Jaunākie cenu monitoringa rezultāti liecina, ka lielākajai daļai apsekoto preču un pakalpojumu cena augustā, salīdzinot ar jūliju, palikusi nemainīga – 86,92 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas.

Cenu pieaugums ir novērojams tikai 4,51% gadījumos, savukārt 8,57% gadījumu cena ir samazinājusies, informē Ekonomikas ministrija.

Cenu izmaiņas novērotas starp dažādām precēm un pakalpojumiem dažādās Latvijas pilsētās un atšķirīgu pakalpojumu sniedzēju vidū. Pārtikas produktu cenas lielākoties ir palikušas nemainīgas. Sezonalitātes ietekmē cenu svārstības novērotas augļiem un dārzeņiem. Cenas nepilna santīma robežās ir svārstījušās degvielai. Pakalpojumu grupā cenas visbiežāk ir svārstījušās skaistumkopšanas, ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumiem.

Augustā veiktā cenu monitoringa rezultāti atbilst Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajam patēriņu cenu apsekojumam, kas šā gada 9.septembrī informēja, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenu līmenis Latvijā kopumā samazinājās par 0,8%. CSP dati liecina, ka cenas galvenokārt samazinājās precēm, bet pakalpojumiem tās saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī. Augustam ir raksturīgs cenu samazinājums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem – jauno ražu un sezonas preču izpārdošanu.

Salīdzinot decembra pirmā un decembra otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 95,8 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,8 % gadījumu, savukārt 1,4 % gadījumu cena ir samazinājusies, liecina decembra otrā cenu monitoringa rezultāti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pārbaudot monitoringa jaunākos datus, secina, ka joprojām dažām monitoringā iekļautajām precēm ir pieļaujamā viena eiro centa svārstība.

Tāpat arī iepriekšējos monitoringa datos bija norādīts, ka vairākām precēm tika veikta nekorekta konvertācija, savukārt decembra otrā monitoringa datos konvertācija atbilst un ir norādīta korekti.

Pārtikas produktu cenas lielākoties palikušas nemainīgas. Cena nav mainījusies rīsiem, griķiem, auzu pārslām, makaroniem, kā arī dažādu veidu maizēm – sēklu, kviešu, rudzu un tostermaizei.

Arī svaigas gaļas produktu grupā cenas lielākoties saglabājušās bez izmaiņām – cena nav mainījusies broilera stilbiņiem, svaigai liellopa gaļai, kā arī cūkgaļas šķiņķim, bet cūkgaļas karbonāde divos gadījumos kļuvusi lētāka par 26 santīmiem jeb 5,98 %.

Izmantojot Ekonomikas ministrijas (EM) cenu monitoringa rezultātus, iespējams salīdzināt preču cenas latos un eiro, informē EM.

EM izveidojusi video, kurā informē par cenu monitoringa izmantošanu.

Jāatzīmē, ka pēdējais cenu monitorings liecina, ka lielākajai daļai preču un pakalpojumu cena jūlijā, salīdzinot ar jūniju, palikusi nemainīga – 83,29% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 9,3% gadījumos, savukārt 7,37% gadījumu cena ir samazinājusies.

Patēriņa cenu monitorings ir viens no Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plānā iekļautajiem pasākumiem. No janvāra līdz septembrim cenu monitorings tiks veikts reizi mēnesī; no šī gada 1.oktobra līdz 31.decembrim cenas tiks novērotas četras reizes mēnesī. Cenu monitoringu plānots veikt arī 2014.gadā.

Lielākajai daļai jeb 85% preču un pakalpojumu septembrī pamata cena ir palikusi nemainīga, liecina jaunākie Ekonomikas ministrijas cenu monitoringa rezultāti.

9% gadījumos novērots cenu pieaugums, savukārt 6% gadījumu cena ir samazinājusies.

Septembrī cenas eiro tika norādītas 48% gadījumu un lielākā daļa tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darbinieki bija informēti par prasību no 1. oktobra cenas norādīt arī eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā mēneša monitoringa datiem, cenu svārstības novērotas galvenokārt sezonas produktiem un pakalpojumiem. Periodā raksturīgs cenu samazinājums dārzeņiem saistībā ar jauno ražu, kā arī cenu svārstības viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumiem, jo līdz 1.oktobrim vēl turpinās aktīvā tūrisma sezona.

