Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra veiktie vērienīgie rekonstrukcijas darbi radioteleskopu antenām Irbenē tuvojas noslēgumam un 10. jūnijā plānots atjaunoto RT - 32 antenu pacelt atpakaļ balsta tornī, informē Ventspils Augstskolas Speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Rekonstrukcijas darbi notiek projekta IKSA-CENTRS ietvaros. 2014. gada nogalē antena tika nocelta renovācijas darbu veikšanai, kurus plānots pabeigt līdz 10. jūnijam, kad antenu novietos atpakaļ balsta tornī. Pilnībā radioteleskopu modernizācijas darbus plānots pabeigt šī gada rudenī.

Lai uzstādītu celtni uz Irbeni dosies 30 tehnikas vienības - 27 kravas automašīnas, kā arī trīs celtņi. No tiem divi būs lielie celtņi – pamatceltnis, kurš veiks antenas pacelšanu balsta tornī un palīgceltnis, ar kura palīdzību veiks montāžu un sagatavošanās darbus, lai nodrošinātu pamatceltņa darbību. Papildus šiem celtņiem tiks atgādāts arī pacēlējs, kurš tiks izmantots, lai darbinieki varētu veikt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus.

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Ir dzirdēta un vērtīga ir atziņa, ka valsts iedzīvotājs ekonomisko pieaugumu mēra nevis pēc sausiem makroekonomikas skaitļiem, bet taustāmu monētu šķindoņas maciņā.

Par laimi valsts tautsaimniecības attīstība ir nonākusi fāzē, kad šo taustāmo labklājību izjūt aizvien lielāks mūsu valsts iedzīvotāju skaits, turklāt vispārējā ekonomikas inerce liek domāt, ka arī tuvākajā nākotnē uzlabojumi varētu turpināties. Neraugoties uz to, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu nodarbināto iedzīvotāju skaits valstī ir samazinājies par pieticīgiem 5,8 tūkstošiem, nākotni nebūt nevajag zīmēt drūmās krāsās. Šāds samazinājums gada beigās ir likumsakarīgs un izskaidrojams ar tīri sezonāliem faktoriem, kuru ietekmē mazinās vajadzība pēc darba rokām lauksaimniecības un mazumtirdzniecības sektoros. Patiesībā pagājušā ceturtā ceturkšņa sniegums ir pat labāks saistībā ar vēlo ziemas iestāšanos, kas ļāva turpināt aktīvu darbību celtniecībā. Savukārt, apskatot nedaudz ilgāku laika nogriezni, ir redzams, ka nodarbināto iedzīvotāju skaits Latvijā turpina palielināties un saskaņā ar statistiķu aplēsēm pagājušā gada beigās sasniedza 900,2 tūkstošus, kas ir par 7,4 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš. Par situācijas uzlabošanos liecina arī mājsaimniecību apsekojumi, no kuriem skaidri un nepārprotami var apjaust, ka situācija uzlabojas ne tikai makroekonomisko skaitļu aprēķinos, bet arī iedzīvotāju makos ar tendenci darba ņēmēju struktūrā samazināties mazāk atalgoto strādājošo īpatsvaram un palielināties to iedzīvotāju skaitam, kuri sevi var pieskaitīt labāk atalgotajiem.

Latvijas ekonomika šogad augs būtiski lēnāk nekā pērn. Luminor prognozes liecina, ka IKP šogad pieaugs par 2,6%, bet nākamgad – par 1,9%. Krasi atšķirīga izaugsme šogad būs reģionos. Rīga un tās tuvākā apkārtne aug un augs ļoti strauji, bet citviet Latvijā situācija būs kontrastaina, atkarībā no eksporta specializācijas. Savukārt pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība. Lai gan SVF prognozes norāda uz mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu turpmākos divos gados, iespējams arī atšķirīgs scenārijs.

