Pensiju sistēmas efektivitāte ir bijis viens no karstākajiem sarunu tematiem, diskutējot par nākamā gada valsts budžetu. Ko varam uzlabot Latvijas pensiju sistēmā?

Elastīgāka pensijas izmaksa

Kas notiek ar mūsu pensijas otrā līmeņa uzkrājumu pensionējoties? Šobrīd iedzīvotājiem ir divas iespējas. Pirmā – pievienot savu personalizēto 2. līmeņa uzkrājumu pensiju 1. līmenim ar cerību, ka valsts ekonomika būs pietiekami spēcīga, lai pensijas izmaksas turpinātu līdz mūža galam. Otrais variants – izmantot Mūža pensijas apdrošināšanas polisi, kas paredz arī mantošanas iespēju. Abos variantos, dodoties pensijā, tiek fiksēts noteikts dzīves laikā uzkrātais naudas apjoms, bet kapitāla pieaugums pēc šī fakta nav iespējams. Pievienojot pensiju pirmajam līmenim, atliek cerēt uz vecuma pensijas indeksācijas procesiem, bet Mūža pensijas apdrošināšanas variantā labākajā gadījumā tiek iecenots neliels fiksēts procentu ienākums.

Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvalde "Eurostat" prognozē, ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, no 2022. līdz 2070.gadam sarūkot par trešdaļu jeb līdz 1,3 miljoniem, liecina informācija, kas atrodama Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par demogrāfiskās politikas situāciju valstī.

Galvenokārt demogrāfisko situāciju raksturo dzimstības samazināšanās un mūža ilguma palielināšanās. Ziņojumā secināts, ka pašlaik Latvijas demogrāfiskajai situācijai raksturīgs negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums. Tāpat novērojama vidējā mūža ilguma palielināšanās, kas veicina sabiedrības novecošanos un demogrāfiskās slodzes palielināšanos.

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs kopš 1991.gada - 2021.gadā tas sasniedza augstāko negatīvo rādītāju.

Savukārt migrācijas saldo jeb starpība starp iebraukušo (imigrējošo) un izbraukušo (emigrējošo) iedzīvotāju skaitu ir negatīva jau kopš 1989.gada. Pirms diviem gadiem gan fiksēts pozitīvs migrācijas saldo, ko galvenokārt ietekmēja iebraukušo Ukrainas iedzīvotāju skaits.

Rīgā šodien plkst.11.30 notiks Eiropas Dizaina balvas jeb "DesignEuropa Awards" pasniegšanas ceremonija, informē pasākuma rīkotāju pārstāvis Jānis Basevičs.

ES Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) maijā paziņoja Eiropas Dizaina balvas piektā konkursa finālistus, kā arī balvas par mūža ieguldījumu ieguvēju. Šogad Eiropas Dizaina balvu konkursā piedalījās rekordliels dalībnieku skaits - vairāk nekā 800 pieteikumu un nomināciju divās konkursa kategorijās - Uzņēmēju un mazo uzņēmumu balva un Rūpnieciskā dizaina balva.

Seši konkursa finālisti ir no dažādām Eiropas valstīm - Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Rumānijas un Zviedrijas - un aptver plašu nozaru klāstu, tostarp veselības aprūpi, audioierīces, sadzīves tehniku, enerģijas uzglabāšanu, mājokļus un arhitektūru. Dizainus piedāvā tādi zīmoli, kā, piemēram, "Bang & Olufsen", "Linet" un "Meze Audio", "Arsenit", "MyGrid" un "Transparent".

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” saviem klientiem ieviesis jaunu pakalpojumu – rēķinu apdrošināšana.