Pārtikas produktu cenas lielākoties ir palikušas nemainīgas. Pārtikas produktu grupā cenas pieaugušas Holandes un Krievijas sieram, kā arī kausētajam sieram, savukārt garšvielas un apelsīnu sula kļuvusi lētāka.

Salīdzinot oktobra pirmā un otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 93,53 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,51 % gadījumu, savukārt 4,06% gadījumu cena ir samazinājusies.

Tā liecina Ekonomikas ministrijas veiktā cenu monitoringa jaunākie dati. Kopš oktobra cenu monitoringa ietvaros tiek fiksētas preču pakalpojumu cenas gan latos, gan eiro.

Oktobra otrajā cenu novērojumā secināts, ka cenas eiro tika norādītas 98,84 % gadījumu. Pārtikas un saimniecības precēm lielveikalos cenas eiro norādītas praktiski visos gadījumos, konstatēti atsevišķi gadījumi, kad cena eiro nav norādīta sveramiem produktiem, kuru cena tiek fiksēta par 1 kg. Cenas eiro lielākoties netika norādītas trīs preču/pakalpojumu grupās - Coca-Cola bundžiņām dzērienu automātos, taksometru pakalpojumiem, kā arī apsaimniekošanas pakalpojumu atsevišķām pozīcijām, ko namu apsaimniekotāji skaidroja ar to, ka cena eiro tiek norādīta tikai kopējai rēķina summai.

Viena no cilvēku bažām pirms eiro ieviešanas bija šī procesa ietekme uz cenām, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat aplēses liecina, ka eiro ieviešanas ietekme uz Latvijas cenām bija 0,12-0,21 procentpunkts klāt pie janvāra inflācijas. Tātad esam pat uzrādījuši labāku rezultātu par iepriekš prognozēto, ņemot vērā citu jauno eiro zonas dalībvalstu pieredzi, prognozētajiem 0,2-0,3 procenta punktiem, saka eksperte.

Protams, šā gada zemo inflācijas rādītāju noteica ne tikai rūpīgi pārdomātais eiro ieviešanas process un pasākumi cenu vērošanai un sabiedrības informēšanai, bet galvenokārt faktori, kuri nav nemaz saistīti ar eiro un sakņojas globālajās ekonomikas norisēs.

Salīdzinot novembra ceturtā un decembra pirmā cenu monitoringa datus, secināts, ka 95,8 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, cenu pieaugums ir novērots 2,4 % gadījumu, savukārt 1,8 % gadījumu cena ir samazinājusies, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotie decembra pirmā cenu monitoringa rezultāti.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs secinājis, ka decembra pirmās nedēļas monitoringa datos ir vērojama vairākiem produktiem nekorekta konvertācija, par ko tiks informēta SIA Maxima Latvija un SIA Palink, un konkrētie komersanti tiks aicināti novērst iespējamos pārkāpumus. Jāatzīmē, ka iepriekšējo monitoringu datos nekorekta konvertācija bija AS Drogas veikalu divām precēm. Pēc saziņas ar AS Drogas vadību, tika pārbaudīti AS Drogas veikali un šo preču neatbilstības netika konstatētas. Pakalpojumu grupā cenu norādīšanas kārtībā nav konstatēti pārkāpumi.

Cenu monitoringa laikā secināts, ka pārtikas preču grupā cena atsevišķos gadījumos samazinājusies sulai un minerālūdenim. Decembra pirmais cenu monitorings iezīmē vairākas sezonalitātes ietekmē notikušas cenu izmaiņas augļu grupā – atsevišķos gadījumos dārgākas kļuvušas vīnogas, cena samazinājusies banāniem, bet abos virzienos cenu svārstības novērotas apelsīniem. Arī dārzeņiem - gurķiem un saldajiem pipariem - novērotas cenu svārstības abos virzienos.

Aprīlī, salīdzinot ar marta ceturtā cenu monitoringa datiem, 84,5% preču pamata cena ir palikusi nemainīga, liecina jaunākie cenu monitoringa rezultāti.

Cenu pieaugums ir novērojams 8,7% gadījumu, savukārt 6,8% gadījumu cena ir samazinājusies.

