Pēdējais satraucošais jaunums, par kuru nopietni būtu jāaizdomājas gan valdības vadītājam, gan finanšu ministrei, gan VID vadībai, ir jaunākie Ēnu ekonomikas indeksa dati par pērno gadu, kas liecina, ka ēnu ekonomika 2017. gadā ir pieaugusi par 1,7%, veidojot 22% no IKP. Tātad valdības apņemšanās mazināt ēnu ekonomiku par 1% gadā ir smagi izgāzusies.
Lielais jautājums ir, vai ēnu ekonomikas pieaugums ir neliela pārejoša svārstība vai nepatīkama tendence ar ilgtermiņa raksturu? Svarīgi, kas ar ēnu ekonomiku notiks šogad, kad sāk darboties nodokļu reforma. Ēnu ekonomikas pētījuma autora, profesora Arņa Saukas prognozes par iespējamo nodokļu reformas ietekmi ir negatīvas. Jo ēnu ekonomikas lielāko īpatsvaru – 45,5% – veido tieši aplokšņu algas. Pēc A. Saukas domām, diferencētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme nesekmēs to mazināšanu. Var jau teikt, ka lielākā daļa darbinieku «iekrīt» tajā ienākumu grupā, kam piemērojams pazeminātais IIN 20% apmērā. Tomēr, vai samazinājums par 3% ir pietiekams stimuls, lai lielais vairums aplokšņu algu maksātāju legalizētos, ir diskutabls jautājums. Turklāt jāatceras, ka par 1% ir pieaugusi sociālo iemaksu likme, kas arī nav motivācija atteikties no aploksnēm. Faktiski darbaspēka sloga paaugstināšana, lai finansētu veselības aprūpi, pēc daudzu ekspertu domām, ir sliktākais iespējamais risinājums.
Tajā pašā laikā aplokšņu algas un neuzrādītie ienākumi nav vienīgais, kas veido ēnu ekonomiku. Saskaņā ar Ēnu ekonomikas indeksa datiem, pērn Latvijā ir pieaudzis ienākumu, ko uzņēmēji maksā kukuļos, īpatsvars, tāpat kā ir pieaudzis procents no līguma summas, kas jamaksā, lai saņemtu valsts un pašvaldību pasūtījumus. Un te nu dārgajai valsts pārvaldei un pašvaldībām ir jāpaskatās pašām uz sevi. Jo neba jau viens otram uzņēmēji maksā kukuļus vai procentus no līguma summas. Kamēr būs folklorizētie 20% no publiskā sektora puses, tikmēr ir naivi cerēt uz pilnīgu baltumu no uzņēmējiem. Salīdzinoši augsts darbaspēka nodokļu slogs, kukuļi visādu atļauju saņemšanai un korupcija publiskajos iepirkumos ir tik labvēlīga augsne ēnu ekonomikai, kādu vien var iedomāties.
Protams, mans mērķis nav «mazgāt baltus» negodīgus uzņēmējus un nomelnot publisko sektoru. Jo tas ir sarežģīts savstarpējas mijiedarbības kopums. Nav attaisnojuma PVN shēmotājiem un aplokšņu algu maksātājiem, tos vajadzētu sodīt ar visu likuma bardzību, lai mazinātu nesodāmības un visatļautības sajūtu. Tajā pašā laikā nav attaisnojuma arī kukuļņēmējiem valsts pārvaldē. Tāpat kā nav attaisnojuma tam, ka nav bijis teju nevienas nopietnas tiesas prāvas ar reāliem cietumsodiem pvnšķikiem. Arī Gan Bei lietā apsūdzētie tika cauri ļoti viegli, pietika ar sadarbošanos, vainas atzīšanu un zaudējumu atlīdzināšanu.
Ja ir vēlme patiesi mazināt ēnu ekonomiku, tad ir jārada labvēlīga uzņēmējdarbības vide, jāstiprina tiesiskums un jāapkaro korupcija. Šķiet, ka ar pēdējiem diviem varētu iet visgrūtāk.