Rēķinu apdrošināšanas pakalpojums nodrošinās, ka darba uzteikuma vai ilgstošas slimības gadījumā klients var saņemt atlīdzību par abonētajiem mobilo sakaru pakalpojumiem. Proti, klients varēs turpināt izmantot mobilo sakaru pakalpojumus, neskatoties uz to, ka ikmēneša ieņēmumi ir samazinājušies un var būt grūtības veikt dažādus maksājumus, t.sk. maksājumus par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Šāda pakalpojuma nepieciešamību apliecina “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kurā noskaidrots, ka 34 % jeb katrs trešais iedzīvotājs kaut reizi mūžā ir ticis atlaists no darba. Trešdaļai no tiem, kuri kaut reizi savā mūžā palikuši bez darba, bija nepieciešams vairāk nekā pusgads, lai atrastu jaunu darbu. Nonākot šādā neapskaužamā situācijā, katrs piektais jeb 20 % iedzīvotāju ir kavējuši arī regulāro ikmēneša rēķinu apmaksu.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2.decembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Saistībā ar to, ka prokurore iesniegusi apsūdzības grozījumus lietas izskatīšanā šodien lietā tika pasludināts pārtraukums, jo apsūdzētie un viņu aizstāvji lūdza dot laiku, lai iepazītos ar grozīto apsūdzību un sagatavotos turpmākajam tiesas procesam.

Augstākā tiesa (AT) atcēla 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti.

Apelācijas instances tiesa 2021.gada 12.jūlijā attaisnoja visus apsūdzētos krimināllietā par virszemes digitālāstelevīzijas ieviešanas projektu 2002.-2003.gadā un atbilstoši tam AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) noslēgto līgumu ar kompāniju "Kempmayer Media Limited".

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un izskatīšanai valdībā iesniegtais likumprojekts valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Valdība plāno budžeta projektu izskatīt ārkārtas sēdē pirmdien, 14.oktobrī.

Aizsardzībai nākamgad paredzēti 10,3% budžeta izdevumu, nodrošinot pakāpenisku Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumu apjoma palielinājumu līdz 3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2026.gadā (3,5% no IKP 2025.gadā, 3,7% no IKP 2026.gadā un 2027.gadā). Uz funkciju "Aizsardzība" daļēji tiek attiecināti arī ar valsts iekšējo drošību saistīti pasākumi, piemēram, ārējās robežas tehniskās infrastruktūras izveide un kiberdrošības stiprināšana.

Uzņēmējam Jānim Ošlejam uz vienu dienu tikuši bloķēti visi bankas konti, jo Jūrmalas pašvaldība viņu par uzliktu 50 eiro sodu informējusi tikai e-adresē, no tās nav saņemts atgādinājums uz ikdienā lietotu e-pastu, līdz pie darba ķērusies tiesu izpildītāja, panākot bankas kontu bloķēšanu, mikroblogošanas vietnē "x" vēsta uzņēmējs.

Uzņēmējs par bankas kontu bloķēšanu uzzinājis brīdī, kad mēģinājis norēķināties par pusdienām. Sākotnēji Ošlejs nav sapratis, kā izveidojusies šāda situācija, vēlāk noskaidrojot, ka situācija eskalējusi no viņam uzlikta 50 eiro soda par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides iegādes. Uzņēmējs atzīst, ka pārkāpumu pieļāvis, taču uzskata, ka visas iesaistītās puses būtu varējušas rīkoties daudz cilvēcīgāk.

Kā raksta Ošlejs, par neapmaksātu iebraukšanas reizi Jūrmalas pašvaldība viņam uzlikusi 50 eiro sodu, par ko viņš informēts tikai uz "Latvija.lv" e-adresi nosūtītā paziņojumā. Oficiālā e-pasta brīdināšanas sistēma nav darbojusies, līdz ar to šis paziņojums palicis neizlasīts. Tikmēr Jūrmalas dome soda piedziņu nodevusi tiesu izpildītājai Mārai Kučinskai, kas arī saziņai izmantojusi tikai oficiālo e-adresi un 50 eiro sodanaudas un 57 eiro par savu darbu piedziņai vērsusies bankās, panākot kontu bloķēšanu līdz inkaso izpildei. Bankām bijis "nepieciešams mirklis", lai pilnībā bloķētu kontus, un vesela diena, lai atvilktu 107 eiro un atbloķētu kartes.

Rīgas apgabaltiesa lēmusi piedzīt no bēdīgi slavenā maksātnespējas administratora un zvērināta advokāta Haralda Velmera 90 440,02 eiro par labu kādreizējam “Olainfarm”, kā arī tiesāšanās izdevumus 12 352,85 eiro.

