā mēraukla gan labajām, gan ne tik labajām lietām – ekonomikas izaugsmē atpaliekam, nodokļu konkurētspējā atpaliekam, ēnu ekonomikas apmēros nevirzāmies uz būtisku samazinājumu. Ja vēlamies Latviju un tās iedzīvotāju labklājību redzēt augam, nedrīkstam turpināt tikai sekot līdzi rādītājiem samierinoties ar tiem. Mums ir jāatgūst ne tikai pārliecība, ka gan mazās uzņēmējdarbības attīstība, gan biznesa vienradži, gan milži var izaugt mūsu valstī, bet, virzienu mainītu, ir jāpieņem atbilstoši un drosmīgi lēmumi, kas radītu vidi un priekšnosacījumus straujākai izaugsmei.

Iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies, bet Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.

Šādu viedokli 10. ikgadējā konferencē, kas veltīta Ēnu ekonomikai Latvijā, pauda "Stockholm School of Economics in Riga" (SSE Riga) pētnieks Arnis Sauka, prezentējot pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs". Tas rāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies pavisam nedaudz - par 0,3%, sasniedzot 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), arī Lietuvā tas sarucis par 0.5% un sasniedzis 22.0% no IKP, bet Igaunijā tas sarucis visstraujāk par 2.4% un bija 18.2% no IKP.

"Tiek uzskatīts, ka uzlabojoties ekonomikas situācijai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, jo uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tomēr tā tas var arī nebūt, piemēram, ja uzņēmēji neuzticas tam, ka adekvāti tiek izmantota nodokļos maksātā nauda, ir bijuši korupcijas vai citi skandāli, kas mazina sabiedrības uzticamību valdībai, nav īstenoti atbilstoši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vai kontroles pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai," tā SSE Riga pētnieks Arnis Sauka.

Ēnu ekonomikas mazināšanā ir jāiesaistās sabiedrībai un katram individuāli, aģentūrai LETA pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka pasaulē nav tādas valsts, kurās nebūtu ēnu ekonomikas, jautājums cik liela tā ir. Latvijā tā viennozīmīgi ir pārāk liela un tas būtiski ietekmē daudzus citus ar ekonomikas izaugsmi saistītus procesus.

Ēnu ekonomikas rādītāji noteikti pasliktina finanšu pakalpojumu pieejamību, tostarp arī kreditēšanu, bet tie noteikti nevar kalpot par atrunu nerisināt dažādus citus ar vāju kreditēšanu saistītus jautājumus, uzsvēra Kazāks, piebilstot, ka pārāk liela ēnu ekonomika nedrīkst kļūt par atrunu neuzlabot citas lietas.

Kazāks arī pauda uzskatu, ka nebūs viens tāds pasākums, ko izdarot, ēnu ekonomikas problēma atrisināsies. Latvijā ir ierasts problēmas risināt ar nodokļu politikas izmaiņām, taču nodokļi nudien nav visu panākumu vai neveiksmju cēlonis, tas ir tikai viens no elementiem.

No ēnu ekonomikas neiekasēto nodokļu apjoms ik gadu turpina palielināties; pelēkā sektora apkarošanā nav jūtama pat darbības imitācija, jo, augot iekšzemes kopproduktam, ēnu ekonomikas īpatsvars sarūk, pat neko nedarot

To intervijā DB apgalvo bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns. Viņaprāt, nav jēgas turpināt šaut pa zvirbuļiem ar lielgabaliem, bet jāmaina piemērojamās metodes cīņai pret nodokļu nemaksāšanu.

Fragments no intervijas:

«Ēnu ekonomika ir būvniecībā, ir tirdzniecībā, kā arī pakalpojumu un apkalpojošā sfērā. Ja ticam austriešu ēnu ekonomikas eksperta Frīdriha Šneidera pētījumiem, tad pēdējo piecu gadu laikā neiekasētie nodokļi no ēnu ekonomikas ir pieauguši. Turklāt šis apjoms kopš 2011. gada pārsniedz pirmskrīzes 2006. gada apmēru. Neraugoties uz to, ka 2010. gadā tika izstrādāts un apstiprināts ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, neiekasēto nodokļu apjoms no ēnu ekonomikas tikai pieaudzis, nevis sarucis. Pēc Šneidera pētījuma datiem, no ēnu ekonomikas neiekasēto nodokļu apjoms 2015. gadā bija 1,622 miljardi eiro, 2006. gadā tie bija tikai 1,48 miljardi eiro, bet apogeja bija 2007 un 2008. gadā, kad neiekasēto nodokļu apjoms sasniedza 2 miljardus eiro uz nekustamo īpašumu burbuļa rēķina (tajā laikā nekustamo īpašumu «attīstītāji» uzskatīja, ka nodokļi par tirdzniecību ar nekustamo īpašumu nav jāmaksā). Manuprāt, par kaut kādu cīņu vai pat tās imitāciju pret ēnu ekonomiku nevar runāt. Neesmu dzirdējis ziņas par aizturētām krāpnieku grupām vai vismaz izpildītājiem.