Cenu svārstības galvenokārt ir skaidrojamas ar faktu, ka SIA Mego ir iegādājies veikalu ķēdi Iki un ievieš šajos veikalos savu cenu politiku, skaidro Ekonomikas ministrija. Vairāk ir produktu, kuriem cenas Iki veikalu ķēdē pieauga. Cenu kāpums bija vērojams daļai tabakas izstrādājumu, bet pārsvarā vienā tirgotāja ķēdē (Narvesen). Pakalpojumu cenas ir stabilizējušās, tomēr dažiem pakalpojumiem cenu svārstības joprojām tiek novērotas.

Aprīļa cenu monitoringa dati liecina, ka dārgākas atsevišķos gadījumos kļuvušas auzu pārslas, griķi, vafeļu torte, cūkgaļas šķiņķis, dažādas desas, svaigs lasis un krabju nūjiņas, kā arī dažādi piena produkti, eļļa, margarīns, kartupeļu čipsi, konfekšu kaste un piena šokolādes tāfelīte, garšvielas, tēja ūdens, sula un viskijs.

95,2% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, liecina Ekonomikas ministrijas novembra otrā cenu monitoringa rezultāti.

Cenu pieaugums ir novērojams 1,7% gadījumu, savukārt 3,1% gadījumu cena ir samazinājusies.

Novembra otrā cenu monitoringa ietvaros tika fiksētas cenas gan latos, gan eiro. Novembra otrajā cenu novērojumā cenas eiro tika norādītas praktiski visos gadījumos – izņēmums ir taksometru pakalpojumi, kuru sniedzēji joprojām atsevišķos gadījumos nevarēja nosaukt cenas eiro izteiksmē. Pārtikas un saimniecības precēm lielveikalos cenas eiro norādītas visos gadījumos.

Gan pakalpojumu grupā, gan pārtikas produktu grupā cenas lielākoties palikušas nemainīgas. Pārtikas produktu grupā nelielas cenu svārstības novērojamas saistībā ar rudens un ziemas sezonas iestāšanos. Pārtikas preču grupā cenas vienā gadījumā dārgāka ir kļuvusi svaiga cūkgaļas karbonāde, atsevišķos gadījumos samazinājusies cena saulespuķu eļļai, savukārt minerālūdens cena svārstījusies abos virzienos. Novembra otrais cenu monitorings iezīmē vairākas sezonalitātes ietekme notikušas cenu izmaiņas augļu un dārzeņu grupā – banāni un tomāti atsevišķos gadījumos kļuvuši lētāki, savukārt sadārdzinājušies gurķi un sarkanie pipari.

Novembra trešā cenu monitoringa rezultāti liecina, ka, salīdzinot tos ar novembra otrā cenu monitoringa rezultātiem, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 95,4% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas.

Cenu pieaugums ir novērojams 2,5 % gadījumu, savukārt 2,1 % gadījumu cena ir samazinājusies, informē Ekonomikas ministrija (EM).

Novembra trešā cenu monitoringa ietvaros tika fiksētas cenas gan latos, gan eiro. Novembra trešajā cenu novērojumā cenas eiro un latos tika norādītas visām novērotajām precēm un pakalpojumiem.

Gan pakalpojumu grupā, gan pārtikas produktu grupā cenas lielākoties palikušas nemainīgas. Pārtikas produktu grupā atsevišķos gadījumos samazinājusies cena saulespuķu eļļai un krabju nūjiņām, savukārt dārgāks atsevišķos gadījumos kļuvis biezpiens un kausētais siers. Novembra trešais cenu monitorings iezīmē vairākas sezonalitātes ietekmē notikušas cenu izmaiņas augļu un dārzeņu grupā – atsevišķos gadījumos gurķi, kāposti un pipari kļuvuši lētāki, sadārdzinājušies ir tomāti, savukārt vīnogu cena svārstījusies abos virzienos.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pusotru gadu pēc cenu monitoringa, kas Latvijā tika īstenots saistībā ar eiro ieviešanu, dārgāka kļuvusi kafija un šokolāde, bet cenas samazinājums vērojams rīsiem un sēklu maizei. Par to liecina LNT Ziņu TOP 10 jūnijā veiktie novērojumi.