Lietas pamatā ir Velmera paša sev veikta kompensācijas samaksa, kuras piespiedu izmaksu H.Velmers panāca, izmantojot zvērinātas notāres Kristīnes Kreiles 2021.gada 2.septembrī izdoto notariālo izpildu aktu. Kompensāciju H.Velmers pats sev izmaksājis par akcionāru sapulces lēmumu atbrīvot viņu no padomes locekļa amata pirms termiņa, kad viņš jau bija zaudējis akcionāru vairākuma uzticību, rīkojoties pretēji sabiedrības un akcionāru interesēm.

Tagad Rīgas apgabaltiesa nospriedusi, ka H.Velmers nepamatoti pieprasījis kompensāciju 132 416,02 eiro apmērā par atbrīvošanu no amata un attiecīgi H.Velmeram būs jāatmaksā uzņēmumam viņam izmaksātā kompensācija, kā arī jāsedz tiesāšanās izdevumi.

2024.gada pirmajos deviņos mēnešos apdrošinātāju veikto izmaksu apjoms par ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg) valsts un pašvaldības iestādēm sasniedzis 3,46 miljonus eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā informācija.

Pēdējo piecu gadu (2019. - 2023.) laikā OCTA atlīdzībās valsts un pašvaldību iestādēm kopumā izmaksāti 17,02 miljoni eiro, turklāt šajā periodā izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis vairāk nekā par trešdaļu (2,63 miljoni eiro 2019.gadā un 3,93 miljoni eiro pērn).

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos no visa kopējā izmaksāto OCTA atlīdzību apjoma par CSNg (55,02 miljoni EUR), valsts un pašvaldību iestādēm izmaksāti 6,3% (3,46 miljoni EUR). No visām izmaksātajām atlīdzībām valsts un pašvaldību iestādēm, šī gada deviņos mēnešos 1,30 miljoni eiro izmaksāti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pensijās un pabalstos invalīdiem par CSNg gūtajām traumām. 1 miljons eiro izmaksāts Nacionālajam veselības dienestam. Atlīdzību izmaksu apjoms katru gadu šīm iestādēm būtiski pieaug, un kopš 2019.gada ir dubultojies.

Ģimenes uzņēmumi Latvijā ir nonākuši pie svarīga posma - pirmās uzņēmumu vadības un īpašumtiesību nodošanas nākamajai paaudzei. Kā sagatavoties? Kā nodrošināt biznesa turpmāko dzīvi? Lai atbalstītu ģimenes biznesa iesaistītās puses, Transporta un sakaru institūts (TSI) piedāvā saviem studentiem lekcijas, kas palīdzēs labāk saprast un attīstīt ģimenes uzņēmumus.

Kas jums nāk prātā, dzirdot vārdus “ģimenes bizness”? Atbildes var būt no “Lieliska ideja!” līdz “Nekad mūžā!”. Lai kāda arī būtu jūsu reakcija, fakts ir tāds, ka ģimenes uzņēmumi veido vairāk nekā 60% no visiem Eiropas uzņēmumiem. Pēc TSI Transporta un vadībzinātņu fakultātes dekānes Valērijas Kozlovas teiktā, dažās valstīs ģimenes biznesa īpatsvars sasniedz līdz pat 90% uzņēmumu. Tas ir valsts ekonomikas mugurkauls, tāpēc, piemēram, Eiropas Komisija izstrādā īpašus projektus un piešķir finansējumu šādu uzņēmumu atbalstam un attīstībai.

Apbalvošanas ceremonijā pasludināti Zemkopības ministrijas Gada balvas zivsaimniecībā "Lielais loms 2024" laureāti - zivsaimniecības nozares labākie uzņēmēji un darbinieki.

"Lielajam lomam" 2024.gads ir īpašs - jubilejas gads, jo "Lielais loms" notika 10. reizi.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "Zivsaimniecība izsenis Latvijā ir labi zināma un tradicionāla vērtība. Taču, lai mēs visi varētu baudīt zivju labumus, ir svarīgi mūsu cilvēki, kuri ar sirdi un dvēseli nepagurdami strādā nozarē. Viņi nodrošina, lai zivis vienmēr būtu pieejamas gan mums, gan citiem zivju cienītājiem ārvalstīs, kur Latvijas uzņēmējus jau gadu desmitiem pazīst kā ļoti nopietnus un uzticamus zivju produkcijas ražotājus un tirgus partnerus. "Lielā loma" konkurss jau desmito gadu iepazīstina sabiedrību ar nozares spožākajiem profesionāļiem un sekmīgākajiem uzņēmumiem, kā arī sniedz iespēju labāk izprast nozares specifiku un devumu valstij. Tāpēc arī šogad godinām un sveicam nozares izcilniekus. Es ceru, ka konkurss turpināsies, un ar aktīvu darbu, veiksmi un centību šodienas laureātiem nākamajos gados spēs pievienoties arī citi nozarē jau esoši un jauni pārstāvji."

