Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Mazai valstij kā Latvija regulēts monopols gāzes apgādē ir izdevīgāks nekā brīvais tirgus, šodien forumā Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā uzsvēra AS Latvijas gāze padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.

Viņš norādīja, ka par Latvijas gāzi kā monopolistu bijis nepareizs priekšstats - tas nav vienkārši monopolists, bet gan regulēts monopolists. Tādējādi uzņēmuma tarifi tiek regulēti no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas puses.

Savickis uzsvēra, ka mazai valstij kā Latvija regulēts monopols gāzes apgādē ir izdevīgāks nekā brīvais tirgus, uzņēmumam rēķinoties ar savu vietu tirgū un attiecīgi nodrošinot nepieciešamās investīcijas infrastruktūras attīstībā.

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociāciju viesnīcā Radisson Blu Daugava Hotel ceturtdien, 23.februārī organizē enerģētikas nozares forumu Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā.

Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS Conexus Baltic Grid patlaban veic izpēti par Inčukalna pazemes gāzes krātuves lomu Baltijas gāzes tirgū, šodien forumā Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā sacīja uzņēmuma valdes locekle Zane Kotāne.

Viņa norādīja, ka laikā, kad gāzes krātuves operators bija AS Latvijas gāze, Eiropas Savienība (ES) nebija ieinteresēta finansēt kādas darbības saistībā ar gāzes krātuvi, ņemot vērā, ka ieguvējs tostarp bija no trešo valstu puses.

Patlaban, kad uzglabāšanas un pārvades sistēmas operators ir nodalīts no Latvijas gāzes, ES nostāja mainījusies un Conexus Baltic Grid saņēmis finansējumu, lai veiktu izpēti par Inčukalna pazemes gāzes krātuves lomu Baltijas gāzes tirgū.

Pēc Kotānes teiktā, sākotnējie rezultāti apliecina, ka tas ir būtisks reģiona gāzes apgādes elements, ne tikai kalpojot par dabasgāzes piegādes avotu, bet arī nodrošinot spiedienu pārvades sistēmas balansēšanai.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Latvijas Banka 9.martā rīkoja pirmās ilgtspējas brokastis, kuras pulcēja vairāk nekā 70 finanšu tirgus dalībnieku vadītāju un ilgtspējas ekspertu, tiem pārstāvot gandrīz visus finanšu tirgus segmentus.

Šīs dienas tikšanās mērķis bija iepazīstināt finanšu tirgus dalībniekus ar ilgtspējas apsvērumu nozīmīgākajiem aspektiem uzraudzības prioritātēs, kas iegūst aizvien būtiskāku lomu Eiropas finanšu sektora uzraudzības iestāžu darbā.

Latvijas Bankas padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale akcentē: "Ilgtspējas temats finanšu tirgus dalībnieku un uzraugu dienaskārtībā ir uz ilgu laiku – tas ir jāpieņem un visiem šai jaunajai situācijai jāpielāgojas. Gan Eiropas, gan pasaules līmenī turpinās reformas ilgtspējīgu finanšu veicināšanai, ticot, ka tieši finanšu sektorā ir jauda un iespējas plašākā mērogā iedzīvināt ilgtspējīgu uzvedību."

Pasākuma laikā Latvijas Banka iepazīstināja finanšu tirgus dalībniekus ar ilgtspējas aspektiem, kas iekļauti gan Eiropas uzraudzības institūciju, gan Latvijas Bankas uzraudzības prioritātēs, kā arī ar 2023. gadā plānotajiem pasākumiem ilgtspējas jomā. Tāpat tika pārrunāta Latvijas finanšu sektora ilgtspējas ceļakarte un citi ar ilgtspēju saistīti jautājumi.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda uz vairākiem trūkumiem Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātajā Enerģētikas stratēģijā 2050.gadam, aģentūru LETA informēja LDDK pārstāvji.

LDDK pārstāvji pauž, ka stratēģijas forma un saturs vairāk atgādina informatīvu ziņojumu, un, lai to sauktu par stratēģiju, nepieciešami vairāki precizējumi un papildinājumi.

LDDK pēc savu biedru un ekspertu viedokļu apkopošanas nosūtījusi KEM atzinumu, piedāvājot gan konceptuālus, gan specifiskus komentārus stratēģiskā dokumenta uzlabošanai.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka stratēģijās ir jābūt skaidriem izvērtēšanas posmiem un pielāgošanās procedūrām.

