Lielākajai valsts ārstniecības iestādei – Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) – valsts zaudējumu segšanai papildus piešķīrusi 11 miljonus eiro, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Par to, kā izrāpties no finansiālās bedres, intervijā DB stāsta RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
Fragments no intervijas
Jūs jau pāris mēnešus esat nostrādājis RAKUS valdes priekšsēdētāja amatā. Jāpiemin, ka pirms tam profesionāli neesat bijis saistīts ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Kādi ir plusi un mīnusi tam, ka nenākat no medicīnas aprindām?
Pluss ir tas, ka man nav stereotipisku priekšstatu par to, kā jānorit procesiem ārstniecības iestādē, kā tie jāorganizē. Varu to izvērtēt ar zināmu skatu no malas, bez iepriekšēja viedokļa un pēc tam varu savu redzējumu pārrunāt ar veselības aprūpes profesionāļiem. Darba pirmajos mēnešos man gan ir pietrūcis laika, lai pilnībā izprastu visas veselības aprūpes sistēmas nianses. Iespējams, ja man šajā jomā būtu bijušas kādas priekšzināšanas, sapratne rastos ātrāk. Protams, par ārstniecības procesiem nevaru spriest no saturiskās (medicīniskās) puses, tomēr varu analizēt tos no menedžmenta un organizācijas viedokļa, kas arī ir mans uzdevums.
Vai neesat domājis par veselības ekonomikas studijām?
Jā, esmu domājis, tomēr pašlaik tam nespēšu atrast laiku.
Kāda ir aktuālā finanšu situācija RAKUS, un kādu prognozējat šo gadu?
Situācija ir stabila un nepasliktinās, turklāt ir ar potenciālu uzlaboties. Pērnais gads gan nebija veiksmīgs, prognozētie zaudējumi ir vairāk nekā 4 miljoni eiro. Arī iepriekšējos gadus slimnīca strādāja ar zaudējumiem. Līdz ar to, lai saglabātu maksātspēju, valsts RAKUS pamatkapitālā papildus ieguldīja 11 miljonus eiro, līdz ar to iestāde varēja dzēst parādus un norēķināties ar saviem piegādātājiem. Šogad mēs paredzam, ka zaudējumi tiks samazināti uz pusi - līdz 2,2 miljoniem eiro.
Kāds ir jūsu šā gada budžets?
147 miljoni eiro; šogad mēs no saviem līdzekļiem spējam investēt vien 1,5 miljonus eiro, kas tiks novirzīti telpu remontam un iekārtu atjaunošanai. Protams, ir gan vēl citi finanšu avoti – gan ERAF nauda, gan valsts galvotais aizdevums, no kura vēl neizmantoti ir 1,3 miljoni eiro un kas tiek segts no Valsts Kases līdzekļiem.
Kā jūs raugāties uz privāto pakalpojumu sniedzēju izteikto kritiku valsts slimnīcām, ka tās nespēj strādāt bez zaudējumiem?
Nevar salīdzināt privātās medicīnas iestādes ar klīniskajām universitātes slimnīcām, jo privātie faktiski sniedz tikai tos pakalpojumus, kas ir rentabli, kamēr mēs nodrošinām pilnīgi visus pakalpojumus.
Kas ir galvenie iemesli, kādēļ slimnīca pēdējos gadus strādājusi ar zaudējumiem? Kas ir objektīvie iemesli,un vai daļa zaudējumu ir radusies arī neprofesionālas vadības dēļ?
Objektīvie iemesli ir nepietiekamais finansējums jeb tarifi, kas ir zem pakalpojumu pašizmaksas. Manuprāt, ambulatoru pakalpojumu finansēšanas kārtība vispār nav loģiska. Piemēram, ja slimnīca ir sniegusi kādus pakalpojumus mazāk par noteikto plānu, tad tai samaksā tikai par sniegto apjomu, taču, ja plāns ir pārpildīts (sniegts vairāk pakalpojumu), tai samaksā tikai saskaņā ar plānu, nevis «pēc fakta». Tātad vienā gadījumā tiek maksāts korekti par apjomu, otrā – ne. Vienkārši par pakalpojumiem, kas sniegti virs tā sauktās kvotas, samaksāts netiek. Tāpat stacionāro pakalpojumu finansējumā nav iekļauts neparedzēts un iepriekš neprognozēts pacientu pieaugums. Ja runājam par menedžmentu, ir bijis zināms atbildības trūkums dažādos vadības līmeņos. Ar to es domāju, ka neviens nav īsti kontrolējis ieņēmumus un izdevumus un to sabalansētību. Tā ir bijusi tikai finansistu problēma. Faktiski ir dzīvots ar pārliecību, ka gan jau gada otrajā pusē trūkstošo naudu «piemetīs».
Visu rakstu Cer zaudējumus samazināt uz pusi lasiet pirmdienas, 26.marta laikrakstā Dienas Bizness!