Komercbankām un to klientiem jārēķinās ar nozīmīgu finanšu nozares pārmaiņu laiku, kura ietekmē pieaugs konkurence ar citu segmentu kompānijām, paplašināsies izvēles iespējas finanšu pakalpojumu patērētājiem un parādīsies digitālās valūtas.

To intervijā stāsta jaunievēlētais Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps. Viņš norāda, ka pašlaik banku sistēma Latvijā ir stabila un uzrāda pat labākus rādītājus nekā vidēji Eiropā, tomēr finanšu sistēma ir cieši saistīta ar tautsaimniecības attīstības tendencēm.

Kāpēc Uldis Cērps ar ļoti spilgtu CV atgriezies Latvijā? Vai jūs būtu gatavs ieņemt, piemēram, Latvijas Bankas prezidenta amatu, vēl jo vairāk, ja 2019. gadā tikāt minēts kā viens no atbilstošākajiem šī amata kandidātiem, vai Latvijas Bankas padomes locekļa amatu?

Pašreizējais amats – Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs — ir mans sapņu amats, tas ir ļoti interesants un aizraujošs. Vēl jo vairāk - savā darba mūžā vienmēr esmu vēlējies strādāt interesantu, aizraujošu darbu, kurā iespējams pozitīvi ietekmēt sabiedrību. Finanšu nozares asociācijas vadītāja amatā varu dot savu ieguldījumu Latvijas izaugsmē, pozitīvi ietekmējot tautsaimniecības izaugsmi, vienlaikus uzlabojot un attīstot dialogu starp finanšu sektoru un valsti. Laba un produktīva sadarbība starp finanšu sektoru un valdību ir pamats stabilai ekonomikas izaugsmei.

Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.

Politikas veidotāji un virzītāji ir gatavi upurēt mūsu jauniešu nākotni šodienas tēriņiem, jo iemaksu samazināšana pensiju kapitālā nozīmē, ka šodien strādājošie Latvijas cilvēki uzkrās mazāk un pensijas vecumā saņems mazāk.

Pasmelšana no nākotnes pensiju kapitāla nav nekādi attaisnojama rīcība šodien, bet vēl būtiskāka šajā stāstā ir apbrīnojami vieglprātīgā attieksme pret uzticēšanos, ko valsts iemanto, rūpējoties par saviem cilvēkiem. Izskatās, ka budžeta sastutēšana ir svarīgāka par sabiedrības uzticības kredītu, tāpēc politiķi ar vieglu roku pagaldē nostumj īstās problēmas – ēnu ekonomiku un valsts tēriņu efektivitāti. Tās ir pārāk grūti risināmas, bet miljonus budžetā vajag tagad. Kur paņemt? No nodokļu maksātājiem – pensiju krājējiem un bankām (t.s. “virspeļņas” nodoklis).

Nodokļu izmaiņu scenārija piedāvājums samazināt iemaksas otrajā pensiju līmenī vēl vairāk mazinās iedzīvotāju motivāciju maksāt nodokļus, pauda Finanšu nozares asociācijas padomnieks Andris Kerls.

Lai gan risinājuma ar valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu "terminētu" samazināšanu mērķis - sloga samazināšana darba devējiem - ir atbalstāms, tomēr pensiju otrā līmeņa iemaksu samazināšana kopsakarā ar jau iepriekš vēsturiski pieļautām kļūdām iemaksu mazināšanā pamatīgi iedragās iedzīvotāju uzticību Latvijas pensiju sistēmai, uzsver Kerls.