Lai gan šobrīd ekonomika Latvijā aug lēnāk, un nākamgad visdrīzāk vēl piebremzēsies, turpmākajos gados ir ļoti iespējams paātrinājums. Sagaidāms, ka 2021. gadā IKP pieaugums atkal būs ap 3%, bet turpmākajos divos gados izaugsme varētu kļūt vēl straujāka. Pirmajā ceturksnī izaugsme bija lēnāka īslaicīgu apstākļu dēļ, bet otrā ceturkšņa notikumi jau liek būt pesimistiskākiem par šī gada izskaņu un arī nākamo gadu. Vilšanos šogad radīja galvenokārt attīstības bremzēšanās dažās nozarēs, kurās situācijas pasliktināšanas bija gaidīta, bet ne tik strauja – meža nozarē, tranzītā, celtniecībā.

Pasaules ekonomikā valda nenoteiktība

Šobrīd bieži dzird vārdus – pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība, jo ļoti neprognozējama ir ASV tirdzniecības politika. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu no 2020. līdz 2021. gadam. Tomēr jāapzinās, ka ir iespējams arī diezgan atšķirīgs scenārijs. ASV izaugsme ir palēninājusies, bet situācija tur joprojām ir diezgan labvēlīga, arī bremzēšanās Ķīnā ir pakāpeniska. Daudz riskantāks ir eirozonas stāvoklis, kuras rūpniecība ir recesijā. Tomēr patērētāju noskaņojums joprojām ir optimistisks, kas ļauj uzturēt mērenu IKP pieaugumu

Ģimene ir tautas pamatu pamats. Katras atsevišķas ģimenes turība summāri veido visas tautas turību un valsts kopējo labklājību, tāpēc būtiski saprast, kā nauda kustas un kā tas atspoguļojas katrā ģimenē.

Iepriekš rubrikā Kuram tas rūp? atradām atbildi uz jautājumu «Kur rodas nauda?», bet tagad lūkosim, kā tā kustas, izdalot ģimeni dažādos tautsaimniecības sektoros. Pirmajā šīs tēmas rakstā Kur rodas nauda? (Diena, 05.04.2024.) noskaidrojām, ka pamatu pamats, lai nauda ienāktu Latvijā un sāktu sekmēt «tautsaimniecības spararata» griešanos, ir mūsu pakalpojumu un produktu eksports, bet lai tā tiktu efektīvi izmantota – sabalansēts darbinieku skaits privātajā un publiskajā tautsaimniecības sektorā.

Nauda rada naudu

Ja eksports ienes vismaz tik, cik apēd imports, tad arī iekšzemes vajadzībām radītās preces un pakalpojumi netraucēti turpina darbināt eksporta iedarbināto «tautsaimniecības spararatu», nodrošina daudzu procesu un servisu funkcionēšanu, nodokļu nomaksu valsts budžetā, no kura jau tiek finansēti sabiedrībai nepieciešamie pakalpojumi, arī publiskā servisa jeb valsts pārvaldes darbība. Pavisam vienkārši – visa šī procesa virsmērķis un uzdevums ir nodrošināt mūsu valsts un iedzīvotāju labklājību.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Estera Development paziņojis par priekšlaicīgu līdzekļu atmaksu projekta «Liepziedi» attīstībā piesaistītajiem «Crowdestate» investoriem. Investīciju apjoms no investoriem veidoja 750 00 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) ir 987 187 eiro.

Pūļa finansējuma piesaiste ēku komplekasam «Liepziedi» bija viens no pirmajiem projektiem Latvijas nekustamo īpašumu tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar pūļa finansēšanas platformas «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta «Liepziedi» attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem.

Pirmā nekustamā īpašuma pūļa finansēšanas kampaņa Latvijā

Projektam pie Mežaparka Crowdestate piesaistījis 662 100 eiro

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šodien preses konferencē brīdināja neatkārtot «trekno gadu» kļūdas, mudināja valsts budžetu plānot piesardzīgi un saprātīgi un argumentēja, kāpēc ir pret nodokļu paaugstināšanu.

Šogad Latvijas ekonomikas izaugsmes kāpums tiek prognozēts mazāks par sākotnēji lēsto. Tas nozīmē arī mazākus budžeta ieņēmumus, kas pie nemainīgiem budžeta izdevumiem palielina šogad prognozēto valdības budžeta deficīta lielumu.