Vienlaikus LDDK ieskatā, lai KEM piedāvājumu pārveidotu no informatīva ziņojuma par stratēģijas cienīgu dokumentu, ir nepieciešams ņemt vērā kritiku un ieteikumus.

Darba devējus pārstāvošā organizācija norāda, ka nav atbalstāma stratēģijas bieža pārskatīšana - tas liek domāt par dokumenta nepatstāvību un mazina tiesisko paļāvību iekļautajiem mērķiem un plānotajām politikām.

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Laikā, kad teju visapkārt runā par ilgtspēju, var rasties priekšstats, ka mēs katrs gan savā, gan savu uzņēmumu ikdienā ievērojam labākās ilgtspējas vadlīnijas un tiecamies būt atbildīgāki, zaļāki un rūpīgāk izturēties pret mūsu nākotni.

Tomēr realitātē redzams, ka tikai neliela daļa uzņēmumu sākuši reālu un nopietnu pārmaiņu procesu un domā tālāk par uzrakstītajām korporatīvās sociālās atbildības politikām. Varētu pat teikt, ka trends šobrīd ir par to domāt un runāt, bet mazāk – darīt. Taču ir skaidrs, ka uzņēmumi, kas nopietni integrē ilgtspējas aspektus savā darbā, ilgtermiņā būs gaismas gadus priekšā konkurentiem. Kāpēc uzņēmumiem ilgtspēja ir interesanta un vai tā vispār atmaksājas?

Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt

Ilgtspēja īpašu aktualitāti ieguvusi Covid-19 laikā, kad daudz runājam par to, kā pasaules ekonomika atkopsies pēc šīs krīzes un redzam, ka šī ir lieliska iespēja izaugsmi balstīt tieši uz ilgtspējas pleciem. Tomēr sapratne par to, ko tieši tas nozīmē, ir diezgan atšķirīga. Ilgtspējas koncepts sniedzas krietni tālāk par dabai draudzīgu dzīvesveidu un zaļajiem ekoveikaliem. Viena no vienkāršākajām ilgtspējas definīcijām ir: ”Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt”.

Lietuvā 1.maijā pilnā apmērā stājās spēkā nacionālā shēma “RED BP”, kurā ir noteiktas prasības attiecībā uz cietā biokurināmā atbilstību ilgtspējības kritērijiem. Piedalīties shēmā un tirgot ilgtspējīgu biokurināmo var arī Latvijas piegādātāji.

No 1. janvāra Eiropas Savienības energoresursu tirgus dalībnieki, kuri ekspluatē iekārtas, kurās tiek izmantots biokurināmais un kuru kopējā nominālā siltuma jauda ir 20 MW vai vairāk, vai kuri piedalās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS), drīkst lietot tikai ilgtspējīgu biokurināmo.

Prasība tirgot un izmantot ilgtspējīgu biokurināmo ir noteikta Eiropas direktīvā “RED II” (angļu val. Renewable energy directive).

Šī direktīva paredz biokurināmā izmantotājiem zināt par izmantotā biokurināmā izejvielām un izcelsmi, no piegādātājiem pieprasīt informāciju un pārliecināties, ka izejvielas ir iegūtas, ievērojot piemērojamās ilgtspējības prasības, kā arī aprēķināt ar biokurināmā dedzināšanu saistītās SEG emisijas.

2016.gada 1.janvārī stāsies spēkā jaunie Ceļu satiksmes noteikumi. To mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem; ieviest jaunas, satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamas normas; saskaņot Ceļu satiksmes noteikumu normas ar grozījumiem Valsts standartos par ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem.

Par jauno Ceļu satiksmes noteikumu projektu iepriekš notikušas konsultācijas, par tiem diskutēts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdēs, tie saskaņoti ar valsts un nevalstiskā sektora organizācijām. Jaunie noteikumi atrodami šeit: http://likumi.lv/ta/id/ 274865.

Braukšana ar velosipēdu.