Viņš norāda, ka piedāvātais risinājums liks iedzīvotājiem būtiski un vēl vairāk apšaubīt jau tā zemo motivāciju maksāt nodokļus. Turklāt Kerls uzsver, ka pensiju otrais līmenis nav nodoklis, bet katra strādājošā personīgā nauda - uzkrājums vecumdienām, ko pie tam var atstāt arī mantojumā.

Pieņemot lēmumu samazināt pensiju otrā līmeņa iemaksas no 6% līdz 4%, pašiem iedzīvotājiem, kā fondēto pensiju shēmas dalībniekiem, tuvākajos gados vien varētu tikt zaudēta iespēja kopā uzkrāt apmēram 1,3 miljardus eiro. Kerls norāda, ka pašlaik nevienā valdības piedāvātajā materiālā nav skaidrots un attiecīgi nav arī saprotama publiskajā telpā izplatītā informācija, ka no šāda samazinājuma valsts fondēto pensiju shēma zaudētu vien 203,9 miljonus eiro. "Šāds aprēķins ir apšaubāms, jo pagājušajā gadā vien pensiju otrā līmeņa dalībniekiem uzkrājums kopumā pieaudzis par vairāk nekā vienu miljardu eiro," viņš pauž.

Ikviens cer uz pārtikušām vecumdienām, ko beidzot pavadīt, pelnīti atpūšoties un nesatraucoties par savu finansiālo situāciju. Tomēr šobrīd Latvijā pensija veido tikai ap 40% no iedzīvotāju pirmspensijas ienākumiem, un prognozes liecina, ka, līdzšinējām tendencēm būtiski nemainoties, tās apmērs noslīdēs līdz 30%, kas ir būtisks ienākumu kritums.

Pieņemot izskanējušās iespējamās izmaiņas likumdošanā, kas paredz pensiju 2. līmeņa iemaksu samazinājumu par 33%, šobrīd strādājošo Latvijas iedzīvotāju cerības uz finansiāli drošām vecumdienām tiktu būtiski ietekmētas, ievērojami samazinot pensijas uzkrājumu. Ja 2022. gadā vidēji uz 1000 cilvēkiem darbspējas vecumā (15-64 gadi) bija 360 personas, kas sasniegušas pensionēšanās vecumu, tad prognozēts, ka 2040. gadā šis skaits palielināsies līdz 492 personām, savukārt 2050. gadā tie būs jau 572 cilvēki jeb par aptuveni 60% vairāk nekā pašreiz. Šādām demogrāfiskās slodzes prognozēm piepildoties, būtiski pasliktināsies valsts spēja nodrošināt pienācīgu 1. līmeņa pensiju apmēru.

Lai nodrošinātu Vidzemes tirgus turpmāku attīstību, tirgus īpašnieks SIA "Rīgas nami" izsludina nomas tiesību izsoli, kurā tiek meklēts tirgus teritorijas nomnieks uz 30 gadiem, informē SIA "Rīgas nami".

Vidzemes tirgus ēku un pieguļošās teritorijas nomas tiesības tiks izsolītas mutiskā izsolē ar augšupejošu soli. Pretendenti izsolei var pieteikties līdz 2025.gada 12.februārim, savukārt izsole notiks 2025.gada 18.martā.

Vidzemes tirgus atrodas Rīgas centrā, Brīvības ielā 90A. To veido zemesgabals 20 028 m2 platībā un uz zemes gabala esošās apbūves, tai skaitā divi vēsturiskie tirdzniecības paviljoni.

"Kā viens no senākajiem Rīgas tirgiem, Vidzemes tirgus savā mūžā piedzīvojis gan spoža uzplaukuma gadus, gan grūtus laikus un patlaban ir pozitīvu pārmaiņu priekšā. Publiskā un privātā partnerība ir efektīvs instruments, kā apvienot resursus un kompetences, lai radītu labumu sabiedrībai. Tādēļ mēs ticam, ka, kopā ar jauno nomnieku, Vidzemes tirgus atdzims un kļūs par mūsdienīgu iepirkšanās vietu, kur joprojām varēs iegādāties augsti kvalitatīvus Latvijas zemnieku produktus un citas ikdienā nepieciešamas preces," uzsver Ojārs Valkers, SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētājs.

“Vairo” jau iepriekš norādīja, ka arvien vairāk un vairāk faktoru liecina par to, ka ideja beigt aktīvās darba gaitas, sasniedzot 65 gadus (Latvijā 64 gadus un 9 mēnešus) vairs neizskatās reāla.

