Uz Čehiju jābrauc skaistās dabas un senās arhitektūras dēļ. Vērts nogaršot arī čehu tradicionālos ēdienus, kas nav sastopami nekur citur pasaulē, kā arī ļauties alus baudīšanas dzīrēm. Šo dzērienu čehi ceļ lielā godā.

Man ar Čehiju saistās siltas jūtas un atmiņas, jo šajā valstī esmu dzīvojis piecus gadus, kad savulaik tur studēju Augstākajā kara skolā Viškovā. Tolaik pieņēmu un iemīļoju šīs tautas kultūru, dzīves ritmu un tradicionālos ēdienus. Studiju gados iegūtos draugus kopā ar ģimeni nesen apciemoju atkal un Čehijā izbaudījām brīvdienas teju mēneša garumā. Šķita, ka Čehijas sajūtu būšu pa šiem gadiem aizmirsis, bet, nonākot tur, man pat aizmirsās, ka kopš studiju laika pagājuši jau desmit gadi.

Kad turp braukt?

Labākais laiks, lai Čehijā izbaudītu vasaru, ir jūlijā un augustā, kad dienā gaisa temperatūra ir ap 30 grādiem, bet naktīs tā pazeminās apmēram līdz 22 grādiem. Vasarās lielā karstuma dēļ čehi savu darba dienu pakārto īpašam ciklam – sāk darbu septiņos no rīta un beidz strādāt trijos dienā. Pēc tam ierasts doties pie ūdenstilpēm. Čehijā to nav daudz, tādēļ vietējie vasaras priekus bauda pilsētas atvērtajos peldbaseinos. Vakaros sākas nakts dzīve, kad izgaismotajā Prāgā ļaudis tiekas krodziņos un restorānos.

Čehijā no pirmdienas darbu ļauts atsākt visiem veikaliem, ievērojot sociālās distancēšanās prasības un citus noteikumus.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Čehijā oktobrī tika slēgti veikali, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces. Sešu mēnešu laikā šiem veikaliem tika atļauts atsākt darbu tikai uz īsu mirkli Ziemassvētku laikā.

Ilgās dīkstāves dēļ Čehijā slēgta aptuveni viena desmitā daļa veikalu, atsaucoties uz nozares pārstāvjiem, ziņoja laikraksts "Hospodarske noviny".

Tikmēr epidemioloģiskā situācija Čehijā ir ievērojami uzlabojusies, un septiņu dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Čehijā ir 101.

No pirmdienas veikali var atsākt darbu, taču visiem pircējiem jānēsā FFP2 tipa maskas, un tirdzniecības zālē vienam apmeklētājam jānodrošina 15 kvadrātmetru liela platība.

Čehijas likumdevēji trešdien pieņēmuši likuma labojumus, kas uzliks par pienākumu lielajiem veikaliem no nākamā gada pārdot pārsvarā Čehijā ražotus pārtikas produktus.

Likuma labojumi paredz, ka ar Čehijā veikaliem, kuru platība pārsniedz 400 kvadrātmetrus, būs jānodrošina, lai 55% no pārdotajām pārtikas precēm ir ražoti Čehijā.

Līdz 2028.gadam vietējo pārtikas produktu proporciju lielajos veikalos plānots palielināt līdz 73%.

Kvotas attieksies vienīgi uz tām pārtikas precēm, kas var tikt saražotas Čehijā.

Ideja par šādām kvotām pieder galēji labējai partijai "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD), un tā ir izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus, jo Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus noteikumi paredz brīvu preču un pakalpojumu kustību visās 27 bloka valstīs.

Tomēr sagaidāms, ka Čehijas prezidents Milošs Zemans likuma labojumus parakstīs.

Arī Čehija pieprasa izņēmuma statusu Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā Krievijas naftas embargo ievērošanā, trešdien pēc valdības sēdes paziņoja Čehijas premjerministrs Petrs Fiala.

Čehija atbalsta sankcijas pret Krieviju, tomēr tai nevajadzētu ciest lielākus zaudējumus nekā cieš Krievija, teica premjers.

Viņš aicināja valstij dot divus vai trīs gadus laika alternatīvu gāzesvadu maršrutu izveidei. Vienlaikus Fiala norādīja, ka pašlaik Čehija ir gatava atbalstīt sankciju paketi.

