Komercbankām un to klientiem jārēķinās ar nozīmīgu finanšu nozares pārmaiņu laiku, kura ietekmē pieaugs konkurence ar citu segmentu kompānijām, paplašināsies izvēles iespējas finanšu pakalpojumu patērētājiem un parādīsies digitālās valūtas.
To intervijā stāsta jaunievēlētais Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps. Viņš norāda, ka pašlaik banku sistēma Latvijā ir stabila un uzrāda pat labākus rādītājus nekā vidēji Eiropā, tomēr finanšu sistēma ir cieši saistīta ar tautsaimniecības attīstības tendencēm.
Kāpēc Uldis Cērps ar ļoti spilgtu CV atgriezies Latvijā? Vai jūs būtu gatavs ieņemt, piemēram, Latvijas Bankas prezidenta amatu, vēl jo vairāk, ja 2019. gadā tikāt minēts kā viens no atbilstošākajiem šī amata kandidātiem, vai Latvijas Bankas padomes locekļa amatu?
Pašreizējais amats – Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs — ir mans sapņu amats, tas ir ļoti interesants un aizraujošs. Vēl jo vairāk - savā darba mūžā vienmēr esmu vēlējies strādāt interesantu, aizraujošu darbu, kurā iespējams pozitīvi ietekmēt sabiedrību. Finanšu nozares asociācijas vadītāja amatā varu dot savu ieguldījumu Latvijas izaugsmē, pozitīvi ietekmējot tautsaimniecības izaugsmi, vienlaikus uzlabojot un attīstot dialogu starp finanšu sektoru un valsti. Laba un produktīva sadarbība starp finanšu sektoru un valdību ir pamats stabilai ekonomikas izaugsmei.
Kādā situācijā pašlaik atrodas finanšu nozare Latvijā?
Finanšu nozare ir cieši saistīta ar situāciju ekonomikā, bankas nedzīvo paralēlā pasaulē. Pašlaik Latvijas ekonomika ir lēni augoša. Tas ir ļoti nozīmīgs fakts. Pēdējo sešu gadu laikā no 2019. līdz 2024. gadam ir bijis tikai viens gads, kad Latvijas tautsaimniecība palielinājās par vairāk nekā 3%. Tas nozīmē, ka Latvija jau vairākus gadus atrodas lēnas izaugsmes fāzē, kas ietekmē arī finanšu nozares darbības rādītājus un tās biznesa apjomu pieaugumu tempu. Finanšu sistēma Latvijā ir stabila, ar labu kapitāla pietiekamību (20%), kas pat ir labāka nekā vidēji ES (17.5%), kas ir lielisks pamats ekonomikas izaugsmei, jo nestabilas finanšu sistēmas apstākļos tautsaimniecības izaugsme nav iespējama. Latvijā strādājošajām bankām ir laba pelnītspēja, kura jāmēra nevis viena gada nogrieznī, bet gan ilgtermiņā, tā pēdējo sešu gadu laikā ir svārstījusies no 3% līdz 20%. Šie skaitļi ir apliecinājums tam, ka bankām ir iespēja kreditēt, ja ir attiecīgs pieprasījums. Turklāt Latvijā strādājošo kredītiestāžu kredītportfelis ir augstākas kvalitātes, nekā tas ir vidēji Eiropā: slikto (problemātisko) kredītu īpatsvars aizdevumu portfelī Latvijā strādājošajām bankām ir mazāks nekā vidēji ES. Banku sistēma ir likvīda, jo abi to likviditātes rādītāji – LCR un NSFR – pārsniedz minimālās regulējošās prasības, un tie kalpo kā labs apliecinājums kredītiestāžu spējām sekmīgi pārvarēt īslaicīgus likviditātes satricinājumus un pildīt savas saistības. Latvijā strādājošo banku kapitāla atdeve šobrīd ir 20%, kas ir ievērojami augstāka nekā vidēji Eiropā, kur tā sasniedz tikai 11%, savukārt starpība starp banku izmaksātajiem procentiem un saņemtajiem procentu ienākumiem (NIM) ir 3,7%, kamēr ES mazajām bankām šī attiecība ir 3,1%, bet vidējais rādītājs ES ir tikai 1,7%.
Visu rakstu lasiet 22.oktobra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