Galvenie jaunumi velo jomā:

- precīzāk noteikta atļautā velosipēdu atrašanās vieta satiksmē: braukšana ar velosipēdiem atļauta pa tiem paredzēto infrastruktūru. Piemēram, pa velojoslu (brauktuves daļa, kas paredzēta braukšanai tikai ar velosipēdiem). Ja šīs infrastruktūras nav vai tā attālināta no ceļa, velosipēdistiem jābrauc pa brauktuvi;

Autoceļa maršrutā no Ainažiem līdz Grenctālei, jeb uz Via Baltica sākušas darboties elektroniskās mainīgās informācijas ceļa zīmes, kas brīdinās autobraucējus par braukšanas apstākļiem, ceļa seguma stāvokli, atļauto braukšanas ātrumu un citiem satiksmei būtiskiem apstākļiem, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ceļazīmes ir uzstādītas projekta Smart E67 ietvaros. Kopumā 13 objektos uzstādītas 30 elektroniskās ceļa zīmes, no kurām 4 ātrumu ierobežojošas zīmes kopā ar 4 brīdinājuma zīmēm un 22 brīdinājuma un aizlieguma zīmes. Elektroniskajām ceļazīmēm ir tāda pati nozīme, kā parastajām, un tās ir jāievēro tāpat, kā citas.

Ceļa zīmes darbojas automātiskā režīmā, vadoties pēc informācijas, ko sniedz ceļu meteoroloģiskās stacijas. Ja nepieciešams, arī VAS Latvijas Valsts ceļ (LVC) Satiksmes informācijas centrs (SIC) var attālināti mainīt ceļa zīmes informāciju satiksmes negadījuma, sastrēguma vai remontdarbu laikā.

Elektroniskās ceļazīmes iedegsies tikai tad, kad ir konstatēti apstākļi, par kuriem ir būtiski informēt satiksmes dalībniekus, proti, ja ir remontdarbi, apledojums, sastrēgums, sānvējš vai citi apstākļi, kas var ietekmēt satiksmi. Ja šādi apstākļi nav iestājušies, brīdinājumi uz ceļazīmēm netiek izgaismoti un ceļazīmes darbojas nogaidīšanas režīmā.

Valsts autoceļu tīklā turpinās aktīva remontdarbu sezona, tāpēc aicinām autovadītājus rēķināties ar ieviestajiem satiksmes ierobežojumiem, brīdina VAS Latvijas valsts ceļi.

Arī šajā nedēļā turpināsies asfalta ieklāšanas darbi Tallinas šosejas (A1) sākumā, kuru laikā satiksme caur Baltezeru, jo īpaši pēcpusdienas un vakara stundās, var būt stipri apgrūtināta, tāpēc autovadītājiem ir jārēķinās ar papildus laiku ceļā. Asfaltēšanas darbus plānots uzsākt pēc plkst. 9, satiksmi organizējot ar satiksmes regulētājiem.

Lai izvairītos no iespējamiem sastrēgumiem un apbrauktu šo remontposmu, iesakām izmantot autoceļu Rīga–Carnikava–Ādaži (P1).

Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, asfaltēšanas darbi šajā nedēļā tiks pabeigti un reversa satiksmes organizācija ar regulētājiem vairs netiks pielietota.

Latvijas valdība ir apzinājusies, cik svarīgi ir izveidot stabilu elektromobiļu uzlādes infrastruktūru, un ir veikusi vairākus pasākumus, lai atbalstītu tās attīstību. Viens no būtiskākajiem veiktajiem pasākumiem ir Nacionālās uzlādes infrastruktūras attīstības plāna ieviešana. Šis plāns fokusējas uz uzlādes tīkla izplatību visā valstī, īpašu uzmanību pievēršot pilsētu teritorijām, autoceļiem un sabiedriskajām autostāvvietām.

Lai veicinātu uzlādes infrastruktūras izaugsmi, valdība ir arī veicinājusi sadarbību ar privātiem uzņēmumiem un starptautiskiem partneriem. Ir izveidotas publiskā un privātā sektora partnerības, lai piesaistītu zināšanas un investīcijas uzlādes staciju izvietošanai. Šīs sadarbības pieejas mērķis ir izveidot labi savienotu un ilgtspējīgu uzlādes tīklu visā Latvijā.

Attiecībā uz publisko uzlādes staciju pieejamību un sasniedzamību Latvijā pēdējos gados ir vērojams ievērojams progress. Uzlādes stacijas ir stratēģiski izvietotas dažādos pilsētu centros, tirdzniecības zonās un populāros galamērķos. Šāds izvietojums ļauj elektromobiļu īpašniekiem ērti piekļūt uzlādes iekārtām, veicot ikdienas aktivitātes, piemēram, iepērkoties vai atpūšoties.