"Mums par šo jautājumu ir plašas sarunas ar citām Eiropas valstīm," atzina Čehijas premjers.

Pērn puse no Čehijas patērētajiem 6,8 miljoniem tonnu naftas tika ievesti no Krievijas, liecina Čehijas nacionālā statistikas dienesta dati. Pēdējos gados gan Krievijas naftas īpatsvars Čehijā ir sarucis, piemēram, 2009.gadā Krievijas nafta veidoja 70% Čehijas patēriņa.

Inflācijas un Euribor likmes kāpums dažādi ietekmējis Eiropas valstu kredītu tirgu, kamēr dažviet kreditēšana pērn būtiski sabremzējās, citviet aizdevumu apmērs auga.

Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī patēriņa kredītu skaits palielinājies par 6,7 %, tikmēr izsniegto hipotekāro kredītu apjoms samazinājies par 9,9 % salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā, liecina “Kredītinformācijas Biroja” dati.

Polijā hipotekārā kreditēšana aug trīskārtīgi

Pagājušā gada beigās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs kreditēšanas dinamika bijusi ļoti atšķirīga. Piemēram, Čehijā un Rumānijā izsniegto kredītu apjoms būtiski audzis – patēriņa kredīti attiecīgi par 62,7 % un 38,5 %, bet hipotekārie kredīti par 44,1 % un 28,5 %, salīdzinot ar 2022. gada pēdējo ceturksni. Tas liecina par spēcīgu pieprasījumu un labvēlīgiem kreditēšanas nosacījumiem šajās valstīs. Savukārt Polijā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms audzis pat trīskārtīgi, jo valsts uzsāka subsīdiju programmu pirmā mājokļa iegādei. Tikmēr Austrija un Nīderlande saskārās ar būtisku kreditēšanas tirgus samazinājumu, liecina “Kredītinformāciju biroju asociācijas” (ACCIS) apkopotā informācija.

Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja «Huawei» meitasuzņēmums Čehijā tiek turēts aizdomās par sensitīvu datu par amatpersonām un uzņēmējiem vākšanu, izmantojot savus darbiniekus, liecina Čehijas sabiedriskā radio žurnālistu iegūtā informācija.

Bijušie «Huawei» darbinieki un anonīmi avoti Čehijas izlūkošanas dienestos radio pētnieciskā raidījuma «Radiožurnal» žurnālistiem pastāstījuši, ka lietišķo tikšanos laikā vākta informācija un vēlāk tā ievadīta centrālajā datubāzē, kurai piekļūt var arī no «Huawei» galvenā biroja Ķīnā.

Divi bijušie «Huawei» vadības Čehijā darbinieki nesen anonīmās intervijās Čehijas sabiedriskajam radio atklājuši, ka viņiem «Huawei» iekšējā datubāzē bijis jāievada ne tikai lietišķa informācija, bet arī personīga informācija par klientiem, piemēram, bērnu skaits un intereses, kā arī personas finansiālā situācija.

«Piekļuvi informācijai, kas tiek glabāta šajā klientu attiecību pārvaldes sistēmā, var pārvaldīt tikai no galvenā biroja Ķīnā. Ir ļoti grūti atklāt un pierādīt, kuram bijusi piekļuve šiem datiem un kādam mērķim tā izmantota,» sacījis viens no bijušajiem «Huawei» vadības Čehijā darbiniekiem.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Lietusgāzes aizvadītajā nedēļas nogalē izraisījušas postošus plūdus Centrāleiropā, kuru dēļ savus mājokļus nācies pamest jau vairākiem tūkstošiem cilvēku, ziņo pasaules mediji. Vairākos apgabalos nokrišņu daudzumam sasniedzot rekordu, tikuši slēgti ceļi, tāpat apgrūtināta dzelzceļa satiksme. Ūdens līmenis turpina paaugstināties, vēsta BBC.

Patlaban zināms, ka plūdos gājuši bojā vismaz seši cilvēki un bez vēsts pazuduši ir vismaz astoņi.

Vācijā, Austrijā un Čehijā izsludināta plūdu trauksme un glābšanas darbos iesaistījusies armija. Plūdi skāruši arī Šveici.