Preču cenas fiksēšanai tika izvēlētas savulaik valsts pasūtītajā monitoringā iekļautas lielveikalu ķēdes divas tirdzniecības vietas Rīgā un Jelgavā, izvēloties tieši tos pašus produktus. Preču grozā iekļauti rīsi, maize, zobu pasta, kafija, vaniļas sieriņš, šokolāde, auzu pārslas un apelsīnu sula, un to cenas salīdzinātas ar 2014.gada decembri, kad eiro ieviešanas cenu monitorings tika veikts pēdējo reizi.

Novērojumi liecina, ka pusotra gada laikā dārgāks kļuvis Merrild kafijas puskilograma iepakojums, kas tagad veikalā Rīgā maksā par vienu eiro vairāk jeb 7,99 eiro, bet Jelgavā - par 0,6 eiro vairāk jeb 7,59 eiro. Par 0,3-0,4 eiro dārgāka kļuvusi arī “Laimas” šokolāde ar riekstiem, kas abās pilsētās maksā 1,49 eiro.

Lai arī, pārejot uz eiro, lielākoties vērojama korekta cenu konvertācija, vairāki gadījumi liecina par cenu palielināšanu uz valūtas maiņas rēķina .

Lai arī atbildīgās institūcijas vēl pēta cenu izmaiņas, nozaru eksperti jau bažījas par iespējamo inflācijas kāpumu eiro ieviešanas dēļ.

Kā liecina banku prognozes, šogad vidējā gada inflācija varētu būt robežās no 2 līdz 2,8 %. Bankas gan arī uzsver, ka galvenais inflācijas kāpuma iemesls nebūs eiro ieviešana Latvijā. Nākamgad SEB Banka inflāciju prognozē 3,3 % apjomā, Swedbank – ap 2,8% līmenī, bet Nordea – ap 2,5 %.

Atsevišķi gadījumi

Valūtas konvertācijā nav lieli pārkāpumi, taču no veikaliem esam saņēmuši sūdzības, ka bankas nav gatavas eiro ieviešanai, jo trūkst sīknaudas, tā situāciju vērtē Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas (LPIAA) padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova. Viņas vērojumi liecina arī par gadījumiem, kad cenas, no latiem konvertējot uz eiro, ir noapaļotas nedaudz uz augšu, kā rezultātā šomēnes varētu palielināties inflācija. Lieli cenu kāpumi gan neesot vērojami, visbiežāk tie ir pāris santīmi. Piemēram, vilcienā biļetes cena pieaugusi par diviem santīmiem, arī citos gadījumos cenas ir augušas. DB rīcībā esošā informācija liecina, ka kādā ēdināšanas iestādē glāze kefīra sadārdzinājusies par pieciem santīmiem, kilograms kolrābju tirgū – arī par dažiem santīmiem, bet kādas konditorejas kliņģeris – par 60 santīmiem.

Atskatoties uz pēdējo divu gadu periodu, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka 88,51% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas netika novērotas.

Gan cenu pieaugums, gan cenu samazinājums tika novērots vidēji 6% gadījumu.

Pērnā gada decembrī tika veikts pēdējais cenu novērojums Ekonomikas ministrijas organizētajā cenu monitoringā, kas tika veikts kopš 2013. gada janvāra, uzsākot aktīvu gatavošanos eiro ieviešanai Latvijā. Patēriņa cenu monitoringa galvenais mērķis bija novērot cenu svārstības pirms eiro ieviešanas, tās laikā un pēc eiro ieviešanas, lai identificētu nepamatotu un spekulatīvu cenu kāpumu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās.

Neskatoties uz Latvijas izaugsmi, kas bija viena no straujākajām starp Eiropas Savienības valstīm, patēriņa cenas kopumā saglabāja ļoti mērenu dinamiku. To parāda ne tikai EM veiktais cenu monitorings, bet arī gada inflācijas rādītājs - 2014. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patēriņa cenas vidēji pieauga par 0,6%.

Salīdzinot oktobra otrā un trešā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 95% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas.

Cenu pieaugums ir novērojams 2% gadījumu, savukārt 3% gadījumu cena ir samazinājusies, liecina jaunākie Ekonomikas ministrijas oktobra trešā cenu monitoringa rezultāti.