Latvijas sociālais budžets šobrīd atrodas diezgan sarežģītā stāvoklī. Tādēļ Finanšu Ministrijas nodokļu reformas kontekstā piedāvātais priekšlikums nogriezt iemaksas pensiju 2. līmenī par 33% (jeb 2% punktiem no 6%) ir vērtējams kā pensiju sistēmu apdraudošs. Kaut arī iemaksas pensiju 1. līmenī tiktu palielinātas par 1% punktu, tam nav stabila finansiālā seguma nākotnē (jo pensiju 1. līmenis tiek finansēts no tekošām sociālās apdrošināšanas iemaksām).

Pensiju 2.līmeņa iemaksu potenciālā samazināšana, kas paredz novirzīt 1% pensiju 1. līmenim, signalizē par nekontrolētas pensionēšanās vecuma celšanas riskiem nākotnē. Ar esošajām iemaksām pensiju 1. līmenī nepietiek finanšu resursu, lai izmaksātu pensijas šī brīža pensionāriem 65 gadu vecumā. Samazinot iemaksas pensiju 2. līmenī, var nākties celt pensionēšanās vecumu krietni straujāk nekā pieaug sagaidāmais mūža ilgums. Tas ir acīmredzams Latvijas pensiju sistēmas apdraudējums.

Mihailu Fridmanu prasībā pret Luksemburgu par miljardu dolāru lielu kompensāciju saistībā ar viņa aktīvu iesaldēšanu Eiropas Savienības (ES) sankciju dēļ pārstāvēs viena no Lielbritānijas pazīstamākajām advokātēm, bijušā premjerministra Tonija Blēra sieva Šerija Blēra, ziņo “The Telegraph”.

Mihails Fridmans otrdien, 13.augustā, iesniedzis 16 miljardus ASV dolāru prasību pret Luksemburgu par tās lēmumu iesaldēt viņa aktīvus pēc tam, kad viņš tika iekļauts ES sankciju sarakstā. Viņa advokātu skaitā ir arī Šerija Blēra, kas Apvienotajā karalistē saņēmusi balva par mūža ieguldījumu par ieguldījumu un darbu jurista profesijā un dzimumu līdztiesības veicināšanā, un viņas vadītais juridiskais birojs “Omnia Strategy” *.

Juridiskais strīds tiks izskatīts Honkongas Starptautiskajā arbitrāžas centrā.

Tiesai iesniegtajos dokumentos teikts, ka Krievijas un Izraēlas uzņēmējs Fridmans cietis pastāvīgus zaudējumus pēc tam, kad Luksemburga pret viņu ieviesa nepatiesas un nepamatotas ES sankcijas. Kā norāda viņu pārstāvošie advokāti, ES sankcijas tika piemērotas bez pienācīga procesa un viņa aktīvi joprojām ir iesaldēti, liedzot viņam tos pārvaldīt vai gūt no tiem labumu. Luksemburgai tiek prasīts izmaksāt “kompensāciju, pamatojoties uz viņa ieguldījumu patieso tirgus vērtību”, kas “saskaņā ar piesardzīgām aplēsēm paredzama ne mazāka kā 16 miljardi ASV dolāru”.

Apbalvošanas ceremonijā Mālpils muižā pasludināti Zemkopības ministrijas konkursa "Sējējs 2024" laureāti un veicināšanas balvu ieguvēji.

Konkursa "Sējējs" laureātus sveica un balvas piešķīra astoņās konkursa nominācijās.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "Zemkopība un lauksaimniecība ir mūsu tautas dzīvesziņa. Tās kopš valsts pirmsākumiem ir bijusi labklājības pamats. Laiki mainās, tomēr nemainās cilvēku vajadzība pēc pārtikas un kvalitatīviem produktiem. Nebaidos apgalvot, ka Sējēju saime vislabāk saprot Latvijas zemi, ciena to un zina tās patieso vērtību. Dziļā cieņā pateicos visiem "Sējējs 2024" balvas laureātiem un pretendentiem par jūsu darbu un sasniegumiem, un novēlu turpināt nest savā sirdī ticību jūsu dzīves aicinājumam un mūsu valstij."