Vācijas pilsētā Eilenburgā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Leipcigas, no saviem mājokļiem ir evakuēti vismaz septiņi tūkstoši cilvēku, savukārt no Čehijas galvaspilsētas Prāgas un tās apkaimes uz drošāku vietu pārvietoti aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, tāpat pārvietots zoodārzs un slimnīca.

Prāgā, gar Vltavas upes krastiem ugunsdzēsēji izvietojuši metāla aizsargbarjeras, savukārt brīvprātīgie upes krastus nocietina ar smilšu maisiem. Amatpersonas ir pārliecinātas, ka ūdens Vltavā nesasniegs 2002. gada līmeni, kad plūdi izpostīja vairākas pilsētas daļas, tomēr šogad tie ir pietiekami bīstami, lai radītu nopietnus postījumus. Patlaban Čehijā plūdi nopostījuši vairākas mazāk izturīgas koka mājas lauku rajonos, ziņo BBC. Prāgā slēgtas metro stacijas un skolas, tāpat pastāv bažas, ka plūdi varētu sasniegt galvaspilsētas vēsturisko centru.

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Izvietojot Čehijā izsniegtus īstermiņa nenodrošinātus aizdevumus, Aventus grupa uzsākusi sadarbību ar savstarpējo aizdevumu platformu Mintos, informē Mintos pārstāvji.

Vidēji viens kredīts, ko Aventus grupa izvietos Mintos platformā, būs no 270 eiro līdz 550 eiro ar atmaksas termiņu no 7 līdz 28 dienām.

Sadarbība ar savstarpējo aizdevumu platformu Mintos mums ļaus diversificēt aizdevumu finansēšanas avotus. Tāpat ieguvēji būs arī investori, kuri meklē augstāku atdevi savām investīcijām, ņemot vērā, ka banku depozītu likmes šobrīd ir tuvu nullei, bet akciju tirgi šobrīd ir nestabili, uzsver Aventus grupas vadītāja Olga Bogatko.

Paredzams, ka vidējā neto gada atdeve Aventus Grupas kredītiem, kas izvietoti Mintos platformā, būs 12%. Aventus grupa Mintos platformā izvietotiem aizdevumiem piemēros atpirkšanas garantiju, ja kredīta atmaksa tiks kavēta 60 un vairāk dienas.

Zīmols Graci šogad eksporta īpatsvaru plāno palielināt par 20%

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platforma DB HUB uzsākusi jaunu projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Pirmā ekspedīcija notika SIA Felici ražotnē Ādažos, kur ar zīmolu Graci top mušļi un putras.

Iegūt sertifikātu

Šobrīd zīmola Graci eksporta īpatsvars veido vairāk nekā 50% no realizācijas apmēra, bet uzņēmuma mērķis ir to piecu gadu laikā palielināt līdz pat 70%, stāsta Graci idejas autore un uzņēmuma vadītāja Alise Balgalve. «Lai iegūtu sadarbības partneri, jāiegulda lieli līdzekļi, bet ar to vien nepietiek, jo būtiski ir saglabāt lojalitāti,» uzsver A. Balgalve.

Pēc Vācijas lēmuma pasludināt Čehiju par riska zonu jaunā vīrusa paveida dēļ, uz abu valstu robežas pirmdien izveidojušās garas automašīnu rindas.

Uz šosejas E55/D8, kas savieno Prāgu ar Drēzdeni, izveidojies kravas mašīnu sastrēgums vairāku kilometru garumā.

Ūsti pie Labes policija aptur kravas mašīnas, pirms ļauj iebraukt tunelī.

Uz šosejas E50/D5, kas ved uz Nirnbergu, kravas mašīnu sastrēgums stiepjas 20 kilometru garumā, ziņo radio.

Vācija svētdien aizliedza ieceļošanu no Čehijas pierobežas reģioniem un Austrijas Tiroles reģiona, kur sākuši izplatīties lipīgākie koronavīrusa paveidi.