Centrālās bankas vadītājs neatbalsta nodokļu celšanu. Viņaprāt, budžeta rāmjiem jāpaliek tādiem pašiem un, ja valsts grib ko finansēt vairāk, tad ir kaut kas kaut kur jāatņem. «Nodokļu politikai jābūt prognozējamai, stabilai un ekonomisko izaugsmi veicinošai. Nedrīkst katru gadu mainīt spēles noteikumus,» bilda Rimšēvičs.

Latvijas Bankas vadītājs arī uzsvēra, ka nodokļu ieņēmumus var iegūt vairāk, uzlabojot to iekasēšanu, kā arī turpinot strukturālās reformas. Viņaprāt, jādomā arī par to, lai būtu viegli un ērti radīt jaunus uzņēmumus.

Ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) būtu zinājis, ka Rīgas dome atteiksies segt izdevumus par celtņu piesaistīšanu Zolitūdes traģēdijā, tad jautājums par finansējumu būtu jau izskatīts valdībā un summa sen būtu samaksāta, skaidro iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).

Kā norādīja ministrs, Rīgas pašvaldība traģēdijas brīdī mutiski bija vienojusies, ka segs celtņu piesaistīšanas izmaksas, taču vēlāk, izpētot normatīvos aktus, no šāda nodoma atteikusies.

Kozlovskis nenoliedz, ka piesaistītie uzņēmuma Arsava celtņi savu darbu paveica. Tāpat ministrs norādīja, ka tiks darīts viss iespējamais, lai situāciju atrisinātu - uzņēmums saņemtu samaksu par darbu un lieta nenonāktu tiesā.

Ja RD savu nostāju nemainīs, iekšlietu ministrs uzrunās ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V), Finanšu ministriju un VARAM, lai jautājumu virzītu valdībā.

Korekti procedūra paredzētu, ka tehniku, kuru pēc plāna piesaista pašvaldība, tā arī apmaksā, un pēc tam lūdz kompensēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Pēc tam attiecīgi VARAM valdībā lūgtu piešķirt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, teica Kozlovskis.

Noslēgts līgums starp SIA UniCredit Leasing un SIA Arsava par jaudīgā mobilā celtņa – LIEBHERR LG1750, finansēšanu, informē UniCredit Leasing pārstāvji.

Celtņa tirgus vērtība ir 6,7 miljoni eiro un tas spēj pacelt 400 tonnas smagu kravu un veikt darbus 147 metru augstumā. Perspektīvā celtni iespējams nokomplektēt līdz 750 tonnām un veikt darbus līdz pat 192 metriem augstumā.

Jaunais celtnis ir jaunums Baltijā (strēles augstums ir 153 metri), un tas var pacelt 400 tonnu smagas kravas. Līdz šim Latvijā šāda veida celtņi bija domāti tikai 116 tonnu smagām kravām. Celtnis būs neatsverams palīgs būvniecībā, dabas katastrofu radīto seku likvidēšanā, kā arī citos gadījumos nestandarta, lielizmēra un ļoti smagu priekšmetu pacelšanai. Šāds celtnis būs nepieciešams tādos industriālajos objektos kā lidostā, ostās, vēja ģeneratoru parku izveidē, dzelzceļa struktūrās.

Šogad strādājošo vidējie ienākumi pēc pirktspējas beidzot pārsnieguši trekno gadu līmeni, vedina domāt statistikas dati

Ik pa laikam sabiedrībā uzvirmo kāda lielāka vai mazāka diskusija par to, cik lielā mērā mūsu dzīves līmenis ir tāds pats vai zemāks nekā tā dēvētajos treknajos gados. Par to, ka lielākajai daļai iedzīvotāju krīze nešķiet pārvarēta, liecina kāds nesen veikts Rīgas Stradiņa universitātes pētījums, kur šādu viedokli pauda 78% aptaujāto respondentu. Šī atziņa varētu būt likumsakarīga, ja ņemam vērā to, ka daļai sabiedriskajā un droši vien arī privātajā sektorā strādājošo algas nav atgriezušās pirmskrīzes līmenī. Vienlaikus statistiskajos skaitļos vidējā alga valstī ir pārsniegusi pirmskrīzes līmeni. Vēl pērn par to varējām runāt absolūtos skaitļos, taču tagad par vidējā strādājošā atalgojuma atgriešanos pirmskrīzes līmenī varam runāt arī, ņemot vērā reālās pirktspēju, iekļaujot inflāciju. Vidējā bruto darba samaksa 2008. gadā, kad algas iepriekš sasniedza savu vēsturisko maksimumu, bija 682 eiro, taču šā gada trešajā ceturksnī skaitlis bija pieaudzis līdz 775 eiro. Reālais ieguvums, protams, ir mazāks, jo daļu no nopelnītā apēd inflācija, taču, atrēķinot patēriņa cenu pārmaiņas, vidējā strādājošā bruto darba samaksa, skatoties 2008. gada cenās, sasniedz apmēram 694 eiro. Tādējādi tā ir par 1–2% augstāka nekā pirms krīzes konsolidācijas pasākumiem.