Konkursa "Sējējs 2024" laureāti

Pensiju 2. līmeņa iemaksu mazināšana par 1/6 daļu ir īstermiņa domāšana uz nākotnes paaudžu rēķina. Ar šo priekšlikumu mēs sagraujam jauniešu iespēju saņemt jebkādu cieņpilnu pensiju.

Tieši jaunieši, kuriem šobrīd netiek prasīts viedoklis, būs lielākie zaudētāji. Diemžēl šādas kļūdas valdība ir pieļāvusi arī iepriekš, mazinot pensiju 2. līmeņa iemaksas 2009. gadā. Toreiz bija starptautiska mēroga krīze, taču šobrīd nav nekāda pamata pārkāpt Satversmes tiesas 2010. gada spiedumu, kas paredz, ka pensiju uzkrājumus nedrīkst izmantot īstermiņa budžeta caurumu “aizlāpīšanai”.

Priekšlikums ir bīstams trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas mazina jauniešu vēlmi uzticēties valstij, pensiju sistēmai kopumā, kas var radīt vēl lielākas demogrāfijas un emigrācijas problēmas, īpaši reģionos.

Otrkārt, tas būtiski mazinās jauniešu nākotnes pensiju uzkrājumus, atņemot reālu naudu, kas tiek ieguldīta finanšu tirgos šodien, un aizstājot to ar virtuālu naudu/solījumu bez reāla seguma.

39 % iedzīvotāju vismaz vienu reizi savā dzīvē ir slimojuši ilgāk par 30 dienām. Turklāt katrs desmitais iedzīvotājs ilgstošas slimošanas dēļ ir palicis bez darba, liecina multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati.

Slimības un traumas var piemeklēt ikvienu cilvēku neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās un dzīvesvietas, īpaši ņemot vērā pēdējos gados piedzīvoto pandēmiju un arī šobrīd pieaugošo saslimstību ar Covid-19.

Darba zaudēšanas gadījumā, kā rāda aptaujas rezultāti, cilvēki visbiežāk taupa uz izklaides iespējām, izdevumiem apģērbam un apaviem, ceļošanu. Vienlaikus katrs piektais jeb 20 % kavē arī regulāro ikmēneša rēķinu apmaksu.

“Lai darba uzteikuma vai ilgstošas slimības gadījumā, pasargātu klientus un viņi nebūtu spiesti atteikties no mobilajiem sakariem, kas mūsdienās faktiski ir viena no pamatvajadzībām, esam ieviesuši jaunu pakalpojumu – rēķinu apdrošināšana. Jaunais “Tele2” pakalpojums nodrošinās, ka klients var saņemt atlīdzību par abonētajiem mobilo sakaru pakalpojumiem, proti, klients varēs turpināt izmantot mobilo sakaru pakalpojumus, neskatoties uz to, ka ieņēmumi ir samazinājušies un var būt grūtības veikt dažādus maksājumus,” saka R.Rosts.

Šveices vēlētāji svētdien notikušajos referendumos noraidījuši stingrāku bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, kā arī pensiju sistēmas reformu, liecina sākotnējās aplēses.

Tā dēvētā bioloģiskās daudzveidības iniciatīva, kuru iepriekš jau noraidījusi gan valdība, gan parlaments, paredzēja paplašināt tās zemes, kas lauksaimniekiem jāatstāj neapstrādātas.

Pret šo iniciatīvu nobalsoja vairāk nekā 60% referenduma dalībnieku.

Zaļie pauduši vilšanos par balsojuma rezultātiem, brīdinot, ka šobrīd Šveicē ir apdraudēta trešdaļa sugu un puse dzīvotņu.

"Šī problēma saglabāsies neatkarīgi no balsojuma iznākuma," Zaļā partija uzsvērusi savā paziņojumā.

Vēlētāji ar vairāk nekā divām trešdaļām balsu noraidījuši arī valdības ierosināto pensiju sistēmas reformēšanu.

Pensiju sistēma Šveicē balstīta trijos tā dēvētajos pīlāros - obligātajās iemaksās valsts pensiju fondā, ko veic strādājošie un darba devēji, un brīvprātīgajās iemaksās privātajos pensiju fondos.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.