Izņēmums ir cilvēki, kas strādā robežas otrā pusē, kravas automašīnu vadītāji un Vācijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, kuriem joprojām ļauts šķērsot robežu. Taču viņiem iepriekš jāreģistrējas internetā un uz robežas jāuzrāda negatīvs Covid-19 testa rezultāts, kas nedrīkst būt vecāks par 48 stundām.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika, kuru atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Aiz igauņiem un lietuviešiem

Pasaules lielākā saliekamo koka ēku eksportētāja 2023. gadā bija Igaunija, kura eksportēja mēbeles par 390 miljoniem eiro. Igaunijas daļa globālajā saliekamo koka ēku tirgū 2023. gadā bija 20,9%. Otrajā vietā ar 169 miljoniem eiro (9,0% no kopējā pasaules eksporta) bija Lietuva, bet trešajā vietā ar 146 miljoniem eiro (7,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija. Pasaules saliekamo koka ēku eksportētāju augšgalā 2023. gadā bija arī Kanāda (7,1% no kopējā pasaules eksporta), Vācija (5,3% no kopējā pasaules eksporta), Beļģija (4,6% no kopējā pasaules eksporta) un Čehija (4,6% no kopējā pasaules eksporta). Latvijas ienākumi no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā bija 70,8 miljoni eiro (3,8% no kopējā pasaules eksporta), un tas nodrošināja Latvijai astoto vietu pasaulē. Pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā Latvija apsteidza Austriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Zviedriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Ķīnu (3,4% no kopējā pasaules eksporta), Nīderlandi (3,2% no kopējā pasaules eksporta) un Somiju (3,1% no kopējā pasaules eksporta).

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Lai arī turīgo iedzīvotāju ienākumi ne vienā vien Eiropas valstī tiek aplikti ar papildu nodokli, tomēr tā apmērs procentuālā izteiksmē ir neliels, bet apliekamās summas ievērojami lielākas par tām, kuras plāno aplikt Latvijā

To rāda a/s BDO Latvia pētījums. «Eiropā ir divu veidu īpašie ienākuma – solidaritātes un bagātības – nodokļi,» pētījuma rezultātu rāda nodokļu eksperte un a/s BDO Latvia valdes priekšsēdētāja Marina Bičkovska. Viņa atzīst, ka solidaritātes un bagātības nodokļiem būtiski atšķiras apliekamā bāze, tajā pašā laikā šo nodokļu būtība neatšķiras, proti, tas ir nodoklis uz bagātību, izņemot atsevišķas valstis, kur solidaritātes nodoklis ir ieviests uz noteikto termiņu un speciāliem mērķiem, piemēramm, dabas stihiju radīto zaudējumu kompensācijai. «Solidaritātes nodoklis ir ieviests Vācijā, Itālijā, Portugālē, Čehijā, kā arī Bosnijā un Hercegovinā, savukārt bagātības nodoklis ir Francijā, Lihtenšteinā, Šveicē, Norvēģijā, Spānijā, tomēr neviena no šiem nodokļiem nav nedz Igaunijā, nedz arī Lietuvā,» skaidro M. Bičkovska. Viņa gan norāda, ka vairākumā no Eiropas valstīm solidaritātes un bagātības nodoklis ir līdzās jau šo valstu ienākuma nodokļa diferenciācijai, kur jau tāpat augstākās likmes ir 40- 45% apmērā.

Turpinot uzņēmuma attīstību un orientēšanos uz rietumu tirgiem, AS “Olainfarm” 2023. gadā reģistrējusi jaunu uroloģijā lietotu medikamentu un sākusi reģistrāciju vairākiem kardioloģijas un pretiekaisuma produktiem. Tas ļaus būtiski paplašināt AS “Olainfarm” produktu portfeli Eiropas iedzīvotāju veselībai aktuālās jomās. Medikamentu reģistrācija sākta kopumā 10 Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Jaunais AS “Olainfarm” antibakteriālais uroloģijas līdzeklis jau reģistrēts piecās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Čehijā un Slovākijā. Savukārt divi kardioloģijas produkti – hemostatisks līdzeklis un antitrombotisks līdzeklis – pieteikti reģistrācijai 10 ES valstīs: Francijā, Spānijā, Itālijā, Vācijā, Polijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Čehijā un Slovākijā.

Tikmēr Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Francijā, Slovākijā un Spānijā sākta seruma lipīdus modificējoša līdzekļa reģistrācija.

Pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļa, kā arī endokrīnās terapijas līdzekļa reģistrācija sākta deviņās valstīs (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Čehijā un Slovākijā).