Cik labi, ka ir ēnu ekonomika! Citādi, kur gan saviem dāsnajiem solījumiem finansējuma avotu rastu politiķi? Tagad viss ir vienkārši un vēlētāju ausīm skan tik ļoti tīkami – palielināsim neapliekamo minimumu algām un pensijām, būtiski paaugstināsim skolotājiem un mediķiem algas un naudu iegūsim, no visa spēka apkarojot ēnu ekonomiku.

Tas, protams, ir jādara, un labi, ka ir tāda politiskā griba. Taču jautājums paliek –cik ir iespējams izcelt, piemēram, viena gada laikā no ēnām? Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka teic, ka ideālā gadījumā pie pārdomātas un gudras stratēģijas viena gada laikā ēnu ekonomiku iespējams samazināt par 3%. Tālāk jau progress būs niecīgāks, pa pusprocentam, kamēr sasniegs 12%, kas ir tolerējamis līmenis, jo nevienā valstī ēnu ekonomika nav nulles līmenī. Ja pašlaik ēnu ekonomika tiek lēsta 1,5 miljardu eiro apmērā, tad 3% būtu 45 miljoni eiro, tas, protams, ir gana daudz, bet nekādā gadījumā nenosedz visus politiķu solījumu apmērus. Turklāt, lai gada laikā samazinātu ēnu ekonomiku par 3%, ir jāizstrādā ļoti skaidrs rīcības pāns, jāuzlabo institucionālā sadarbība, skaidro A. Sauka.

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Pēdējais satraucošais jaunums, par kuru nopietni būtu jāaizdomājas gan valdības vadītājam, gan finanšu ministrei, gan VID vadībai, ir jaunākie Ēnu ekonomikas indeksa dati par pērno gadu, kas liecina, ka ēnu ekonomika 2017. gadā ir pieaugusi par 1,7%, veidojot 22% no IKP. Tātad valdības apņemšanās mazināt ēnu ekonomiku par 1% gadā ir smagi izgāzusies.

Lielais jautājums ir, vai ēnu ekonomikas pieaugums ir neliela pārejoša svārstība vai nepatīkama tendence ar ilgtermiņa raksturu? Svarīgi, kas ar ēnu ekonomiku notiks šogad, kad sāk darboties nodokļu reforma. Ēnu ekonomikas pētījuma autora, profesora Arņa Saukas prognozes par iespējamo nodokļu reformas ietekmi ir negatīvas. Jo ēnu ekonomikas lielāko īpatsvaru – 45,5% – veido tieši aplokšņu algas. Pēc A. Saukas domām, diferencētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme nesekmēs to mazināšanu. Var jau teikt, ka lielākā daļa darbinieku «iekrīt» tajā ienākumu grupā, kam piemērojams pazeminātais IIN 20% apmērā. Tomēr, vai samazinājums par 3% ir pietiekams stimuls, lai lielais vairums aplokšņu algu maksātāju legalizētos, ir diskutabls jautājums. Turklāt jāatceras, ka par 1% ir pieaugusi sociālo iemaksu likme, kas arī nav motivācija atteikties no aploksnēm. Faktiski darbaspēka sloga paaugstināšana, lai finansētu veselības aprūpi, pēc daudzu ekspertu domām, ir sliktākais iespējamais risinājums.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas veidotais Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai, turpina pieaugt arī ēnu ekonomika.

Pērn Latvijā tā sasniedza 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu. Visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents ir aplokšņu algas, kas Latvijā veido 43,5% no visas ēnu ekonomikas. Otrajā vietā ir ienākumu neuzrādīšana. Latvijā vidējā ienākumu daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2018. gadā ir pieaugusi līdz 17,9%. Salīdzinājumam - Igaunijā tā ir vien 9,9%. Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir būvniecības nozarē, bet ģeogrāfiski negatīvais līderis ir Rīgas reģions, kas ir turīgākais valstī. Tas nozīmē, ka pašreizējā nodokļu nenomaksa un ienākumu slēpšana ir saistīta ar uzņēmēju negodprātu, nevis nabadzību un cīņu par izdzīvošanu.