Uzlabotais Mazda CX-5 ir izaudzis par spēcīgu un iekārojamu auto; atsevišķās disciplīnās tas jau rāda premium klases cienīgu sniegumu

Savelkot kopā visus plusus un mīnusus, var teikt, ka CX-5 šobrīd ir viens no saturīgākajiem savas klases modeļiem, kas no Latvijas pircēju puses līdz šim nav izpelnījies to uzmanību, kādu tas būtu pelnījis. Pilnīgi iespējams, ka pie vainas ir cena. Priekšpiedziņas Mazda CX-5 bāzes modelis maksās, sākot no 22750 eiro, savukārt ar pilnpiedziņu, – sākot no 29900 eiro. Loģiski, ka šie skaitļi nespēj konkurēt ar Latvijas dižpārdokļa Nissan Qashqai cipariem, taču potenciālajiem pircējiem ir jāliek aiz auss, ka Mazda CX-5 salīdzinājumā ar Qashqai ir krietni augstākas raudzes produkts, un citējot klasiķa teikto: lietas pasaulē maksā tik, cik viņas maksā, un agrāk vai vēlāk investīcijas lielums atmaksāsies. Jebkurā gadījumā Mazda CX-5 ir auto, kas nezinātājiem un šādas klases auto tīkotājiem varētu būt patīkams atklājums.

Asa vārdu apmaiņa starp Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un Rīgas mēru Nilu Ušakovu uzjundījusi ar jaunu sparu. Proti, premjers norādījis, ka Rīgas mērs lielā mērā atkārtojot bijušā premjera Aigara Kalvīša «trekno gadu» politiku un gāzēšanu līdz grīdai Rīgas domes mērogā.

Arī N. Ušakovs nav palicis atbildi parādā un norāda: «Ministru prezidents var droši turpināt melot Briseles ierēdņiem par veiksmīgi pārvarēto krīzi Latvijā. Taču Dombrovska stabilizācija atgādina stabilizāciju 1.Meža kapos - viss ir ļoti mierīgi, nav nekādas krīzes, bet nav arī dzīvu cilvēku. Premjeram nepiestāv histēriski melot rīdziniekiem par to, kas īsti notiek ar finansēm galvaspilsētā.»

Jāmin, ka LNT raidījumā 900 sekundes V. Dombrivskis norādījis, ka Rīgas domes lēmums puteņa laikā ļaut autovadītājiem bezmaksas braukt ar sabiedrisko transportu, atkārto ekspremjera Aigara Kalvīša «trekno gadu politiku». Tāpat viņš norāda, ka jāskata, cik šīs iniciatīvas ir pamatotas un vai tas nav priekšvēlēšanu populisms.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Latvijas hokeja federācijai (LHF) hokejistu atbalstam piešķīrusi 103 tūkstošus latu, līdz ar ko LHF draud atsaukt Latvijas kandidatūru 2017.gada pasaules hokeja čempionātam.

«Kamēr esmu federācijas vadītājs ieguldu savu naudu. Kad vairs nebūšu, tad lai meklē citu tādu muļķi kā es...» izveidojušos situāciju raidījumam Nekā personīga komentē LHF vadītājs Kirovs Lipmans, skaidrojot, ka, lai aizbrauktu uz Zviedriju - pasaules čempionātu izlasei vien vajadzēja vairāk nekā 300 tūkstošus.