Nākotnē Latvijas enerģētikas tirgu gaida izmaiņas, un valstij jādomā, kā šo tirgu padarīt konkurētspējīgāku, konferencē «Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā» atzina nozares eksperti.

Kaut arī enerģētikas tirgū pēdējā laikā vērojams cenu samazinājums, kopumā Latvija nevar lepoties ar zemām izmaksām šajā jomā, atzīst eksperti. «Enerģētikas tirgus galvenie principi ir drošība, ilgtspēja un konkurētspēja, tomēr, ja Latvija ir būtiski pavirzījusies uz priekšu jautājumā par drošību, pārējos divos aizvien pastāv daudz problēmu,» konferences atklāšanā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ministrs atzina, ka pēdējā laikā viņš aizvien biežāk tiekas ar apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuru energoietilpība ir lielāka par 20%, un novērojams, ka tie nākotnes izteiksmē runā ne vairs par attīstību, bet gan par izdzīvošanu. «Arī pārējie uzņēmumi runā par milzīgām problēmām, par enerģijas galacenām, kas ir konkurētnespējīgas, jo Latvijā ir augstākās galalietotāju cenas ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā,» uzsver A. Ašeradens. «Situācija Latvijas ekonomikā desmit gadu laikā ir fundamentāli mainījusies un lielie uzņēmumi konkurē ne tikai Baltijas mērogā, bet strādā arī ASV, Skandināvijā un citās valstīs, tādējādi var salīdzināt cenas, un Latvijas enerģētikas tirgus vērtējums ir slikts,» ar nožēlu atzīst ministrs.

NordBalt ietekmē Latvijā un Igaunijā elektroenerģijas cenas ir samazinājušas un tagad tās ir aptuveni vienādas, paslīdot zem 30 eiro/MWH, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā minēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Latvijā pat tika sasniegts vēsturiski zemākais cenas līmenis kopš ieiešanas Nord Pool biržā - ap 18 eiro.

Runājot par turpmāko enerģētikas tirgus attīstību, viņš sacīja, ka nākotnē ir paredzēts īstenot vairākus infrastruktūras projektus reģionā, kas arī var ietekmēt cenas. Viens no tiem ir 3.starpsavienojums starp Igauniju un Latviju, kas vēl vairāk izlīdzinās elektrības cenas atšķirības, kā arī Lietuvas un Polijas 2.starpsavienojums.

Somijā tuvākajos gados plānots būvēt jaunas atomelektrostacijas, savukārt Zviedrijā paredzēts slēgt divus atomreaktorus, kas var ietekmēt kopējās plūsmas reģionā.

Db.lv jau rakstīja, ka 18.februāra ar pilnu jaudu darbu uzsāka Lietuvas–Zviedrijas elektroenerģijas starpsavienojums NordBalt, kas līdz šim strādāja testa režīmā - ar pārtraukumiem un ierobežotu kapacitāti, informē SIA Enefit.

«Mums kā patērētājam ir izdevīgi gāzi iepirkt no dažādiem piegādātājiem par iespējami zemāku cenu.»

To intervijā DB saka a/s Latvenergo valdes loceklis un ražošanas direktors Māris Kuņickis. Viņš ir viens no DB 25.02.2015. rīkotā Enerģētikas foruma Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi dalībniekiem.

Ņemot vērā to, ka pēdējā laikā elektroenerģijas cena tirgū turas diezgan zemu, cik veiksmīgi Latvenergo izdodas savus aktīvus noslogot? Un kā situācija varētu mainīties tajā brīdī, kad būs izbūvēti visi plānotie starpvalstu savienojumi?