Latvijas uzņēmums AMG eksports pieķerts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmās Slovākijā, vēsta Latvijas Televīzija.

Slovākijā izvērsies skandāls par vērienīgu krāpšanos ar PVN, no valsts budžeta izkrāpjot «daudzus desmitus miljonus eiro». Lietā esot iesaistīts arī Latvijas uzņēmums AMG eksports, kuru krīzes gados slavēja par spēju būtiski kāpināt apgrozījumu.

Starp krāpniekiem esot Mihaila Hovaneca kompānija Tatra Trade Corporation. 2011.gadā viņu arestēja kādas citas lietas sakarā, bet, lai mīkstinātu sodu, Hovanecs sācis runāt par nodokļu krāpšanos. Krāpniecība ilgusi vismaz četrus gadus - no 2007.līdz 2011.gadam. No valsts budžetiem Slovākijā, Čehijā un Ungārijā tādējādi izkrāpti aptuveni 80 miljoni eiro.

Izmeklēšanā izskanējuši arī Latvijas pilsoņu Anda Ābola un viņa sievas Gunitas Ābolas vārdi. Viņu uzņēmums AMG eksports krīzes gados uzrādīja strauju izrāvienu, 2008.- 2009.gadā sasniedzot apgrozījumu 41 miljons eiro, bet peļņu - miljons eiro. Laikrakstam Dienas Bizness stāstot par panākumu atslēgu, Ābola sacījusi: «Faktiski uzņēmums nodarbojas ar tā dēvētajiem trīs pušu darījumiem, kur starp ražotāju un patērētāju ir tirgotājs - AMG eksports.»

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā pērn decembrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājusies par 5,5%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» trešdien publiskotie dati par 25 bloka dalībvalstīm.

No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, straujākais pieaugums bijis Rumānijā (+13,5%), kurai seko Slovēnija (+12,2%), Zviedrija (+8,5%), Čehija (8%), Polija (+7,7), Lietuva (+7,6%) un Igaunija (+7,1%).

Kopumā rūpnieciskās ražošanas kāpums gada laikā reģistrēts 20 ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, bet samazinājums fiksēts Horvātijā (-2,5%), Luksemburgā (-2,3%), Čehijā (-2,2%), Slovākijā (-1%) un Maltā (-0,3%).

Mēneša laikā rūpniecības produkcijas izlaides kāpums decembrī reģistrēts 19 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet sešās valstīs fiksēts samazinājums. Lielākais rūpniecības izlaides kāpums salīdzinājumā ar 2016.gada decembri reģistrēts Rumānijā (+3,8%), Īrijā (+3%), Slovēnijā (+2,7%), Igaunijā (+2,5%). Savukārt lielākais kritums reģistrēts Slovākijā (-2,7%), Lietuvā (-2,6%) un Čehijā (-1,5%). Latvijā rūpnieciskā ražošana pieaugusi par 1,3%.

Centienos apturēt Covid-19 izplatību Čehijā tiks ierobežota cilvēku pārvietošanās, kā arī slēgta liela daļa veikalu un apturēta pakalpojumu sniegšana, pavēstīja amatpersonas.

Eiropas Savienības (ES) valstu vidū Čehijā aizvadīto divu nedēļu laikā bijis lielākais jauno koronavīrusa un ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju.

"Valdība ierobežos pārvietošanos un kontaktus ar citiem cilvēkiem, izņēmumi noteikti attiecībā uz došanos uz darbu, pēc pirkumiem un pie ārsta," pavēstīja veselības ministrs Romans Primula, kas arī pats ir epidemiologs.

Darbu varēs turpināt pārtikas un sīkpreču veikali, aptiekas, bet visi pārējie mazumtirdzniecības veikali no ceturtdienas līdz 3.novembrim būs slēgti.

"Pieaugums ir milzīgs, un pasākumiem, ko esam veikuši līdz šim, lai kāpuma līkni apturētu, nav bijis sekmju," žurnālistiem sacīja premjerministrs Andrejs Babišs.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts Čehija gatavos "Ziemassvētku paketi" ar ierosinājumiem bloka reformēšanai, kuras mērķis ir pārliecināt šaubīgos par nepieciešamajām pārmaiņām ES.