Kopš oktobra cenu monitoringa ietvaros tiek fiksētas preču pakalpojumu cenas gan latos, gan eiro. Oktobra trešajā cenu novērojumā cenas eiro tika norādītas 99,5% gadījumu un tikai 0,5% gadījumu cenas eiro vēl nebija norādītas. Cenas eiro lielākoties netika norādītas taksometru pakalpojumiem un apsaimniekošanas pakalpojumu atsevišķām pozīcijām. Pārtikas un saimniecības precēm lielveikalos cenas eiro norādītas praktiski visos gadījumos, konstatēti tikai divi gadījumi, kad cena eiro netika norādīta svaigai gaļai.

Oktobrī vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 83% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, liecina jaunākie Ekonomikas ministrijas (EM) cenu monitoringa rezultāti.

Cenu pieaugums ir novērots 7% gadījumu, bet 9% gadījumu cena ir samazinājusies.

Oktobra pirmā cenu monitoringa ietvaros tika fiksētas cenas gan latos, gan eiro. Novērojumi liecina, ka cenas eiro tika norādītas 97,3% gadījumu, bet 2,7% cenas eiro vēl nebija norādītas.

Atsevišķi gadījumi, kad kādai precei vai pakalpojumam nav norādīta cena eiro, ir konstatēti visās lielākajās Latvijas pilsētās, kurās tika veikts cenu monitorings. Informācija par šiem gadījumiem ir sniegta Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kas tuvākajās cenu kontrolēs pārbaudīs datus, tā novēršot iespējamo pārkāpumu.

Cenu izmaiņas novērotas starp dažādām precēm un pakalpojumiem dažādās Latvijas pilsētās un atšķirīgu pakalpojumu sniedzēju vidū.

Novembra sākumā, salīdzinot ar oktobra pēdējo nedēļu, 96,15% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērots 1,12% gadījumu, savukārt 2,73% gadījumu cena ir samazinājusies, liecina jaunākie Ekonomikas ministrijas (EM) cenu monitoringa rezultāti.

Novembra pirmajā cenu novērojumā cenas eiro tika norādītas 99,7% gadījumu. Tikai 0,3% gadījumu cenas eiro vēl nebija norādītas. Cenas eiro atsevišķos gadījumos netika norādītas taksometru pakalpojumiem un apsaimniekošanas pakalpojumu atsevišķām pozīcijām. Pārtikas un saimniecības precēm lielveikalos cenas eiro norādītas praktiski visos gadījumos, konstatēts tikai viens gadījums, kad cena eiro par 1 kg netika norādīta Holandes sieram.

Cenu monitoringa ietvaros iegūtie dati tiek izmantoti Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) īstenoto uzraudzības aktivitāšu ietvaros. Tiek fiksētas norādītās cenas gan latos, gan eiro, kas ļauj pārliecināties par valūtas konvertācijas atbilstību virknei preču un pakalpojumu, kā arī sekot līdzi, vai komersanti veikuši nepieciešamās izmaiņas, lai novērstu iepriekš pieļautās kļūdas. Lai efektīvi veiktu uzraudzības aktivitātes, PTAC sākotnēji sazinās telefoniski ar komersantu pārstāvjiem un informē par konstatētajām neatbilstībām. Tomēr, neatbilstību nenovēršanas un būtisku neatbilstību konstatēšanas gadījumos, tiks veikti kontroles pasākumi. Kopā, kopš cenu paralēlās atspoguļošanas perioda sākšanās, PTAC uz monitoringa gūtās informācijas pamata ir veicis 25 pārbaudes un 17 telefoniskus zvanus par monitoringa ietvaros konstatētajiem pārkāpumiem.

Pasākumi, kas tika veikti, gatavojoties eiro ieviešanai, kā cenu monitorings, «Godīgs eiro ieviesējs» un paralēlā cenu atspoguļošana, ir sevi attaisnojuši, un janvārī novērotais inflācijas kāpums nav pārsniedzis Finanšu ministrijas (FM) prognozes.

«Valūtas maiņa mūsu valstī notika laikā, kad pasaulē energoresursu un pārtikas cenas samazinājās. Tas veicina cenu stabilitāti gan aizvadītajos, gan nākamajos mēnešos, tāpēc var apliecināt, ka Latvijas pāreja uz vienoto Eiropas Savienības valūtu notika stratēģiski pareizajā laikā, neatstājot būtisku ietekmi uz inflāciju,» saka finanšu ministrs Andris Vilks.

Tajā pat laikā FM gan nenoliedz, ka neliela ietekme ir vērojama arī saistībā ar pāreju uz eiro valūtu.