Tiešām šoziem elektrības cena ir ļoti zema, jo laiks ir silts un siltumslodze ir maza. Taču ir arī otra puse, jo lielā salā ir mazāk ūdens Daugavā, bet šobrīd pietece ir normas robežās, kas ļauj mums labi balansēt starp TEC un HES. Jau no pērnā gada savos TEC esam ieviesuši jaunu praksi, kas agrāk vispār būtu likusies neiedomājama. Tā kā rekonstruētie TEC mums ir ļoti fleksibli, mēs pa nakti tos vispār atslēdzam, bet pa dienu ražojam koģenerācijas režīmā. Tādējādi mēs gūstam maksimālo labumu no šī aktīva, jo naktī elektrības cena nokrītas līdz 30 eiro/ MWh, kas ir krietni zem mūsu mainīgajām izmaksām, kuras mums TEC gadījumā ir konkurētspējīgas dienas laikā maksimuma stundās. Līdz ar to mēs esam iemācījušies, kā tehniski šādu darba režīmu uzturēt, lai būtu maksimāli efektīvi. Esam paredzējuši vēl papildu investīcijas TEC, uzlabojot gāzes turbīnu. Tiks uzlabots turbīnas ieslēgšanās un izslēgšanās režīms un samazināta turbīnas jauda. Tāpat turbīna tiks pielāgota arī gāzes sastāva izmaiņām, kas ir aktuāli saistībā ar potenciālo sašķidrinātās dabasgāzes ienākšanu tirgū. Visi elektroenerģijas ražošanas procesā iesaistītie atrodas nemitīgā attīstības procesā un visu laiku parādās jauni risinājumi.

Eiropas elektrības tirgū būtisku vietu ir ieņēmuši atjaunojamie energoresursi – pamatā vēja un saules stacijas, arī Latvijā ir satraukums par konvencionālo staciju konkurētspēju tirgū .

Tas ir viens no būtiskiem secinājumiem, ko var izdarīt no DB sadarbībā ar Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociāciju, a/s Latvenergo un a/s Latvijas gāzi (LG) rīkotās ikgadējās enerģētikas konferences, kam šogad bija dots nosaukums Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā. Kā savā konferences atklāšanas uzrunā norādīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, situāciju enerģētikas nozarē šobrīd raksturo tas, ka vecie «milži» zaudē savas pozīcijas un kopējā Eiropas virzība esot uz to, lai ne Gazprom, ne arī kāds cits atsevišķs uzņēmums turpmāk nevarētu diktēt enerģētikas cenas. Šīs politikas sastāvdaļa ir arī Eiropas Enerģētikas savienības izveide, kurā valdīs solidaritāte un Eiropa kopumā palīdzēšot atsevišķām dalībvalstīm sarunās ar enerģijas piegādātājiem.

Baltijas valstu reģionā dabasgāzes cenas aizvien ir augstākas nekā pārējās Eiropas Savienības valstīs, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā minēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis

Viņš gan uzsvēra, ka Latvijā dabasgāzes cena ir nedaudz zemāka kā pārējās Baltijas valstīs, taču joprojām tā ir augstāka, nekā, piemēram, Vācijā.

Runājot par cenu izmaiņām nākotnē, R. Irklis sacīja, ka Latvijas Gāzei ar Gazprom līgums ir līdz 2030.gadam, tādēļ šajā jomā pagaidām izmaiņas nav gaidāmas, taču nākotnē dabasgāzes cenu Baltijā aizvien ietekmēs naftas produktu cenu izmaiņas – patlaban naftas cenas pasaules biržās samazinās, un arī dabasgāze kļūst lētāka, uzsvēra R. Irklis.

Tāpat viņš piebilda, ka tirgū izskan prognozes, ka nākotnē dabasgāze iegūs līdzvērtīgu statusu naftas, un tās cenai nevajadzētu būt sasaistītai ar naftas cenu.

Nākamajos gados enerģētikas nozarei jāspēj vienoties par gāzes tirgus darbību un rast līdzsvaru starp atjaunojamās un tradicionālās enerģētikas interesēm

Tieši jautājumi un iesaistīto pušu sadarbība to risināšanā, it īpaši, izstrādājot regulējumu dabasgāzes tirgum, lielā mērā var ietekmēt to, cik tieši konkurētspējīga un patērētāju vajadzībām atbilstoša būs Latvijas enerģētikas nozare tuvākajos gados, tāpēc jau pēc nedēļas nozares eksperti un atbildīgās amatpersonas pulcēsies izdevniecības Dienas Bizness organizētajā enerģētikas nozares forumā Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā, lai apspriestu tādus izaicinājumus kā dabasgāzes tirgus nākotnes regulējums, enerģijas cenu konkurētspēja, oglekļa izmešu samazināšana enerģētikā un reģiona enerģētikas nozares attīstība Eiropas Enerģētikas savienības attīstības kontekstā.