Ideja par "Ziemassvētku paketi" izskanējusi pēc tam, kad ES prezidējošā valsts vasarā nosūtīja dalībvalstīm aptaujas anketu par ES reformām. Kā atzinis Čehijas ES lietu ministrs Mikulāšs Beks, aptaujas rezultāti rāda, ka nacionālās valdības pašlaik nav īpaši labvēlīgi noskaņotas pret pārmaiņām.

"Piemēram, Skandināvijas valstis nav gatavas pārskatīt ES līgumus," norādījis Beks.

Iepriekšējās reformas ES veiktas 2009.gadā ar Lisabonas līgumu. Prasības pēc reformām pieaugušas kopš februāra, kad Krievija sāka visaptverošu iebrukumu Ukrainā un vairākas valdības kritizēja ES gauso lēmumu pieņemšanu par sankcijām pret Maskavu, ko bremzēja nepieciešamība panākt vienprātību.

Trešdien Prāgas ielās izgājuši tūkstoši čehu, lai protestētu pret augstajām enerģijas cenām.

28.septembris, kad tiek svinēta Čehijā Valstiskuma diena, ir brīvdiena, un dažādas labējo un kreiso ekstrēmistu partijas un organizācijas, kā arī citi margināļi, tajā skaitā komunisti, atkal sarīkojuši protesta demonstrāciju, līdzīgu tai, kas tika rīkota septembra sākumā un kurā piedalījās vairāki desmiti tūkstoši cilvēku.

Protesta akcijas oficiālie rīkotāji ir apvienība "Čehijas Republika pirmajā vietā!", kas iestājas pret valsts dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO un pieprasa, lai Čehija pasludinātu sevi par neitrālu valsti.

Virs demonstrantu galvām, kas pulcējušies vienā no Prāgas galvenajiem laukumiem, plīvo neskaitāmi Čehijas karogi, un uz viņu plakātiem lasāmi tādi saukļi kā: "Izbeidziet komēdiju!"

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Uz plūdu skartajām pilsētām un reģioniem, kur pastāv applūšanas draudi, Vācijā nosūtīti vairāki tūkstoši karavīru. Patlaban, aizvien pieaugot ūdens līmenim, draudi radušies arī Vācijas ziemeļu daļas pilsētai Drēzdenei, vēsta pasaules mediji.

Vācijas kanclere Angela Merekele plūdu skartajiem reģioniem apsolījusi atvēlēt simts miljonus eiro, informē BBC. Kopumā uz plūdu skartajiem reģioniem Vācijā tikuši nosūtīti četri tūkstoši karavīru.

Jau rakstīts, ka lietusgāzes aizvadītajā nedēļas nogalē izraisījušas postošus plūdus Centrāleiropā, kuru dēļ savus mājokļus nācies pamest jau vairākiem tūkstošiem cilvēku.

Patlaban zināms, ka plūdos Centrāleiropā bojā gājuši vismaz divpadsmit cilvēki. Plūdi skāruši tādas valstis kā Vācija, Čehija, Austrija, Šveice, Polija, Slovākija un Ungārija.

Uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji Rīgā atalgojumā saņem vidēji 1610 eiro, kas ir otrs zemākais līmenis starp Baltijas valstīm, liecina Slovākijas darba piedāvājumu portāla Profesia izstrādātā atalgojumu pētījuma Paylab dati.

Pētījums veikts deviņās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu galvaspilsētās pēdējo 12 mēnešu laikā, izanalizējot augstākā līmeņa vadītāju saņemto atalgojumu, kas ietver arī prēmijas.

No šīm valstīm vislielāko atalgojumu saņem augstākā līmeņa vadītāji Prāgā, vidējā bruto algā nopelnot 3980 eiro, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk par vidējo ienākumu līmeni Prāgā kopumā.

Paylab norāda, ka Čehija uzrāda vislielāko atšķirību starp augstākā līmeņa vadītāju vidējo algu un vidējo atalgojumu aplūkotās valsts galvaspilsētā.

Otrajā vietā pēc uzņēmumu vadītāju atalgojuma ierindojas Bratislava, kurā šīs algas vidēji veido 3702 eiro, kas ir par 2,6 reizēm vairāk nekā vidējā alga galvaspilsētā.