Vēl pagājušā gada rudenī lielas cerības saistījās ar to, ka, noplokot Covid-19 vīrusam, atgūties izdosies arī pasaules tūrisma industrijai. Līdz ar jauniem saslimšanas uzplūdiem un lēniem vakcinēšanās tempiem šādas cerības gan lielā mērā izčabējušas.
Apvienoto Nāciju Pasaules Tūrisma organizācija 2020. gadu bez lieliem pārsteigumiem nosauca par šai industrijai pašu sliktāko gadu vēsturē. Globālo starptautisko ceļojumu skats 2021. gadā samazinājās aptuveni par miljardu. Nu iestāde arī atzinusi, ka šīs industrijas atkopšanās perspektīvas ir ievērojami pasliktinājušās. Proti, vēl oktobrī gandrīz 80% organizācijas aptaujātie nozares eksperti pauda pārliecību, ka šogad starptautiskā ceļošana atgūsies. Janvārī tie vairs bija tikai 50%. Turklāt 41% paudis pārliecību, ka globālās ceļošanas apmēri savu pirms pandēmijas līmeni nesasniegs vismaz līdz 2024. gadam. Tādējādi jāsecina – arvien lielākā mērā tiek uzskatīts, ka starptautiskā ceļošana pa grāvi var buksēt vēl gadiem.
Pirms pandēmijas pasaules tūrisma industrija bija atbildīga aptuveni par desmito daļu no globālās tautsaimniecības. Līdzīgi tika rēķināts, ka šī industrija nodarbina arī katru desmito strādājošo, liecina World Travel & Tourism Council dati. Turklāt vieni pasaules reģioni no tūrisma ir vairāk atkarīgi nekā citi, piemēram, tās pašas Eiropas Dienvidu valstis. Tajā pašā Spānijā tūrisma industrija pirms pandēmijas bija atbildīga par 14% no šīs valsts IKP. Šīs valsts ekonomika pagājušogad saruka par 11%, kas bija viens no straujākiem kritumiem eirozonā. Tiek norādīts, ka starptautiskie ceļojumi uz Spāniju 2020. gadā saruka par 75%. Šajā pašā laikā šīs valsts valdība tērējusi milzīgus līdzekļus, lai šo jomu pasargātu no spējas atsišanās pret bezdibeņa dibenu.
Spānijas centrālā banka šim gadam paredz IKP pieaugumu par 6,8%. Šajā pašā laikā tā necer, ka valsts ekonomika savu pirms pandēmijas līmeni sasniegs līdz 2023. gada vidum. Kopējai eirozonai tas varētu notikt aptuveni gadu ātrāk. Spānijas atpalikšana izcels reģionālo nevienlīdzību un būs saistīta tieši ar lēzeno tūrisma industrijas atkopšanos.
Savukārt ASV gadījumā tiek lēsts, ka pieprasījums pēc viesnīcu numuriņiem savu 2019. gada līmeni sasniegs 2023. gadā. Savukārt cenas šajā nozarē pilnībā nebūs atguvušas līdz 2025. gadam. ASV ceļojumu rezervēšana un arī, piemēram, auto noma 2024. gadā būšot zem 2019. gada līmeņa, paredz nozares pētnieki no Phocuswright. Turklāt tie izceļ, ka Eiropā atgūšanās būt pat vēl lēnāka.
“Bija doma, ka vakcīna būs lielā panaceja. Tomēr pie šā brīža vakcinēšanās tempiem šogad varētu tikt vakcinēti vien mazāk par 20% no pasaules sabiedrības, liecina UBS bankas aplēses. Tādējādi domājam, ka valdības ar savu robežu vēršanu būs piesardzīgas,” The Wall Street Journal klāsta Phocuswright eksperti.
“Problēma ar Eiropu vēl ir tā, ka te ir tik daudz robežu, un katrai valstij ir savas prasības. Pasažieri nezina, kādi ir ierobežojumi vai kādi testi ir nepieciešami. Tāpēc ir daudz grūtāk piepildīt lidmašīnas, salīdzinot ar citām lielām valstīm, piemēram, ASV vai Ķīnu, kur nav robežu, kuras šķērsot,” vēl piebilst ASV bankas Citigroup analītiķi.
Daļēji tiek lēsts, ka tūrisma industrijā mazāk slikti klāsies tiem, kas orientēti uz vietējo ceļotāju pieprasījuma apmierināšanu. Šajā ziņā gan arī daudz kas var būt atkarīgs no valdību lēmumiem, vakcinēšanās un, piemēram, jauno lipīgāko Covid-19 mutāciju izplatīšanās. Jo ilgāk Covid-19 režīms ievilksies, jo lielāka ir iespēja, ka kādas pagaidu izmaiņas kļūst par pastāvīgu parādību. Kādā brīdī tūrisma industrijas uzņēmumiem var palikt pārāk dārgi uzturēt to pamatā iesaldētos aktīvus.
Tāpat šīs nozares atkarīgas no valdību stimuliem, kas arī droši vien nebūs mūžīgi. Ir gan iniciatīvas, kuru mērķis ir mēģināt paātrināt tūrisma atgūšanos. Vien no šādām iniciatīvām ir tā saucamās vakcinēšanās pases, kas var tikt veidotas arī ar kādu mobilo aplikāciju palīdzību. Attiecīgi tās paredzētu, ka ceļotāji var valdības laicīgi informēt, ka tie ir vakcinēti. Tas savukārt jau nozīmētu, ka tiem nav jāievēro, piemēram, karantīna. Šāda pieeja gan nonākusi zināmu diskusiju starmešu gaismā. Daži norāda, ka joprojām nav skaidrs tas, ka vakcīnas ir efektīvas, lai apturētu vīrusa izplatīšanos. Lielākā daļa ekspertu domā, ka vakcīnas vīrusa izplatīšanos mazina, lai gan ne pilnībā iznīcina. Tāpat daudz tiek runāts par to, ka situācija, kad cilvēkiem tiek atļauta pārvietošanās balstoties uz to, vai viņi ir vakcinējušies pret Covid-19 vīrusu, ir diskriminējoša. Tas nozīmētu, ka rodas labs fons tādai pasaulei, kur sabiedrības uz visu jau tā esošo dalījumu fona tiek saskaldītas vakcinētajos un nevakcinētajos. WSJ gan ziņo, ka, neskatoties uz to, šādas vakcinēšanas pases jau tuvākajā laikā plāno ieviest Dānija. Kopumā tāpat liela neskaidrība saistīta arī ar to, cik cilvēki vispār būs “griboši ceļot” pat, ja Covid-19 pienāktu straujākas beigas.