Pēc FM aprēķiniem tīrā ietekme no eiro ieviešanas būs aptuveni 0,2 – 0,3 procentpunkti 2014. gada laikā. Arī šī ietekme lielākoties skars pakalpojumu cenas, jo tieši pakalpojumu cenām ir svarīgi būt reprezentatīvām un ērtām, un, protams, ir grūti noliegt, ka pakalpojuma sniedzējam ir vēlme apaļot cenas uz augšu. Preču cenas savukārt ir daudz vājāk pakļāvušās cenu noapaļošanai, jo ikdienas lietošanas preču tirgū konkurence tomēr ir samērā spēcīga un šādu nepamatotu cenu celšanu var atļauties tikai retais tirgotājs.

Jūnijā 89,5% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, liecina Ekonomikas ministrijas veiktais cenu monitorings.

Cenu pieaugums ir novērots 5,9% gadījumu, savukārt 4,6% gadījumu cena ir samazinājusies.

Atbilstoši jūnija cenu monitoringam, pārtikas produktiem cenas svārstījās atbilstoši sezonalitātei. Dārgāka atsevišķos gadījumos kļuvusi tostermaize un rudzu maize, biezpiens un kafija. Cenas samazinājums atsevišķos gadījumos novērots sēklu maizei, cepumiem, cīsiņiem un Krievijas sieram. Sezonalitātes ietekmē cena svārstījusies arī augļiem – samazinājusies banāniem un vīnogām. Savukārt, dārzeņu grupā cena atsevišķos gadījumos pieaugusi sarkanajiem pipariem, bet lētāki kļuvuši gurķi un tomāti.

Degvielas cenām Latvijā jūnijā bija vērojams pieaugums līdz 1%, bet pasaules naftas cenas jūnija vidū pieauga ļoti strauji saistībā ar nestabilo situāciju Irākā. Turpinoties stabilām naftas piegādēm no Irākas dienvidu rajoniem, kur sadursmes nenotiek, un mazinoties bailēm par piegādi, jūnija beigās bija vērojams neliels cenu samazinājums. Vidējais cenu pieaugums pasaules naftas cenām mēneša laikā bija līdz 3,5%.

Salīdzinot novembra trešā un ceturtā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 95,3% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas.

Cenu pieaugums ir novērojams 3% gadījumu, savukārt 1,7% gadījumu cena ir samazinājusies, informē Ekonomikas ministrija (EM).

Monitoringa dati liecina, ka pārtikas preču grupā cena atsevišķos gadījumos pieaugusi cūkgaļas karbonādei, pienam un kefīram, savukārt cenu samazināšanās atsevišķos gadījumos novērota vārītai desai un kafijai.

Novembra ceturtais cenu monitorings iezīmē vairākas sezonalitātes ietekmē notikušas cenu izmaiņas dārzeņu grupā – atsevišķos gadījumos gurķi kļuvuši lētāki, sadārdzinājušies kartupeļi, bet sarkano piparu cena svārstījusies abos virzienos.

Monitoringa dati norāda uz degvielas cenu kāpumu 1% ietvaros, jo pasaules naftas cenas šajā periodā palielinājušās.

Vidēji visā cenu novērošanas laikā 4,52% preču un pakalpojumu cenas ir pieaugušas, bet 4,9% - pazeminājušās, informē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa.

Savukārt 90,43% produktiem cenas nav mainijušās.

Cenu monitorings sākts šā gada janvārī, un notiks līdz 2014. gada decembrim.

Z. Liepiņa uzsver, ka cenu svārstības galvenokārt izskaidrojamas ar sezonalitāti,kā arī ar izejvielu un citu resursu,piemēram, degvielas, cenu kāpumu pasaulē.

Kopumā līdz 1. decembrim ir veiktas 10,7 tūkstoši pārbaužu, kuros 33% gadījumu konstatēti pārkāpumi. 77% gadījumu pārkāpumi ir novērsti – 46% uzreiz pārbaudes brīdī, 31% gadījumu iesniegti pierādījumi par pārkāpumu novēršanu.

PTAC ierosinājis 22 lietvedības saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu, pieņemti septiņi lēmumi par soda piemērošanu un trīs lietvedības izbeigtas ar mutvārdu aizrādījumu.