Nekā personīga vēsta, ka šogad no gandrīz 14 miljoniem latu kopumā sportam piešķirtās naudas – 4,2 miljoni vēl aizvien tiek maksāti par «trekno gadu» uzceltajām sporta ēkām jeb valsts galvojumu atmaksai. Vēl naudu saņem olimpiskā komiteja, sporta skolas. Visu sporta veidu federācijas no kopējā šogad sportam piešķirtā finansējuma saņēmušas vienu milijonu. Bet tas ir vienas hokeja federācijas gada budžets.

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati, kas veltīti dziļākai iedzīvotāju ceļošanas paradumu izpētei, satur daudz interesantu un arī vērtīgu skaitļu. Taču manu izmanību īpaši piesaistīja divas lietas. Pirmkārt, tie ir rādītāji, kas liecina par nepārprotamu iedzīvotāju ceļošanas paradumu maiņu salīdzinājumā ar tā saucamo «trekno gadu» periodu. Otrkārt, - dati, kas vēsta, ka vēl aizvien apmēram katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atpūtas ceļojumos dodas uz parāda.

Pētījuma rezultāti liecina, ka patlaban salīdzinājumā ar to, kā mēdzām darīt vēl pirms 5-6 gadiem, mēs krietni biežāk dodam priekšroku iespējai atpūsties tepat Latvijā. Lai gan līdzīga rakstura iepriekšējā aptauja par tūrisma tēmu tika veikta brīdī, kad Latvija jau gandrīz divus gadus «gulēja» ekonomiskās krīzes bedrē (2010.gada septembris), ir pamats domāt, ka tolaik sniegtās atbildes, kurp respondenti dodas visbiežāk, ļoti lielā mērā vēl bija attiecināmas uz «trekno gadu» ieradumiem. Patlaban, kad kopš krīzes sākuma 2008.gada nogalē ir pagājuši jau četrarpus gadi, mūsu atmiņu priekšplānā neapšaubāmi vairāk ir tas, ko esam darījuši jau krīzes laikā.

Tā saukto «trekno gadu» laikā uzceltās ēkas tuvākajā laikā nesāks brukt, tomēr varot pamanīt, ka būvniecība bijusi nekvalitatīva, pauda arhitekts Andris Kronbergs.

Raidījumā Dienas Rīts viņš norādīja, ka Rīgā redzama sliktā «trekno gadu» ietekme, kad tika sajaukta vērtību skala un cilvēku galvas. «Tajā skaitā arī mūsu profesijā – pasūtītājiem un sabiedrībai šķita, ka tas viss ir iespējams. Līdz ar to radās projekti un attīstības, kurām trūkst loģikas un saprātīgas pieskaņas,» sacīja A. Kronbergs. Tāpat varot pamanīt, ka būvniecība bijusi nekvalitatīva. «Cilvēki negrib pirkt – jāpārremontē, jāpārliek caurules,» sacīja A. Kronbergs.

Lai gan daļai arhitektu kaut kāds darbs ir, kopumā nozare vēl snauž. Daļa arhitektu strādā reģionos, kur par Eiropas naudu top dažādi projekti, bet daļa aizņemta ar daudzdzīvokļu māju celtniecību, A. Kronbergs.

Iegādājoties nekustamo īpašumu, svarīgi izvēlēties īsto brīdi. Iepriekšējos gados dzīvokļu un māju cenas strauji auga, un varēja šķist, ka izdevīgāks laiks nekustamā īpašuma iegādei vairs nepienāks. Tomēr patlaban situācija ir sākusi mainīties. Vai jau pienācis īstais mirklis, kad “sasist cūciņu” pirmajai iemaksai un doties pie bankas, lai ņemtu hipotekāro kredītu, vai tomēr vēl jānogaida?

Padomjlaiku dzīvokļu cenas krīt

Nekustamo īpašumu bizness nav pilnībā viendabīga nozare, un detalizētākai ainas saprašanai jāaplūko katrs īpašumu segments atsevišķi. Padomju laiku sērijveida dzīvokļu tirgus ir sektors, kas pēdējā laikā piedzīvojis visai straujas pārmaiņas, cenām sākot būtiski pazemināties. Piedāvājumu cenas pēdējā gada laikā kritušās apmēram par 10%, bet reālās darījumu cenas - vēl par apmēram 12-15%. Viens no iemesliem ir tas, ka vecos, neremontētos vai sen remontētos dzīvokļus, kas iepriekš stāvējuši tukši vai tikuši izīrēti, šobrīd kļūst arvien grūtāk uzturēt (kā arī izīrēt), jo komunālo maksājumu rēķini kļuvuši pārāk lieli.

Centrālās dzelzceļa stacijas un lidostas savienojums izmaksās 400 milj. eiro, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To sarunā ar Dienas Biznesu norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš pagājušajā nedēļā ar Lietuvas kolēģi Rimantu Sinkeviču parakstīja triju Baltijas valstu transporta ministru kopīgo atbalsta vēstuli Rail Baltica II (RB) ātrgaitas dzelzceļa 1. kārtas finansējuma pieteikumam. Pats pieteikums pretendentiem jāiesniedz līdz 26. februārim.

Latvijas gadījumā vispirms tiks izbūvēts savienojums centrs–lidosta, pilnībā rekonstruējot Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas mezglu (ap 70 milj. eiro), tostarp peronus, pārveidojot staciju par multimodālu mezglu, izbūvējot termināli (staciju) starptautiskajā lidostā «Rīga». Tāpat tiks izveidoti citi infrastruktūras elementi – dzelzceļa viadukts Imantā, jauns multimodāls (vilcieniem un autotransportam) tilts paralēli esošajam dzelzceļa tiltam, visticamāk, tālāk no vēsturiskā centra, saka A. Matīss. Par esošo autoostu gan vēl būšot jādiskutē ar Rīgas domi un attiecīgo uzņēmumu, jo nav pieļaujams, ka 200 m attālumā no rekonstruētas stacijas būtu nerekonstruēta autoosta. Tā kā lidostā attīstās loģistikas centri, arī tur esot svarīgs dzelzceļa savienojums. Piemēram, Boeing-747 uzpildīšanai vajagot četrus degvielas vedējus, tādēļ degvielas piegāde lidostai pa dzelzceļu būtu daudz efektīvāka, lētāka un ērtāka. Līdz 2022. gadam izbūvējamā lidostas un centra savienojuma izmaksas sasniegšot ap 400 milj. eiro. Savukārt kopējās izmaksas Latvijas teritorijā atkarīgas no sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, kā arī maršruta un būvju sarežģītības, un tās varētu sasniegt divus miljardus eiro.

Imantā, Slokas ielā uzsākta jauna mājokļu kompleksa Dammes Liepas būve, kurā paredzēts izbūvēt četras septiņu vai deviņu stāvu ēkas, kurās kopumā varētu būt 284 dzīvokļi.

Dzīvokļu platības paredzētas no 46,4 līdz 95,5 kvadrātmetriem, un dzīvokļu cena būs 1500 eiro par kvadrātmetru.

«Patlaban pieprasījums pēc jauniem mājokļiem atkal aug, tomēr Rīgas centrā un tā tiešā tuvumā piedāvājumu ir maz, tādēļ iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas savas jaunās mājvietas ārpus pilsētas centra. Turklāt ārpus centra mājokļu cenas ir arī izdevīgākas,» liecina projektu attīstošās kompānijas Ordo Agency veiktais tirgus pētījums.

«Patlaban ir īpaši izteikts pieprasījums pēc lielākiem divistabu (virs 60 kvadrātmetriem) un trīsistabu dzīvokļiem (virs 80 kvadrātmetriem) cenu kategorijā līdz 120 tūkstošiem eiro,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Rudzītis.

Latvijā nedrīkst vēlreiz pieļaut «trekno gadu» prakses atsākšanos, uzskata premjerministrs Valdis Dombrovskis (V), vērtējot vairāku arodbiedrību prasības palielināt atalgojumu savā nozarē, pretējā gadījumā solot streikus.

Premjers atgādina, ka krīzes laikā visās nozarēs izdevumi tika būtiski samazināti - valsts sektorā strādājošo skaits un to atalgojums tika samazināts vidēji par 25%, ministriju skaits samazināts par trešdaļu, bet aģentūru skaits - uz pusi, aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

«Pašlaik, kad ir izdevies atjaunot stabilitāti un izaugsmi, pieprasījumus pēc papildu finansējuma saņemam no visām nozarēm, un to apjoms jau krietni pārsniedzis reālās iespējas. Uzskatu par savu atbildību nepieļaut «trekno gadu» prakses atsākšanos,» norādīja Dombrovskis.

Tāpat viņš atgādināja, ka valsts budžetā joprojām ir 2,1% deficīts, kuru jāturpina samazināt līdz 1,4% nākamgad, tādēļ iespējas atbalstīt papildu pieprasījumus ir ierobežotas.

Saistībā ar izjukušos vilcienu iepirkumu būtiskākā problēma bija Nila Freivalda patvaļīgā rīcībā, norāda Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis. Viņš gan arī atzīst, ka iepirkums kopumā bijis «trekno gadu projekts», jo bija plānots pirkt ievērojami lielāku vilcienu skaitu, nekā to, kāds šobrīd kursē pa Latvijas dzelzceļiem.

«Būtiskākā problēma bija iepriekšējā Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētāja [Nila Freivalda] patvaļīgā rīcība, piedāvājot CAF noslēgt līgumu, kura nosacījumi būtiski atšķīrās no konkursa nosacījumiem. Tas faktiski radīja šīs problēmas, un pēc tam jau CAF vēlējās pieturēties pie šī viņiem labvēlīgākā līguma. Un, pamatojoties uz šādu Freivalda kunga rīcību, arī Eiropas Komisija rakstīja vēstuli, kurā skaidri norādīja – ja šāda rīcība būs, ja līgums tiks noslēgts neatbilstoši konkursa nosacījumiem, tādā gadījumā Latviju sagaida finanšu korekcija, un šie līdzekļi, līdz pat 100 miljoniem latu, tiks atzīsti par nepamatoti iztērētiem un būs jāatmaksā,» LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Dombrovskis.

Plkst.10 izglītības darbinieku pikets pie Saeimas ēkas noslēdzās un pedagogi izklīda. Uz to bija ieradušies aptuveni 2000 pedagogu un zinātnieku no visas Latvijas, izsvilpjot valsts budžeta projektu un prasot cienīgu darba samaksu, novēroja aģentūra LETA.

Piketētāji nepārtraukti svilpa un turēja rokās plakātus. Uz kāda no tiem bija rakstīts «Krīze beigusies, atdodiet algas!», uz citiem minēts «Ļaujiet skolotājiem dzīvot, nevis eksistēt!», «Prasām palielināt pedagogu darba samaksu!», «Cienīgam darbam - cienīgu algu!».

Bija ieradušies arī zinātnieki, kuri prasīja «Zinātniekiem sociālās garantijas», «Valdība, nenovērsies no augstākās izglītības un zinātnes!», «Izbeigt genocīdu pret zinātniekiem». Vēl kāds cits piketētāju plakāts pauda to, ka «Ar darba mīlestību rēķinus nesamaksāsim».

Kā novēroja LETA, pedagogi bija ieradušies no Alūksnes, Dobeles, Krāslavas novada, kā arī no Rīgas, Jūrmalas un Liepājas un citiem Latvijas reģioniem.

Eurostat dati par nodokļu slogu pret IKP palīdz liet ūdeni uz nodokļu celšanas propagandas dzirnavām, savukārt iedziļināšanās tautsaimniecības kopsakarībās joprojām izpaliek.

Jau pāris dienu nodokļu celšanas entuziastiem uzradies jauns uguns un ūdensdrošs arguments – oficiālie Eiropas Savienības Statistikas biroja dati šķietami apliecina to, ko finanšu ministrs Andris Vilks mēģina iepotēt Latvijas sabiedrībai jau vairākus mēnešus, proti, Latvijas nodokļu slogs pret IKP ir otrais mazākais visā Eiropas Savienībā – tikai 27,9%. Taču, pirms pieķerties šim sauklim ar bulterjera žokļu cienīgu spēku, der apskatīties, ko tad īsti šis «nodokļu slogs pret IKP» nozīmē un izsaka. Pēc definīcijas šis gandrīz jau mantras statusu ieguvušais termins nozīmē nodokļu ieņēmumus (nevis kaut kādu mistisku slogu) pret IKP, un to aprēķina līdzīgi kā vidējo temperatūru palātā, izvērtējot visu valstī esošo nodokļu kopējo procentuālo attiecību pret IKP. Paskatoties, cik vispārīgs un nekonkrēts ir šis rādītājs, kļūst skaidrs, kāpēc uzņēmēji un arī ierindas iedzīvotāji uzskata, ka maksājamo nodokļu apjoms Latvijā patiesībā ir drīzāk augsts nekā zems un, ja naudas budžetā zināmām pozīcijām nepietiek, tad drīzāk būtu jāizvērtē, kā šī nauda tiek tērēta, nevis jāprasa nodokļu maksātājiem piemest vēl.

Skaitliski rūkošo cilvēkresursu potenciālu nevis stumt laukā pa valsts durvīm, bet turēt godā. Jautājums – kā?

Nodarbinātības politika Latvijā līdz šim darbaspēku diemžēl vedusi arī emigrācijas virzienā. «Mums ir ļoti lielas bažas, ka pašreiz ir diezgan vājas valsts pozīcijas rūpēs par tiem cilvēkiem, kas ir Latvijā,» gatavojoties tautas sapulcei (ar lozungveidīgu nosaukumu Par cienīgu darbu un cienīgu darba samaksu), ko paredzēts rīkot 1. maijā, sacīja Latvijas brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdis Pēteris Krīgers. Vai šāda šūmēšanās atstās nospiedumus sakarīgākos nodarbinātības politikas risinājumos pēc starptautiskajiem strādnieku kustības svētkiem, grūti sacīt. Taču pilnīgi droši, ka no mākoņa ar zelta maliņu labi apmaksātas darbavietas nesāks birt, tādējādi steidzot apmierināt darbaļaužu priekšstāvju dažubrīd pat populistiskās prasības. Te par ilustrāciju noder Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāja Valda Kera rosinājums prasīt Saeimas atlaišanu gadījumā, ja netiks rasti risinājumi veselības aprūpes sistēmas problēmām. Nav jau tā, ka patriekt tautas kalpus emociju uzplūdā vēlētos tikai mediķi. Vēl ir skolotāji, zinātnieki, ar bezcerības putekļiem pārklāties sākuši ilgstošie bezdarbnieki, darba tirgū iekļauties nespējīgie jaunieši, strukturālā bezdarba upuri, pirmspensijas vecuma bezdarbnieki un citi. Bez Krīgera kunga piesauktās «cienīgās» algas šeit, darbaspēks kā pāri māla bļodas malai kāpjoša mīklas guba turpina izplūst uz valstīm, kur var nopelnīt labāk. Pašu mājās problēmas gan paliek, pat ja šī parādība dod iespēju nodarbinātības statistiku padarīt šķietami nedaudz optimistiskāku.

No šī gada 1. janvāra minimālā alga Latvijā pieaugusi no līdzšinējiem 500 eiro līdz 620 eiro mēnesī, lai gan šajā jautājumā jau tradicionāli sadūrās uzņēmēju organizāciju un arodbiedrību viedokļi.

Daļa viedokļu paudēju norādīja, ka tas ir mēģinājums atbildību par nabadzības risku mazināšanu ir uzlikt tikai uz uzņēmēju pleciem, bet Valsts kontroles pārstāvji aicināja strādāt efektīvāk un divu cilvēku vietā, kuri saņem minimālo algu, nodarbināt vienu ar lielāku algu un lielāku atbildību. Domājot par minimālās algas pieaugumu un ietekmi uz ekonomiku, šo jautājumu vajadzētu skatīt gan korelācijā ar neapliekamo minimumu un iztikas slieksni.

No vienas puses ir skaidrs, ka minimālās algas pieaugums ir nepieciešams, lai gan var diskutēt par to, cik lielā mērā tas palīdzēs mazināt nabadzības riskus un uzlabot konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju, kur minimālā alga no šī gada janvāra ir attiecīgi 840 eiro un 725 eiro mēnesī. No otras puses, jāapzinās, ka arī uzņēmējiem nauda neaug kokos. Lai palielinātu algas, daļa uzņēmēju pieņems lēmumu par preču un/vai pakalpojumu cenu paaugstināšanu, ko atkal iegādāsies cilvēki, daļa no kuriem saņem minimālo algu.