Lielākā daļa jeb 87% iedzīvotāju uzskata, ka cenas pēc eiro ieviešanas ir palielinājušās, liecina jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Savukārt ekonomikas un politikas eksperti ir pretējās domās, norādot, ka straujas cenu izmaiņas nav novērotas un šāds viedoklis ir balstīts iedzīvotāju sajūtās, nevis faktos.

Komentējot šos datus, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis atzīmē, ka iedzīvotāju pārliecība, ka cenas palielinājušās, ir rezultāts tiem stereotipiem, kas zināmā sabiedrības daļā tika kultivēti pirms eiro ieviešanas. Nevar apgalvot, ka eiro ieviešanai nav bijusi ietekme uz cenu palielināšanos, tomēr tā nav tāda, kā to sajūt iedzīvotāji. To apliecina arī pakalpojumu un preču cenu monitorings un statistika par nelielo inflācijas līmeni valstī kopumā, saka asociācijas pārstāvis.

Elektroenerģijas tirgotājs "Enefit" uzstādījis savu pirmo sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) staciju, kas izvietota zivju pārstrādes uzņēmumā "Līcis-93" Kolkā.

Tādējādi uzņēmuma ražotne pāriet uz videi draudzīgāku kurināmā risinājumu un varēs izmantot dabasgāzes priekšrocības bez tieša pieslēguma gāzes cauruļvadu tīklam.

Kolkā izveidotā stacija ir "Enefit" mātes kompānijas "Eesti Energia" pirmais sašķidrinātās dabasgāzes objekts Baltijā, kas iezīmē jaunu darbības virzienu energokompānijas pakalpojumu portfelī.

SDG stacijā uzpildītais gāzes apjoms atkarībā no ražotnes darbības intensitātes nodrošinās tās iekārtu darbību no 7 līdz 10 dienām. Stacijas darbība ir pilnībā automatizēta, palīdzot efektīvāk pielāgoties ražotnes noslodzei, un attālinātais stacijas monitorings ļauj savlaicīgi veikt gāzes piegādes un plānot apkopes.

2017.gadā Latvijas austrumu robežas muitas infrastruktūra būs sakārtota, prognozē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kā VID šogad veicies ar nodokļu iekasēšanu?

2015. gada 11 mēnešos esam nodokļu plānu izpildījuši. Ja salīdzina 2015. gada un 2014. gada atbilstošo periodu, nodokļos iekasēts par 356 miljoniem eiro vairāk, un tas nozīmē, ka pieaugums ir 5,8%. Ņemot vērā situāciju tautsaimniecībā, 5,8% pieaugums nodokļos ir labs, jo ir straujāks nekā ekonomikas attīstības tempi, un vērtējams kā signāls, ka ēnu ekonomika mazinās.

Kādus pasākumus cīņā ar ēnu ekonomiku VID plāno nākamajā gadā?

Finanšu ministrs uzdevis VID izstrādāt pasākumus cīņā ar nereģistrēto jeb melno biznesu. Nereģistrētā saimnieciskā darbība koncentrējas galvenokārt reģionos, nelielās apdzīvotajās vietās. Tur attīstās tāds melnais bizness, kāds konkrētajā vidē nepieciešams, piemēram, būvniecības darbi, remontdarbi, gateri, galdniecības uzņēmumi, autoservisi, mājokļos iekārtotas frizētavas, skaistumkopšanas un masāžās saloni.

Latvijā nelegāli ievesto cigarešu apjomi nemazinās, toties divos gados gandrīz dubultojies tiesībsargājošo iestāžu izņemto cigarešu skaits, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par tabakas izstrādājumiem pagājušajā gadā kopumā ir iekasēti 177,3 milj. eiro, kas ir par 11,1 milj. eiro vai 6,7% vairāk nekā 2014. gadā. Līdz ar to akcīzes nodokļa plāns par aizvadīto gadu ir izpildīts, norāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe. Jāmin, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi par cigaretēm veido 97% no kopējiem nodokļa ieņēmumiem par tabakas izstrādājumiem. Kā liecina jaunākais tirgus pētījumu kompānijas Nielsen «Tukšo paciņu pētījums», 2015. gada ceturtajā ceturksnī no kopumā Latvijā izsmēķētajām cigaretēm 24,8% bijušas kontrabandas cigaretes. Tas ir zemākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā.